Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām. 


Krāsas un formas


Pie jauna, vizuāli efektīga kvartāla tikusi Talsu pilsēta, kur šā gada septembrī ekspluatācijā nodota kompleksa Radošā sēta 2. kārta. Tā aptver Talsu tautas namu, Talsu mūzikas skolu un Radošās sētas ēku ar amatniecības darbnīcām, mēģinājumu telpām, kamerzāli un citām palīgtelpām. Kurzemes deviņu pakalnu pilsēta visvairāk mainījusi vaibstus šajā gadā – izmantojot ERAF aktivitāti Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana, kur Talsiem atvēlēti 6,4 milj. Ls, tapis ne tikai radošais kvartāls, bet rekonstruēta arī Sauleskalna estrāde. Atjaunota arī viena no vecākajām Talsu ielām – Ūdens iela, izveidota Talsu ezera promenāde. 


Drosmīgs un oriģināls ir Ventspilī uzbūvētās ražošanas ēkas arhitektoniskais risinājums, kas apgāž priekšstatu par rūpnīcu kā ražošanas angāru. Tur SIA EuroLCDs ražos šķidro kristālu displejus un dažādus aktīvo 3D polarizācijas modulatoru produktus. Savukārt Saldus mūzikas un mākslas skola, kaut arī ekspluatācijā nodota šā gada martā, jau ieguvusi Latvijas arhitektūras gada balvu kā 2012.gada labākais projekts. Eiropeiskāka rekonstrukcijas gaitā pamazām kļūst arī Liepājas Reģionālā slimnīca. Ventspilī akcents likts arī uz tūrismu – rekonstruēta airēšanas bāze Dampeļi un atjaunota Ventspils dzelzceļa stacija. 


Vide pievelk


Pašvaldības telpisko attīstību plāno tā, lai radītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, tātad veicinātu darbavietu rašanos. Pilsētplānošanā to nosacīti iedala fiziskajā ražošanas vidē un dzīvošanas vidē. «Pašvaldībai jāatbild uz jautājumu – kā piesaistīt teritorijai cilvēkus darbaspējīgā vecumā? Publiskās infrastruktūras objektu plānošana un izbūve ir tieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides veidošanu,» norāda Talsu novada domes Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Maruta Blūma. Kurzemes pilsētas šogad daudz miljonu ieguldījušas ielu infrastruktūrā, skvēru, laukumu, apgaismojuma un vides objektu izveidē. Būtisks ir Stendē atklātais Sporta un brīvā laika pavadīšanas centrs, Kuldīgas novada Sporta skolai piebūvēta dienesta viesnīca. Liepājā dots restarts iesaldētam «trekno gadu» projektam – pabeigta SIA AKA birojs savulaik projektēta trīsstāvu dzīvojamā māja gandrīz jūras krastā, kur tagad ir a/s UPB dienesta un īres dzīvokļi. Tā kā UPB holdings šogad uzbūvējis Grobiņas pagastā arī jaunu ražotni, radīts komplekss ekonomiskās attīstības impulss. Jauns tramvaja līnijas posms Liepājā uzlabojis transporta plūsmu, vienlaikus sakārtota arī Ezerkrasta mikrorajona vide. Pārspīlēts akcents Liepājā ir neskaitāmie luksofori, kuri tiek izvietoti arī uz nenozīmīgiem krustojumiem un gājēju pārejām. Nosacīti pie vides attīstības jāpieskaita inženierbūves. Vērienīgākos projektus vēl aizvien nodrošina ES finansējums. Tostarp izceļas SIA Liepājas ūdens četrus miljonus latu vērtais notekūdeņu izvads Baltijas jūrā, kas vienlaikus nostiprina krastu pret eroziju. Savukārt Kuldīgai nozīmīgākais vides uzlabojums saistāms ar Stendes ielas rekonstrukciju no vēsturiskā ķieģeļu tilta līdz pilsētas robežai un Sūru ielas rekonstrukciju.


Nākamgad klusāk


2014.gadā turpināsies izglītības iestāžu sakārtošana, ielu rekonstrukcija, ūdenssaimniecības projekti. Ņemot vērā to, ka struktūrfondu finansējuma apjomi nākamajā plānošanas periodā tiek apcirpti, objektu skaits, kuri saistīti ar ES finansējumu, būs mazāks, pieļauj būvvaldes. Toties palielināsies uzņēmumu un pašvaldības finansēto (ņemot kredītu no Valsts kases) objektu (ražošanas, lauksaimniecības ražošanas ēkas, izglītības, kultūras iestādes, infrastruktūra) skaits, uzskata Kuldīgas būvvalde. Mazāk vērienīgi, taču sociāli nozīmīgi projekti taps Talsu novadā – Vandzenē tiks iekārtota Anču birzs; Valdemārpilī būvēs kapliču un labiekārtos kapus. Liepājā, kaut arī vairāki miljoni ieguldīti uzņēmējdarbības pamata infrastruktūras izveidē pilsētas industriālajās zonās, joprojām nav skaidrības, vai taps solītā koksa rūpnīca, neskaidri arī vairāki citi investīciju projekti. Plānots būvēt privātmāju ciematu Karostā, savukārt vairākas vēsturiskas ēkas atzītas par nojaucamām. Eļļas pārstrādes ražotnes jaunbūvei būvatļauja izņemta Ventspilī, tāpat iezīmējas dzīvojamās un sociālās infrastruktūras uzlabošanas plāni.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra