Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Latvijas autoparks patlaban ir vecs un nolaists, intervijā norāda Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Tas ir viens no vecākajiem Eiropā. Vidējais auto vecums Latvijā ir 13 gadi, norāda Rūtiņš, piebilstot, ka līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā. Tiesa, salīdzinoši vecs autoparks ir, piemēram, Skandināvijas valstīs.

Taču Skandināvijas valstīs autoparka vecums ir sekas ārkārtīgi lielam nodokļu slogam jaunu automobiļu iegādei, nevis sabiedrības zemajai pirktspējai, kā tas ir Latvijā, atzīmē Auto asociācijas valdes loceklis.

«Tiesa, autoparka vecums pats par sevi vēl neko neliecina, jo var būt vecs autoparks, bet kopts, var būt jauns autoparks, bet nolaists. Latvijas gadījumā autoparks ir vecs un nolaists. Iemesli ir dažādi - finansiālās iespējas, domāšanas veids un attieksme, kas novērojams lielā sabiedrības daļā,» skaidro Rūtiņš.

Latvijā nav stratēģijas, kā veicināt ilgtspējīgu autoparka attīstību

Lai arī Latvijas autotirgus jomā aizvien aktuāla tēma ir risinājumu meklēšana ilgtspējīga autoparka izveidošanai, kur viena no pamata domām ir rast iespēju ar dažādu instrumentu palīdzību veicināt autoparka vecuma samazināšanu, tomēr vecums nebūt nav galvenais iemesls, kādēļ mūsu autoparks ir vērtējams kā kritisks. Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem ES, kam līdzināties var tikai Somijas un Norvēģijas automašīnu vidējais vecums. Tomēr viņš norāda, ka Somijas un Norvēģijas autoparks ir samērā vecs, ko ietekmē augsti nodokļi šajās valstīs, tostarp arī automašīnām. «Taču ir ļoti būtiska nianse – šajās valstīs, atšķirībā no Latvijas, arī gados vecas automašīnas ir labā tehniskā stāvoklī, jo tiek pastāvīgi koptas. Arī remontdarbiem tiek izmantotas oriģinālas un kvalitatīvas rezerves daļas. Latvijā šī aina lielākoties ir pilnīgi pretēja – vecās automašīnas arī tehniski ir novecojušas un faktiski neatbilst ne drošības, ne arī vides aizsardzības prasībām,» norāda I.Rūtiņš. «Faktiski arī ikgadējo tehnisko apskati Latvijas autoīpašnieki uzskata kā diagnostikas iespēju, kurā nosaka minimumu, ko nepieciešams automašīnai salabot, lai tā varētu turpināt piedalīties ceļu satiksmē. Manā skatījumā lielākā daļa autoīpašnieku tikai reizi gadā obligātā kārtā parūpējas par savu auto, bet pēc tam visu pārējo laiku šīs rūpes ir ļoti minimālas,» uzskata I.Rūtiņš, piebilstot, ka ziemeļvalstu autoīpašnieki pret saviem auto izturas pilnīgi citādi, pastāvīgi rūpējas par to un veic regulāras apkopes.

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada janvāri, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem Toyota C-HR hibrīdauto.

Dēvēts par “krosoveru, kas plūst cauri dzīvei”, C-HR dizains ļauj tam izcelties Toyota ražoto automašīnu, kā arī pārējo krosoveru vidū. Pirmais iespaids ir izšķirošs, un C-HR piesaista uzmanību, pateicoties tā futūristiskajam ārējam dizainam, ko raksturo precīzas detaļas, kā arī augstas kvalitātes salona apdares materiāliem. Apvienojot to visu ar izcilu degvielas ekonomiju, nav šaubu, ka populārajā krosoveru segmentā ir parādījusies jauna superzvaigzne!

C-HR būs pieejams visiem Europcar Latvia klientiem, un mājaslapā varēs saņemt īpašu uzsākšanas atlaidi rezervācijām uz dienu, nedēļu vai nedēļas nogali. Pēc pieprasījuma C-HR varēs iznomāt arī uz mēnesi vai ilgāku periodu.

Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.

Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.

Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.

AS "Sadales tīkls" ir noslēgusi viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanas programmu, 1,1 miljonam klientu pieslēgumu visā Latvijā nodrošinot attālinātu un automatizētu patēriņa uzskaiti, plašu datu klāstu un citas priekšrocības.

Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā īstenoti arī citi visaptveroši uzņēmuma darbības efektivizācijas pasākumi: ieviesti digitālas un automatizētas elektrotīkla pārvaldības risinājumi, optimizēti loģistikas procesi un darbavietu skaits, efektivizēts autoparks, kā arī ieviesti jauni klientu pašapkalpošanās digitālie risinājumi. Visu īstenoto efektivizācijas pasākumu ietekme ir aptuveni 40 milj. eiro ietaupījums ik gadu.

Īstenojot viedo elektroenerģijas skaitītāju programmu, pamatā izmantota PLC tehnoloģija jeb datu pārraide pa elektrolīnijām, tādejādi efektīvi izmantojot uzņēmuma infrastruktūru. Viedie elektroenerģijas skaitītāji uzlabo "Sadales tīkla" klientu pieredzi, ne vien atceļot vajadzību pašiem veikt patēriņa datu nolasīšanu, bet arī jebkurā laikā un bez maksas nodrošinot "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv vai elektroenerģijas tirgotāja klientu portālā pieejamus elektroenerģijas datus – sadalījumā pa mēnešiem, dienām vai stundām. Šos datus ikdienā izmanto jau vairāk nekā 50% "Sadales tīkla" klientu – tie sniedz iespēju analizēt savus patēriņa paradumus un kļūt energoefektīvākiem, vairojot kopējo sabiedrības energopratību.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada maiju, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem 10-tās paaudzes Honda Civic un super ātro Honda Civic TypeR.

Jaunais Civic izceļas ar iespaidīgu, sportisku un vienlaicīgi elegantu dizainu un savā klasē ietilpīgāko salonu. Šis auto ir radīts, lai nodrošinātu maksimālu komfortu tā vadītājam un pasažieriem. Jau bāzes komplektācija tas ir aprīkots ar adaptīvo kruīza kontroli un dažādām drošības sistēmām.

10-tās paaudzes Civic ir būvēts uz pilnīgi jaunas platformas un ir platāks, garāks un plašāks, līdz ar to vēl ietilpīgāks un ērtāks nekā tā priekšteči. Tas aprīkots ar jaudīgiem 1.0l vai 1.5l turbo dzinējiem, kas spēj attīstīt attiecīgi 129 un 182 zirgspēkus. Civic pieejams gan ar 6 pakāpju mehānisko, gan bezpakāpju automātisko pārnesumkārbu (CVT). Jaunās paaudzes dzinēji un transmisija nodrošina pārsteidzoši sportisku dinamiku un lielisku vadāmību.

Krievijas embargo spēcīgi iedragāja SIA Kreiss darbību, tomēr kompānija nemet plinti krūmos un meklē klientus jaunos reģionos; šogad tā cenšas apgūt Turcijas tirgu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Savs autoparks

Kompānija dibināta 1994. gadā, taču līdz 2006. gadam tā attīstījusies lēni – tolaik uzņēmumam piederēja 90 automašīnas. Tagad to skaits pārsniedz 2000, stāsta SIA Kreiss mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Svetlana Avene-Aveniņa. Uzņēmums nemitīgi atjauno savu autoparku, un visas tajā ietilpstošās automašīnas nav vecākas par trim gadiem. Šogad līzingā iepirktas jaunas Mercedes un Volvo kravas automašīnas. Tiklīdz kredīts tiek apmaksāts, uzņēmums iepriekšējās automašīnas pārdod un iegādājas atkal jaunas, jo lielākoties uzņēmuma sadarbības partneru nosacījums ir preču pārvadājumi ar automašīnām, kuru vecums nepārsniedz dažus gadus. Uzņēmumam ir gan refrižeratoru, gan tentu puspiekabes, gan arī konteineru platformas, un ar tām pārvadā tādas preces kā svaigus un saldētus augļus, dārzeņus, piena produktus, šokolādi, arī elektropreces, mēbeles, kosmētiskos līdzekļus un medicīnas preces. SIA Kreiss klientu vidū ir tādas starptautiskas kompānijas kā LG, Ikea, Danone, Lactalis u.c.

Koplietošanas transporta uzņēmums "CityBee" papildina autoparku ar 35 jaunām automašīnām, informē uzņēmums.

