70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ Rīgā uz ielām un tiltiem pastiprināti veidojas bedres. Rīgas domes Satiksmes vadības centrā no 25.decembra līdz šim brīdim saņemtas 26 iedzīvotāju sūdzības par bedrēm un ceļu uzturētāji jau sākuši avārijas bedru remontu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Departamenta speciālisti skaidro, ka pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm, tostarp arī uz Salu tilta.

Līdz remontdarbu veikšanai un to laikā atsevišķos ielu posmos un uz satiksmes pārvadiem vai tiltiem vairākās vietās ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.

Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek nodrošināts visu gadu, taču bedru likvidēšanai ielās nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par plus 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi noslēgusi iepirkumu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par konkursa uzvarētāju pasludinot SIA Limbažu ceļi. Starp abiem uzņēmumiem paredzēts slēgt līgumu 1,848 miljonu latu apjomā.

Ceļu rekonstrukcija paredzēta uz pirmās šķiras autoceļa P21 Rūjiena – Mazsalaca posma Virķēni – Indus (5,20 – 12,40 kilometrs).

SIA Limbažu ceļi piedāvāja zemāko līgumcenu, bet kopumā savus piedāvājumus valsts a/s Latvijas valsts ceļi iesniedza trīs būvfirmas.

SIA Limbažu ceļi ir reģistrēta 1991. gadā Limbažos. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 522 tūkst. Ls. 2011. gadā būvuzņēmums apgrozīja 5,6 milj. Ls, bet SIA Limbažu ceļi peļņa bija 90 tūkst. Ls. Saskaņā ar Lursoft datiem, aizpērn kompānijā strādāja 167 darbinieki.

Būvfirmas valdē darbojas tās priekšsēdētājs Andris Garklāvs, kā arī valdes locekļi Guntars Salenieks, Andis Zaļaiskalns un Daina Čapiņa.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, tiek prognozēta strauja bedru veidošanās ielās ar novecojušu asfaltbetona segumu un augstu satiksmes intensitāti, informē Rīgas domes Satiksmes departaments, kurš apzinājis ielas un to posmus, kas drīzumā varētu kļūt sevišķi bedrainas.

Departamenta speciālisti norāda - lai uzsāktu visaptverošu bedrīšu likvidēšanu pilsētas ielās, nepieciešama pastāvīga diennakts gaisa temperatūra – vismaz plus septiņi grādi pēc Celsija skalas, kas Latvijas laika apstākļos parasti ir marta, aprīļa mēnešos.

Satiksmes departamenta speciālisti aicina transportlīdzekļu vadītājus būt īpaši uzmanīgiem šādos ielu posmos:

Kurzemes rajonā:

Daugavgrīvas ielā starp dzelzceļa pārbrauktuvēm (pie Podraga ielas);

Jūrmalas gatvē posmā no Kurzemes prospekta līdz Zolitūdes ielai;

Kleistu ielā posmā no Kurzemes prospekta līdz Buļļu ielai;

Slokas ielā posmā no Valdemāra ielas līdz Kandavas ielai – pie bruģētās josla gar tramvaja sliedēm;

Cauras riepas, gūtas traumas un neestētisks skats - tās esot bedraino ielu sekas arī Ķekavas novadā. Bedres liedz droši pārvietoties ne tikai gājējiem un autovadītājiem, bet arī jauniešiem ar velosipēdiem un skrituļslidām.

Tāpēc Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centrs un Ķekavas novada jauniešu padome vakar, 24.aprīlī, Ķekavā rīkoja bedru aizdarīšanas akciju.

Bedres tika lāpītas Ķekavā, Gaismas ielas 19 posmā - no korpusa nr.1 līdz nr.15.

Bedru lāpīšanas procedūra - bedrēs iebērtas baltās smiltis, lai nolīdzinātu bedres dziļumu. Pēc tam uzklāti krāsaini auduma ielāpi, kas nostiprintāti ar celtniecības līmlentu. Netālu no bedru lāpīšanas vietas izvietotas zīmes - «Uzmanību! Lāpītas bedres!».

