Atbalsta maksājumu ēras paredzamais gals kaimiņus mudina plānot mūsdienīgu ceļu kontroli un nodevu iekasēšanu
Ar Latvijas un Igaunijas kravu pārvadātāju piepalīdzēšanu dažviet Lietuvā ceļu noslodze ir tādā līmenī, lai apsvērtu betona seguma lietderību, pieļauj Lietuvas Ceļu administrācijas direktora vietnieka p.i. Zigmants Pervenecks. Tas savukārt dotu vēl lielākas iespējas Latvijas uzņēmējiem kaimiņvalsts publiskajos iepirkumos.
Fragments no intervijas:
Pirms kāda gada bija iespaids, ka tu nevari vinnēt Lietuvā konkursu, ja esi tikai Latvijas kompānija bez vietējiem partneriem.
Tas nav tiesa. Mums ir daudzi labi kontrakti tieši ar Latvijas kompānijām. Bet vietējā partnera esamībai ir citi labi iemesli – vietējās valodas prasme, kas atvieglo saziņu, būvlaukuma iekārtošana, ko vietējie var veikt efektīvāk. Ar partneri strādāt vienkārši ir ērtāk.
Cik liela nozīme Lietuvas samērā labajiem ceļiem salīdzinājumā ar Latviju ir ceļubūves paredzamajam budžetam un ienākumu noteiktībai – ka tie ir 65% no degvielas akcīzes?
Labus ceļus nevar iegūt īstermiņā. Tas ir ilgtermiņa darbs ar milzīga apmēra īpašumu, kura stāvoklis ir jārada un jāuztur desmitgažu termiņā. Ja vienā vai divos gados finansējums paaugstinās, tas ceļu stāvokļa uzlabojumam neko nenozīmē.
Salīdzinot mūsu datus, ir gan redzams, ka Lietuvā un Latvijā ceļiem pieejamie fondi, ja rēķina uz iedzīvotāju skaitu, 2016. gadā ir praktiski vienādi. Jums ir 350 miljoni eiro, mums – 520 miljoni eiro.
Visu interviju Labus ceļus īstermiņā iegūt nevar lasiet 12. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.