Būvniecības nozare grauj pati sevi, bet valsts nelietderīgi tērē savu un Eiropas naudu, visos iepirkumos par pamatu nosakot lētumu, sacīja Jēkabpils būvfirmas SIA LC Būve valdes priekšsēdētājs Dainis Dzērvītis.
«No tā lētuma nekas labs ilgtermiņā nav gaidāms, jo būvnieks, strādājot objektā, grib savilkt kopā galus, tāpēc iespēju robežās izmanto lētākus materiālus, nodarbina mazāk kvalificētu darbaspēku, mēģina optimizēt izmaksas, nesamaksājot valstij visus nodokļus,» skaidroja Dzērvītis.
Viņš piebilda, ka te nav runa par ekonomikas pelēko sektoru, jo ir dažādas iespējas optimizēt nodokļus, arī strādājot legāli, un šādā situācijā valsts zaudē vairāk, nekā iegūst. Vērtējot iepirkumu pretendentus, būtu jābūt arī citiem kritērijiem, ne tikai piedāvātajai cenai, - piemēram, jāvērtē samaksātie nodokļi, nodarbināto skaits un citi rādītāji, uzskata uzņēmējs.
«To, ko ietaupām šodien, pēc kāda laika valsts samaksās dubultā. Objekts ātrāk nolietosies, atklāsies kādas kļūdas, kuras būs jālabo. Sevišķi sāpīgi ir tas, ka tiek taupīts uz projektēšanu. Pasūtītājs vēlas ietaupīt 1000 vai 2000 latu, līdz ar to projekti ir vāji, un tas nav tāpēc, ka projektētāji būtu slikti, bet gan tāpēc, ka viss tiek darīts par iespējami mazāku naudu. Tie daži tūkstoši, ko pasūtītājs varbūt ietaupa uz projektēšanu, būvniecības laikā pārvēršas krietni lielākās zaudētās summās,» sacīja Dzērvītis.
Iepriekš Iepirkumu likumā iekļauto prasību par noteiktu darba algas līmeni no nozares vidējā statistiskā algas līmeņa Dzērvītis vērtē pozitīvi, bet izsaka nožēlu, ka šī prasība no likuma tika izslēgta.
«Tas bija ceļš pareizajā virzienā, diemžēl Satversmes tiesa šo prasību atcēla. Varētu pat piekrist, ka daļēji šīs prasības atcelšana bija pareiza, jo šī Iepirkumu likuma prasība, piemēram, ignorēja tādu lietu, ka cilvēks var strādāt arī uz pusslodzi. Tika uzskatīts, ka visi strādā pilnu slodzi, līdz ar to, vērtējot pret pilnu dienu, pusslodzes darbiniekiem algas bija mazākas un firmas, kas šādus strādniekus nodarbināja, netika pielaistas pie konkursiem,» sacīja Dzērvītis.
Viņš uzskata, ka šo prasību varēja precizēt, ja pusslodzes alga šajā normā būtu iestrādāta, tad nebūtu šāda Satversmes tiesas lēmuma.
«Šis lēmums tika pieņemts gada sākumā, pagājis jau pusgads, un likumdevējiem vajadzēja šo prasību pārstrādāt un papildināt. Šodien uzlabotā prasība varētu būt atkal iekļauta Iepirkumu likumā, bet šajā laikā nekas nav darīts. Tādā veidā būtu iespējams atsijāt «firmas-viendienītes» vai nodokļu nemaksātājus. Tas lētuma kritērijs vērtēšanā pakāpeniski kļūst arvien būtiskāks. Ja agrāk saimnieciski izdevīgāko variantu bija vairāk, tad tagad arvien biežāk noteicošā ir lētākā cena. Manā uztverē, tas nav pareizi,» sacīja Dzērvītis.
SIA LC Būve ir izveidota uz bijušās Jēkabpils Starpkolhozu celtniecības organizācijas (SCO) bāzes.
Jēkabpils SCO ir dibināta 1958.gadā, bet 1991.gadā ir reģistrēta paju sabiedrība Jēkabpils lauku celtnieks. 2004.gadā reģistrēta SIA LC Būve.
Patlaban uzņēmums sniedz ne tikai būvniecības pakalpojumus, bet arī ražo dzelzsbetona un metāla izstrādājumus, kokmateriālus, izgatavo logus un durvis.
LC Būve 2011.gadā ir strādājusi ar 2,54 miljonu latu apgrozījumu un 6846 latu peļņu.
2010.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 2,13 miljoni latu, bet peļņa - 6481 lats.
Uzņēmuma īpašnieki ir Dainis Dzērvītis (66,28%) un vēl 19 privātpersonas.
Komentāri
Zemu vērtēts komentārs. Parādīt...
Oskars
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 11:32
Kā var būt PEĻŅA , ja jāuzceļ sķūnīs par 100Ls un materiālos 80Ls ālgā paliek 20Ls kur PEĻŅA ja vel GRĀMATVEDE, VALDES LOCEKĻI dažādas kontroles JĀBARO .......MELI !!!!
Domāju kad šis VADĪTĀJS nemaz nav CELTNIEKS bet ĀRSTS !!!!!!!!
Kā VALDĪBĀ sēž CŪKU TĪRIJĀJI !!!!!!
Nu nu
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 12:00
Puis, iemācies sakarīgi domu pateikt un nevis tikai liet žulti. Daudz isaukuma zīmes un lielie burti neko labu par Tevi neliecina. Izlasot savu teksu rodas iespaids, ka esi izmucis no Tvaika ielas.
to Nu nu
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 12:31
Tev arī jāmācās rakstīt. ;)
G.
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 11:55
Ja, ja ka tad, vienu skibu tiltu jau musu kruti neletie celtnieki jau ir uzcelusi...
ulzha
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 14:21
Rakstu izlasīji? Kā izvēlējās šos projektētājus un celtniekus, kas noveda pie nelētuma?
LBN
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 12:04
Te nu jāsecina, ka būvnieks nav iepazinies ar būvniecības likumdiošanas normatīvo regulējumu un tāpēc ir daudz kļūdu šajos spriedelējumos.
1. Pasūtītājs ir būvniecības dalībnieks ar saviem pienākumiem, kurus izpildot viņam iestājas tiesības. Tātad pasūtītājs ir primāri atbildīgs par visa būvniecības procesu: finansiāli un juridiski.
2 Būvuzņēmējs būvē un nodod objektu ekspluatācijā atbilstoši pasūtītāja akceptētajam tehniskajam projektam. ne kādas interpret;ācijas un lētuma meklēšana nav pieļaujama.
3. Iepirkuma likums skaidri definē iepirkuma procedūru, lētums vai izdevīgums. Tas pats likums skaidri un gaiši definē, ka pasūtītājs iepērk tehniskā projekta realizāciju, bet ne tā atvasinājumu ar kaut kādu mistisku materiālu iekārtu aizvietojumu. Lasiet Publisko iepirkuma likumu- Interesanta lasāmviela ar labu normējumu.
4. Projekta dokumentācija ir pasutītāja īpašums un juridisks būvniecības dokuments. Ja pasūtītājs ir pasūtījis sliktu tehniskā projekta dokumentāciju, tad viņš nevar prasīt no būvnieka ne ko vairāk kā tas ir tehniskajā projektā.
5. Jāizbeidz būvniecības procesa folklorizācija, kad sev vēlamo uzdod par normu.
Secinājums: Būvniecības procesa reglamentējošie dokumenti ir visai labi sakārtoti. Pielietosim viņus bez folklorizācijas un viss būs kārtībā. Atveram vaļā Tehnisko projektu, būvniecības normatīvo regulējumu un realizējam projektu pēc pasutītāja norādījuma: lētums, vai izdevīgums.
Ieteikums: šādus vispār pļāpājošos rakstus par būvniecību nevajadzētu publicēt, jo tie nesakārto nozares darbu un neveicina sabiedrības izpratni par šo procesu. Tādiem rakstiem nav jēgas. Tā rodas folklorizēti pieņēmumi, kas bieži vien ir spēcīgāki par likumdošanas normatīvo regulējumu būvniecībā.
joe
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.07 12:35
Pieņemu, ka komentāra autors orientējas tajā, par ko raksta, bet tad secinājums, ka kāds viņam maksā par šādu vienpusīgu un kādam izdevīgu interpretāciju.
Ja projektēšana tiktu pasūtīta neatkarīgi no būvniecības, tad teorētiski visam jānotiek, kā rakstīts attiecīgajos likumdošanas aktos un projektētāja piekrišana projektēt pa lēto neatbrīvo viņu no atbildības par dokumentācijas un tehniskā risinājuma kvalitāti. Taču praksē tuvu 100% būvniecības iepirkumu projektēšana ir iekļauta (vai pat noslēpta) vienotajā līgumā un praksē pasūtītājs projektētāju pats to nav izvēlējies un arī izvēles kritērijus tieši projektētājam nav uzstādījis. Tehniski projekta pasūtītāja lomā uzstājas būvnieks, kas pats ir nolīgts izpildītājs, ne lēmuma pieņēmējs.