Autoparks tiek papildināts ar "Mini Cooper" un "Fiat 500" markas kabrioletiem, bet drīzumā vēl arī ar standarta "Mini Cooper" un "Nissan Qashqai" modeļiem. Kopā ar 35 jauno modeļu automašīnām kopējais autoparks vasaras sākumā sastāvēs no 350 transportlīdzekļu vienībām - "Fiat 500", "Mini Cooper", "Toyota Corolla", "Peugeot 308", "Qashqai" un "Fiat Ducato".

"Esam gandarīti, ka tirgus sāk pakāpeniski atdzīvoties un pieaug iedzīvotāju interese par mobilitāti. Tādēļ šobrīd esam nolēmuši turpināt attīstības plānus un vasaru iesākt ar kabrioletu piedāvājumu, kas ir jauna niša Latvijas piedāvājumam. Var teikt, ka "CityBee" būs pirmais uzņēmums, kas piedāvās Latvijas tirgum kabrioletu nomu koplietošanā," komentē "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

Valsts budžetā nauda ir nepieciešama un par to nav šaubu. Vienīgi jautājums vai šo naudu paņemt inteliģenti ar mērķi vai arī primitīvi, lai tikai šodien būtu? Auto Asociācija (AA) ir veikusi profesionālu, apjomīgu un visaptverošu Latvijas autoparka analīzi, identificējot tā ilgtspējīgas attīstības problēmas, nodokļu apiešanas shēmas, iespējamos attīstības virzienus. Šī darba rezultāts ir nodokļu sistēmas projekts, kurā ir apskatīti automobiļu un motociklu nodoklis, ekspluatācijas nodoklis, UVTN, PVN priekšnodoklis, degvielas nodokļi, progresīvā amortizācija un tas ir orientēts uz konkrētu Latvijas autoparka mērķu sasniegšanu.

Latvijas autoparka analīzes projekta realizācijas gaitā tika veikta 10 Eiropas Savienības dalībvalstu autonodokļu un ar to saistīto nodokļu sistēmu izpēte ar nolūku pārņemt labākos un vispiemērotākos instrumentus Latvijai specifisku problēmu risināšanai. Šī gada laikā AA prezentēja autoparka attīstības un nodokļu projektu lielāko autoparku turētājiem, CSDD un pats galvenais vairākām ministrijām, t.sk. VARAM, SM un visbeidzot FM, piedaloties finanšu ministram J. Reira k-gam un ministrijas parlamentārajam sekretāram A. Ašeradena k-gam.

AA turpina uzsvērt, ka nodokļi nedrīkst būt tikai naudas iekasēšanas instruments valsts budžeta uzpildei. Vispirms nodokļu politikai ir jābūt instrumentam, kas ir orientēts uz konkrētu vidēja un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Valstij ir jādefinē autoparka politika, jānosaka sasniedzamie mērķi un tam jāpakārto nodokļu u.c. instrumenti. Diemžēl šobrīd tiek veiktas tikai aritmētiskas manipulācijas. Par to mēs jau pārliecinājāmies, kad tikai 2 nedēļas pēc mūsu nodokļu projekta prezentācijas FM publiskoja 2016.g. budžetā paredzētās izmaiņas, UVTN palielinot par 7.4%. Tagad seko nākamais pārsteigums – tiek virzīta PVN priekšnodoklī atskaitāmās daļas samazināšana no 80% uz 50%.

Koplietošanas platformas Carguru autoparks divos gados izaudzis no 12 līdz 160 mašīnām.

Pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60–80 minūšu. Līdz šim kopējais braucienu skaits ir pārsniedzis 400 tūkstošu. «Pirms diviem gadiem sāku ar 12 mašīnām, pakāpeniski izaugām līdz 50. Tagad ir 160, psiholoģiski esmu gatavs brīdim, kad būs 300. Vairs nav neziņas par to, kā būs, kad ir salīdzinoši liels autoparks. Protams, pasaules TOP kompānijām tas ir daudz lielāks, piemēram, Yandex Drive Krievijā ir 12 tūkstoši mašīnu,» stāsta Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs. Ja Carguru tīklā būtu daudz vairāk mašīnu, pakalpojums būtu ērtāks un pieejamāks. Vladimirs arī iepriekš ir izteicies, ka koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

VAS «Latvijas pasts» par 4,5 miljoniem eiro uz trīs gadiem plāno nomāt smagās automašīnas ar šoferi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

«Latvijas pasts» izsludinājis iepirkuma konkursu par komerckravu un pasta sūtījumu pārvadāšanas pakalpojuma iegādi. Līgumi paredz kravas pārvadājumu veikšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajos maršrutos. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 4,5 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un līguma termiņš plānots 36 mēneši. Līgumam noteiktas divas daļas - regulārie ikdienas maršruti kravu pārvadāšanai un kravu ikdienas pārvadāšana atbilstoši pasūtījumiem. Pieteikšanās konkursam noslēgsies 27.septembrī.

