Jaunākais izdevums

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange pastāstīja, ka tilta pār Lielupi rekonstrukcija bija lielākais tiltu objekts valsts ceļu tīklā pērn un šogad. Tilta remontdarbu gaitā tika atjaunots tērauda konstrukciju aizsargpārklājums, atjaunota brauktuve, izbūvēta jauna hidroizolācija un uzklāts jauns asfaltbetona segums.

«Ir gandarījums redzēt pilnīgi rekonstruētu tiltu pār Lielupi. Diemžēl joprojām daudzi tilti valsts ceļu tīklā ir sliktā stāvoklī, īpaši tas ir jūtams reģionos, uz vietējiem ceļiem, kur remontdarbus ir iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, jo Eiropas fondu finansējums ir pieejams tikai galvenajiem un daļēji reģionālajiem ceļiem. Tāpēc visi ceļinieki gaida, kad tiks pieņemts lēmums par ilgtspējīgu finansējumu ceļu tīklam,» norādīja Lange.

SIA Saldus ceļinieks vadītājs Gints Karols atklājot tiltu uzsvēra, ka šajā projektā ir bijusi ļoti stingra kvalitātes uzraudzība no pasūtītāja puses, visa posma būvniecības laikā ir veikti 129 urmubi, pārbaudot būvdarbu un izejmateriālu kvalitāti.

Kvalitātes mērījumi uzrāda, ka pēc jaunas asfalta kārtas uzklāšanas automašīnas riepu un ceļa virsmas saķeres koeficients gandrīz visā izremontētajā posmā jau ir normas robežās, tāpēc šodien lielākajā daļā šī Liepājas šosejas posmā tiks noņemts ātruma ierobežojums 70 km/h.

Pabeigti darbi arī 14 kilometru garā Liepājas šosejas posmā no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km). Tur tika pilnībā atjaunota ceļa sega ar reciklēšanas metodi, asfaltbetons izbūvēts 3 kārtās. Kopumā ceļa posma un tilta pār Lielupi rekonstrukcija izmaksāja 14 milj. euro (t.sk. PVN). Remontdarbus līdzfinansē Kohēzijas fonds (KF), to ģenerāluzņēmējs bija SIA Saldus ceļinieks.

Kopumā pērn un šogad uz Liepājas šosejas notika nozīmīgi būvdarbi 5 dažādos posmos vairāk nekā 70 km garumā, tai skaitā uz tilta pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvada pār dzelzceļu Apšupē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vāc parakstus pret Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atklās rekonstruēto tiltu pār Lielupi uz Liepājas šosejas

Dienas Bizness, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.jūnijā plkst.12.00. svinīgi tiks atklāts rekonstruētais tilts pār Lielupi pie Kalnciema uz Liepājas šosejas (A9), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Uldis Augulis, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, būvnieki SIA Saldus ceļinieks, Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Keidāns un citi.

Pērn uz Liepājas šosejas notika vērienīgi būvdarbi piecos dažādos posmos vairāk nekā 70 km garumā, tai skaitā uz tilta pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvada pār dzelzceļu Apšupē.

2015.gada maijā SIA Saldus ceļinieks uzsāka autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja (A9) posma (24,4-38,18 km) ceļa segas un tilta pārbūvi, piesaistot apakšuzņēmēju SIA Tilts. Tilta pārbūves gaitā ir mainīts konstrukciju aizsargpārklājums, brauktuves hidroizolācija un pārbūvēts asfaltbetona segums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Ventspils šosejas noslēgušies būvdarbi divos posmos – pabeigta segas pārbūve no Jūrmalas šosejas (pagrieziena uz Priedaini) līdz Varkaļiem (20.-23,8.km), tajā skaitā tilta pār Varkaļa kanālu pārbūve, kā arī Lielupes tilta un ceļa līdz DUS Circle K (36,49.-38,57.km) pārbūve, informē Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbi uz Lielupes tilta, kas ir garākais tilts Latvijā (tā garums ir 420 m), tika uzsākti pagājušajā gadā. Pārbūves laikā tika demontēta vecā un izbetonēta jauna brauktuves plātne, izveidota hidroizolācija un uzklāts jauns asfalts. Uz gājēju ietves izveidotas jaunas margas un drošības barjeras.

Patlaban abos būvdarbu posmos saglabāts ātruma ierobežojums 70 km/h. Tas tādēļ, ka riepu un jaunā seguma saķeres koeficients vēl nav nomērīts. Pēc ceļa seguma virskārtas izbūves tajā esošā bitumena saistviela virskārtā veido plēvīti, kas ir slidena un ir nepieciešams laiks (aptuveni četras nedēļas), lai ar automašīnu riepām šo plēvīti nodeldētu. VAS Latvijas Valsts ceļi Ceļu laboratorija jaunbūvētos posmos regulāri veic saķeres mērījumus, un, tiklīdz tie atbilst normai, ātruma ierobežojumi tiek noņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Daudzviet sākas ceļu būvdarbi

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. martā, atsākas būvdarbi posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06.-23,84. km) un posmā no tilta pār Lielupi (36,49.-38,57. km) līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru pie Statoil benzīntanka, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šonedēļ vēl tiks veikti sagatavošanās darbi – uzstādītas brīdinājuma zīmes un noteikti ātruma ierobežojumi. Plānots, ka būvdarbi tiks izvērsti no nākamās pirmdienas, 20. marta, un tad uz Lielupes tilta tiks ierīkots viens ar luksoforu regulējams posms.

Remontdarbus šajos posmos veic AS A.C.B. ar apakšuzņēmējiem SIA Tilts un AS LNK Industries, un būvdarbu izmaksas ir 11 miljoni eiro (ar PVN).

Kā jau ziņots iepriekš, vēl pagājušajā piektdienā atsākās ceļa remontdarbi arī uz Ventspils šosejas posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sadalītas Gada balvas ceļu būvniecībā

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2017

Balvu saņēma AS A.C.B. par Tallinas šosejas remontdarbiem (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai.

Foto: Renārs Koris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 12 ceļu posmus, pasniegtas ikgadējās ceļu nozares Gada balvas par labākajiem veikumiem ceļu būvniecībā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Segumu atjaunošanas un pastiprināšanas būvdarbu grupā par ceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (89,40.-101,36. km) atjaunošanu Gada balvu saņēma AS A.C.B.

Otro vietu šajā nominācijā saņēma SIA Saldus ceļinieks par Liepājas šosejas (A9) posmu no 24.-38.km. Trešā vieta SIA Ceļi un tilti par autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas rob.(Terehova) (A12) posmu 106.-114.km.

Paplašināto autoceļu būvdarbu grupā Gada balvu saņēma SIA 8 CBR par autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posma no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam (24,60.-38,00 km) pārbūvi.

Otrā vieta tika piešķirta SIA Igate un SIA Saldus ceļinieks par autoceļa Vecumnieki-Nereta-Subate (P73) posmu 7.-21.km, bet trešajā vietā bija SIA Via par autoceļa Bauska-Aizkraukle (P87) posmiem 76.-77.un 78.-79.km.

Komentāri

Pievienot komentāru