Tā kā praksē būvnieks iepirkumu vinnējis par zemāko cenu, parasti tajā izdevumi projektēšanai nav iekļauti pat 2-3k apjomā un šos izdevumus būvniekas nākas izkombinēt citā ceļā, tai skaitā, uzticot projektēt dempingotājam maksājot cash (bez nodokļiem).
kkas
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 12:07
ja vien kāds gribētu, sen jau būtu tur viss sakārtots. nekāda raķešzinātne tā nav. bet nu tā kā visi ir iesaistīti, nevienam lieka beznodokļu nauda neskādē, turklāt, tā uzreiz būtu ļoti grūti sev kko izbīdīt, dibināt kkādas firmiņas vairs nevarētu.
sp
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 13:56
Pie mums būvniecībā vis ir otrādi projektētājs uztaisa nekvalitatīvu projektu kā rezultātā būvnieks taisa tāmi, bet nonākot līdz darīšanai celtniekam par savu naudu jālabo projektētāja kļudas. Ja labs būvnieks izdara kā vajag ja tāds kā parasti un plūs vēl būvuzraugs (pērkams un klāt pilnīgs nejēga) Tad rezultāts ir reti sūdīgs. A pasūtītājs grib pa lēto (nu žiguļa cenā), bet Bentliju. Būvniecība iekš LR ir pilnīgā pakaļā! Visu dara no otra gala..... mums vēl ilgi un dikti treknā s%d# jāaug lai rezultāts vismaz 50% gadījumu būtu kvalitatīvs!
Zemu vērtēts komentārs. Parādīt...
ārprātīgi gudrajam būvniekam
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 15:06
1) Nevarētu teikt, ka būvniecības nozarē speciālisti izceltos ar īpašu inteliģenci par projekta realizāciju atbilstoši projektam..
2) neaizmirsti, ka arī projektētājiem jāstrādā par kapeikām. Tad, kad darbu gaitu nespiedīs īsi termiņi un neadekvāts budžets, arī varēsi prasīt no inženieriem kvalitatīvu darbu. + Ir taču civiltiesiskās apdrošināšanas, ko tās nelaid lietā, ja reiz projektā ir tik daudz kļūdu?
wtf
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.06 22:21
Kur garantija, ka buvnieks izmantos dargakos materialus, kvalificetako darbspeku un maksas visus nodoklus, ja vinam maksas vairak?!
visu
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.07 15:20
Visu izsaka tehniskais projekts. Taču, parasti arī par tehniskā projekta izstrādi tiek izsludināts iepirkums, kurā uzvar lētākais piedāvājums. Lētākais bieži vien ir arī nekvalitatīvākais, tāpēc būvniecības procesā vairs nav jēgas vainot būvnieku. Tas nozīmē, ka pasūtītājs - valsts vai pašvaldība ir atbildīga par nekvalitatīvo būvi. No tā var izvairīties vienīgi sludinot iepirkumu uz tehniskā projekta izstrādi, ir jāizstrādā tāds nolikums, lai lēti un nekvalitatīvi projekti nevarētu kvalificēties iepirkumā. Taču parasti mūsu valstī netiek izsludināti iepirkumi, ja iepriekš aizkulisēs nav zināms uzvarētājs. Un, ja šis pasākums ir angažēts, kvalitātes prasības nav pirmā prioritāte.
kliedziens
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.08 10:07
ļaujiet komunistiem zagt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
ko komunisti salika tur, kur var zagt
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.08 10:09
paklausīgus mujābeļus=zagļus=alkaholiķus=jākļus.............
doma
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.09 10:01
Manā pilsētā arī tikko ar bruģīti atjaunotā gandrīz galvenā iela "lēti" izprojektēta un tagad jābrauc kā pa viļņiem. Tas esot projektētāju brāķis, man paskaidroja speciālists, jo būvniekiem jāizpilda viss pēc projekta. Lēti un draņķīgi. Un tāds darbs tiek pieņemts, jo ka tik izdarīts. Un tas, ka savā reģionā nestrādā savējie, bet tiek izmantoti pilnīgi no svešas puses būvnieki, arī ir absurds. Lieks cilvēku laika un resursu, degvielas un citu izmaksu izšķērdējums. To arī vajadzētu ņemt vērā, lai katrā novadā strādātu savējie.
hmm
pirms 11 mēnešiem, 2012.07.09 11:34
Un atkal tas Dainis Dzērvītis (66,28%) un vēl 19 privātpersonas.