Latvijā ir pietiekami lielas ozolu audzes, lai ar tām pietiktu Gaismas pils grīdas izklāšanai, komentējot Gaismas pils autoruzrauga Mārča Mežula pausto, ka Latvijā neaug tik lielas ozolu birzis, kas atbilstu Gaismas pils parametriem, Db.lv norādīja parketa un grīdas dēļu ražotājuzņēmuma Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Turklāt bibliotēkas grīdai nepieciešamie apjomi nav tik milzīgi, lai raisītu uzņēmējos biznesa interesi par šo projektu, bet drīzāk tas ir pilsoņa pašapziņas jautājums par vietējo ražotāju atbalstu.

Diskusiju par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grīdā tiks izmantota Kanādas kļava nevis Latvijas ozols, aizsāka kustība Nepērc svešu!, kuras pārstāvji atgādināja par ieceri Gaismas pils būvniecībā izmantot pēc iespējas vairāk Latvijā ražotu materiālu. Savukārt Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Kanādas kļavas grīda ir Gaismas pils autora Gunāra Birkerta iecere, un bibliotēkas autoruzraugs Mārcis Mežulis piebilda, ka Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 – 18 centimetru platumā.

SIA Amber Wood līdzīpašnieks un Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras docents I. Akerfelds norāda, ka Latvijā parketu ražo vairāki uzņēmumi, kas varētu nodrošināt ozolkoka grīdas ieklāšanu LNB. Kā piemēru viņš min no Latvijas kokiem ražoto parketu Mākslas muzeja Rīgas Fondu birža grīdu apdarē. Biržas grīdā izmantotie dēļi ir 21 centimetru plati, kas ir krietni vairāk par platumu (15 – 18 centimetri), ko kā nepieciešamo izmēru Gaismas pils grīdai minēja autoruzraugs M. Mežulis.

Tāpat Latvijas uzņēmēji var piegādāt arī sešus metrus garus ozolkoka dēļus, vien tad arī šo dēļu cena būs attiecīgi daudz augstāka, minēja I. Akerfelds.

Jautājums par Gaismas pils grīdai izmantoto materiālu neesot saistīts ar biznesa interesi, bet gan ar pilsoņa pašapziņu, pauda I. Akerfelds. Viņš norāda, ka 6000 m2 grīdas, kas jāizklāj Gaismas pilī nav pat mēneša apjoms, ko uzņēmums saražo, tādēļ runa drīzāk ir nevis par konkrēto pasūtījumu, bet principu LNB grīdas izklāšanā izmantot ārvalstu materiālu.

Iepriekš KM pārstāvji uzsvēra, ka LNB ēkā jau ir izmantoti Latvijā ražoti būvmateriāli. «Latvijā ražots ir LNB ēkas celtniecībā izmantotais betons, fasāžu konstrukcijas un fasāžu stikla paneļi, kā arī daļa no dzelzsbetona armatūras. Ēkas interjerā būs ievērojams Latvijas ražotās koksnes izstrādājumu īpatsvars, piemēram, vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā, konsultējoties ar būves arhitektu, tiek uzstādīti Latvijā ražoti bērza koka sienu paneļi, kas pēc arhitekta ieceres (gan vizuāli, gan tonāli, gan pēc faktūras) ideāli saskan ar Kanādas kļavas grīdas segumu,» ministrijas pārstāvji atvairīja pārmetumus par Kanādas kļavas izmantošanu Latvijas ozola vietā.

Diskusija, kurā tika pieņemts lēmums par to, ka bibliotēkas grīdas tehniskajā specifikācijā ir jāiekļauj Kanādas kļava, ņemot vērā šā materiāla tehniskos un vizuālos parametrus, norisinājās 2007. gadā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra