Mobilo sakaru operators «Tele2» 2017. gadu noslēdz ar astoņu «zaļāku» bāzes staciju izbūvi, kuras lielāko daļu nepieciešamās jaudas iegūst no saules un vēja enerģijas, informē uzņēmumā.

Pirmo bāzes staciju, kas darbojas ar alternatīvo enerģiju, «Tele2» ieviesa Grenctālē pirms diviem gadiem. Šogad ar saules paneļiem aprīkotas vēl septiņas bāzes stacijas.

Trīs no astoņām «Tele2» zaļajām bāzes stacijām tiek aprīkotas ar saules paneļiem, kuru izvietošanai operators izvēlējās inovatīvu paņēmienu, uzliekot tās uz paša torņa konstrukcijas. Šāds risinājums ļauj efektīvi izmantot bāzes staciju infrastruktūru un atstāt brīvu zemes gabalu pie bāzes stacijas. Savukārt bāzes stacija Grenctālē ir aprīkota gan ar saules paneļiem, gan ar vēja ģeneratoru, tādējādi saražojot divreiz vairāk enerģijas. Alternatīvie enerģijas avoti katrai bāzes stacijai sasniedz jaudu līdz pat 3,6 kW, kopā izstrādājot vairāk nekā 20 kilovatus stundā (kWh).

Valsts galvenā autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) Ķekavas apvedceļa posma rekonstrukciju plānots īstenot kā publiskās – privātās partnerības (PPP) projektu, otrdien konceptuāli atbalstījusi valdība, vērtējot Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu, informē SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Projekta finansiālie aspekti tiks vērtēti jauno politikas iniciatīvu nākamajam gadam ietvaros.

Ministra norāda, ka projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 17 km garumā, padarot lielāko daļu šī ceļa posma par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Tādā veidā ievērojami tiks uzlabota satiksmes drošība un samazināts ceļu satiksmes negadījumu risks, kā arī, palielinot ceļa caurlaidi, tiks ietaupīts autovadītāju laiks

Pašlaik tiek prognozēts projekta ieviešanu uzsākt 2018.gadā.

SM skaidro, ka valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst Eiropas komunikāciju tīklā TEN-T un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.

Grenctālē, bijušajā robežkontroles ēkā, pēc kāda laika, iespējams, varēs nobaudīt kafiju, iepirkties veikalā, kā arī iepildīt automobilī degvielu. Uz to ļauj cerēt ēku jauno saimnieku solījumi, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Valstij piederošais Bauskas novada Brunavas pagastā esošais Grenctāles robežkontroles punkts ilgtermiņa nomā uz 12 gadiem nodots SIA «East-West Tranzit». Šī firma pazīstama ar preču zīmi «Latvijas Nafta». Uzņēmums ēkas Grenctāles robežkontroles punktā nomā, izsolē piedāvājot augstāko cenu. Tajās iecerēts izbūvēt degvielas uzpildes staciju, iekārtot veikalu, kafejnīcu, autostāvvietu un automazgātavu.

Firmas pārstāvis Mārtiņš Riemeris portālam paskaidroja, ka darbus Grenctālē sāks, līdzko saņems nepieciešamās atļaujas no Būvvaldes. Atzinīgi šo ieceri vērtē Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. Pašvaldībai šīs ēkas savu funkciju pildīšanai nav nepieciešamas.

Satiksmes ministrija (SM) valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš īstenošanai atsavinās nekustamos īpašumus teju 80 000 eiro vērtībā, šodien lēma valdība.

SM par 2816 eiro atpirks nekustamu īpašumu Staņķi C, kas sastāv no zemes vienības 0,02 hektāru platībā, zemes vienības 0,06 hektāru platībā un īpašuma Staņķi.

Tāpat paredzēts par 3855 eiro atpirkt īpašumu Šmiti C, kas sastāv no zemes vienības 0,0042 hektāru platībā, zemes vienības 0,1082 hektāru platībā un īpašuma Šmiti.

Plānots arī par 7913 eiro atsavināt nekustamā īpašuma Circeņi daļu, kas sastāv no zemes vienības 0,2229 hektāru platībā, un par 8502 eiro nekustamo īpašumu Lustes, kas sastāv no zemes vienības 0,2538 hektāru platībā.

Tāpat SM tērēs 41 889 eiro, lai atsavinātu nekustamā īpašuma Vecgaņģi-3 zemes vienību 0,86 hektāru platībā, un 6131 eiro, lai atsavinātu nekustamo īpašumu Mežvidi C, kas sastāv no zemes vienības 0,1522 hektāru platībā, zemes vienības 0,0071 hektāru platībā un īpašuma Mežvidi.

Autobusi un vieglie automobiļi cits pēc cita no šosejas A7 iegriežas Grenctālē un piestāj pie vietējā kultūras nama. Spēkratiem galvenokārt ir Somijas, Igaunijas, Lietuvas valsts numuru zīmes. Kultūras namā atbraucēji nedodas meklēt bibliotēku un nepēta koncertu afišas. Viņi meklē ieeju alkohola tirgotavā. Drīz vien atbraucēji nāk laukā, stumjot iepirkumu ratus. Tajos saiņi ar degvīna, alus pudelēm, skārdenēm, greznas konjaka, viskija kastes. Tāds skats, iespējams, pēc kāda laika varētu pavērties Grenctālē, raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka apstiprinājusi, ka pašvaldībā vērsies uzņēmējs no Igaunijas. Viņš paudis vēlmi izvērst biznesu un kā vienu no iespējamajām ēkām noskatījis Grenctāles kultūras namu. Uzņēmējs nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, viņam Latvijā pieder veikali Valkā, Ainažos.

Uzņēmējs izteicis vēlmi nomāt Grenctāles kultūras namu. Veikala vajadzībām viņš iecerējis izmantot lielo zāli. Savukārt tai līdzās esošā mazā zāle, bibliotēka, doktorāts varēs darboties kā līdz šim. Uzņēmējs gatavs ieguldīt naudu, lai sakārtotu jumtu. Līdz ar lielās zāles pārbūvi viņš sakoptu ēkas apkārtni šosejas pusē. Tur varētu izveidot stāvlaukumu, atsevišķu ieeju tirgotavā.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Ceturtdien, 7.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Ķekavas apvedceļa izbūves projektam, informē Satiksmes ministrija.

Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 14 km garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu.

Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst Eiropas komunikāciju tīklā TEN-T un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.

Ņemot vērā, ka valsts budžeta finansējums jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekams, ir pieņemts lēmums Ķekavas apvedceļa būvniecībā piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu, skaidro Satiksmes ministrija.

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Situācija ar kravas automašīnu rindu pie Latvijas-Lietuvas robežas Grenctālē šorīt ir normalizējusies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš stāstīja, ka rinda izveidojās, jo Covid-19 draudu dēļ Lietuvas atbildīgie dienesti pieņēma lēmumu visām iebraucošajām kravas automašīnām veikt papildu dokumentu pārbaudi un mērīt šoferu ķermeņa temperatūru.

Latvijas Ārlietu ministrija centusies ar Lietuvas kolēģiem panākt vienošanos par elastīgāku medicīnisko pārbaužu procesu.

"Šobrīd vairs netiek prasīti dokumenti, vienkārši tiek mērīta temperatūra. Tagad, cik man ir zināms, varu teikt, ka tā situācija ir normalizējusies, (..) to lielo rindu vairs nav," stāstīja ministrs.

Viņš pauda cerību, ka Lietuvas puse atradīs papildu risinājumus, lai nekavētu kravu plūsmu pāri robežai. Prasība mērīt kravas auto vadītāju temperatūru gan tiks saglabāta, bet, iespējams, tiks atvērti kādi papildu robežšķērsošanas punkti, pieļāva Rinkēvičs, uzsverot, ka tas būs Lietuvas, nevis Latvijas lēmums.

