Britu laikraksta The Guardian žurnālists Džozefs Meitons pats izdomājis savu publikāciju faktus, noslēdzoties pusgadu ilgušajai izmeklēšanai, savā tīmekļa vietnē apliecināja izdevums.

Rakstu ar atvainošanos un paskaidrojumiem parakstījusi The Guardian ASV versijas vadītāja Lī Glendaininga.

Meitons bijis The Guardian ārštata autors kopš 2009.gada, bet šā gada februārī vairāki avoti apliecinājuši, ka nav snieguši komentārus Meitona publikācijām, vai arī nav teikuši to, ko viņiem piedēvējis Meitons, skaidro Glendaininga.

Izmeklēšanas rezultātā no laikraksta tīmekļa vietnes izdzēstas 13 Meitona publikācijas, bet no citām izdzēsti komentāri un fragmenti, par kuru patiesumu laikrakstam neizdevās pārliecināties.

Kopumā viņš The Guardian publicējis 64 rakstus, un tos visus pārbaudījis īpaši nolīgts neatkarīgs inspektors.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Mode atrod skaistumu un, ko tur liegties, arī peļņu pavisam parastos ikdienas objektos

«Cerams, ka tā spēs saturēt kopā manu dzīvi,» tā šovasar par Prada sudraba papīra saspraudi kāds izteicās Twitter. To šur un tur, piemēram, luksus universālveikalā Barneys, varēja nopirkt par nieka 165 eiro. Par papīra saspraudi (normālo) izdosi ne vairāk par pusotru centu, bet tā, protams, nav no sudraba, un nav no Prada. Godīgi sakot, ekscentriskā itāļu modes nama versija nemaz nebija domāta parasta papīra, bet gan naudas banknošu saspraušanai. Kā ironizēja britu laikraksts The Guardian, bez zeķēm tā ir vienīgā Prada lieta, ko mēs teorētiski varētu atļauties.

Itāļi nav ne pirmie, ne vienīgie, kas ar smīnu uz lūpām aizlaiž tautās, teiksim kā nu ir, dārgus niekus. Gruzīnu modes dizaineram Demnam Gvasalia, kurš atbild gan par modes dinozaura Balenciaga, gan Parīzes iekārojamākā zīmola Vetements kreativitāti, ironija ir sinonīms viņa talantam. Pirms gada janvāra vidū Vetements pārdošanā laida spilgti dzeltenus T-kreklus ar DHL logo. Respektīvi, tie izskatījās tieši tādi, kādus varētu nēsāt jebkurš šīs loģistikas kompānijas darbinieks, kaut tur bija pāris strīpu, kas neatbilda klasiskajam oriģinālam. Neskatoties uz to, ka cena bija ap 206 eiro, tie tika izpirkti sezonas laikā. Sakot, ka tika izpirkti, gan nozīmē nepateikt neko, – sociālajos medijos tie radīja ko histērijai līdzīgu. Instagram pārpludināja pašbildes ar modelēm, blogerēm, stilistēm un zvaigznēm dzeltenajā krekliņā. Kāds izbijis DHL zīmola pārraudzītājs laikrakstā Financial Times rakstīja, ka T-krekls ir neglīts un tā cena ir «totāli vājprātīga», bet, neskatoties uz to, tas kļuva par pagājušā gada modes notikumu. D. Gvasalia intervijā The Guardian apstiprināja, ka arī viņš domā, ka T-krekls ir neglīts, bet tieši tādēļ «viņiem tas patika». «Mēs eksistējošām lietām dodam jaunu dzīvi,» viņš piebilda. To var tulkot kā mūsdienu sociālā reālisma paraugu, parodiju par globālo kapitālismu, modes sazvērestību, pliku sarkasmu vai ģeniālu mārketingu – viss ir atkarīgs, no kura leņķa uz to palūkojas.

Nu jau četrkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Lūiss Hamiltons, izmantojot īpaši komplicētas shēmas, izvairījies no nodokļu maksāšanas par savu privāto lidmašīnu, izpētījuši britu žurnālisti.

Braucējs 2013.gadā saņēmis 3,3 miljonu mārciņu (3,7 miljonu eiro) atmaksu no pievienotās vērtības nodokļa, kad viņa lidmašīna tika importēta no Menas salas, kur ir zemi nodokļi, pēc tā dēvēto Paradīzes dokumentu izpētes vēstīja BBC un laikraksts «Guardian».

Tiek ziņots, ka šādā virzienā strādājušas firmas palīdzēja Hamiltonam un dučiem citu klientu izveidot šķietami mākslīgus biznesus, lai pēc tam varētu pieprasīt nodokļu atmaksu vairāku miljonu eiro vērtībā. Mediji vēsta, ka shēma, kurā pēc tam pircēji nomāja paši savas lidmašīnas, varētu būt pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) normām, kas aizliedz nodokļu atmaksu par personīgā lietošanā esošām lietām.

Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas nopietni apsver «Breksita» atlikšanu līdz 2021.gadam, Briseles pacietībai, kā pašreizējā strupceļa situāciju risina britu vadība, arvien sarūkot, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātu aprindās, ziņo britu laikraksts «The Guardian».

Atbilstoši pašreizējam plānam «Breksitam» būtu jānotiek 29.martā, bet pēc tam būtu jāsākas 21 mēneša pārejas periodam.

«Breksita» atlikšanas idejas atbalstītāju vidū esot Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs Mārtins Zelmairs.

«The Guardian» citē anonīmas ES amatpersonas, kas teikušas, ka nevēlas apsvērt īstermiņa pagarinājumu, bažījoties, ka pastāvošās problēmas tādējādi tiks paildzinātas uz dažiem mēnešiem.

Amatpersonas atsaucīgākas būtu par divu gadu moratoriju

Ierodoties uz ES un Arābu līgas samitu Ēģiptē, Austrijas kanclers Sebastians Kurcs pauda atbalstu «Breksita» atlikšanai, ņemot vērā sarunu strupceļu.

«Ja līdz marta sākumam vienošanās nebūs saņēmusi atbalstu, es uzskatu, ka tad būtu labi atlikt «Breksitu», jo bezvienošanās scenārijs ir slikts ES, bet tas ir ārkārtīgi slikts Apvienotajai Karalistei,» Kurcs sacīja žurnālistiem.

Igaunijas Finanšu inspekcija tur aizdomās Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli par maldināšanu un apsver iespēju sākt pret to tiesvedību par naudas atmazgāšanu.

Inspekcija norādījusi, ka 2014.gadā veikusi «Danske Bank» Igaunijas filiālē pārbaudes, kurās konstatēti plaši, ilgstoši un sistemātiski naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvu pārkāpumi. Tā arī atklājusi, ka «Danske Bank» filiāle nav pienācīgi analizējusi savu klientu - uzņēmumu «Lantana Trade LLP».

«Danske Bank» Igaunijas filiāle minēto pārbaužu laikā nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka veikta bankas iekšējā analīze, kurā būtu atklājušās aizdomas par «Lantana Trade LLP» patiesā labuma guvēju. Bezdarbība attiecībā uz minēto kompāniju ir viena no pretenzijām, ko Finanšu inspekcija izvirzījusi bankai.

Iespējamā finanšu uzraudzības iestādes maldināšana uzraudzības procedūras gaitā uzskatāma par nopietnu pārkāpumu, ja pašai «Danske Bank» bija papildu informācija par savu klientu, kuru tā pārbaudes laikā nesniedza. Inspekcija apsver iespēju sākt attiecīgu pārbaudi.

Larss Merks, kurš Dānijas bankā «Danske Bank» kopš 2012.gada bijis atbildīgs par uzņēmumu apkalpošanu, starptautisko filiāļu darbību un bankas operācijām Baltijas valstīs, ceturtdien atkāpies no bankas valdes locekļa amata saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu bankas Igaunijas filiālē.

Par to ceturtdien paziņojusi «Danske Bank».

«Es cienu Larsa Merka lēmumu atkāpties. Lai arī pašreizējā izmeklēšana saistībā ar jautājumiem attiecībā uz Igaunijas nerezidentu portfeli vēl nav pabeigta, šobrīd ir skaidrs, ka bankai bija agrākā posmā jāīsteno krietni rūpīgāka izmeklēšana. Šāda izmeklēšana būtu ļāvusi mums agrāk izprast pilnīgu problēmas apmēru un ātrāk īstenot attiecīgus pasākumus. Mēs šo situāciju pēdējās nedēļās esam apsprieduši ar Larsu Merku,» norāda bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Ole Andersens.

Viņš uzsver, ka direktoru padome joprojām ir apņēmusies pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar slēgto Igaunijas nerezidentu portfeli un prezentēt izmeklēšanā gūtos secinājumus, kad tie būs gatavi.

Pasaulē aizvien pieaugošajam populismam, kas vēršas pret valdošo eliti, globalizāciju un labprāt vij dažādas sazvērestību teorijas, ir ietekme ne tikai uz politisko dzīvi, bet arī sabiedrības veselību.

Proti, Eiropas populistu dēļ vairākās valstīs spēkā ir pieņēmušās anti vakcīnu kampaņas, kas rezultējušās būtiskā saslimšanas pieaugumā ar masalām. The Guardian jaunākā analīze rāda, ka pērn Eiropā bija 60 000 masalu saslimstības gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā un visaugstākais rādītājs XXI gadsimtā. Pērn no masalām reģistrētas 72 nāves, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā. Šajā stāstā vissvarīgākais ir tas, ka pret masalām ļoti efektīvi pasargā vakcīnas, taču ar nosacījumu, ja vakcinēti ir 95% iedzīvotāju. Straujā masalu saslimstība iet roku rokā ar populisma pieaugumu.

Piemēram, Itālijā pret obligātu vakcināciju iestājās Piecu zvaigžņu kustība, kas, nokļūstot valdībā, gan krasi savu nostāju mainīja, kā arī partija Līga, kuru pārstāv Matteo Salvini, Itālijas iekšlietu ministrs. Tā rezultātā šajā Dienvideiropas zemē vakcinācijas līmenis ir zemāks nekā Ganā. Pret obligātu vakcināciju iestājas arī Marina Lepēna Francijā, populisti Austrijā un AFD Vācijā. Populisti spēlē uz izvēles brīvību un ar savu retoriku zvejo sazvērestības teoriju piekritējus, kuriem viegli iebarot teoriju par globālu starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestību. Laikraksts The Guardian citē Karalienes Mērijas universitātes Londonā doktoru Džontanu Kenediju: «Šķiet, ka zinātnisko populismu vada tās pašas izjūtas, kas politisko populismu, – atstumtās un marginalizētās iedzīvotāju daļas dziļa neuzticība elitei un ekspertiem.»

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) strauji pieaudzis Apvienotās Karalistes pilsoņu pieteikumu skaits citu ES valstu pasu saņemšanai, ceturtdien vēsta laikraksts Guardian.

2016.gada astoņos mēnešos vairāk nekā 2800 britu lūguši viņiem piešķirt pilsonību 18 valstīs, kas sniegušas datus. Salīdzinot ar šo pašu laikaposmu pērn, šādu prasību skaits pieaudzis par 250%.

Visstraujāk pieteikumu skaits audzis Dānijā - no 30 līdz 300.

Pēc Brexit referenduma, kad daudziem sāka rasties bažas par brīvu pārvietošanos ES, straujš pieteikumu skaita pieaugums konstatēts arī Itālijā, Īrijā un Zviedrijā.