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Strenčos, Valkas ielas posmā, kur tikai pirms dažiem mēnešiem tika ieklāta asfaltbetona saistes jeb apakšējā kārta, šoziem parādījušās bedres, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Autovadītāji par to esot nepatīkami pārsteigti.

Darbu veicēja firma 8CBR salabošot asfaltu par saviem līdzekļiem un uzsvērusi, ka bedres konstruktīvajā saistes kārtā nav nekas ārkārtējs.

Uz problēmām pārbūvējamā Strenču tranzītielas posmā pirmais Ziemeļlatvijai norādījis lasītājs Vitālijs. «Pirms neilga laika pabeidza Valkas ielas posmu no SPS (Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca) līdz pilsētas beigām. No septembra līdz decembrim bija darbi. Ceļu sataisīja, bet trotuāru nē. Cilvēki iet pa ceļa malu blakus mašīnām. Viss būtu labi, bet janvārī ceļš jau bija sadauzīts, daudz bedru, asfalts jau sabrūk. Cik miljonu tur iegāza un kurš atmaksās to?» viņš rakstījis.

Ceļu būves uzņēmums Ceļi un tilti pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājis apgrozījumu, tomēr tas nav ļāvis uzņēmumam izvairīties no zaudējumiem, liecina informācija Lursoft.

2011. gadā SIA Ceļi un tilti zaudējumi veidoja 364,1 tūkst. Ls, kas tiks segti no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 7,6 milj. Ls, kas ir par 2,28 milj. Ls vairāk nekā 2010. gadā. Kopējo apgrozījumu veido ceļu būvniecība un remonts (6,31 milj. Ls), apgrozāmo līdzekļu realizācija (1,14 milj. Ls) un autotransporta un tehnikas jomas pakalpojuma sniegšana (160 tūkst. Ls).

Uzņēmuma ceļu būvniecības, remontu un apgrozāmo līdzekļu realizācijas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājušies vairāk nekā par 44%.

Uzņēmuma kapitāldaļu vairākums (74,61%) pieder kompānijai a/s A.C.B, kas savukārt pieder uzņēmējam Valdim Lejniekam. Viņš atrodas uzņēmuma Ceļi un tilti valdes locekļa amatā un ieņem vadošus amatus arī citās sev piederošās kompānijās – SIA ABC Holdings, kur viņam pieder 63,17% kapitāldaļu, SIA Salenieku Bloks, kurā viņš ir 0,06% kapitāldaļu turētājs un a/s A.C.B., kas V. Lejniekam pieder pilnībā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) īstenos projektu SMART E67, ieviešot viedās transporta sistēmas uz Via Baltica maršruta. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos, informē LVC.

«Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. Interreg programma bija viena no iespējām kā Latvijā uzsākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,» stāsta projekta SMART E67 vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Beidzoties autoceļu ziemas uzturēšanas sezonai, kas šogad laika apstākļu dēļ tika pagarināta, būtiski mainīsies ceļu darbu specifika - lielāka uzmanība vispirms tiks pievērsta ceļu seguma defektu remontam, satiksmes organizācijas līdzekļu atjaunošanai, kā arī ceļa joslas sakopšanai.

Kā informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC), iestājoties laika apstākļiem, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra nebūs zemāka par plus pieciem grādiem pēc Celsija, tiks sākti intensīvi asfaltētā seguma bedrīšu remonta darbi. Grants ceļu līdzināšana tiks veikta, tiklīdz ceļa virsma būs pilnībā atkususi un apžuvusi.

Plānots galvenos ceļus saremontēt līdz 18.maijam.

LVC skaidro, ka pavasarī, grunts pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja būtiski samazinās. Lai pasargātu ceļus no priekšlaicīgās sagraušanas šķīdoņa laikā, sākot no aprīļa vidus, uz daudziem valsts vietējās un dažiem reģionālās nozīmes autoceļiem tiek noteikti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.