Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Otrdien, 6. janvārī, Liepājā, Karostā, Pulkveža Brieža ielā 10a, notika modernizētā bērnudārza Pienenīte svinīgais atklāšanas pasākums, vēsta ReKurZeme.lv

Kā atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, atjaunotais bērnudārzs ir viens no skaistākajiem objektiem, kas pēdējā laikā uzbūvēts pilsētā, reizē saglabājot arī vēsturisko mantojumu. «Priecē, ka arī dzimstība Liepājā pagājušajā gadā pieaugusi, tāpēc 96 jaunas vietas bērnudārzā būs vajadzīgas,» teica U. Sesks.

Darbus objektā veica SIA UPTK. Savukārt projektēšanu un autoruzraudzību veica SIA Būvprojektu vadība no Rīgas. Telpu dizainu izstrādāja Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas absolvente Beatrise Dzērve.

Iestādē darbosies divas grupiņas bērniem no 1,5-3 gadiem un piecas grupas bērniem no 3-7 gadiem - pavisam 156 vietas, kas ir par 96 vietām vairāk nekā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas. Izveidotas arī deviņas jaunas darba vietas.

No šodienas Jelgavā oficiāli darbu sāk jauns pašvaldības bērnudārzs Zīļuks, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavas pilsētas dome nolēma dibināt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi rekonstruētajās bērnudārza telpās Skautu ielā 1a, kur agrāk atradās privātais bērnudārzs Saulītes rakari.

Pēc Jelgavas pašvaldības pārstāves Egitas Veinbergas skaidrotā, Zīļuks ir uzsācis darbu juridiski, bet maijā tiks izsūtīti uzaicinājumi bērnu vecākiem, kuri šobrīd gaida rindā uz bērnudārzu, lai veiktu visas nepieciešamās formalitātes bērnu reģistrēšanai.

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādei Jelgavas izglītības pārvalde uzdots organizēt visas nepieciešamās darbības pirmsskolas izglītības iestādes reģistrēšanai Izglītības iestāžu reģistrā un pirmsskolas izglītības programmu licencēšanai.

Doma par privāto bērnudārzu Elīnai Pļavniecei-Kuļšai bija jau sen, un beidzot tā ir īstenota , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde Dudiņdārzs darbojas kopš pagājušā gada novembra. Pagājis visai ilgs laiks līdz bērnudārza atvēršanai – visi remontdarbi, nepieciešamo atļauju iegūšana, dokumentu sakārtošana un kredīta iegūšana kopumā prasīja aptuveni gadu, stāsta Dudiņdārza (SIA Dudi) īpašniece Elīna Pļavniece-Kuļša. Grūtākais posms bija tieši laiks pirms bērnudārza atvēršanas, kamēr vajadzēja sakārtot visus dokumentus. Ar tik ilgu laiku viņa nebija rēķinājusies. «Mācos no kļūdām un pieredzes, šī ir laba dzīves skola,» viņa saka.

Arī pavisam mazi

«Man ir vīzija par izglītības ciematu, kur ir bērnudārzs, vidusskola un, iespējams, arī augstskola. Vēlos veidot tādu izglītības vidi, par ko zina ne tikai Latvijā,» saka Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele.

Izglītības iestādi traktēt kā biznesa projektu ir gana sarežģīti. Vēl sarežģītāk ir izglītības iestādi padarīt par veiksmīgu biznesa projektu. Tā vērtē Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele. Sākumā Daina pat necerēja, ka pašrocīgi izauklētā skoliņa izaugs par biznesu, atzīst jaunā uzņēmēja,kura aizvadītā gada nogalē saņēma 10 tūkstošu eiro lielu SEB bankas un pašvaldības grantu darbības paplašināšanai un konkurētspējas stiprināšanai. Daina nav pedagoģe, bet nāk no juridiskās vides, kur divpadsmit gadu garumā gan darbojusies dažādu kompāniju juridiskajās nodaļās, gan strādājusi advokātu birojā. Kad ģimenē pieteicās pirmā meita,pēc desmit gadu dzīves Rīgā ģimene nolēma, ka vēlas atgriezties bērnības pilsētā Siguldā.

Pabeigta pirmsskolas izglītības iestādes Krimulda rekonstrukcijas trešā kārta Raganā, tādā veidā noslēdzot pilnībā bērnudārza renovāciju, kas ietver gan jauna korpusa būvniecību, gan esošā daļēju rekonstrukciju, informē Krimuldas novada dome.

