«Esmu pat ļoti apmierināts ar uzcelto māju. Kaut arī būvniecības procesā neiztika bez kļūdām un problēmām, iecere bija tā vērta. Vairs nav jārūpējas par apkuri, un dzīves kvalitāte jūtami uzlabojusies,» saka Voldemārs Jānis Uplejs, vienģimenes pasīvās dzīvojamās mājas Ikšķiles novadā saimnieks, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Par pasīvajām mājām sauc zema enerģijas patēriņa mājas, kurās nav apkures sistēmas un enerģijas patēriņš ir daudzkārt zemāks nekā parastai ēkai. Piemēram, parastai dzīvojamai mājai apkures patēriņš ir 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, turpretim pasīvās mājas standarts ir 15 kWh/m2. «Pēc speciālas pasīvo ēku projektēšanas programmas aprēķiniem, man iznāca vien 13 kilovatstundu uz kvadrātmetru,» uzsver V. J. Uplejs.

Pasīvo ēku būvniecības standarts balstīts uz pieciem pamatprincipiem – tai ir blīvas un no termiskajiem tiltiem brīvas konstrukcijas, nepārtraukts siltumizolācijas slānis, trīskāršs stiklojums un ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Pasaulē pirmā pasīvā ēka uzbūvēta Vācijā 1991. gadā. Lai arī zema enerģijas patēriņa māju standarti tika veidoti, tos pielāgojot mērenam Centrāleiropas klimatam, prakse apliecina, ka tās labi funkcionē arī Ziemeļeiropā. Kā norāda Latvijā izveidotās biedrības Passive House Latvija speciālisti, pasīvo ēku kritēriji nav atkarīgi no klimata, taču katras pasīvās ēkas projektam jābūt piemērotam konkrētajam klimatam.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Neatkarība – šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. «Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi – zemes un saules siltums,» laikrakstam Diena atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Viņa māja vizuāli atšķiras no pārējām ēkām šai zaļajā Rīgas teritorijā. Tā pat izskatās videi draudzīga, un, kā saka saimnieks, ekoloģiska tā kļuvusi tieši tāpēc, ka ir neatkarīga. Uldis savā mājā veic arī patērēto energoresursu uzskaiti, ko ievada speciāli izveidotā projekta Energodetektīvs rīkā. Šim projektam viņš pievienojās 2013. gadā, kad to izveidoja viņa draugs un domubiedrs Valdis Ratniks. Energodetektīva mērķis ir attīstīt sabiedrībā ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu bez sākotnējiem finanšu ieguldījumiem.

Kad 2009. gadā Uldis Pabērzis sāka savas mājas projektu, viņam vēl nebija skaidrs, kāda tā būs. Ideju par taupīgo māju viņam izklāstīja arhitekts Ervīns Krauklis, kurš atzīst – privātpersonu ieinteresētība pasīvo mājokļu būvniecībā Latvijā aug.

Palielinoties izpratnei par to, ka mūsu nākotnes pensijas lielums vispirms jau būs atkarīgs no katra paša ieguldījumiem, aug arī iedzīvotāju interese gan par pensiju kapitāla veidošanu, gan par atbilstošāko pensiju fondu un pārvaldnieku izvēles principiem.

Tikpat svarīgi, kā noskaidrot pensiju plāna vēsturisko ienesīgumu ilgākā laika posmā, ir izvēlēties piemērotāko pensiju plāna riska profilu un pārvaldnieku, kura stratēģija atbilst ieguldītāja vēlmēm un vajadzībām. Jau vairāk nekā pirms gadiem desmit ir izveidojušās divas populārākās metodes – aktīvā un pasīvā pārvaldīšana.