Valdība sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm atbalstīja publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkuma procedūras sākšanu Rīga-Ķekava ātrgaitas ceļa projekta īstenošanai, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa norādīja, ka līdzekļus attiecīgajam projektam paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.

Valdības rīkojuma projekts paredz, ka publiskā partnera pārstāvis būs Satiksmes ministrija (SM), kas veiks publisko iepirkumu un slēgs partnerības iepirkuma līgumu ar privāto partneri. SM būs tiesīga savas publiskā partnera pārstāvja tiesības un pienākumus deleģēt valsts autoceļu pārvaldītājam Latvijas Valsts ceļi.

Partnerības iepirkuma līguma termiņš plānots 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, kas ietver projektēšanas un būvniecības darbiem – trīs gadus, bet apsaimniekošanai – 20 gadus.

Projekta īstenošanas ietvaros SM plāno iegādāties nepieciešamo zemi par kopējo summu 13,8 miljoni eiro. Tāpat ministrijai piešķirts papildu finansējums administratīvo izmaksu segšanai partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai par kopējo summu 726 000 eiro.

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes amatpersonas apturējušas narkotiku kontrabandistu grupas darbību un izņēmuši vairāk nekā 12 kilogramus marihuānas un hašiša, aģentūra BNS uzzināja VID.

Veicot apjomīgu operatīvo pasākumu kompleksu, janvārī apturēta noziedzīgas narkotisko vielu kontrabandas grupas darbība, kas ilgākā laika periodā darbojusies, ievedot narkotiskās vielas Latvijā. Ierosināts kriminālprocess un kopumā sākotnēji aizturētas astoņas personas – no tām piecas apcietinātas, bet trim piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Kopā procesa ietvaros izņemti 12,350 kilogrami narkotisko vielu, kuru vērtība nelegālajā tirgū ir aptuveni 61 000 eiro.

18.janvārī VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki, veicot operatīvo pasākumu kompleksu, aizturējuši trīs organizētās grupas dalībniekus marihuānas kontrabandas kravas saņemšanas brīdī. Viens no grupas dalībniekiem narkotisko vielu – 12,232 kg marihuānas – ievedis Latvijā ar kravas automobili no Nīderlandes caur robežkontroles punktu Grenctāle.

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Tuvākajā nākotnē, iespējams, Grenctāles un Ainažu robežkontroles punkti no grausta pārvērtīsies par vietu, kas tīkama acīm, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau atkal uzvirmojušas runas par to robežkontroles punktu stāvokli, kuri pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai joprojām ir neizmantoti un aizauguši ar krūmiem. Jāatgādina, ka 2009. gada sākumā valdība lēma, ka ir pārdodami izsolē tie robežkontroles punkti, kas nav nepieciešami Valsts robežsardzei, ne arī citām valsts iestādēm. Deputāti atzīst, ka bijušie Ainažu un Grenctāles robežkontroles punkti ir nožēlojami kā cauras bikses. Tomēr, šobrīd ir pavīdējis saules stars starp mākoņiem un, iespējams, jau tuvāko gadu laikā šie divi robežkontroles punkti vilinās garām braucējus uz tasi kafijas.

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma noslēgšanas, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Pēc viņa sacītā, nākamais darba posms būs projekta finanšu noslēgums.

Pirmais ceļš par privātu naudu būs 

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo...

"Kā ierasts PPP projektā, mēs strādājam pie turpmākajiem posmiem, kas seko pēc izvēlētā pretendenta noteikšanas - tie ir atbalsts finansētājiem, lai tie veiktu apstiprinošu padziļināto izpēti un finanšu dokumentu izstrādi, balstoties uz mūsu labāko un galīgo piedāvājumu," stāstīja Karijs, skaidrojot, ka, balstoties uz TIIC pieredzi, šie darba posmi prasa ļoti labu procesa organizāciju un uzticēšanos starp privāto partneri un finansētājiem, kā arī visu pušu apņemšanos sadarboties un panākt veiksmīgu PPP līguma un finansēšanas līgumu noslēgšanu.