Astoņu mēnešu laikā visvairāk pieteikumu - vairāk nekā 1100 - saņemts Zviedrijā. Pieteikumu pieauguma līkne kulminācijas punktu sasniegusi nākamajā nedēļā pēc referenduma.

Ikea atvēris pirmo veikalu Londonas centrā, iezīmējot jaunas tendences uzņēmuma darbībā, raksta The Guardian.

Ikea Lielbritānijas vadītājs nupat atklājis studijas tipa veikalu ar virtuves un guļamistabu dizaina telpām, un paziņojis, ka veikali pilsētu centrā ir nākamais uzņēmuma solis, ņemot vērā, ka tas maina savu biznesa modeli, uzmanību vēršot uz interneta pircējiem.

Pirmais Ikea Planning Studio veikals Londonā atvērts ceturtdien, un tajā pircējiem tiks piedāvātas konsultāciju sesijas, kas nav ierastas tirgotāja noliktavu tipa veikalos, kas parasti atrodas ārpus pilsētas centra.

«Šī ir daļa no Ikea transformācijas,» sacīja Ikea Lielbritānijas un Īrijas pārstāvis Havjērs Kvinjons. «Šī ir tikai aisberga redzamā daļa. Mēs meklējam arī vietu citiem veikaliem centrā. Mēs plānojam atvērt vairāk šāda tipa veikalus, taču tajos arī būs mājsaimniecības preces un ēdiens.»

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Strauji augošās lielveikalu ķēdes Aldi darbinieki Lielbritānijā pelnīs 8,53 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (10,14 eiro) stundā un 9,75 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (11,59 eiro) stundā - ja viņi dzīvo Londonā, vēsta The Guardian.

Ar mērķi apsteigt konkurentu Lidl Aldi algas paaugstinās vairāk nekā 3 tūkstošiem darbinieku, tādējādi kļūstot par lielveikalu tīklu, kas Lielbritānijā maksā augstākās algas.

Algu paaugstinājums stāsies spēkā 1. februārī.

Aldi vadītājs Lielbritānijā Metjū Bārnss, komentējot lielveikalu tīkla lēmumu, norāda: «Mēs atzīstam vērtīgo ieguldījumu, kuru katru dienu nodrošina tūkstošiem mūsu darbinieku. Viņu centība un apņēmība ir galvenais iemesls, kāpēc Aldi ir Lielbritānijā visstraujāk augošais lielveikalu tīkls.»

Aldi mērķis ir līdz 2022. gadam savu Lielbritānijas veikalu skaitu palielināt līdz 1000. Līdz ar to augs arī nodarbināto skaits.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" Eiropas Savienības (ES) vēsturē, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja līdzšinējais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Lielbritānijas lēmumu par izstāšanos no ES dēvējot par "sāpīgāko" pieredzi viņa pilnvaru termiņa laikā.

Izsakoties par 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām un Brexit kampaņu, Tusks norādīja, ka jauns elements politikā ir "bezprecedenta gatavība melot par teju pilnīgi visu, izturēties pret meliem kā pret attaisnojamu instrumentu, lai uzvarētu."

Pirmajā intervijā kopš aiziešanas no Eiropadomes prezidenta amata Tusks sacīja, ka Brexit ir "sāpīgākā un bēdīgākā pieredze" piecos amatā pavadītajos gados, kad arī tika pieredzēta Grieķijas parādu krīze, asi strīdi par migrāciju un Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā.

Tusks vainoja bijušo Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu par šo "kļūdu" - sarīkot referendumu, kurā "viņam nebija nekādu izredžu uzvarēt".

Ēģipte daudziem Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar valsti, kas nesen pārvarējusi vairākus gadus ilgušo politisko satricinājumu periodu, un ar atpūtas ceļojumu galamērķi, turklāt tieši tūrisms ir Ēģiptes galvenā tautsaimniecības nozare. Tomēr šogad Ēģipte apliecinājusi vēlmi stiprināt starptautisko sadarbību, lai varētu sekmēt savu ekonomisko attīstību, otrdien raksta laikraksts Diena.

Februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins divas dienas ilgā vizītē apmeklēja Ēģipti, kur tika uzņemts ar milzīgu pompozitāti un parakstīja virkni līgumu par abu valstu ekonomisko sadarbību.

Vizītei, protams, bija ļoti nozīmīgs politiskais zemteksts (kā komentēja The Guardian, abi līderi nosūtīja skaidru signālu, ka īstenos paši savu ārpolitiku, nepakļaujoties ārvalstu spiedienam), tomēr vismaz tikpat būtiska bija arī ekonomika. Kā Krievija, tā Ēģipte cer jūtami paplašināt ekonomisko sadarbību, kuras apjomi 2014. gadā līdzinājās 4,5 miljardiem ASV dolāru ( 4 miljardi eiro).

Svarīgākais no parakstītajiem ekonomiskajiem līgumiem ir vienošanās par brīvās tirdzniecības zonas starp Ēģipti un Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību izveidi. Paredzēts, ka īpaša darba grupa sešos mēnešos saskaņos nepieciešamās izmaiņas abu pušu likumdošanā, bet brīvās tirdzniecības režīms optimistiskas notikumu attīstības gadījumā varētu sākt darboties jau 2016. gadā. Tiesa, tā ir tikai teorija, jo praksē šādos gadījumos vienmēr uzrodas zemūdens akmeņi, kas paildzina procesu. Paralēli tika panākta vienošanās, ka Krievija divkāršos labības eksportu uz Ēģipti, savukārt Kaira ievērojami palielinās augļu un dārzeņu eksportu uz Krieviju. Labība, galvenokārt kvieši, Ēģiptē ir resurss ar milzīgu stratēģisko nozīmi, ko subsidē valsts un kas ir vitāli nepieciešams sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Krievija jau šobrīd piegādā Ēģiptei 40% valstī patērētās labības, bet pēc piegāžu apjomu divkāršošanas tās daļa Ēģiptes labības tirgū pietuvosies 60%.

Pagājušās nedēļas nogalē Franciju un tās galvaspilsētu Parīzi satricināja tā dēvēto dzelteno vestu protesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Protestos piedalījās gandrīz 300 000 cilvēku, un to iemesls bija gana straujš – teju 23% – degvielas nodokļa kāpums.

Francijas valdība izlēma paaugstināt šo nodokli, īpaši attiecībā uz dīzeļdegvielu, lai sekmētu zaļo dzīvesveidu un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Kā raksta mediji un apgalvo franču politologi, šā nodokļa paaugstinājums bija tikai iemesls vērienīgajiem nemieriem, nevis to patiesais cēlonis. Kas tad ir dzeltenās vestes un ar ko ir neapmierināti francūži? Kā liecina franču un britu preses aptaujātie protestētāji, tie pieder pie franču vidusšķiras, kas saņem samērā zemas algas un maksā lielus nodokļus, vai arī ir bez darba. Pārsvarā protestētāji ir nevis lielo pilsētu, bet lauku un piepilsētu iedzīvotāji. Kāda 62 gadus veca skolotāja no provinces laikrakstam The Guardian atzīst: «Mēs, dzeltenās vestes, pārstāvam Francijas nabadzīgākos iedzīvotājus, tos, kuriem nav zobu, tos, kuriem ir vidēji vai zemi ienākumi.»

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Eiropas Savienība (ES) Ukrainas krīzes dēļ noteikto sankciju lietā nedrīkst ielaisties nekādos kompromisos ar Krieviju, intervijā, kas pirmdien publicēta vairākos Eiropas laikrakstos, arī britu The Guardian, apliecināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja sankcijas tiks atceltas, vēl pirms Ukraina būs atguvusi kontroli pār savām robežām, var saasināties attiecības ar ASV, sacīja Tusks. Ticēt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rīkojas, labas gribas vadīts, ir "naivums vai liekulība", viņš atzina.

