Cēsīs likts pamatakmens Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo jaunbūvei. Šis būs pirmais ugunsdzēsēju depo Latvijā, kas projektēts pēc Eiropas Savienības standartiem.

Jaunais depo būšot mūsdienīga tehniskā bāze ugunsdzēsējiem, kuri ikdienā rūpējas par Cēsu un arī Vidzemes reģiona drošību.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka Latvijas glābšanas dienestu tehniskā stāvokļa uzlabošana ir viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm: «Iekšlietu nozares galvenais resurss ir cilvēks, un profesionālu darbinieku piesaistei ugunsdrošības jomā būtisks ir ne tikai atalgojums, bet arī tādi motivācijas faktori kā kvalitatīvi darba apstākļi un atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums. Jāuzsver, ka Cēsu ugunsdzēsēju depo ir pirmais Latvijā, kas pēdējo gadu laikā tiks celts kā jaunbūve un projektēts atbilstoši ugunsdzēsēju vajadzībām.»

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Ugunsdzēsēju laukuma nosaukuma piešķiršanu laukumam starp Hanzas un Strēlnieku ielām pie Emiļa Melngaiļa ielas sākuma. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas izveidots 20.gadsimta sākumā. Patlaban ēkā darbojas VUGD struktūrvienības – Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, Operatīvās vadības pārvalde un Rīgas reģiona pārvaldes 9.daļa, informē Rīgas dome.

Laukumā pie ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 gadsimta garumā notika intensīvas praktiskās nodarbības un treniņi, kur ugunsdzēsēji ieguva iemaņas darbā ar ugunsdzēsības aprīkojumu un iekārtām, kā arī paaugstināja profesionālo meistarību. Gadu gaitā laukums pieredzējis zirgu vilktu ugunsdzēsības tehniku, pirmos tvaika sūkņus pašgājējus, laikam atbilstošus modernus pagājušā gadsimta un šodienas ugunsdzēsības automobiļus, kā arī vairāku ugunsdzēsēju paaudžu soļus.

Šonakt Ogrē, Upes ielā 10, nodegusi vēsturiskā ugunsdzēsēju depo ēka. Liesmas izpostījušas ēkas iekšpusi un sabojājušas jumta konstrukcijas. Ēkai nav vēstures pieminekļa statuss, un tā ir privātīpašums, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis informē, ka izsaukums uz notikuma vietu saņemts ap pusnakti, bet liesmas pilnībā noslāpētas ap sešiem rītā.

Tā kā ēka ir neapdzīvota, ugunsdzēsēji uzskata, ka notikusi neuzmanīga rīcība ar uguni vai arī ļaunprātīga dedzināšana. Policija uzsākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu aizdegšanās cēloni.

Pilsētā jau izskanējušas aizdomas, ka ēka, visticamāk aizdedzināta tīšām, lai atbrīvotu vietu citai būvei.

Ogres Vēstures un mākslas muzejā portāls daugavasbalss.lv uzzināja, ka ēka uzcelta 1932. gadā kā Ogres brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo. Ogres brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība gan dibināta ievērojami agrāk — 1910. gadā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Rīgā, Jaunpils ielā atklāta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) un RRP 2.daļas jaunā mājvieta – depo, kas ir pirmais šajā gadsimtā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo Rīgā un septītais jaunuzceltais depo Latvijā.

Jaunpils ielas depo un administratīvo telpu būvniecība sākās 2016.gada decembrī, un šobrīd RRP 2.daļas ugunsdzēsēji glābēji jau dodas izsaukumos no jaunas, dienesta vajadzībām piemērotas ēkas. Depo telpās ir dežūrmaiņas, administrācijas un apmācību telpas, garāžas bloks ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem un speciālo automobiļu apkopes zona, kā arī 30 metrus augsts tornis šļūteņu žāvēšanai.

Ēkā ir piemērota ne tikai ugunsdzēsējiem glābējiem, bet arī Rīgas reģiona pārvaldes darbam. RRP uz jauno mājvietu ir pārcēlusies no ēkas Maskavas ielā 3. Tas nozīmē, ka turpmāk Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas, tai skaitā, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektori apmeklētājus pieņems Jaunpils ielā 13.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku algu palielināšanas efekts ir jūtams, jo jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Ugunsdzēsēju algas divu gadu laikā vidēji pieaugušas par 40%, sacīja Āboliņš. Ja pērn algas palielinātas līdz aptuveni 580 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad šogad šī summa ir vidēji 800 eiro.