Aktīvā pārvaldīšana nozīmē, ka pārvaldnieks pastāvīgi seko līdzi procesiem finanšu tirgos, makroekonomikā un pat uzņēmumu mikroekonomikā, analizē gan kopējās tendences, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu darbību un nākotnes perspektīvas, cenšas prognozēt procesu tālāko virzību un mēģina tai pielāgot pārvaldāmo portfeļa struktūru. Aktīvās pārvaldīšanas primārais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku portfeļa ienesību, no ļoti plašā finanšu instrumentu piedāvājuma izvēlēties tādus, kam ir vislielākais potenciāls sniegt peļņu, kā arī, prognozējot finanšu tirgus attīstību, nepieciešamības gadījumā koriģēt kopējo portfeļa struktūru un riska profilu. Piemēram, aktīvie pārvaldnieki no visu akciju lielā klāsta izvēlas tās, kas pagaidām ir nepietiekami novērtētas un izdevīgi iegādājamas, bet kam ir liels potenciāls, kas nākotnē nesīs augstāku peļņu. Mūsdienās analīzi atvieglo arī tehnoloģiju attīstība. Pieejamie milzīgie datu apjomi un to automatizētas apstrādes iespējas ļauj arvien precīzāk izvēlēties optimālākos ieguldījumu mērķus.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Ventspils pilsētas dome lūgs Ministru prezidentu Valdi Dombrovski izvērtēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža atbildību, jo viņš nav ņēmis vērā pašvaldības prasību uzrādīt pierādījumus Aivara Lemberga apsūdzībām.

Ventspils pilsētas dome uzskata, ka E. Sprūdžs ignorējis Ventspils pilsētas domes 2012.gada 26.oktobra lēmumu saistībā ar ministra rīkojumu Nr.343, jo viņš nav sniedzis atbildes uz pašvaldības izteiktajiem lūgumiem sagādāt dokumentārus pierādījumus, uz kuru pamata pieņemts rīkojums. Ministrs arī nav informējis par savu dalību Ventspils pilsētas domes sēdē, norāda pašvaldība.

2012.gada 10.decembrī domē saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieces parakstīta vēstule, kurā norādīts, ka «ministrija nav subjekts, kas izlemj, kam un kādā apjomā ir uzrādāmi vai izsniedzami krimināllietas materiāli», no kā dome secina, ka nedz ministra Sprūdža, nedz ministrijas pārziņā šādi pierādījumi neatrodas.

Ventspils pilsētas dome izmantos likumdošanā noteiktās tiesības pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu a/s Ventspils Grain Terminal graudu termināļa 2.kārtas būvniecības lietā.

Ventspils pilsētas dome lēmumu pārsūdzēt spriedumu pamato ar nepieciešamību aizstāvēt iedzīvotāju intereses, jo tiesas spriedums, kas ir labvēlīgs Ventspils Grain Terminal, nozīmē to, ka zaudētāji būs Ventspils graudu termināļa tuvākajā apkārtnē daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie iedzīvotāji. Ventspils dome uzskata, ka palielināsies troksnis un būs vairāk cilvēku veselībai kaitīgo putekļu, kā arī samazināsies īpašuma vērtība un pasliktināsies iedzīvotāju dzīves apstākļi.

Pašvaldība norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā 200 m rādiusā ap šo termināli dzīvojošo iedzīvotāju aptaujas rezultātus, kur 77% respondentu neatbalsta Ventspils graudu termināļa paplašināšanos. Par to liecina arī iedzīvotāju vairākkārtējās sūdzības pašvaldībā, kā arī sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās vēstules no 103 Dzintaru ielā 34, Ventspilī dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Projektā Mežaparka Rezidences nosvinēti spāru svētki Gata Didrihsona projektētajai dvīņu mājai Villa Camellia, kas nu ir ieguvusi kopskata veidolu. Villa Camellia viena māja ar apdari potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāta par 800 tūkstošiem eiro, savukārt, otra bez apdares - par 600 tūkstošiem eiro.

Dvīņu mājas ar 227 un 236 kv.m. platībām tiks nodotas ekspluatācijā 2018. gada februārī, kopā ar vēl divām savrupmājām šajā projektā- Villa Helenia un Villa Lavanda, kuru būvniecība arī ir uzticēta Selva Būvei.

«Šīs dvīņu mājas ir plānotas kā zema energopatēriņa ēkas. Lai to nodrošinātu, mājas risinājumos ir ievērtētas vairākas pasīvās mājas komponentes, piemēram, apkurināmo un neapkurināmo zonu nodalīšana, veidojot nepārtrauktu siltumizolācijas slāni, kontrolēta gaisa apmaiņa ēkā jeb ēkas konstrukciju blīvuma nodrošināšana, ēku dzīvojamo zonu orientēšana uz dienvidiem, noēnošana logiem, aukstuma tiltu novēršana, kā arī augstas energoefektivitātes stikloto konstrukciju izmantošana,» pastāstīja ēku autors Gatis Didrihsons (Didrihsons arhitekti).

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Šā gada 3.novembrī notiks Ventspils govju parādes eksponātu izsole. Sākotnējā vienas gotiņas izsoles cena ir 540 lati.

Atbilstoši Govju parādes starptautiskajai koncepcijai izsolē savāktā naudas summa tiks ziedota labdarībai, informē Ventspils dome. Par 2012. gada Ventspils Govju parādes noslēguma izsolē iegūto naudas summu plānots ierīkot rotaļu laukumu bērnunama Selga audzēkņiem.

Izsolei, kas notiks š.g. 3. novembrī Ventspils Jaunrades nama 2.stāva zālē, tiks nodotas 19 gotiņas: Sencis (autors - Ivars Drulle); Tirkīzs (autors - Aleksejs Naumovs un Ventspils Augstskola); Ķēniņgovs (autors - Andris Vītoliņš); Saimnieka levitācija virs Kurzemes Zilās govs saulgriežu naktī (autors - Aigars Bikše); Āriešu viedgovs (autors - Miķelis Fišers); Kārtībai ir jābūt! (autors - Ginters Krumholcs); Latvijas Zelta govs (autors -Leonards Laganovskis); Barības ķēde (autors – Andris Prigičevs); Ventspils Zāļu govs (autors - mākslinieku kopa SERDE); Zelta Saules un Sudraba Mēness govs (autore - Helēna Heinrihsones); Vienos vārtos ( autori - Aivars Žukovskis un Futbola klubs Ventspils); Piena ceļš (autori - Mārīte Guščika un M.Čehova Rīgas Krievu teātris); Glāze piena (autors - Kaspars Zariņš); Atmosfēriskā strūklakas govs (autore - Merike Estna (Igaunija)); Ventspils stencils (autori - Mārīte Kluša un Ventspils Jaunrades nama tēlotāja mākslas studijas audzēkņi); Mūžzaļā govs (autors - Robertas Antinis (Lietuva)); Sievišķīgā govs (autore - Elita Patmalniece); Akmeņu govs (autore – Vija Zariņa); Pie spoguļa (autors - Jānis Mitrēvics).

Beverīnas novada Brenguļos uzsākta daudzdzīvokļu māju un saimniecības ēku kompleksa «Ābelītes» būvniecība, biznesa portālu Db.lv informēja projekta attīstītājs, SIA «Carling» valdes priekšsēdētājs Ģirts Stablinieks.

Kā pastāstīja Ģ.Stablinieks, tad šobrīd uzsākta grunts sagatavošana un jaunnedēļ paredzēts sagatavot ēku pamatus. Plānots, ka projekts tiks pabeigts 2020. gada pavasarī.

Projekts paredz daudzdzīvokļu māju kompleksu būvniecību. Kā norādīts projekta aprakstā, tad ēkas būs bez ierastajām kāpņu telpām, bet katram dzīvoklim būs sava ieeja no ārpuses. Pirmā stāva dzīvokļiem būs terases, bet otrā stāva dzīvokļiem balkons ar stiklotām margām. Tāpat katram dzīvoklim paredzēta auto stāvvieta zem nojumes, kā arī mantu glabātuve.

SIA Carling jau gandrīz 10 gadus būvē dažāda veida dzīvojamās mājas Norvēģijā. «Mēs vēlamies padalīties ar iegūto pieredzi un uzbūvēt energoefektīvas mājas tepat pie mums, Brenguļos,» sacīja Ģ.Stablinieks.

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Norvēģijas tirgū Scanhouse nokļuva «pavisam netīšām» - kādā reklāmas portālā Scanhouse pārstāvji nosūtīja «spamu» aptuveni 500 māju būvniekiem un attīstītājiem. Uz šo e-pastu 2009. gadā dibinātais uzņēmums saņēma piecas atbildes, no kurām viens māju attīstītājs uzsāka nopietnas sarunas, kuru rezultātā tika slēgts 2,5 milj. eiro apjomīga projekta līgums par 12 koka daudzdzīvokļu māju izbūvi jaunā rajonā Norvēģijas pilsētā Sortlandē, portālam Db.lv stāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Liepiņš.

Sortlandes pilsētiņas jaunā māju rajona attīstītājs jau iepriekš bija sadarbojies ar māju būvnieku no Latvijas, taču pasūtītāju neesot apmierinājis iepriekšējais māju būvnieks, un viņš meklējis citu kā rezultātā, saņemot e-pastu no Scanhouse, attīstītājs lūdzis uzņēmumam rekomendācijas un iespēju aplūkot jau tapušos projektus, kā arī viesojies Scanhouse ražotnē Mārupē, un šīs «iepazīšanās» rezultātā tika slēgts līgums, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks. Patlaban jau paveikta trešā daļa darba šinī projektā, un paredzams, ka pirmie iemītnieki Latvijā ražotajās un Latvijas celtnieku uzstādītajās un iekārtotajās mājās ievāksies šā gada jūnijā.

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība, domājot par ventspilnieku labklājību rīkojas un ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura rīko īres dzīvojamo māju būvniecības un atjaunošanas līdzfinansēšanas konkursus. To mērķis ir paplašināt īrējamo dzīvokļu piedāvājumu Ventspilī. Konkursu ietvaros nekustamā īpašuma attīstītājs var saņemt grantu līdz 200 000 EUR projekta īstenošanai.

Latvijā lielākā daļa dzīvojamo mājokļu ir būvēti padomju laikā, tikai neliela daļa pēc neatkarības atjaunošanas. Jaunie mājokļi īpaši tiek koncentrēti Rīgā un Rīgas reģionā, līdz ar to ir izteikts dzīvojamā fonda trūkums reģionos, tai skaitā Ventspilī. “Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu un ēku atjaunošanas projektus, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētas,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība Building Design and Construction Council, 10 dažādās kategorijās iesniegti kopumā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā, informē biedrības pārstāve Agrita Lūse.

Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne. Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvdarbi lieliem soļiem virzās uz priekšu, informē Ventspils pilsētas Dome.

Ēkas kopējā platība ir 6 883 kvadrātmetri - 76% ēkas paredzēti skolas vajadzībām, bet 24% - komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Būvniecību plānots pabeigt 2019. gada sākumā, kad Ventspils iegūs ne tikai energoefektīvu izglītības iestādes mājvietu, bet arī augstvērtīgu koncertu norises vietu ar stabuļu ērģelēm un vertikālajām klavierēm.

Dotajā brīdī Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcija ir pabeigta. Tās ārpusē tiek veikti siltumizolācijas ierīkošanas darbi norobežojošām konstrukcijām un labiekārtošanas darbi, piemēram, laukumu bruģēšana, apzaļumošana un aprīkojums. Ēkas iekšpusē notiek Lielās zāles paceļamās zāles montāža un regulēšana. Pirmajā stāvā ir uzsākta telpu aprīkojuma montāža un virsmu apdare. Darbi norit pēc kalendārā grafika un plānots, ka objekts ekspluatācijā tiks nodots plānotajā laikā – 2019.gada 1.ceturksnī.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Atjaunojot ix 35 vietā veco un labskanīgāko Tucson nosaukumu, korejiešu ražotāja Hyundai kompaktais krosovers saturiski ir kļuvis vēl pārliecinātāks par savām spējām

Pasaulē ceturtais lielākais autoražotājs arī uz Eiropas skatuves vairs nav nekāds zaļknābis – iesācējs. Ar Eiropas dizaina un inženiertehniskā centra, kā arī 2008. gadā Čehijā atklātās ražotnes veiksmīgu mijiedarbību Hyundai ar katru dienu uzstājīgāk iekaro tirgu, padziļināti uztaustot Eiropas pircēju vajadzības un vēlmes. Neapšaubāmi, šī mērķa sasniegšanai milzīgu lomu spēlē tandēmā spēlējošais kolēģis KIA, kam daudzi Eiropā tirgotie modeļi, tāpat kā Hyundai, ir uzzīmēti, projektēti un arī ražoti Eiropā. Arī no KIA modeļu apcirkņiem 2016. gada sākumā Eiropas tirgus, tostarp Latvija, sagaidīs Tucson tehnisko dvīņubrāli KIA Sportage. Aizkulisēs Hyundai Tucson un KIA Sportage ir saticīgi un viens otru papildinoši radinieki, taču uz autotirdzniecības skatuves viens otra cienīgi, tajā pašā laikā sīksti konkurenti. Tas nozīmē, ka jaunais Hyundai Tucson ar ātrāku piezemēšanos Latvijas tirgū ir radījis sev labvēlīgākus nosacījumus, ko noteikti var izmantot savā labā.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Izzinošo ekskursiju pa uzlaboto VW Polo noteikti būtu vēlams sākt ar autosalona un jauno motoru klāsta izpēti, jo no ārpuses diži lielu izmaiņu mazajam tautas auto neatradīsiet.

Salona iekārtojuma un motoru klāsta pilnveidošana ir galvenie mājas darbi, ko Volkswagen izpildījis, lai atjaunotu pircēju interesi par Eiropā populāro modeli. Kā zināms, Vecajā kontinentā VW Polo un citi viņiem līdzīgie mazās klases auto tiek izķerti kā karsti pīrādziņi, jo atšķirībā no Latvijas tiem ļoti bieži tiek uzticētas ģimenes auto funkcijas. Diemžēl pie mums mazi un ekonomiski auto pagaidām nav modē. Automašīnu blīvums uz mūsu ceļiem un lielpilsētu ielām nav tik nogalinošs kā Eiropas megapilsētās Romā, Londonā vai Parīzē. Turklāt arī mūsu ceļu un ielu nožēlojamais stāvoklis šo automobiļu klasi pircējiem padara nepievilcīgu salīdzinājumā ar lielāka izmēra braucamajiem. Toties līdzīgi kā pārējiem savas klases brāļiem Polo pie mums tiek uzlūkots kā gana labs firmu un uzņēmumu dienesta auto.

Pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas pienākusi kārta aprobēt līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā

«Pieredze, īstenojot pilotprojektu, ir veiksmīga, sasniedzām un pat pārsniedzām izvirzīto mērķi. Pašiem prieks par to! Dalāmies ar gūto pieredzei, aicinām interesentus iepazīties un to pārņemt. Pašiem gribējās to pārnest un izmēģināt dzīvojamo ēku sektorā,» atzīst SIA Rīgas Industriālais Parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

DB iepriekš ziņoja, ka RIP 2012. gadā pabeidza 1282 m2 lielas biroju ēkas projektu, kura mērķis bija tuvināties pasīvajām mājām raksturīgajam energopatēriņam. Jau sākotnēji tā bija paredzēta kā pilotprojekts, kurā izmēģināt energoefektivitātes risinājumus, izvērtēt reālo ieguvumu salīdzinājumā ar ieguldītajiem līdzekļiem. R. Latkovskis gan atzīst, ka šis nams ir zema enerģijas patēriņa ēka, uzbūvēt pasīvo māju būtu bijis komplicētāk. Tomēr doma par pasīvas ēkas projekta īstenošanu nav atmesta – nākotnē RIP plānos ietilpst tieši šādas koncepcijas mājas. Savukārt šobrīd uzņēmums atjauno divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Pārdaugavā – Slokas ielā 31 un E. Smiļģa ielā 9, izmantojot energoefektīvās būvniecības risinājumus. «Saprotam, ka tā ir vienīgā būvniecības nākotne,» viņš uzsver.