Kopējās izmaksas, ieskaitot arī vecā korpusa renovāciju un teritorijas labiekārtošanu un rotaļu laukumu ierīkošanu, ir 2,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka novadā pieaug bērnu dzimstība un uz to pārceļas arvien vairāk jaunas ģimenes, jau līdz ar jaunā mācību gada sākumu bērnudārzs uzņems par 40 vairāk bērnus.

Pērn rudenī būvniecības uzņēmums SIA Modus Būve pabeidza pirmsskolas izglītības iestādes jaunā korpusa būvniecības darbus, un bērni uzsāka mācības jaunā korpusa telpās. Šobrīd līdz ar visa bērnudārza rekonstrukcijas noslēgšanu mācību procesu varēs nodrošināt arī vecajā korpusā.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pēdējos gados uz Krimuldas novadu pārceļas arvien vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par bērnudārza kapacitātes nodrošināšanu un telpu paplašināšanu. Pabeidzot bērnudārza rekonstrukciju pilnībā, tas var uzņemt par 40 bērniem vairāk, tādā veidā būtiski risinot rindu problēmu novadā.

Mārupes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" jaunā ēka nosvinējusi spāru svētkus. Projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, informē Mārupes novada dome.

Būvniecības darbi tika uzsākti pagājušā gada jūlijā. Jaunais bērnudārzs būs viena no energoefektīvākajām pašvaldības jaunbūvēm novadā, tā 6200 kvadrātmetru plašo telpu apsilde tiks nodrošināta ar zemes siltumsūkņiem un nākotnē tiek domāts arī par saules paneļu uzstādīšanu gan elektrības iegūšanai, gan siltā ūdens uzsildīšanai.

Uz jaunbūves jumta spārēm 16.martā tika uzlikts vainags kā apliecinājums tam, ka viens nozīmīgs posms būvniecībā ir noslēdzies, ir sasniegta ēkas augstākā virsotne - pabeigta jumta nesošā konstrukcija. Jaunais bērnudārzs būs lielākais novadā, nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītību apgūt 384 mazajiem mārupiešiem.

Mārupes pašvaldības jaunā bērnudārza būvniecības projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, no tiem 4,6 miljoni eiro tiks ņemti kā aizņēmums Valsts kasē, bet 7,3 miljoni būs pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Jaunās ēkas būvdarbus veic SIA "VELVE". Ēku projektēja SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs", bet būvuzraudzību īsteno SIA "Marčuks".

Vastint Latvia ir parakstījusi līgumu ar Patnis un partneri par telpu nomu biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga pirmās kārtas ēkā, Malduguņu ielā 1, kur jau šā gada rudenī durvis vērs privātais bērnudārzs Patnis.

«Parakstot pirmo līgumu ar bērnudārzu – ne visai tipisku nomnieku biroju ēkās, vēlamies lauzt stereotipus par biroju ēkām kā monofunkcionālu vietu ar ierobežotu pieeju un radīt modernu, uz cilvēku orientētu vidi, kas ir atvērta un pieejama, veidojot pievienoto vērtību arī tuvējās apkārtnes iemītniekiem. Jau pirmajā kārtā tiks atvērts arī dienas restorāns un kafejnīca, starp ēkām izveidots plašs dārzs atpūtai vai fiziskām aktivitātēm. Savukārt otrajā kārtā plānots izveidot sporta klubu, kafejnīcas un tikšanās vietas ēku pirmajos stāvos,» stāsta Vastint Latvia mārketinga vadītāja Līga Daniļeviča

Pirmajā stāvā izvietotais bērnudārzs aizņems 635 m², kas ļaus jau rudenī jaunajās telpās uzņemt 92 mazos audzēkņus. «Kopš 1994.gada, kad Patnis sāka savu darbību, vienmēr esam tiekušies uz attīstību – gan izglītības satura, gan arī paplašināšanās ziņā, kur mums svarīgi ir nodrošināt saviem audzēkņiem pārdomātu, gaišu un patīkamu vidi iekštelpās, kā arī novērtējam zaļu un plašu ārtelpu pasaules iepazīšanai un izzināšanai», stāsta Inguna Vārtiņa, Patnis pirmskolas direktore.