Āboliņš ir pārliecināts, ka šis pieaugums palīdzēs risināt kadru problēmu. Viņš atzina, ka efekts jau ir jūtams. Vienlaikus grūtāk sokas ar virsnieku, inspektoru piesaisti.

Ja pērn VUGD bija 185 brīvas vakances, šogad tādas ir 163, piebilda dienesta priekšnieks.

Āboliņš arī atzīmēja, ka šogad VUGD budžets ir «ar plus zīmi», tomēr visas problēmas par šiem līdzekļiem aizvien nav iespējams atrisināt. Viņš norādīja uz slikto depo stāvokli un novecojušo tehniku.

Investējot 1,5 miljonus eiro bijušā brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo ēkas rekonstrukcijā, mēbeļu tirgotājs Kate pārcēlies uz jaunām telpām Čiekurkalnā, informē uzņēmuma valdes loceklis Jānis Vējš.

Darbs pie telpu atrašanas, projekta izstrādes un saskaņošanas, kā arī rekonstrukcijas un būvniecības ilga teju četrus gadus.

«Mēbeļu pārdošana ir specifisks bizness – ekspozīcijai vien jau nepieciešami 1000-1200 kvadrātmetri, papildus vēl nepieciešamas telpas noliktavām un birojam. Sapratām, ka Rīgā šajā segmentā nomājamu, piemērotu telpu nav, tādēļ izlēmām iegādāties savu ēku un uzsākt rekonstrukciju un būvniecību,» stāsta J.Vējš.

Viņš arī piebilda, ka jaunās vietas izvēle daļēji bijusi simboliska Čiekurkalna vēsturiskās auras dēļ, koka un ķieģeļu apbūve šim rajonam piešķir īpašu mājīgumu un tas saskan ar Kates filozofiju «visur kā mājās».

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparks tiks papildināts ar 93 ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzkeļiem, kas ir aptuveni 8% no 1145 transportlīdzekļiem, kas nepieciešami VUGD, lai tiktu izpildītas Ministru kabineta noteiktās normas. Tādējādi pēc vērienīgās 25,5 miljonu «injekcijas» ugunsdzēsēju autoparkā VUGD vēl būs nepieciešams nopirkt 1052 tehnikas vienības.

Iekšlietu ministrija (IeM) plāno uzņemties ilgtermiņa saistības aptuveni līdz 33,6 miljoniem latu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas automašīnu iegādei un depo ēku uzlabošanai - tostarp ilgtermiņa saistības 2014. - 2018. gadam speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei nedrīkst pārsniegt 25,5 milj. latu, bet ilgtermiņa saistības 2015.-2017.gadam depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai nedrīkst pārsniegt 8,1 milj. latu.

Db.lv jau rakstīja, ka 25,5 milj. Ls ir mazākā summa, kas nepieciešama, lai minimāli atjaunotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparku.

Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

SIA Liepspēks atjaunojusi maizes smaržu Pārgaujas ugunsdzēsēju tornī, pirms diviem gadiem drosmīgi iekārtojoties maksātnespējīgās Maiznīcas Ieva vietā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valmierieši ir ieminuši stingru taciņu pēc svaigas maizes un konditorejas uz veco ugunsdzēsēju torni, kas savus vairāk nekā simtgadīgos sarkanos ķieģeļus zibina Pārgaujas rajona sirdī blakus autoostai. Pirms 20 gadiem ēka, kas bija beigusi kalpot brīvprātīgo glābēju vajadzībām, sāka pievilkties ar maizes smaržu, jo durvis vēra SIA Maiznīca Ieva ceptuve. Valmierieši atceras lodziņu, pie kura viņus apkalpoja līdz pat 2012. gadam, kad gan Maiznīca Ieva, gan tās meitas uzņēmumi Ievas maiznīca un Ievas konditoreja nonāca finansiālās grūtībās. Tās uzņēmuma īpašnieks pamatoja ar nesen piedzīvotās krīzes sekām un demogrāfisko situāciju valstī, kas uz leju nospiedusi maizes patēriņa apjomus.