Karijs pauda, ka lielākā plānošanas daļa jau ir pabeigta, jo iepirkuma piedāvājums ietvēra ļoti plašu plānošanas dokumentu kopumu, tostarp projekta, būvniecības un uzturēšanas plānus, kā arī finanšu modeli.

Daļu valsts galveno autoceļu pārbūvēs par četrjoslu ātrgaitas ceļiem 

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno...

"Atbilstoši šiem plāniem, būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc PPP līguma noslēgšanas," stāstīja Karijs.

Kā paredz konkursa noteikumi, projekts tiks dalīts divos posmos - būvniecības posmā, kas var ilgt līdz trīs gadiem, un 20 gadu ekspluatācijas posmā.

Karijs skaidroja, ka "Kekava ABT" piedāvājums paredz, ka būvniecības posms ilgs divus gadus un trīs mēnešus, skaitot no PPP un finansēšanas līguma noslēgšanas brīža. Šajā sākotnējā posmā konsorcija biedru veidotais uzņēmums, proti, privātais partneris, ar kuru publiskais partneris noslēgs PPP līgumu, veiks būvniecības darbus atbilstoši konkursa prasībām un iepirkuma piedāvājumam Šos darbus finansēs privātā partnera akcionāri un izraudzītie finansētāji. Paredzams, ka finansētāji būs Eiropas finanšu institūciju un institucionālo investoru grupa.

Publiskais partneris veiks pārbaudes un uzraudzīs procesu, lai gūtu pārliecību par atbilstību konkursa prasībām, likumdošanai un kompetento varasiestāžu norādēm. Izraudzītie kvalificētie tehniskie konsultanti, kas darbosies finansētāju uzdevumā, arī veiks šādus auditus visā būvniecības periodā.

Karijs skaidroja, ka pēc šī procesa publiskais partneris izdos un parakstīs pieejamības sertifikātu, kas ļaus privātajam partnerim atvērt Ķekavas apvedceļu lietotājiem. Publiskais partneris finansiāli nebūs iesaistīts būvniecības fāzē.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Otrdien, 1.martā, valdībā apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Ķekavas apvedceļa izbūves projektam, informē Satiksmes ministrija.

Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī, kurš šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavu. Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā, turklāt pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta 3. būvdarbu kārtas pabeigšanas 2013. gadā satiksmes intensitāte uz attiecīgā ceļa posma ir palielinājusies. Esošā satiksmes intensitāte ir ne tikai sasniegusi esošā ceļa kritisko robežu, bet arī trīskārši pārsniedz esošajam ceļam atbilstošo smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.

Latvijai privātās un publiskās partnerības modelis (PPP), pēc kura tiks īstenota Ķekavas apvedceļa būvniecība, ir ļoti pievilcīgs, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Viņš skaidroja, ka dažādos Eiropas PPP ir atšķirības, taču kopumā var identificēt divus galvenos ieņēmumu mehānismus attiecībā uz ceļu projektiem. Pirmkārt, tie ir tīrie pieejamības maksājumi, kad publiskais partneris (nacionālā līmeņa valdība, pašvaldības u.c.) maksā privātajam partnerim par infrastruktūras pieejamību, kā tas ir Ķekavas apvedceļa gadījumā. Otrkārt, tie ir ieņēmumi, kas tiek pakļauti pieprasījuma riskam, ko savukārt iespējams sadalīt divās daļās: ceļa maksas ieņēmumi, ko tieši maksā lietotāji ik reizi, kad tiek izmantots ceļš; tā saucamā "ēnu" maksa, kad publiskais partneris maksā privātajam partnerim par katru automobili, kas izmanto ceļu.

Astoņām drošības saliņām krustojumos uz autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posmā no Bauskas līdz Grenctālei ir uzstādīts jauns aprīkojums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Drošības saliņas šajā posmā tagad ir īpaši pamanāmas un aprīkotas ar sarkanbaltiem atstarojošajiem signālstabiņiem, kas ir izgatavoti no elastīga poliuretāna, kas arī trieciena rezultātā nedeformējas, bet atgriežas savā sākumstāvoklī.