Attīstot privāto bērnudārzu, vienmēr ir jābūt plānam B, jo bizness ir cieši saistīts ar valsts lēmumiem par mācību maksas līdzfinansējumu un vecāku rocību

Tā uzsver SIA Patnis un partneri valdes priekšsēdētāja, pedagoģijas doktore Zane Ozola, kuras vadītais uzņēmums ir izveidojis trīs privātās pirmskolas izglītības iestādes. Divas no tām atrodas Rīgā, bet viena – Ādažos. Kopumā šos dārziņus apmeklē 200 bērnu. Septembrī līdz ar jauno mācību gadu Ādažos durvis vērs vēl viens uzņēmuma izveidots privātais bērnudārzs, kurā būs vietas vēl 100 mazajiem audzēkņiem. SIA Patnis un partneri apgrozījums ir audzis no 81 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vairāk nekā 680 tūkst. eiro 2015. gadā. Šī izaugsme ļāvusi tam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā, vecākiem nereti rodas problēmas ar citu pieskatīšanas iespēju atrašanu, tāpēc jau vairākus gadus vasarā Bites centrālajā birojā tiek organizēts bērnudārzs

«Daudziem darbiniekiem ir mazi bērni, tāpēc labi redzam, cik lielas rūpes mammām un tētiem mēdz būt vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā un bērniem ir jānodrošina citas pieskatīšanas iespējas. Mums ir svarīgi, lai darbinieki darbā jūtas komfortabli, tādēļ šī ir jau trešā vasara, kad Bites centrālajā birojā organizējam darbinieku bērniem bērnudārza grupiņu, kurā mazos pieskata un izklaidē profesionālas auklītes. Tas ir liels atvieglojums darbiniekiem, kuriem nav iespēju atstāt savas atvases vecvecāku vai draugu aprūpē laikā, kad pašvaldību bērnudārzi ir slēgti,» stāsta Bites klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska.

Šī bērnudārza grupiņa darbojas vienu mēnesi. Parasti vasaras sākumā tiek veikta darbinieku aptauja, kuras mērķis ir noskaidrot, kurš bērnudārzam būtu aktuālākais laiks. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākais vairākums darbinieku nobalsoja par jūliju.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.

Jaunajā Liepājas bērnudārziņā Pikucis mazuļu balsis vēl nav skaļas, jo privātā pirmsskolas izglītības iestāde strādā tādā kā iesildīšanās režīmā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Projekts ir loģisks turpinājums bēbīšu skoliņai ar tādu pašu nosaukumu, kas sākās pirms četrpadsmit gadiem. Pašreiz izmantojam izremontētas telpas simts divdesmit kvadrātmetru platībā un āra laukumu. Ja būs pieprasījums, paplašināsimies,» atklāj idejas autore un Pikuča vadītāja Svetlana Skrīvere.

«Esam saņēmuši licenci un pamazām slēdzam līgumus ar vecākiem. Adaptācijas grupā mazie pierada pa divām trim stundiņām, bet 1. augustā sāka darbu kārtīga grupa – ap piecpadsmit bērniņiem,» viņa stāsta.

Bērna uzturēšanās Pikucī izmaksā ap 295 mēnesī eiro. Bērni, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Liepāja, saņem pašvaldības līdzfinansējumu – 147,98 eiro.

«New Hanza» kvartālā plānotā biroju centra būvniecība aizkavēsies aptuveni par gadu un tiks pabeigta 2021.gadā, trešdien diskusijā «Latvija-Rīga-Skanste 2024» sacīja projekta attīstītāja «Pillar Management» valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Sākotnēji «ABLV Bank» vajadzībām projektēto 16 stāvu biroju ēku bija plānots nodot ekspluatācijā 2020.gadā, taču šā gada februārī «ABLV Bank» problēmu dēļ «Pillar» zaudēja savu galveno pasūtītāju un finansētāju. Miļūns norādīja, ka šo iemesla dēļ biroju centra projekts piedzīvos izmaiņas un aizkavēsies aptuveni par gadu.

«Tomēr turpinām darbu pie iesāktās biroju ēkas neatliekamajiem būvniecības darbiem. Sākotnēji tā bija projektēta ar fokusu uz banku, kā galveno ēkas lietotāju. Patlaban ēkas koncepts tiek pārveidots, lai ēka būtu piemērota jebkuram potenciālajam A klases biroju nomniekam,» skaidroja Miļūns.

Viņš norādīja, ka «Pillar» patlaban ir atvērts jauniem sadarbības piedāvājumam un jaunu investoru piesaistei, notiek finansējuma struktūras maiņa.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Apvienojot biroju ēkas Skanstes ielā (iepriekš zināmas kā «SWH biroju centrs») un Duntes ielā (iepriekš «Duntes nami») nekustamā īpašuma fonds «SG Capital» izveidojis darījumu apkaimi «Skanstes City».