Ugunsdzēsējiem izdevies lokalizēt paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku tirdzniecības centrā Jugla, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Šobrīd turpinās ugunsgrēka likvidēšanas darbi, bet daļa ugunsdzēsēju automašīnu atgriezušās depo. Kopumā izdeguši 175 kvadrātmetri jumta konstrukcijas un 30 kvadrātmetri otrajā stāvā.

Izsaukums uz ugunsgrēku sabiedriskā ēkā Juglas krastmalā tika saņemts plkst.7.31. Ierodoties notikuma vietā, VUGD darbinieki konstatēja, ka ēkā dega sporta zāle otrajā stāvā un jumts.

Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās visi cilvēki no degošās ēkas bija evakuēti. Neviens cilvēks ugunsnelaimē nav cietis.

Notikuma vietā strādāja vairāk nekā 40 ugunsdzēsēji ar 11 automašīnām.

Vismaz 19 ugunsdzēsēji gājuši bojā cīnoties ar savvaļas ugunsgrēkiem ASV Arizonas štata centrālajā daļā. Ugunsdzēsēji gājuši bojā cenšoties pasargāt no liesmām Jarnelas pilsētu.

Savvaļas ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudējuši ugunsdzēsēji, izcēlies piektdien no zibens spēriena, un sācis strauji izplatīties, ko veicinājis reģionā valdošais karstums un spēcīgais vējš. Liesmas Arizonas štata dienvidos iznīcinājušas vairākus simtus mājokļu un nopostījušas pusi Jarnelas pilsētas.

ASV prezidents Baraks Obama bojā gājušos ugunsdzēsējus nosaucis par varoņiem, kuri riskē ar savām dzīvībām, lai aizsargātu savu līdzpilsoņu dzīvības. Ugunsdzēsēji bijuši no speciāli sagatavotas vienības, kas iepriekš cīnījusies ar savvaļas ugunsgrēkiem Ņūmeksikā un Arizonā.

ASV varasiestādes norāda, ka ugunsdzēsējus, visticamāk, liesmas ielenkušas un viņi centušies sevi pasargāt izrokot zemē bedres un tās pārklājot ar speciālu, ugunsdrošu materiālu. Tomēr izrādījies, ka materiāls neesot darbojies kā nākas un neesot spējis izturēt lielo karstumu, raksta BBC. Notikusī traģēdija ir lielākā ASV savvaļas ugunsgrēku dzēšanas vēsturē kopš 1933. gada, kad bojā gāja vismaz 25 ugunsdzēsēji.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir pabeidzis glābšanas un meklēšanas darbus sabrukušā veikala Maxima teritorijā Priedaines ielā 20, Rīgā. Ugunsdzēsēji glābēji ir pārmeklējuši visu sabrukušā veikala teritoriju.

Ugunsdzēsēji glābēji veikala drupās atrada 54 bojāgājušos. Nelaimē cieta 39 cilvēki, no kuriem 29 no negadījuma vietas tika nogādāti slimnīcā, savukārt pārējie tajā vai nākamajā dienā vērsās ārstniecības iestādēs pēc palīdzības. Veicot glābšanas darbus, gāja bojā trīs ugunsdzēsēji glābēji. Dažāda smaguma traumas guva 13 ugunsdzēsēji, no kuriem 11 tika hospitalizēti.

Latvijas Televīzija, atsaucoties uz Valsts policijas teikto, ziņo, ka arī bez vēsts pazudušo cilvēku saistībā ar traģēdiju Maxima veikalā Zolitūdē vairs neesot.

Glābšanas darbi pabeigti pirmdien, 25. novembrī, plkst. 15:40, Db.lv informēja VUGD pārstāve Viktorija Šembele.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Skrīveros darbu sākusi radošā darbnīca Daugava, kurā skrīverietes Montas Pankules rokām sietspiedes tehnikā jau top tautiskas un modernas lietas. Darbnīcas saimniece atklāj, ka biznesa ideja radusies, meklējot ideālās flīzes savai mājai, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darbnīca atrodas ēkā, kur savulaik bijis ugunsdzēsēju depo un blakus garāžā aizvien stāv ugunsdzēsēju auto. «Daudzi vēl nav redzējuši šo vietu, jo uzņēmums dibināts tikai nesen, 18. maijā, un mana darbnīca vēl tikai top,» saka Monta.