Bauskas šoseja ir visnoslogotākā šoseja Latvijā ar intensīvu kravas transporta satiksmi, tāpēc tieši uz šīs šosejas ir uzlikts pirmais drošības saliņu aprīkojums.

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A, turpinot tīkla paplašināšanu, atvēris degvielas uzpildes staciju (DUS) Rīgā, Tvaika ielā. Tajā tiks piedāvāti gan autoservisa pakalpojumi, gan autostāvvietas.

Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors, norāda, ka DUS Sarkandaugava uzņēmumam ir nozīmīga ar jaunu, līdz šim nebijušu auto pakalpojumu izveidi. «Esam pārpirkuši nekustamo īpašumu Tvaika ielā 3, kur vēsturiski atradusies degvielas uzpildes stacija,» jautāts par jaunās DUS attīstību, stāstīja J. Priedītis.

Stacijas attīstības 2. kārtā, kas noslēgsies šā gada nogalē, tiks atvērts VIRŠI-A zīmola auto aprūpes komplekss, kas sastāvēs no četrām automazgātavām un autoservisa. «Tā kā šajā nekustamajā īpašumā iepriekš īstenota darbība šajā jomā, esam veikuši pilotprojektu par auto aprūpes kompleksa izveidi. Izvērtējot kompleksa rezultātus un klientu atsauksmes pēc ilgāka laika perioda, varēsim plānot, vai īstenot līdzīgu projektu citās mūsu stacijās. Autoservisa pakalpojumus, kā arī auto mazgāšanas pakalpojumus nodrošinās mūsu uzņēmuma sadarbības partneris,» biznesa portālam db.lv skaidroja VIRŠI-A izpilddirektors.

Valdība 10.augustā apstiprināja Satiksmes ministrijas iesniegto priekšlikumu izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli.

Sagaidāms, ka apvedceļš uzlabos satiksmes drošību, samazinās vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, uzlabojot dzīves kvalitāti Bauskas un Iecavas iedzīvotājiem.

"Ar šo valdības lēmumu mēs uzsākam ar reālu saturu piepildīt Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020-2040. Bauskas un Iecavas apvedceļu projekts būs svarīgs ieguvums gan Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan ērtam, drošam un modernam Latvijas autoceļu savienojumam ar Eiropu. Valsts budžeta iespējas jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekamas, tāpēc mēs izvērtēsim iespēju šī ceļa posma pārbūvei piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kura sagatavošanā jau esam guvuši vērtīgu pieredzi, plānojot Ķekavas apvedceļu," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Dīzeļdegvielas piedevas "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem", sadarbojoties ar degvielas uzpildes staciju tīklu "Latvijas nafta", atvēris trīs jaunas pašapkalpošanās "AdBlue" uzpildes stacijas - Siguldā, Piņķos un Grenctālē, informē uzņēmumā.

Investīcijas uzpildes staciju izveidē netiek atklātas.

Sadarbības līgums ar "Latvijas naftu" paredz turpmākajos gados uzstādīt vairāk nekā 25 "AdBlue" uzpildes stacijas visā Latvijā.

Līdztekus "AdBlue" ražošanai, CrossChem veic arī šīs degvielas piedevas ražošanai nepieciešamo iekārtu ražošanu un uzstādīšanu, kā arī attīsta mobilo "AdBlue" uzpildes staciju tīklu, kas šobrīd plešas no Igaunijas līdz pat Horvātijai. Latvijā šobrīd ir 13 šādas stacijas.

"CrossChem valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons informē, ka līdz 2025.gadam uzņēmums plāno savu uzpildes staciju tīklu paplašināt līdz 250 "AdBlue" uzpildes punktiem pasaulē. "Latvijas Naftas" tīklam pievienojušās trīs jaunas, kopā sasniedzot astoņas "AdBlue" uzpildes stacijas.