Daļēja īstenošana Ukrainai būtu ļoti riskanta. Ja Eiropa neuzturēs spēkā esošās sankcijas, tas transatlantiskajām attiecībām būtu kritisks brīdis, brīdināja Eiropadomes prezidents. [ASV] tas būtu nepieņemami - būt iesaistītiem Ukrainas konfliktā vairāk par Eiropu.

Es nevaru pieņemt argumentu, ka mums būtu jātic Krievijas labajai gribai. Kad es dzirdu, ka mums ir jātic prezidenta Putina vai separātistu labajai gribai, es zinu, ka tas ir naivums vai liekulība. Salīdzinājums ar nomierināšanas politiku ir vietā, uzsvēra Tusks.

Apvienotās Karalistes laikraksts The Guardian novērtējis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas absolventa Naura Cinovica «krokainos» šķīvjus, kuru dizains paredzēts, lai apmānītu cilvēka prātu un ļautu patērēt mazāk ēdiena. Pašreiz mākslinieks attīstīta šķīvja ideju un uzsāk tā testēšanu.

Šķīvis tiks veidots no caurspīdīga stikla ar domu pārvērst vakariņu ēšanu par sarežģītāku un ilgāku procesu nekā ierasts. Tikt pie kārotā zivs gabala vai noklīduša burkāna šķīvja daudzajos ielokos var izrādīties laikietilpīgi, būtiski samazinot cilvēka vidējo ēšanas ātrumu.

Dizainers izveidojis arī smagus ēšanas piederumus, ar domu padarīt ēšanu līdzīgāku darbam, tādā veidā pagarinot ēšanas procesu. Katrs viņa izveidotais piederums - nazis, karote vai dakša sver 1.3kg. Testēšanas rezultātā tika pierādīts, ka šo piederumu izmantošana paildzināja vidējo ēšanas laiku no 7 uz 11 minūtēm.

Nauris Cinovics šogad prezentēja savu ideju Portugālē notiekošajā Eiropas kongresā, kas veltīts liekā svara problemātikai (European Congress on Obesity), kurā eksperti izrādīja interesi par šķīvja koncepciju. Atzinīgus vārdus pauduši daudzi nozares eksperti - Dr. Pauls Kristiansens (Paul Christiansen) no Liverpūles Universitātes Psiholoģijas skolas (University of Liverpool’s school of psychology), diētas un iedzīvotāju veselības profesore Sūzana Džeba (Susan Jebb) un uzvedības psihologs Čārlzs Spenss (Charles Spence), kā arī veselības psiholoģijas profesore Džeina Ogdena (Jane Ogden) no Surejas Universitātes (University of Surrey).

Luksemburga kļūs par pirmo valsti pasaulē, kurā viss sabiedriskais transports būs bez maksas, vēsta laikraksts «Guardian».

Saskaņā ar koalīcijas valdības plāniem nākamajā vasarā tiks atcelta maksa braucieniem vilcienos, tramvajos un autobusos.

Premjerministra Ksavjē Betela vadītās Demokrātiskās partijas, «zaļo» un Sociālistiskās strādnieku partijas (LSAP) koalīcijas valdības mērķis būs prioritātes piešķiršana videi, kas bija viens no Betela galvenajiem solījumiem pirms oktobrī notikušajām vēlēšanām. Betels trešdien nodeva premjera zvērestu, stājoties amatā uz otro termiņu.

Luksemburgas pilsēta cieš no pamatīgiem satiksmes sastrēgumiem. Pilsētā ir aptuveni 110 000 iedzīvotāju, bet uz to strādāt ik dienu brauc vēl 400 000 cilvēku.

Lai arī visā valstī ir 600 000 iedzīvotāju, katru dienu dodoties uz darbu tās robežu šķērso teju 200 000 cilvēku no Francijas, Beļģijas un Vācijas.