No 2015.gada 1.oktobra plānotas būtiskas izmaiņas vairākos Dobeles autobusu parka apkalpotajos maršrutos – tiks mainīti reisu izpildes laiki, dienas un kustības saraksti, savukārt maršruti un reisi, kuros brauc vien daži pasažieri mēnesī, tiks optimizēti, informē VSIA Autotransporta direkcija (ATD) Komunikācijas speciāliste Zane Plone.

Izmaiņas maršrutu tīklā ir saskaņotas ar Zemgales plānošanas reģionu un pašvaldībām, un tās veiktas, lai atvieglotu iedzīvotājiem iespēju nokļūt līdz darbavietai, dažādām valsts, pašvaldību un ārstniecības iestādēm. Tāpat veikti grozījumi maršrutos un reisos, pielāgojot tos skolēnu vajadzībām.

ATD skaidro - lai iedzīvotājiem no Dobeles guļamrajona Meža prospektā būtu iespēja nokļūt līdz rūpniecības rajonam Uzvaras ielas rajonā, mazdārziņiem Galeniekos un Dobeles kapiem, kā arī no autoostas līdz Pētera Upīša dārzam, Kristīgajai vidusskolai un bērnudārzam Jāņtārpiņš, tiks reorganizēts maršruts Dobele–Mazā Meža iela. Savukārt maršrutā Dobele–Biksti–Jaunpils tiks izveidoti papildu reisi, lai Annenieku, Bikstu un Jaunpils skolēni varētu apmeklēt Dobeles mūzikas, mākslas un sporta skolu un šo teritoriju iedzīvotājiem būtu papildu iespēja tikt līdz dažādām valsts, pašvaldības vai ārstniecības iestādēm Dobelē.

Lai gan Dobeles pašvaldības un pilsētas uzņēmēju sadarbība vērtējama kā minimāla, un abas puses to atzīst, šoziem, viesojoties Dobelē, labi pamanāms bija domes un ražotņu kopdarbs - gigantiski sniegavīri, kas izvietoti daudzviet laukumos, skvēros, pat ielu stūros, turpinot pētīt Latvijas pilsētas, raksta laikraksts Diena.

Materiālu, no kā sniegavīru skulptūras izgatavotas, esot sarūpējis vietējais būvķīmijas uzņēmums Tenax, bet acis, degunus un pogas - Dobeles sveču ražotājs Baltc Candles.

Kā norāda laikraksts, tūrismam Dobelē būtu izaugsmes iespējas, domā pilsētas iedzīvotāji, uzsverot, ka pilsētā ir, piemēram, uzmanības vērtās pilsdrupas, Pētera Upīša ceriņu dārzs, Tirgus laukuma senlaicīgā apbūve. Bet dobelnieki arī atzīstot - lai piesaistītu ceļotājus, nepieciešams piešķirt pilsētai dzīvīgumu un atraktivitāti.

Kopumā Dobelē un novadā darbojas aptuveni 600 uzņēmumu, atsaucoties uz pašvaldības datiem, raksta Diena. Sociālekonomisko stabilitāti visspēcīgāk balstot vērienīgās dažādu nozaru ražotnes, kurām veiksmīgi izdevies pārvarēt visas krīzes un satricinājumus. Privātā sektora nozīmīgāko spēlētāju vidū esot gan jau minētās Tenax un Baltic Candles, gan arī Spodrība, Dobeles dzirnavnieks un vēl vairāki citi uzņēmumi.

No šī gada 1.jūnija tiek atklāts jauns maršruts Rīga-Dobele-Rīga, informē AS Pasažieru vilciens (PV).

Jaunais vilcienu maršruts piedāvās iespēju dobelniekiem, kas strādā, mācās vai citu iemeslu dēļ regulāri apmeklē galvaspilsētu ātri, bez satiksmes ierobežojumiem, kā arī izmaksu ziņā izdevīgi, no rīta nokļūt Rīgā, Jelgavā un Olainē, kā arī vakarā atgriezties atpakaļ Dobelē. Jaunajā ekspresreisā būs pieejams bezmaksas bezvadu internets.