Kā radusies tieši šī biznesa ideja? «Pirms diviem gadiem nopirkām mazu mājiņu Skrīveros un sākām to remontēt,» stāsta jaunā uzņēmēja. «Man gribējās raibas un interesantas flīzes, bet neko, kas man patiktu, veikalos neatradu. Draudzene teica: taisi pati! Sāku meklēt veidus, kā to darīt. Zīmēju ar roku, izmantoju trafaretus un meklēju informāciju. Izlasīju, ka citviet pasaulē flīzes apglezno ar sietspiedes palīdzību. Šis fakts mani ieinteresēja, un sāku interesēties, kā to paveikt Latvijā.»

Šā gada rudenī Latvijas mēbeļu uzņēmums Kate pārcelsies uz jaunām telpām Čiekurkalna 1.līnijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Investējot 1,5 miljonu eiro, uzņēmums pārbūvē vēsturisku ēku – 1936.gadā atvērto Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo.

Jaunās ēkas koncepcijas pamatā ir teju gadsimtu vecais ugunsdzēsēju tornītis, kas kalpo kā saikne ar vēsturi un simbolizē uzņēmuma izaugsmi.

Patlaban jaunajā Kate namā norit būvniecības darbi, lai jau rudenī atjaunotajā ēkā apmeklētājus priecētu ar mājīgu biroja un mājas interjeru. Jaunā salona platība ir 1200m2 , bet kopējā teritorija aizņem 4500 m2. Mēbeļu salona vadītājs Jānis Vējš uzsver, ka, meklējot jauno mājvietu, būtiska loma bija tās atrašanās vietai.

«Čiekurkalns ir gandrīz pilsētas centrs, tam var ērti piebraukt, arī apkārtne ir mājīga,» stāsta Jānis Vējš, mēbeļu salona Kate vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

22.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izsludināta ārkārtējā situācija uz vienu nedēļu, no 22.aprīļa līdz 29.aprīlim,

Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā.

Lēmums aicināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju tika pieņemts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par palu un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumos iesaistīto institūciju veiktajiem un plānotajiem drošības pasākumiem valstī, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ziņojums par situāciju palu un plūdu skartajās pašvaldībās.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai īpašā tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) laikā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām, ja ir pamatots apdraudējums iedzīvotāju veselībai vai dzīvībai.

Notikuma vietā Olaines ķīmiskajā rūpnīcā Biolars ugunsdzēsēji ieradās septiņas minūtes pēc trauksmes zvana saņemšanas. Taču sākotnējā informācija bija maldinoša – degot sabiedriskā ēka, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Tāpēc pirmie atbraukušie glābēji, jau lecot laukā no mašīnas, nebija uzvilkuši gāzmaskas un vēlāk ar saindēšanos tika nogādāti slimnīcā, skaidro laikraksts.

VUGD operatīvais dežurants Andris Krots atzinis, ja būtu ziņas, ka deg ķīmiskās ražošanas cehs 3000 kvadrātmetru platībā, protams, piesardzība būtu lielāka. Pēc sākotnējās izlūkošanas, ko veica pirmā brigāde, trauksmes līmenis tika nekavējoties paaugstināts, pēc papildspēku ierašanās – vēlreiz. Tad arī tikusi saukta ķīmisko avāriju specvienība no Rīgas – 8. daļa.

Ugunsdzēsēji joprojām turpina dzēst ugunsgrēku, kas svētdien no rīta izcēlās Imantā, nelielā mēbeļu ražotnē, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Marita Masule.

Otrdienas pēcpusdienā notikuma vietā strādāja 19 ugunsdzēsēji.

Dzēšanas darbus apgrūtina ēkas sarežģītais plānojums, tajā nav logu, un telpas ir pārblīvētas ar degtspējīgiem gultu un matraču izejmateriāliem. Tādēļ ēkā ir augsta temperatūra un dzēšanas darbi norit no ārpuses. Šobrīd pat nevar pateikt degšanas platību, jo bunkurveidīgajā telpā ir spēcīgs sadūmojums un ir grūti pateikt, kur deg. Šobrīd pat nav vēl ugunsgrēka lokalizācijas, uzsvēra Masule.

VUGD aicina nevērt vaļā logus, lai izvairītos no nepatīkamās smakas iekļūšanas mājoklī.

Masule atturējās prognozēt, vai ugunsgrēku izdosies nodzēst šodien.

Šorīt plašs uzgunsgrēks izcēlies Amatas pagasta Ģikšos kokapstrādes cehā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Saskaņā ar jaunāko informāciju ceha degšanas platība sasniegusi 800 kvadrātmetrus. Ugunsgrēks sācies ap sešiem no rīta.

Dzēšanas darbus negadījuma vietā patlaban veic vairāk nekā 20 ugunsdzēsēji.

Ugunsgrēks izcēlies uzņēmumā SIA Magam, noskaidrojusi LETA.

Kā pastāstījusi Magam valdes priekšsēdētāja Margita Kārkliņa, liesmas patlaban ir lokalizētas un glābēji vairs vien lej ūdeni uz sakarsušajiem materiāliem. Lai arī precīzu zaudējumu apmēru patlaban Kārkliņa vēl nevarēja nosaukt, viņa norādīja, ka tie būs patiešām lieli.

Bīstamo ugunsgrēku Molycorp Silmet AS rūpnīcā Igaunijas pilsētā Sillamē izdevies apdzēst naktī, tomēr objektā trešdienas rītā divas reizes atsākusies degšana, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.

Igaunijas Sillamē pilsētā otrdienas pēcpusdienā izcēlās augstākās sarežģītības kategorijas ugunsgrēks retzemju metālu kompānijas Molycorp Silmet AS rūpnīcā, kas radīja ķīmiskā piesārņojuma draudus. Ugunsgrēks izcēlās piestāvu rūpnieciskā ēkā, kurā uzglabātas 135 tonnas reto metālu tantala un niobija. Ēkai daļēji iegruvis ēkas jumts, bet rūpnīcas darbinieki nav cietuši.

Sarežģīto ugunsgrēku izdevās lokalizēt ap pusnakti, bet likvidēt ap plkst.2 trešdienas rītā. Ēkas sabrukšanas draudu dēļ ugunsdzēsēji tajā nevar ieiet, tāpēc dzēšana notiek tikai no ārpuses.

Neliela degšana objektā atsākusies ap plkst.4.30 naktī, kad liesmas izdevies apdzēst 25 minūšu laikā, un vēlreiz plkst.9. Trešdienas rītā uz rūpnīcu no jauna izbraukuši ugunsdzēsēji no Sillamē, Narvas un Jehvi.

Šorīt Vecrīgā izcēlies ugunsgrēks Latvijas okupācijas muzeja ēkā, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Īsi pirms plkst.10 tika saņemta informācija, ka no kādas trīsstāvu mājas Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā, nāk dūmi.

Notikuma vietā patlaban strādā 20 ugunsdzēsēji. Pēc Palkavnieces stāstītā, ēkā notiek gruzdēšana starpsienu siltinājumā.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārstāve Inta Plūmiņa sacīja, ka ēkā pamanīts sadūmojums, kas nācis no siltinājuma materiāla, taču degšana ar atklātu liesmu nenotiek. «Patlaban notikuma vietā strādā gan ugunsdzēsēji, gan būvnieka «Skonto būve» darbinieki. Uz ēku devušies arī VNĪ pārstāvji,» sacīja Plūmiņa.

Uz Latvijas Okupācijas muzeja ēkas jumta strādā četri ugunsdzēsēji, bet pie nama redzamas kopumā četras ugunsdzēsēju mašīnas un viena mediķu brigāde. No ārpuses nav redzami dūmi vai uguns.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs no sava amata atkāpties negrasās un uzskata, ka atkāpšanās būtu vienkāršākais risinājums, tā viņš norādīja LTV Rīta Panorāmā.