«Latvijas pasta» pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka uzņēmuma autoparks, kuru veido 249 vienības, pamatā sastāv no kravas mikroautobusiem un tiek izmantots nepārtrauktai pasta pakalpojumu, eksprespasta pakalpojumu un uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tajā skaitā universālā pasta pakalpojuma sniegšanai.

Jaunā koplietošanas ekonomika ir gaismas ātrumā izmainījusi vairākas nozares un ar katru dienu kļūst arvien populārāka. Lai tā būtu dzīvokļa īslaicīga izīrēšana pilsētas viesiem vai labāks pilsētas pārvietošanās modelis, kas iekļauj automašīnu koplietošanu, šie jaunie sadarbības modeļi ar resursu koplietošanu piedzīvo uzplaukumu visā pasaulē.

Koplietošanas ekonomika ir īpaši labi redzama transporta nozarē. Automašīnu koplietošana ātri kļūst par svarīgu spēlētāju mobilitātes nākotnē, un tirgus cenšas piedāvāt vairāk personīgas ērtības un sociālus uzlabojumus.

Automašīnu koplietošana ir sasniegusi pat korporatīvo līmeni, un daudzi uzņēmumi ir ieviesuši savu iekšējo automašīnu koplietošanas pakalpojumu, lai piedāvātu ērtu mobilitātes risinājumu visiem darbiniekiem – pat tiem, kuriem nav piešķirta uzņēmuma automašīna.

Ir vairāki iemesli, kādēļ uzņēmumi un valdības organizācijas vēlas ieviest iekšēju korporatīvo automašīnu koplietošanu. Lielākā motivācija parasti ir spēja optimizēt apritē esošo transportlīdzekļu skaitu līdz nepieciešamajam. Tas palīdz palielināt transportlīdzekļu lietojumu un samazināt izmaksas, kas saistītas ar autoparka pārvaldību, piemēram, auto nomas maksu, maksu par autostāvvietām, degvielas, apkopes un uzturēšanas izmaksas.

Automašīnu abonēšanas platforma MyBee plāno paplašināt savu pakalpojumu sniegšanu un sākt darbību Latvijā.

MyBee pārvalda starptautiskā uzņēmumu grupa Modus Group, kurai pieder arī Latvijā pārstāvētais CityBee zīmols.

Šāda alternatīva automašīnas iegādei vai līzingam rada ievērojamu potenciālu visā Eiropā – arvien vairāk patērētāju novērtē šādu pieeju no finansiālā viedokļa. MyBee jau ir pieejams Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijas tirgū uzņēmuma pakalpojumi būs pieejami nākamā gada sākumā.

“Mūsu klienti Lietuvā un Igaunijā automobiļu abonēšanas pakalpojumu novērtē tā vienkāršības, elastības un ātruma dēļ. Pēc automašīnas rezervēšanas klients to var saņemt un sākt lietot jau tajā pašā dienā – bez bankas pakalpojumu vai drukāta līguma nepieciešamības. Līdz ar jaunā pakalpojuma pieejamību arī Latvijas iedzīvotājiem, mēs nodrošināsim vienotu šī pakalpojuma pieejamību visā Baltijas valstu reģionā,” norāda MyBee izpilddirektors Luks Jurkšaits (Lukas Jurkšaitis).

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Marno pērn strādājis ar 9% apgrozījuma kritumu un krasu peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma apgrozījums bija 3,44 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,81 miljonu 2014.gadā, bet peļņa - 83 900 eiro salīdzinājumā ar 7406 eiro peļņu 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, neraugoties uz iedzīvotāju zemo pirktspēju, pērn atvērtas divas jaunas tirdzniecības vietas Rīgā, kā arī sākts darbs pie inovatīvu produktu izstrādes, ražošanas paplašināšanā investējot 381 880 eiro.

Patlaban uzņēmumā ražo vairāk nekā 300 tonnas gaļas izstrādājumu mēnesī. Produkcijas klāstā lielāko daļu veido vārītas, kūpinātas desas un cīsiņi, kā arī gaļas kūpinājumi, pusfabrikāti, gaļas čipsi, kulinārija. Produkcija tiek ražota ar zīmoliem Marno un De Lukss.

Kopbraukšana kā fenomens pēdējā dekādē ir pieņēmies spēkā ļoti strauji un daudzos tirgos kļūst par alternatīvu privātajam auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Baltijas valstis ir starp līderiem Eiropā ar savu tālejošo domāšanu regulējumā, kas ļauj izmantot tādas modernās tehnoloģijas kā kopbraukšanas mobilās lietotnes,» vērtē Enns Metsars (Enn Metsar), Uber vadītājs Baltijā. Igaunijas īstermiņa savstarpējās auto nomas kompānijas Autolevi Latvijas tirgus vadītājs Kaspars Salenieks spriež, ka auto koplietošanas kompānijām ir izdevies trāpīt ar lietotājiem svarīgām lietām – gaidīšanas laiku, paredzamu cenu un izvēles iespēju. Tāpat viņš pieļauj, ka šī pakalpojuma attīstību sekmējusi taksometru nozares nesakārtotība. Moller Auto biznesa attīstības vadītājs Arturs Cjunskis teic, ka šobrīd bieži kopbraukšana ir nomas paveids, kura lielākā priekšrocība ir samaksa par patērēto laiku braucot, piemēram, auto var iznomāt arī uz pusstundu vai pat desmit minūtēm, kamēr agrāk noma bija vismaz uz diennakti.

Kopš e-veikala izveides 2019. gada rudenī, autoparka paplašināšanā, jaunu preču komplektēšanas centru izveidē, īpašu noliktavu aprīkošanā, kā arī darbinieku skaita palielināšanā mazumtirgotājs Rimi Latvia ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro.

Rimi ir arī paplašinājis e-veikala pirkumu piegādes teritoriju un saīsinājis laiku no preču pasūtīšanas līdz nokomplektētā pirkuma saņemšanas brīdim.

“Šogad Rimi plānot turpināt e-veikala izaugsmi, paplašinot tā sortimentu, kapacitāti un piegādes maršrutu tīklu, lai kļūtu pieejami vēl plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam. Šobrīd Rimi e-veikalā ir reģistrējušies jau vairāk nekā 100 000 lietotāju, un ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Mūsu dati liecina, ka iepirkšanos Rimi e-veikalā vismaz vienu reizi izmēģinājis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, un vairāk nekā 80% klientu e-veikalā iepērkas vairākas reizes mēnesī,” skaidro Rimi Latvia e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Latvijas iedzīvotāji automašīnu izvēlē ir kļuvuši daudz racionālāki, sacīja lietoto auto tirgotāja "Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

"Cilvēku paradumos var sākt manīt ļoti nopietnas izmaiņas. Cilvēki, izvēloties automašīnas, ir kļuvuši daudz racionālāki," teica Cērps.

Tostarp viņš atzīmēja, ka Latvijā autoparks ir viens no vecākajiem Eiropas Savienībā (ES) un viens no iemesliem šādai situācijai meklējams tajā, ka automašīnu izvēlē līdz šim daudz ir dominējis tāds emocionāls faktors kā patīk/nepatīk. "Rezultātā cilvēki daudz ir izvēlējušies "premium" auto zīmolus, bet, lai varētu tos atļauties, ar lieliem nobraukumiem vai ar kādām problēmām un defektiem, nevis ekonomiskās klases un jaunākus auto modeļus. Tas viennozīmīgi sāk mainīties - cilvēki lēmumus pieņem arvien racionālāk, mazāk kļūst emocionālu pirkumu," sacīja Cērps.

Latvijas autoparks ir otrs vecākais Eiropā, turklāt 50-80% automašīnu tehniskajās apskatēs tiek konstatēti būtiski bojājumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien turpināja vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu pagarināt termiņu, kādā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate.

Automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 13,17 gadi. Vēl vecākas automašīnas Eiropā ir tikai Maltā (13,8 gadi), bet vidējais automašīnu vecums Eiropā ir 8,3 gadi.

Liepiņš deputātus informēja, ka ar pirmo reizi tehnisko apskati nespēj iziet 45% no automašīnām, turklāt 18% tiek konstatēti būtiski defekti balstiekārtā. Dienā vidēji 13 automašīnām tehniskās apskates laikā tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē, 61,7% no šīm automašīnām apskates laikā iziet no ierindas bremžu sistēma.