No rītiem jaunais ekspresvilciens Nr.870 no Dobeles uz Rīgu aties plkst.6:56 ar pienākšanas laiku Rīgas Centrālajā stacijā plkst.8:03, savukārt vakarpusē jaunais vilciens Nr.869 aties no Rīgas Centrālās stacijas plkst.18:25 un pienāks Dobelē plkst.19:34. Braucot ar jauno ekspresvilcienu no Dobeles uz Rīgu ceļā būs jāpavada vien 1h 7minūtes, pa ceļam ekspresis apstāsies tikai divās pieturās - Jelgavā plkst.7:23 un Olainē plkst.7:43.

Kādreizējā pasta ēkā Dobelē atklāts jauns veselības aprūpes centrs, kurai Euroaptieka veikusi apjomīgus atjaunošanas un labiekārtošanas darbus.

Izveidotā veselības aprūpes centra 215 kvadrātmetru plašajās telpās darbosies “MFD Laboratorija”, “MFD Veselības grupas” speciālisti – kardiologs, neirologs, endokrinologs un ķirurgs, kā arī “Monikas Stacēvičas ārsta prakse”, “Ilzes Sproģes ģimenes ārsta un pediatra prakse”, zobārstniecības klīnika “Zobu feja”, “Ivo Končus fizioterapeita prakse”.

“Latvijas reģionu pilsētās trūkst modernu veselības aprūpes centru, kas nozīmē arī ierobežotu pakalpojumu pieejamību. Šāda situācija ir raksturīga arī Dobelē, kur dzīvo gan daudz jaunu ģimeņu, gan vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpēc esam patiesi priecīgi pilsētai dot būtisku un nepieciešamu pienesumu veselības aprūpē, kas iedzīvotājiem nozīmē iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, laboratoriskos izmeklējumus un vakcināciju tuvu mājām. Jaunizveidotais veselības aprūpes centrs apmeklētājus arī priecēs ar ērtu, patīkamu un drošu vidi. Esam gandarīti, ka īpaši tagad, pandēmijas laikā, esam raduši iespēju izveidot jaunu veselības aprūpes centru un realizēt projektu ar augstu pievienoto vērtību Dobelē,” saka “Euroaptieka” valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

Apavu zīmola ELĪNA DOBELE radītāja un dizainere Elīna Dobele atvērusi savu pirmo koncepta veikalu, kurā nopērkami gan pašas radītie apavi un aksesuāri, gan arī citu jauno mākslinieku darbi.

Veikals izveidots Vecrīgā, Vaļņu ielā 12. Tajā starp zīmola apaviem un aksesuāriem ir atrodami arī citu, jaunu un progresīvu modes mākslinieku darbi: starptautiski atzītās Beļģu modes dizaineres Lena Lumelsky un talantīgā Kanādas dizainera Thomas B álint apģērbi, Beļģu rotu mākslinieka Heaven Tanudiredja modes aksesuāri, kā arī Baibas Ripas adījumi.

«Plānojot atvērt jaunu veikalu nolēmu, ka vēlos papildus saviem apaviem un aksesuāriem klientiem piedāvāt oriģinālu dizaineru apģērbus un rotas. Turklāt man ir būtiski divi aspekti - dizaina vīzija un izpildījuma kvalitāte. Visu manā veikalā pārstāvēto dizaineru apģērbi un aksesuāri tiek izgatavoti lēnā roku darba procesā - vai nu pašu ateljē vai izmantojot vietējo meistaru prasmes,» stāsta Elīna Dobele.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

SIA Dobele Agra S.I.A., kas nodarbojas galvenokārt ar graudaugu un eļļas augu audzēšanu, gadu noslēdzis ar peļņu iepretim iepriekšējā gadā ciestajiem zaudējumiem, informē Lursoft.

2012. gadā uzņēmums nopelnīja 484,4 tūkstošus Ls, savukārt 2011. gads tika noslēgts ar 153,3 tūkstošiem Ls zaudējumu. Gada laikā Dobele Agra S.I.A. Apgrozījums sarucis par 12,7% un 2012. gadā veidoja 2,915 miljonus Ls.

Kopumā uzņēmumam ir reģistrētas 16 komercķīlas, no kurām deviņas jau ir dzēstas. Šīs nedēļas sākumā kompānijai reģistrēta jauna komercķīla, kuras devējs ir SIA Dobele Agra S.I.A., bet ņēmējs – a/s SEB banka. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,370 milj. Ls, un par labu bankai uzņēmums ieķīlājis krājumus un prasījuma tiesības.

Uzņēmums pilnībā pieder Austrijā reģistrētai kompānijai, un tā valdē darbojas Ilze Jake, bet prokūra izdota Edvīnam Želvim.

Zemgalē, Tērvetes un Dobeles apkārtnē pēc remontdarbiem šonedēļ ekspluatācijā nodoti trīs valsts autoceļu posmi gandrīz 25 km kopgarumā, kuru atjaunošana izmaksāja 1,6 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Transporta infrastruktūrai Tērvetē ir ļoti nozīmīga loma, jo ik gadu to apmeklē ap 150 tūkstošiem tūristu un viesu. Savukārt sakārtoti ceļi ir būtisks priekšnosacījums jebkuras tautsaimniecības nozares attīstībai. Ikviens valstī salabots vai pilnībā atjaunots ceļš atmaksāsies mums ar uzviju, jo atnesīs atpakaļ katru ieguldīto eiro centu, bet uz Tērveti atvedīs arvien vairāk cilvēkus,» atklāšanas pasākumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš piebilda, ka nākamgad ir plānots atjaunot arī valsts reģionālo autoceļu Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža posmā no Tērvetes līdz Žagarei.

Būvdarbus uz reģionālā autoceļa Dobele-Bauska (P103) posmā no Kroņauces līdz Tērvetei (14.-19,52. km) veica SIA Strabag.

Nākamgad Dobelē būs vēl viena SIA Tenapors ražotne, sendvičpaneļu ražošanā investēs 3,8 milj. eiro , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tenax grupas uzņēmums SIA Tenapors ražo dažādus būvmateriālus: putu polistirola izstrādājumus siltināšanai, iepakojumiem, būvniecībai, kā arī sendvičpaneļus un paliekošās veidnes Dobeles panelis. Tas šobrīd plāno nozīmīgas investīcijas ražošanas jaudu un eksporta apjomu palielināšanai. SIA Tenapors Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 startē uzreiz divās kategorijās: Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā un Importa aizstājējprodukts.

Jauna ražotne

SIA Tenapors šobrīd ir divas ražotnes: Dobelē un Valmierā. Dobelē tiek ražoti sendvičpaneļi, bet Valmierā – putu polistirola materiāli. «SIA Tenapors 2015. gada septembrī pabeigs jaunās sendviču paneļu ražotnes celtniecību Dobelē un 2016. gadā divas reizes plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus Latvijā, Baltijā un Skandināvijā,» stāsta SIA Tenapors Eksporta departamenta direktors Roberts Kurma. Viņš informē, ka kopējās investīcijas sendvičpaneļu ražotnes izveidē būs aptuveni 3,8 milj. eiro un jaunajā ražotnē būs 15 darbavietas. Sendvičpaneļi ir celtniecības materiāls, kuru izmanto industriālo ēku (veikalu, noliktavu, ražošanas ēku, saldētavu, sporta zāļu u.c.) būvniecībā. Tos montē uz metāla, koka vai betona kolonnām. Tie ir izolējošs, pašnesošs celtniecības materiāls, veidots no izolācijas pildījuma, kas no abām pusēm divās paralēlās plāksnēs segts ar tērauda loksnēm. Kā izolācijas pildījums galvenokārt tiek izmantota minerālvate, putu poliuretāns un putupolistirols. Tas kalpo gan kā siltuma izolācija, gan kā skaņas izolācija. Sendvičpaneļus SIA Tenapors ražo jau vairāk nekā desmit gadus.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

AS Dobeles dzirnavnieks parakstījis jaunu aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par finansējuma piešķiršanu 4 675 000 eiro apmērā graudaugu pārslu un musli ražotnes izveidei Dobelē. Projekta kopējās izmaksas mērāmas 5 300 000 eiro vērtībā, un paredzēts to realizēt līdz 2015. gada novembrim.

«Esam spēruši pirmo soli pretim jaunam, perspektīvam projektam. Tā rezultātā taps dažādu graudaugu pārslas un musli, kas ir produkti ar augstu pievienoto vērtību. Plānojam, ka aptuveni 70% saražotās produkcijas tiks eksportēti, tādējādi paplašināsim eksporta tirgu,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Swedbank un Dobeles dzirnavnieku vieno sadarbība jau daudzu gadu garumā,» saka Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Graudaugu pārslu un musli ražotnes projekts saņēmis pozitīvu lēmumu par ES fondu līdzfinansējumu Latvijas Investīciju Attīstības Aģentūras (LIAA) administrētajā aktivitātē Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Plānots, ka ES fondu atbalsts veidos 40% no kopējās projekta summas.

Salīdzinoši īsā laikā savu vietu Latvijas tirgū ir atraduši zīdaiņiem paredzētie augļu un dārzeņu biezenīši «Rūdolfs», kuru izejvielas tiek iegūtas bioloģiskajās saimniecībās. Tie izstrādāti LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē un tikko saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) apbalvojumu kā viens no 12 pērnā gada zinātniskajiem sasniegumiem valstī. Drīzumā tirgū blakus augļu un ogu biezenīšiem parādīsies arī biezenīši ar gaļu, tostarp lasi, un piena produktiem, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Sadarbība ar ražotājiem un pētījumi LLU sākušies jau 2010. gadā. Pētījums tapis trīs kārtās, sadarbojoties LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem. Pētījuma pirmā kārta norisinājusies Dobelē Dalijas Segliņas un Anitas Olšteines vadībā, tur notika augļu un ogu biezenīšu izstrāde. Savukārt pētījuma otrā un trešā kārta noritējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē attiecīgi asociētās profesores Anitas Blijas un docentes Solvitas Kampuses vadībā. A.Blija vadīja dārzeņu biezenīšu izstrādi, savukārt S.Kampuses vadībā tapuši biezenīši ar gaļu un piena produktiem, un plānots, ka tuvākajā laikā tie nonāks tirgū.

11. un 12. decembrī Dobeles novadā Elvi zīmola veikalu tīkls atvēris divas jaunas tirdzniecības vietas – Dobelē, Skolas ielā un Dobeles novada Bikstos.

Abi veikali ir pirmie Elvi zīmola veikali Dobeles novadā.

Jaunā veikala Mazais Elvi Dobelē kopējā tirdzniecības zāles platība ir 74 m2, bet jaunatklātā veikala Bikstos - 104 m2. Veikali Elvi būvēti un iekārtoti pēc franšīzes partneru redzējuma un Elvi vienotā zīmola standartiem, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Veikals Elvi Bikstos pieder SIA Firma Orions, bet veikals Dobelē - SIA Bēnes PB.

Db.lv jau iepriekš ziņoja, ka, veikalu tīkla Elvi pārstāvji, jautāti, vai pēc notikušās traģēdijas Zolitūdē un tai sekojošā Maxima boikota, ir vērojamas izmaiņas Elvi apgrozījumā, šo informāciju nekomentēja, norādot, ka tas nebūtu ētiski.

Tukuma novada dome šodien atbalstīja vēja parka "Pienava wind" būvniecību, pastāstīja domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA).

Pēc viņa teiktā, lēmums nebija vienbalsīgs, un balsojumā deputāti ņēma vērā to, ka divās instancēs tiesā dome jau zaudēja, bet trešā tiesu instance izvērtētu tikai tikai procesuālo kārtību. "Sapratām iedzīvotāju spiedienu uz domi, un to, ka Ukrainas kara dēļ ir enerģētiskā krīze," piebilda Važa.

Vēja parka attīstītāja SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš uzskata, ka Tukuma novada domes deputātu balsojums, atbalstot vēja parka "Pienava wind" būvniecību novadā, liecina par atbildīgu un tālredzīgu lēmumu enerģētiskās krīzes laikā stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Viņš uzsver, ka šis lēmums ir pozitīvs signāls ikvienam vēja parku attīstītājam, apliecinot, ka Latvija no "tukšām runām" nonākusi līdz reālam atbalstam elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanai.

Optikas salonu tīkls Metropole ar bankas Citadele kredītlīdzekļu atbalstu 156 000 eiro apmērā ir atvēris trīs jaunus veikalus Rīgā, Dobelē un Cēsīs, un plāno vēl jaunu veikalu atvēršanu. Tādējādi šobrīd uzņēmuma optikas salonu skaits Latvijā ir paplašinājies līdz 26 veikaliem 19 Latvijas pilsētās.

Jaunie zīmola Metropole optikas saloni atvērti Rīgā, tirdzniecības centrā Mols, Dobelē, tirdzniecības centrā Rimi Brīvības ielā un Cēsīs, tirdzniecības centrā Globuss Raiņa ielā. Jaunais optikas veikals Dobelē ir pirmais zīmola Metropole salons, bet Rīgā un Cēsīs šobrīd ir jau divi uzņēmuma optikas veikali.

Zīmola Metropole veikalu īpašnieks Jānis Kossovičs stāsta, ka uzņēmums attīstību plāno vairākus gadus uz priekšu, taču tirgus situācija nemitīgi mainās, līdz ar to ir jābūt elastīgam un jāspēj atbilstoši reaģēt. «Šogad optikas salonu atklāšana notika salīdzinoši spontāni – saredzot jaunas biznesa iespējas un pieprasījumu, izdevību garām laist nevarējām. Tas ir skaidrojams ar izdevīgiem piedāvājumiem un nosacījumiem tirdzniecības nomas vietām,» norāda. J. Kossovičs.

Latvijas dizaina apavu zīmols ZoFA mainījis nosaukumu, to asociējot ar dizaineres vārdu, un turpmāk Latvijā ražotie dizaina apavi sauksies Elīna Dobele.

Šāds lēmums pieņemts, uzņēmumam domājot par ilgtermiņa attīstības plāniem – ārvalstu tirgu apgūšanu. «Pieredze rāda, ka dizainera vārds zīmolam piešķir lielāku spēku, tāpēc, cerot soli pa solim ienākt Eiropas tirgū, nolemts zīmolu ZoFA mainīt uz Elīna Dobele,» Db.lv stāstīja zīmola Elīna Dobele pārstāve Elīna Unbedahte.

Zīmola identitātes maiņu izstrādāja reklāmas aģentūra Guilty un dizaineris Zigmunds Lapsa.

Uzņēmuma ambīcijas ir pārdot dizaineres Elīnas Dobeles veidotos apavus katras Eiropas valsts izmeklētākajos modes veikalos, kas atbilst zīmola būtībai, norāda E. Unbedahte. Pašlaik Elīnas Dobeles veidotie apavi tiek pārdoti Japānas salona veikalā Permanent Modern un Nīderlandē.

Pagaidām Latvijā kriosaunas nav savairojušās tik kuplā skaitā kā savulaik solāriji, šīs metodes popularitāte pieaug lēnām

Latvijā krioterapijas pirmsākumi meklējami pirms aptuveni 15 gadiem, kad atvērti pirmie saloni, kur saņemt aukstuma devu.

Gadu gaitā Rīgā tirgus dalībnieku sastāvs ir mainījies, taču skaits – ne. Patlaban ir trīs vietas, kur iespējams uz dažām minūtēm sajust mīnus 130-160 grādu lielu salu. Pēdējos gados šādi centri atvērti daudzviet reģionos.

«Šajā jomā darbojos devīto gadu, un daudzi mani kolēģi ir bijušie klienti, kuriem pašiem iepatikusies procedūra, un viņi saredzēja biznesa iespējas. Domāju, ka reģionos atvērt šādu centru nav viegli, tomēr ir izdarāmi. Lai sāktu, jārēķinās ar 15 līdz 50 tūkst. eiro lielām investīcijām. Šajā summā ietilpst gan pašas saunas iegāde, gan telpu remonts. Summas amplitūda ir tik plaša, jo var iegādāties gan jaunu, gan lietotu tehniku,» skaidro veselības centra Krio (SIA KVK Risinājumi) vadītāja Kristīne Pētersone. Taujāta, kādēļ Latvijā aukstuma terapija vēl nepiedzīvo tādu popularitātes vilni kā savulaik solāriji, viņa spriež, ka bizness ir specifisks un negarantē ātru peļņu. Turklāt šī procedūra vēl aizvien Latvijā ir jaunums, līdz ar to centra vai salona personālam ir jābūt zinošam par aukstuma terapijas iedarbību, kā arī jāmotivē un jāiedrošina cilvēks kāpt iekšā kupolā, kas sola stindzinoši aukstas sajūtas. Emocijas ir dažādas – gan skaļa iekliegšanās, gan pilnīga koncentrēšanās bez jūtu izrādīšanas. Tieši šādi visbiežāk uzvedoties vīrieši, kuri ir arī lojālākie klienti. Viņi apzinās šīs procedūras ieguvumus un to, ka, neslimojot un labi izguļoties, viņi varēs produktīvāk strādāt, viņa spriež.

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Pabeigta mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Mārksmens reorganizācija, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam pievienota 2005.gadā dibinātā SIA Mārksmens nami, kas līdz šim nodarbojās ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu.

2012.gadā SIA Mārksmens nami apgrozījums bijis 631,444 tūkstoši eiro, bet peļņa – 61,19 tūkstoši eiro, savukārt iegūstošais uzņēmums SIA Mārksmens aizpagājušajā gadā apgrozījis 15,444 miljonus eiro, gūstot 994,405 tūkstošu eiro peļņu.

SIA Mārksmens arī nomainījis savu juridisko adresi, pārceļot to no Bērzes ielas 19, Dobelē uz Muldavas ielu 3A, Dobelē.

Balstoties uz SIA Mārksmens iesniegtajiem finanšu rādītājiem un nozares apgrozījumu, izaugsmi un rentabilitāti, Lursoft aprēķini liecina, ka uzņēmuma vērtību veido 11,434 miljoni eiro. Mazumtirgotājs iekļauts arī Lursoft un laikraksta Dienas bizness viedotajā Latvijas lielāko TOP 500 uzņēmumu sarakstā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, musli, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/ nozarē?

Kā uzņēmumu, tā nozari uzskatu par perspektīvu. Pārtika ir pamatpatēriņa prece, līdz ar to tā ir viena no stabilākajām nozarēm, jo pārtiku cilvēki lietos kā ekonomiskās izaugsmes, tā arī lejupslīdes laikos. Darbs šajā uzņēmumā ir dinamisks, līdz ar to arī aizraujošs. Šo uzņēmumu jūtu kā savējo gan produktu, gan lokācijas ziņā. Gandarī, ka tas ir spēcīgs Latvijas zīmols, ko ar gadiem izdodas celt un stiprināt, kā arī vest ārpus Latvijas. Mani profesionālie mērķi saistās tieši ar Dobeles dzirnavnieku. Vēlos, lai uzņēmums attīstās, ļaujot to dēvēt ne tikai par vienu no vadošajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā, bet par vadošo arī Eiropā. Protams, tas ir ambiciozs mērķis, bet bez ambīcijām nebūs izaugsmes.

Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

AS Dobeles dzirnavnieks parakstījis līgumu ar Swedbank par apgrozāmo līdzekļu finansēšanu, ar kuru tika pagarināta un vienlaikus līdz 13 miljoniem eiro palielināta esošā kredītlīnija, informēja bankas pārstāvji.

Dobeles dzirnavnieks izmantos apgrozāmos līdzekļus, lai sagatavotos jaunajai graudu sezonai, kā arī ieguldīs jauno projektu attīstībā – tostarp, spageti makaronu ražošanas līnijā un cieto kviešu dzirnavām nepieciešamo izejvielu iegādē.

«Kā katru gadu ap šo laiku, aktīvi gatavojamies jaunajai graudu iepirkuma sezonai,» saka AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, piebilstot, ka jau tiek slēgti pirmie līgumi, un uzņēmums turpina pilnveidot sistēmu, lai vēl paātrinātu graudu pieņemšanas procesu. Paralēli graudu iepirkumam tiek realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp jaunu dzirnavu izbūve, kurās varēs malt cieto kviešu graudus, un spageti ražotnes celtniecība.

Valdība otrdien lems par Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās, liecina valdības sēdes dienaskārtībā iekļautie jautājumi.

Pēc EM aplēsēm, kopējais nepieciešamais finansējums valsts atbalsta sniegšanai mēnesī ir 563 500 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) stāstīja, ka valsts varētu segt visus izdevumus, kas saistīti ar personas izmitināšanu viesnīcā, tomēr jaunais piedāvājums paredz no valsts budžeta segt 80% izdevumu, savukārt 20% būtu personas līdzmaksājums.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) veiktās tūristu mītņu aptaujas, optimālā cena vienas personas izmitināšanai sastādītu ne vairāk kā 35 eiro par numuru par diennakti. Personas viesnīcās tiktu izmitinātas 14 dienas.

Paredzams, ka izmaksas tiks attiecinātas tikai uz izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu, turpretī ēdināšanas pakalpojumi netiks iekļauti un to izmaksas netiks segtas.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu no nākamā gada finansiāli atbalstīt Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās.

Plānots, ka atbalsts būs pieejams līdz 2021.gada martam. Atbalsta finansēšanai paredzēts novirzīt valsts budžeta finansējumu līdz 2 173 500 eiro apmērā.

Covid-19 slimnieku kontaktpersonām, Covid-19 pacientiem ar viegliem slimības simptomiem, kā arī Covid-19 pacientiem pēc ārstēšanās stacionārā, kam vēl saglabājas simptomi, valsts segs 80% no kopējās izmitināšanas pakalpojuma summas, bet ne vairāk kā 35 eiro, savukārt personai būs jāsedz līdzmaksājums 20% apmērā.

Personām, kuras atgriezušās Latvijā no ārvalstīm valsts noteiktajā repatriācijas kārtībā, valsts segs 100% no kopējās izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma summas, bet ne vairāk kā 45 eiro diennaktī.

Ieguldot vairāk nekā 4 miljonus eiro, šovasar a/s Dobeles dzirnavnieks atklās jauno spageti ražotni.

Kā DB informē uzņēmumā, investīcijas spageti rūpnīcas ražošanas tehnoloģiskās līnijas izveidei ir ap 3.8 miljoni eiro, no tā 35% ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts. Plānots, ka kopējās investīcijas spageti rūpnīcas izveidē būs vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Jaunās spageti ražotnes jauda plānota ap 2.5 tonnām spageti stundā. Spageti ir vieni no populārākajiem pastas veidiem ne vien Baltijā, bet arī citviet pasaulē un tas pamudinājis ražot šo produktu. Atkarībā no ražošanas intensitātes jauno darba vietu skaits spageti ražotnē varētu būt ap 10. Kopējās investīcijas uzņēmumā 2013.gadā plānotas virs 7 miljoniem eiro un tās ietver arī kombinēto kviešu dzirnavu izbūvi. Tas ļaus uz vietas Dobelē malt cieto kviešu jeb durum graudus, kas ir izejviela cieto kviešu pastai.