Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

«Tas ir šokējoši, ka Ekonomikas ministrs, Ministru prezidents un Saeimas deputāti atsaucas uz Pasaules Bankas reitingu, tai pašā laikā neizpētot šo datu patiesību un atbilstību,» uzskata vides aktīvists, piebilstot, ka «Ekonomikas ministrijai būtu jāveic izmeklēšana un jānoskaidro, kas Pasaules Bankai ir sniedzis Latvijas interesēm un likumdošanai neatbilstošus datus».

«Pasaules Bankas reitingam nav nekāda sakara ar būvatļaujas apstrīdēšanas termiņiem, kā to vēlas atspoguļot nekustamo īpašumu attīstītāji,» norāda A. Priede. Db.lv jau informēja, ka būvnieki un nekutamā īpašuma projektu attīstītāji nosūtījuši atklātu vēstuli Saeimai un valdībai ka, kaut arī Latvija starptautiskajos biznesa vides reitingos ir salīdzinoši augstā pozīcijā, tās pievilcību investoru skatījumā būtiski mazina katastrofāli zemā pozīcija tieši būvatļauju izsniegšanas un to spēkā esamības dimensijā. «Kā uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt Latvijā un redz tās attīstības perspektīvu nākotnē, mums ir kauns, ka būvatļauju jautājuma nesakārtotības dēļ mēs šajos reitingos krietni atpaliekam pat no tādām valstīm kā, piemēram, Ruanda, Gvatemala vai Mali,» teikts vēstulē.

Detalizētus datus A. Priede šodien iesniedzis arī Ekonomikas ministrijā.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada vasarā pret A. Priedi tika atjaunota kriminālvajāšana par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma. Pērn 25. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika sākta kriminālvajāšana pret Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma, jau pēc dažām dienām lieta tika izbeigta. Prokuratūras pārstāvji iepriekš skaidroja, ka lieta izbeigta, jo A. Priede iepriekš nav bijis sodīts un atzinis savu vainu, izspiestā nauda ir atdota cietušajiem, turklāt daudzi cilvēki par A. Priedi izteikušies ļoti pozitīvi. A. Priedem uz gadu tika noteikts pārbaudes laiks. A. Priedi aizdomās par «smalki» izplānotu izspiešanu Rīgas policisti aizturēja pērn 4. aprīlī.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra