Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.
Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu. Tikmēr visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).
17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.
Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši – no tiem gan tikai 10% finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas īstermiņā. Diemžēl ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku (t.i. pirms 2008. gada), piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka (3% to atzina par daudz labāku). Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis (42%) – aptuveni katrs piektais jeb 26%) atklāja, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.
Komentējot pētījumā atspoguļotos datus, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs saredz arī vairāku stereotipu klātbūtni sabiedrības uzskatos: «Visbiežāk sastopamā atbilde uz jautājumu, kas valstij būtu jādara, – jārada darbvietas (tajā skaitā ar labu atalgojumu), ko minējuši 23% aptaujāto. Tas parāda diezgan lielu pieprasījumu pēc savulaik jau dzirdētā priekšvēlēšanu solījuma par 50 tūkstošu jaunu darbavietu radīšanu. Vienlaikus ir skeptiski vērtējams, vai tiešām nodarbinātība, it īpaši privātajā sektorā, var pieaugt konkrētu politiķu darbības rezultātā. Valdības ietekme uz darbavietu skaitu privātajā sektorā ir visai ierobežota, un tās galvenās ietekmes sviras ir - uzņēmējdarbības vide, institūcijas, makroekonomiskā stabilitāte. Tomēr ar šīm lietām saistītie mazie darbiņi tika pieminēti ievērojami retāk - apkarot korupciju (5%), apkarot ēnu ekonomiku (4%), uzlabot attiecības, tirdzniecību ar citām valstīm (2%), piesaistīt investīcijas (1%), aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (1%), veicināt tranzītu (1%), apgūt, lietderīgi izmantot Eiropas fondus (1%), cīnīties ar beztiesiskumu, nelikumībām (0.3%), mazināt birokrātiju (0.2%). Vai sabiedrībā joprojām plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka labi apmaksāto darbvietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, kāda ierēdņa vai politiķa kabinetā?»
«Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā noturēties vairākus mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut daļa algas tiek saņemta aploksnē, iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu,» pētījuma datus komentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.
Kā atklāj aptaujas dati, krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgākus, pieņemot ar finansēm saistītus lēmumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 40% respondentu uzskatīja, ka iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, gandrīz tikpat daudz – 39% - domā, ka iedzīvotāji ir tikai nedaudz piesardzīgāki. Savukārt, ka piesardzība nav augusi, domā 13% aptaujas dalībnieku. Lūgti dalīties ar savu pieredzi piesardzības pasākumu veikšanā finanšu jomā, 20% respondentu norādīja, ka piesardzīgāk aizņemas naudu, bet 17% atbildēja, ka naudas uzkrājumus veido arī skaidrā naudā. Tomēr aptuveni 41% respondentu atzina, ka pēc krīzes nav veikuši vai pastiprinājuši piesardzības pasākumus finanšu jomā.
Noslēdzot aptauju, tās dalībnieki tika aicināti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, valstij jādara pirmām kārtām, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Visbiežāk aptaujātie iedzīvotāji minēja, ka valstij būtu jārūpējas par labi atalgotu darbavietu radīšanu (23%), jāparūpējas par nodokļu samazināšanu un sakārtošanu (16%), algu palielināšanu (13%), kā arī ekonomikas un ražošanas attīstīšanu (12%).
Ar šo pētījumu tiek noslēgts ikmēneša socioloģisko pētījumu cikls DNB Latvijas barometrs. Sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS kopš 2008. gada ik mēnesi tika apkopotas Latvijas iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas, kā arī viedokļi un attieksme pret dažādiem tābrīža aktuālākajiem sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem.