«Man kā pašreizējam vadītājam ir jānodrošina būvvaldes darba nepārtrauktība,» raidījumā norādīja būvvaldes vadītājs A. Vircavs.

Viņš arī uzsvēra, ka nav darbojies laikā, kad būvvaldē tika parakstīti dokumenti saistībā ar Maximas būvi Zolitūdē.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesībsargs Juris Jansons uzskata - premjeram ir jādemisionē. Viņš pauda, ka Ministru prezidents nav spējis novērst Konstitūcijas pantu pārkāpumus, kuros tiek runāts par tiesībām uz dzīvību un drošu vidi.

Jau rakstīts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir pabeidzis glābšanas un meklēšanas darbus sabrukušā veikala Maxima teritorijā Priedaines ielā 20, Rīgā. Ugunsdzēsēji glābēji ir pārmeklējuši visu sabrukušā veikala teritoriju. Ugunsdzēsēji glābēji veikala drupās atrada 54 bojāgājušos. Nelaimē cieta 39 cilvēki, no kuriem 29 no negadījuma vietas tika nogādāti slimnīcā, savukārt pārējie tajā vai nākamajā dienā vērsās ārstniecības iestādēs pēc palīdzības. Veicot glābšanas darbus, gāja bojā trīs ugunsdzēsēji glābēji. Dažāda smaguma traumas guva 13 ugunsdzēsēji, no kuriem 11 tika hospitalizēti.

Jau nedaudz vairāk kā gadu mūziķa Intara Busuļa mamma Talsos atvērusi veikalu - kafejnīcu IK «ESERIKA». Mūziķa mamma biznesa portālam db.lv atzīst, ka dēla atpazīstamība noteikti palīdz biznesa attīstībai.

«Pavisam nesen uz Talsiem speciāli bija atbraukuši pat tūristi no Krievijas. Viņi gribēja redzēt vietu, kur Intars dzimis un audzis,» atklāj Ērika Busule. Vairums apmeklētāju kafejnīcā ierodas, jo zina, ka viņa ir Intara Busuļa mamma.

Aizvadīto gadu biznesā E.Busule raksturo kā normālu. Veikalā-kafejnīcā kundze strādā viena un to visbiežāk apmeklē vietējie - blakus atrodas skola, ugunsdzēsēju depo, bet siltajā sezonā - arī tūristi.

«Man ir tādas preces, kas nav citur. Piemēram, veikalā par mazāku cenu var iegādāties visus Intara diskus,» saka mūziķa mamma. Kundze atzīst, ka ir Talsu patriote, tāpēc veikalā - kafejnīcā iespējams iegādāties, piemēram, piena produktus, kurus ražo «Talsu piensaimnieks». Viņasprāt, arī cenas nav augstākas kā citur.

Jaunā centrālā kontrolpunkta un operatīvā vadības centra izveide ir daļa no aptuveni 15 milj. Ls vērtās lidostas Rīga drošības kontroles uzlabošanas programmas.

To Db.lv pastāstīja VAS Starptautiskā lidosta Rīga drošības departamenta vadītājs Raimonds Lazdiņš. Caur centrālo kontrolpunktu iziet dienā ap 3 600 cilvēku - galvenokārt lidostas Rīga darbinieki, kā arī caur to brauc lidostā strādājošais autotransports.

No operatīvā vadības centra tiek veikta drošības situācijas novērošana lidostā. Sistēma ir uzlabota, padarīta «viedāka», jo pati seko aptuveni 350 lidostā Rīga izvietotajām novērošanas kamerām, vēršot drošības uzturēšanas personāla uzmanību uz potenciāli bīstamām vietām vai personām.

«Mūsu nākamie soļi drošības uzlabošanai ir vēl PSRS laikā būvētā žoga nomaiņa lidostas Ziemeļu galā. Jāizbūvē arī rezerves piebraucamie ceļi un jāatjauno ugunsdzēsēju depo. Tāpat jāmaina ugunsdzēsības transports, kurā pašlaik ir ugunsdzēšanas auto, kas ražots pagājušā gadsimta 70. gados. Tāpat nepieciešams Ziemeļu galā vēl viens moderns kontrolpunkts, kas īpaši paredzēts kravām,» skaidro R. Lazdiņš.