Būvkompānijai Skanska projektu izvēlē svarīga ir ne tikai peļņa, bet arī reputācija; rūpes par labā vārda saglabāšanu reiz likušas pārtraukt darbību dažos reģionos

Starptautiskā būvniecības un projektu attīstīšanas kompānija Skanska pērn nosvinēja 125 gadu jubileju. Igaunijā Skanska par nopietnu tirgus dalībnieku kļuva 2000. gadā, nopērkot vienu no Igaunijas tirgus līderiem – EMVSkanska AS Igaunijā fokusējas uz trim galvenajiem virzieniem – vispārējā būvniecība, inženiertehnisko objektu būvniecība, kā arī nekustamo īpašumu projektu attīstīšana.

Šobrīd nozīmīgākais uzņēmuma darbības virziens ir ES fondu līdzfinansētie projekti, kam pasūtītājs ir valsts un pašvaldība. «Domāju, ka arī Latvijā vairākumam būvniecības kompāniju liela daļa ienākumu nāk no ES fondiem. Mēs neesam izņēmums,» saka Andress Āviks (Andres Aavik), Skanska AS valdes priekšsēdētājs.

Vaicāts par uzņēmuma tirgus daļu Igaunijā, viņš norāda, ka būvniecības nozarē tās lielums nav pārāk būtisks. «Citā biznesā, piemēram, apdrošināšanā tirgus daļa ir ļoti nozīmīga. Būvniecības darbos darbs norit projektu pēc projekta, un mūsu mērķis nav iegūt lielākos ienākumus – mēs fokusējamies uz rentabilitāti. Rentabilitāte ir kā skābeklis, lai turpinātu biznesu. Pat ja tirgus apjoms krītas, bet projekti nesola mums pieņemamu rentabilitātes līmeni, mēs tos neuzņemamies,» stāsta A. Āviks.

Viena no Skanska pamatvērtībām ir darboties likuma un ētikas normu ietvaros. «Dažreiz tas nemaz nav viegli. Pirms desmit gadiem Skanska biznesa izplešanās loģika bija nedaudz atšķirīga – pielāgoties konkrētā reģionā uzņēmējdarbības videi. Piemēram, ja strādā Krievijā, spēlē pēc šī tirgus noteikumiem,» viņš skaidro.

2000. gads iezīmē pavērsienu Skanska darbībā. Tolaik uzņēmumam bija sarunas par nopietna projekta īstenošanu Ņujorkā; ASV tirgū atsevišķos konkursos ir ļoti stingri noteikumi. Aptuveni tajā pašā laikā būvkompānija bija iekūlusies ētiskas dabas ķezā Latīņamerikā. Kad tā nāca gaismā, potenciālais sadarbības partneris ASV uzaicināja uzņēmuma pārstāvjus uz tikšanos un prasīja, kas notiek, kā arī norādīja, ka nav apmierināts ar to, ka uzņēmuma darbība nav caurskatāma, ētiska un uzņēmums nav tāds, par kādu uzdevās. «Tāpēc bija nepieciešams novilkt līniju – mēs esam strādājuši tā, bet no šodienas mums tas vairs nav pieņemami. Ja mūsu pamatprincipi nesakrīt ar kāda tirgus ierasto praksi, uzņēmums to pamet,» apgalvo būvuzņēmuma vadītājs.

Tāpēc 2000. gadu sākumā uzņēmums pameta vai krasi samazināja biznesa apmērus vairākās citās valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Krievijā, jo daži tirgus spēles noteikumi neesot bijuši kompānijai pieņemami. «Iemesls, kāpēc Skanska pameta Krieviju, bija ētiskas dabas problēmas. Skanska nebija spējīga veikt biznesu tā, kā mēs to vēlējāmies,» viņš nosauc piemēru.

Vaicāts, vai ir iespējams, ka Skanska kādudien atkal darbosies Latvijā, A. Āviks nesaka «nē» un norāda, ka tas ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem. «Latvijas plānotā iestāšanās eirozonā ir ļoti laba zīme – par to esmu runājis ar daudziem investoriem, un tas viņiem ir svarīgi. Tas gan prasīs vairākus gadus – Igaunijai bija vajadzīgi pāris gadi, līdz pirmais investors izrādīja interesi, un pašlaik dažas somu kompānijas pārceļ ražošanu uz Igauniju. Tā ir sava veida tendence, jo te ir zemāki nodokļi,» viņš spriež.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra