Būvfirmas AS "BMGS" apgrozījums pagājušajā gadā bija 47,809 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā 2019.gadā, taču kompānija guva peļņu 221 951 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazināšanās skaidrota ar apgrozījuma kritumu Latvijas ostās, kura dēļ samazinājās gan ostu infrastruktūras attīstības projektu skaits, gan to apmērs. Pēc uzņēmuma vadības vēstītā, līdzīga situācija vērojama arī Klaipēdas ostā Lietuvā.

Tāpat "BMGS" vadība izceļ, ka apgrozījums 2020.gadā samazinājās, jo nav skaidrības par nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta virzieniem.

Vienlaikus kompānijas vadība norāda uz ostu pārvaldības reformu Latvijā, kas paredz, ka esošo ostu pārvalžu vietā tiks izveidotas valsts pārvaldītas kapitālsabiedrības. "Eksperti lēš, ka laikā līdz jaunās kapitālsabiedrības pabeigs īpašumu pārņemšanu un vienosies ar pašvaldībām par sadarbību ostas pārvaldīšanā un attīstīšanā, attīstības projekti netiks virzīti un lielas investīcijas ostu infrastruktūrā netiks veiktas," teikts "BMGS" vadības ziņojumā.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Latvijas uzņēmuma AS “BMGS” filiāle Igaunijā šī gada 22. maijā ir noslēgusi līgumu ar Tallinas ostu (AS Tallinna Sadam) par mola izbūvi Paldisku Dienvidu ostā Igaunijā.

Multifunkcionālās zonas būvdarbu līguma cena ir 53,2 miljoni eiro, un projekta izpildes gala termiņš ir 2025. gada jūlijs.

“Savos vairāk nekā 70 darbības gados AS “BMGS” ir īstenojusi desmitiem projektu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, taču Paldisku ostas projekts mums ir īpaši nozīmīgs un atbildīgs. Tas top militārās mobilitātes programmas EstMilMob ietvaros ar mērķi uzlabot transporta sakarus starp ostu un Tapas pilsētu Ziemeļigaunijā. Šis būs viens no ambiciozākajiem ostu labiekārtošanas projektiem uzņēmuma vēsturē,” norāda AS “BMGS” valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Paldisku ostā ir pieaudzis pieprasījums pēc ātriem un efektīviem loģistikas risinājumiem transportlīdzekļu un produktu pārvietošanā, turklāt osta ir svarīgs objekts militārajai un enerģētikas nozarei. Ostas attīstības plāni paredz, ka lielu daļu no ostā ienākošajām kravām, kam nepieciešama īpaša ostas infrastruktūra, veidos vēja turbīnu detaļas un infrastruktūras elementi. Jaunās piestātnes būvniecība radīs priekšnoteikumus, lai Tallinas osta (un Paldiski kā daļa no tās) kļūtu par nozīmīgu partneri jūras vēja parku būvniecībā un turpmākajā uzturēšanā Baltijas jūras reģionā. Projekts top ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu 20 miljonu eiro apmērā, kam tiks piesaistīts arī privātais finansējums.

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Rīgas brīvostas valde slēgs līgumu ar hidrotehniskās celtniecības kompāniju AS BMGS par galvenā kuģu ceļa vēsturiskā krasta stiprinājuma (FG dambis) pārbūvi, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

AS BMGS piedāvājums tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) izsludinātajā atklātajā iepirkuma procedūrā par FG dambja pārbūvi, saglabājot to vēsturiskajā izskatā. FG dambis atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Ķīpsalas un stiepjas 1, 51 km garumā. Bez būtiskas atjaunošanas tas ticis ekspluatēts jau vairāk nekā 120 gadus. Tā kā vēsturiskajam dambim ir būtiska loma kuģošanas nodrošināšanai Rīgas ostā - tas aizsargā galveno kuģu ceļu no grunts noslīdējumiem, RBP ir uzsākusi FG dambja rekonstrukcijas projektu.

FG dambis ir būvēts no 1889. līdz 1891. gadam kā Daugavas kreisā krasta straumi regulējošā būve un kopā ar K. Valdemāra un CDE dambi veido Daugavas kreisā krasta dambju sistēmu, kas paredzēta upes gultnes nostiprināšanai un ostas ierīkošanai. Dambja konstrukciju veido savā starpā sastiprinātas koka pāļu sienas, kas piepildītas ar akmeņiem. Tā kā savstarpējais pāļu sienu stiprinājums atrodas mainīgā ūdenslīmeņa zonā, koka konstrukcijas ir pakļautas trupei un ledus iedarbībai. Apsekošanas gaitā ir konstatēti nopietni dambja bojājumi, kas pēc ekspertu slēdziena var novest pie dambja sagruvuma.

Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā atklātajā konkursā par tiesībām veikt ostas Dienvidu mola atjaunošanu uzvarējusi AS BMGS, kas darbus piedāvā veikt par 2,4 miljoniem eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Plānots, ka būvdarbi Dienvidu molā varētu sākties šī gada beigās un ilgt līdz nākamā gada vidum.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti - AS BMGS un PS LNK Industries group. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas Iepirkumu komisija pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju atzīt un iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt pretendentam, kas piedāvājis zemāko līgumcenu, t.i. AS BMGS.

Ventspils ostas moli to tagadējā veidolā būvēti pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pēdējie nozīmīgie atjaunošanas darbi Dienvidu molā veikti 90-to gadu vidū, tomēr tik pamatīgu rekonstrukciju, kāda plānota tuvākajā nākotnē, Dienvidu mols nav pieredzējis vismaz 60 gadus.

Būtiskākie plānotie darbi ir mola tetrapodu krāvuma papildināšana, segumu atjaunošana, fasāžu remonts un jauna apgaismojuma izbūve visā mola garumā.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības.

Tās ir Spānijas "Cobelec "Rail Baltica"", uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas "Alstom-BMGS-GE-Torpol" un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas "STC Baltic Electrification", informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

"Cobelec "Rail Baltica"" sastāvā ir "Cobra Instalaciones y Servicios S.A." and "Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.". "Alstom-BMGS-GE-Torpol" sastāvā ir AS "BMGS", SIA "Bombardier Transportation Baltics", "Alstom Transport S.A.", "GE Energy Power Conversion France SAS" un "Torpol S.A." un "STC Baltic Electrification" sastāvā ir AS "Colas Rail", "Siemens Mobility GmbH", "Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle" un "TSO SAS".

Par Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursu iesniegtas astoņas sūdzības, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

Par pirmajām četrām sūdzībām gala lēmums vēl nav pieņemts. IUB ir pieprasījis skaidrojumus Būvniecības valsts kontroles birojam. Līdz ar to lēmuma pieņemšana paredzēta decembrī. Sūdzību iesniedzēji bija AS "BMGS", "EWCON", "Baltic Industrial Construction" un "LNK Industries".

Šajā laikā Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde veikusi grozījumus iepirkuma dokumentācijā, grozot tajā iekļautās prasības, kā arī saņemtas vēl trīs sūdzības par šo iepirkumu.

Tās iesniedza SIA "Binders", AS "BMGS" un SIA "L Projekts".

Kā ziņots, konkurss tika izsludināts 4.augustā.

Iepirkums tiek veikts divās daļās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Katra Čakstes gatves posma izbūve jāveic divu gadu laikā.

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis 42,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību "OTC" par jauna satiksmes pārvada būvniecību Sarkandaugavā, aģentūra LETA noskaidroja departamentā.

Līgums paredz veikt 1.kārtas būvniecību satiksmes pārvadam pāri dzelzceļa sliežu ceļiem "Rīga-Skulte". Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamo informāciju, "OTC" ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders", AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".

Līguma summa bez pievienotā vērtības nodokļa ir 35,11 miljoni eiro. 27 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, vienu miljonu eiro - no valsts budžeta, bet pārējo - no pašvaldības līdzekļiem.

Kā pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, līdz ar būvniecības sezonas sākumu, kas provizoriski būs aprīlī, tiks uzsākti darbi, lai izbūvētu divlīmeņu šķērsojumu starp Viestura prospektu un Tvaika ielu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir pabeidzis gājēju tuneļa izbūves darbus zem sliežu ceļiem Ogrē, kas savieno Mālkalnes prospektu ar Skolas ielu.

Līdz ar jaunā infrastruktūras objekta nodošanu ekspluatācijā, Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi turpmāk dzelzceļu varēs šķērsot droši un neatkarīgi no intensīvās vilcienu kustības.

Ogrē sāksies ilgi gaidītā gājēju tuneļa būvniecība 

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas...

Būvniecības darbi sākās 2019. gada vasarā un tos LDz uzdevumā veica pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts". Jaunais infrastruktūras objekts 17.novembrī ir nodots ekspluatācijā, un gājēju kustībai tas tiks atklāts 18.novembrī.

Tunelim ir divas ieejas, kas aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem. Tuneļa izbūvē ir izmantots monolīta dzelzsbetons un mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes ir veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas ir veidotas no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm ierīkota automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Šī projekta īstenošanai valsts 2018.gada budžetā tika ieplānoti līdzekļi divlīmeņu sliežu šķērsojuma izbūvei divu miljonu eiro apmērā.

Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts", ar kuru noslēgtā līguma summa bija 1 489 999,77 eiro.

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav. Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 25. maija numurā:

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?

Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?

2023. gada 30. jūnijā uzsākts starptautiska iepirkuma par ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību otrais posms.

Nosūtīts uzaicinājums iesniegt sākotnējo piedāvājumu trim iepriekš kvalificētiem kandidātiem - Spānijas “COBELEC Rail Baltica” (Cobra Instalaciones y Servicios S.A. and Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.), uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas “ALSTOM-BMGS-GE-Torpol” (“BMGS” AS, “Bombardier Transportation Baltics” SIA, ALSTOM Transport SA, GE Energy Power Conversion France SAS, TORPOL S.A.) un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas “STC Baltic Electrification” (COLAS RAIL AS, Siemens Mobility GmbH, Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle, TSO SAS).

“Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums tika izsludināts 2022. gada vidū un ir uzskatāms par lielāko īstenoto elektrifikācijas projektu Eiropā. Šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilnīgu atbilstību drošības un savietojamības prasībām, maksimāli nodrošinot arī ieguvumus vides jomā,” sacīja Aiga Benfelde, RB Rail AS Iepirkumu vadītāja un iepirkuma komisijas priekšsēdētāja.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Ar apbalvošanas ceremoniju kultūras pilī Ziemeļblāzma noslēdzies konkurss Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kurā pasniegtas divas grand prix balvas un apbalvoti labākie objekti 10 kategorijās

Konkursam tika iesniegti kopumā 143 pieteikumi, tai skaitā arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas būvniecības speciālisti.

Būvniecības gada balvas ieguvējus skatiet galerijā!

Vienlaicīgi norisinājās arī konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2018 rezultātu paziņošana, kura mērķis ir apzināt labākos gada būvniecības speciālistus Latvijā:

Gada Jaunais speciālists 2018:

1.vieta Dmitrijs Aņisko, AS BMGS

2.vieta Aiga Daumane, SIA Firma L4

3.vieta Jānis Ziediņš, SIA Velve

Atzinība Sofija Griņevska, SIA BICP

Gada būvdarbu vadītājs 2018:

1.vieta Juris Latvels, AS LNK Industries

2.vieta Didzis Ķezberis, SIA Norma-S

3.vieta Lolita Koļcova, SIA Selva Būve

Rail Baltica būvniecībā vietējām kompānijām jāmeklē sadarbības partneri ārzemēs, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS BMGS valdes priekšsēdētāju Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas

Politiķi saka, ka Rail Baltica (RB) ir faktiski neatgriezenisks, taču nav zināms, kad Polijā būs ātrvilciens šajā maršrutā. Loģistiķiem galvenais ir konkurētspējīgi tarifi. Zinot, ka Baltijas valstis nav īstenojušas nevienu šāda mēroga projektu, vai būvnieku ieskatā projekts tiks īstenots, vai tomēr pastāv riski, ka ne?Pirms pāris gadiem tiešām šķita, ka politisko ambīciju un spēļu dēļ projekts netiks īstenots. Tagad, ievērojot iesaistīto valstu aktivitātes, augsto Eiropas Komisijas uzmanību un projekta virzītāju uzsāktās procedūras, izskatās, ka projekts jau ir neatgriezenisks. RB foruma laikā tika izsludināts pirmā posma konkurss, proti, kvalifikācijai uz Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem. Visi zina, ka nauda šim projektam jau ir piešķirta, un šis RB posms tiks īstenots. Tālāk notiks darbs pie otrā posma projektēšanas. Reāli darbi jau notiek Lietuvā, un viņiem jau uzbūvēta daļa no RB.

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas ielu un Mālkalnes prospektu, informē VAS Latvijas Dzelzceļš pārstāve Ella Pētermane.

Gājēju tuneļa izbūve nodrošinās Ogres iedzīvotājiem un viesiem drošu dzelzceļa šķērsojumu, ņemot vērā intensīvo kravas un pasažieru vilcienu satiksmi cauri pilsētai un lielo sliežu ceļu skaitu.

Pirmajā etapā blakus būvobjektam tiks izbūvēta pagaidu gājēju pāreja un pēc tam likvidēta esošā pāreja. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2020.gada beigām, un to veiks pilnsabiedrība BMGS-Viadukts.

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu sliežu šķērsošanu tuneļa būvniecības darbu laikā, darbu veicējs izveidos pagaidu gājēju pāreju aptuveni 15 metru attālumā Rīgas virzienā no esošās gājēju pārejas. Tās platums būs divi metri, kā arī tiks uzstādītas drošības barjeras jeb labirints un brīdinājuma zīmes par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Būvniecības darbu laikā netiks ietekmēta autotransporta kustība. Tāpat būvuzņēmums izvietos informatīvos plakātus par kustības izmaiņām, kas atradīsies Mālkalnes prospektā un Skolas ielā.

Piektdien, 16.jūnijā, Piņķos tiks sākti Latvijas Starptautiskās skolas paplašināšanas būvdarbi, informēja skolas pārstāvji. Skolas paplašināšanā plānots investēt 6,5 miljonus eiro.

Latvijas Starptautiskā skola (International School of Latvia) ir vecākā un pieredzes bagātākā starptautiskā skola Latvijā, kas dibināta 1994.gadā. Pirms septiņiem gadiem Piņķos tās vajadzībām tika uzbūvēta skolas ēka, kas bija paredzēta 280 skolēniem. Patlaban skolā mācās 360 skolēnu vecumā no trīs līdz 18 gadiem, pārstāvot vairāk nekā 30 valstu. Skolas telpas savu kapacitāti ir izsmēlušas, un, lai izglītības iestāde spētu attīstīties un uzņemt arvien vairāk skolēnu, mācību procesam nepieciešamas papildu telpas.

Šajā būvniecības kārtā paredzēts ne tikai izbūvēt aktu zāli, dažādas sporta un mācību telpas, bet arī izveidot, piemēram, dizaina tehnoloģiju un zinātnes laboratoriju un īpašas telpas skolēniem ar speciālām vajadzībām.

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Latvijā radītā beramkravu pārvadājumu digitalizēšanas un piegādes platforma “Viangoo” marta mēnesi noslēgusi ar savu līdz šim lielāko ikmēneša apgrozījumu – gandrīz 400 000 eiro.

Tāpat uzņēmums būvniecības darbu starpsezonā investējis vairāk kā 50 000 eiro mobilās lietotnes uzlabošanā, kā arī noslēdzis otro sadarbības līgumu ar Valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM, piesaistot finansējumu 100 000 eiro apmērā.

“Lietotnes uzlabojumi realizēti ar mērķi, lai atvieglotu digitālo atskaišu veidošanu juridisko personu vajadzībām. Tas nozīmē, ka turpmāk kravu pasūtīšana digitāli atvieglos grāmatvedības plānošanu un nodrošinās automātiski veidotas pasūtījumu atskaites atbilstoši faktiskajiem piegāžu datumiem,” skaidro “Viangoo” dibinātājs un izpilddirektors Pēteris Kļaviņš.

Šī gada martā “Viangoo” izdevies sasniegt savu līdz šim lielāko ikmēneša apgrozījumu - gandrīz 400 000 eiro, kā arī reģistrēt augstāko kravu skaitu, kas piegādātas vienā dienā – 117. Uzņēmuma tīklā šobrīd reģistrētas 150 transporta vienības.

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav.

Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Dalība publiskajos iepirkumos ir ļoti būtiska jūsu vadītajam uzņēmumam, jo pamatā esat specializējušies uz infrastruktūras objektu būvniecību un pasūtītājs pārsvarā ir valsts uzņēmumi vai pašvaldības. Kāda ir situācija publisko iepirkumu jomā Latvijā šobrīd?

Konkursi ir publiski, Latvijā tie balstās uz diviem likumiem – Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Procedūras uzrauga Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Saistoši ir līgumi, kas noslēgti starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un pasūtītāju. Ar ko esam sākuši saskarties pēdējā laikā jau kopš 2017. gada? Būtiski mazinās konkursu rīkotāju, kas ir valsts struktūru pārstāvji, kompetence. Kā tas izpaužas? Konkursi šobrīd pamatā tiek izsludināti saskaņā ar FIDIC Dzelteno grāmatu, tātad komplekss projektēšanas un būvniecības līgums. Lai šādu piedāvājumu ar visiem izmaksu aprēķiniem sagatavotu kvalitatīvi, ir nepieciešama liela pieredze, zināšanas, faktiski ir jāsagatavo tā dēvētais priekšprojekts. Pretendents to gatavo, iesniedz savu cenas piedāvājumu, taču tas, ar ko bieži vien mēs saskaramies pēdējā laikā, ir visai dīvains. Pasūtītājs novilcina konkursa rezultātu paziņošanu vai pat vispār konkursu noslēdz bez rezultāta. Vismaz man radies iespaids, ka pasūtītājs aizvien mazāk un mazāk ir ieinteresēts novadīt izsludināto konkursu līdz konkrētam rezultātam. Ir bijuši gadījumi, kad šāds konkurss ieilgst uz diviem gadiem. Piemēram, laikā no 2017. līdz 2019. gadam mēs piedalījāmies trijos konkursos, kuri visi beidzās bez rezultātiem.