Biroju ēku rekonstrukcijā un modernizēšanā investēti 13,6 milj. eiro. «Skanstes City» izīrējamo telpu kopējā platība sasniedz teju 50 000 m². Nomai pieejamas A un B klases biroju telpas platībās no 130 m².

«Ņemot vērā mūsu nomnieku darbības specifiku un vēlmes, pielāgojam telpas viņu vajadzībām un domu lidojumiem. Šobrīd esam noslēguši nomas līgumus par 90% platību un mūsu telpas jau tagad apdzīvo vietēja un starptautiska mēroga uzņēmumi, piemēram, «Krassky», «Mintos», «Bayer», «Containerships», «Kapitel», «Moller Baltic Import», Latvijas Republikas Valsts kontrole un citi,» norāda «SG Capital» valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par 30 km/h ātruma ierobežojuma Klusajā centrā teritorijā starp Hanzas, K. Valdemāra un Kronvalda bulvāri (tos neskarot), informē pašvaldībā.

Jau šogad tiks uzstādītas ceļazīmes Nr. 525 satiksmes palēnināšanai.

Paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un eventuāli arī mazajam biznesam. Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir diezgan daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros ir izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti. Šo pieredzi veiksmīgi īstenojušas arī citas Latvijas pašvaldības, piemēram, Siguldas centrā ieviestie 30 km/h ātruma ierobežojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu par 9%, liecina Valsts policijas Gal-venās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes statistikas informācija.

SIA YIT Celtniecība biznesu koncentrē dzīvojamo māju būvniecībā Rīgā; mērķis – pārdot 250 līdz 300 dzīvokļu gadā. Uzņēmuma apgrozījuma kāpums nodrošinājis YIT Celtniecība vietu DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu - sarakstā.

«Esam veiksmīgi pārvarējuši krīzi un straujos tempos attīstāmies. Krīzē uz pusi samazinājām darbinieku skaitu, – beidzās lieli inženiertīklu projekti, bet jauni nesākās. Bija panīkums arī dzīvojamo māju attīstības segmentā,» atceras YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. Kompānijas balsts ir mātes uzņēmums YIT Construction Ltd, kas ir lielākais nozares uzņēmums Somijā ar simt gadu pieredzi biznesā. Ekonomikas lejupslīdes gados tas investēja darbinieku apmācībās, jaunu IT risinājumu un attīstības projektu sagatavošanā. Brīdī, kad ekonomika uzrādīja pirmās atveseļošanās pazīmes, YIT Celtniecība bijusi gatava jaunām iespējām, startējot nišās, kur iepriekš aktīvi darbojušies citi attīstītāji.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Īsi pirms jaunā gada uzsākta pamesto militāro būvju demontāža Skrundas novadā, bijušā Skrundas lokatora apkaimē. Pašlaik tiek demontētas divas būves ar 1200 kvadrātmetru lielu apbūves platību. Darbu pasūtītājs ir AS Latvijas valsts meži un izpildītājs Demontāža.lv.

Demontāžas darbus paredzēts veikt trīs mēnešu laikā, līguma summa ir 23 tūkstoši eiro.

«Darbu veikšanā izmantojam speciālo tehnisko aprīkojumu - ekskavatorus ar hidrauliskajām demontāžas šķērēm un hidrauliskajiem āmuriem, frontālo iekrāvēju un mobilo drupināšanas iekārtu. Būvgruži pēc tam tiks pārstrādāti betona šķembās, kuras izmantos autoceļu un laukumu segumu izbūvē, bet nojaukto ēku vietā sakoptajā teritorijā paredzēts ierīkot mežu,» stāsta Mārtiņš Mālnieks, uzņēmuma Demontāža.lv direktors.

Skrundas lokators jeb Skrundas radio lokācijas stacija (RLS) bija militārs padomju armijas objekts, kas atradās Skrundas pilsētas tuvumā. Ar kontrolētu sprādzienu 1995. gada 4. maijā tika nojaukta RLS jaunā ēka un šim notikumam piedēvēta simboliska nozīme, atbrīvojoties no padomju armijas militārā mantojuma. RLS pilsētiņas teritorijā atradās vairākas dzīvojamās mājas, kazarmas, administratīvās ēkas, katlumāja, bērnudārzs, vidusskola un daudzi citi objekti.

Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājs Hanner 2020.gadā plāno pielikt punktu vērienīgajam Jaunās Teikas teritorijas attīstības projektam. Nule sākta 50 milj. eiro vērtā biroju ēku kompleksa pirmās ēkas būvniecība. Paralēli Hanner uzņēmuma grupa turpat turpina dzīvojamo ēku būvniecību.

Līdz 2018.gada sākumam uzņēmums plāno pabeigt kompleksa pirmo ēku Teodors, bet 2020.gadā – otro namu Henrihs, kur būs arī daudzstāvu autostāvvieta. Kompleksa kopējā platība būs 50 tūkst. m², bet biroju telpām būs atvēlēti 39 tūkst. m² (17 tūkst. m² Teodorā un 22 tūkst. m² Henrihā).

Biznesa centrs ir izstrādāts saskaņā ar BREEAM sertifikācijas standartiem, kas apliecina ēku ilgtspēju un augsto kvalitāti. Projekta arhitekts ir Uldis Bērziņš no biroja Tectum, bet ēku interjeru izstrādājusi dizainere Zane Tetere.

Attīstītājiem pašlaik ir izaicinājums sabalansēt investīcijas jaunā tipa birojos ar iespējamo atdevi, pauž Hanner vadītājs Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas). Mūsdienās ofiss nav tikai fiziska telpa, kurā cilvēki strādā, tā ir vieta, kur socializēties, kopā pavadīt laiku, kontaktēties. Tas diktē jaunus nosacījumus biroju telpu iekārtojumā, izvietojumā, papildlabumu izveidē, savukārt tas nozīmē ieguldījumus. Tāpēc no otras puses tiek domāts par racionālu, funkcionālu plānojumu.

Bijušās alus darītavas Kimmel kvartālu starp Skolas, Bruņinieku un Kr.Valdemāra ielām, par biznesa kvartālu plānots sākt pārveidot jau šogad, informē nekustamo īpašumu attīstītājaAS MCITY Holdings.

Noslēdzies nekustamo īpašumu attīstītāja AS MCITY Holdings rīkotais atklātais starptautiskais arhitektūras metu konkurss par nozīmīgu projektu Rīgas centra pilnveidošanai – bijušās alus darītavas Kimmel kvartāla pārveidei mūsdienīgā biznesa kvartālā.

Izvēlēti tika Dānijas arhitektu biroja Schmidt Hammer Lassen Architects, Lielbritānijas arhitektu biroja Zaha Hadid Architects sadarbībā ar Latvijas partneriem - arhitektu biroju Sudraba Arhitektūra, ainavu arhitektūras biroju ZALA Landscape un inženieru biroju REM PRO, kā arī Lietuvas arhitektu biroja DO ARCHITECTS izstrādātie projekti.

Pašlaik notiek darbs ar uzvarētājiem, lai izvēlētos vienu atbilstošāko projektu gan kvalitātes, gan oriģinalitātes un funkcionalitātes ziņā. Konkursā interesi izrādīja 400 arhitektu biroju no visas pasaules, taču tika saņemti tikai 10 attīstības priekšlikumi.

2020.gadā nekustamā īpašuma kompānija "Hanner" pabeigs Jaunās Teikas kvartālu, citu attīstības plānu tai pagaidām nav, ņemot vērā ne pārāk spožo situāciju tirgū.

Paralēli šobrīd uzņēmums pabeidz dzīvojamās mājas Vesetas ielā 26 pēdējo dzīvokļu pārdošanu, kā arī turpina pārvaldīt biroju centru "Place Eleven" Skanstes apkaimē.

Jaunā Teika atrodas Rīgā, aiz VEF kultūras pils un LMT ēkas; starp Gustava Zemgala gatvi un Ropažu ielu. Noslēgumam tuvojas 16 stāvu biroju ēkas "Henrihs" un pēdējās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība. Iznomājamā biroju platība "Henrihā" ir 22,3 tūkst. m2.

DB.lv pērn decembrī ziņoja, ka viens no pirmajiem nomniekiem šajā ēkā būs "Cabot Latvia". Gan "Henrihs", gan līdzās esošais "Teodors" (pabeigts 2018.gadā) celti atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem. "Teodorā" ir izveidota jau otrā šī kvartāla kopdarba telpa "Teikums", sporta klubs "Squad Hour", kurš aprīkots ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām un piedāvā dažādas trenažieru un grupu nodarbības, kā arī kokteiļbārs "Minox" un pasākumu telpas.