Lai nosegtu brandmūra sienu Līvu laukumā, nākotnē būtu pieļaujams daļu laukuma apbūvēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē pastāstīja Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā patlaban nav skaidri pateikts, cik daudz un kā laukums varētu tikt apbūvēts, bet ir atstāta iespēja, ka laukums nosacīti varētu tikt sadalīts divās daļās - potenciāli apbūvējamā daļā un neapbūvējamā, kurā nebūs atļautas ne īslaicīgas, ne arī sezonāla rakstura būves.

Potenciāli apbūvējamā daļa varētu būt starp Mazo Ķēniņa ielu pretī Rīgas Krievu drāmas teātrim, Kaļķu ielu un brandmūriem pie Kaļķu vārtiem, paredzot, ka apbūves līnija tiktu precizēta detālplānojumā. Purmale uzsvēra, ka saskaņā ar procedūru jebkuras apbūves ieceres pamatā būs telpiskais arhitektūras konkurss, uz kā bāzes tiks noteikti detālplānojuma risinājumi. Detālplānojumā tiks noteikta būvlaide, cik tālu pieļaujama jebkāda veida apbūve, lai nosegtu brandmūri.

Pārējai laukuma daļai paredzēts izstrādāt rekonstrukcijas projektu, kurā arī tiks noteikts, kāda apjoma labiekārtojums tajā iespējams un kur varētu tikt novietotas sezonāla rakstura būves, piemēram, Ziemassvētku tirdziņš.

«Pamatā Līvu laukumā nav paredzētas vasaras kafejnīcas, jo tām vajadzētu pārcelties uz potenciāli apbūvējamo teritorijas daļu, lai laukums saglabātu arī kaut kādu brīvo zonu, citādi viss ir aizkrāmēts ar sezonas un īslaicīgām būvēm, kuru dēļ publiskā ārtelpa ir ļoti samazinājusies,» norādīja Purmale.

Patlaban atsevišķi Līvu laukumā novietotie restorāni Rīgas pilsētas izpilddirekcijā saskaņoti citādi, ne kā īslaicīga vai sezonāla rakstura būves - tie esot apstiprināti kā «pasākums», taču nākamajā sezonā, visticamāk, laukums ar vasaras kafejnīcām vairs nebūs tā pārblīvēts. Arī Narvesen kiosks no Līvu laukuma varētu pazust, jo tas ir īslaicīgas lietošanas būve, kam šogad beigsies lietošanas termiņš. Tas, kāda veida būves, kādā apjomā un kurā vietā Līvu laukumā varētu tikt novietotas nākamajā sezonā, visticamāk, būs jāvērtē, izstrādājot rekonstrukcijas projektu.

«Tā pārsvarā ir pilsētas zeme, tāpēc pašvaldībai arī vajadzētu izstrādāt būvprogrammu, nosakot, kādām funkcijām un kādā apjomā apbūve ir nepieciešama,» skaidroja Purmale, vienlaikus uzsverot, ka patlaban vēl nekas konkrēti par apbūvi nav noteikts, jo vispirms nepieciešams arhitektūras konkurss.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Katrīna Kukaine šodien komitejas sēdē norādīja, ka Līvu laukuma iespējamā apbūve ir uzskatāma par nozīmīgām pārmaiņām. Par šo tēmu daudz diskutēts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē. Arī nākotnē nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kāda varētu būt potenciāli apbūvējamā daļa. Vienlaikus tas nenozīmē, ka laukums pilnīgi noteikti arī tiks pakļauts apbūvei. «Mēs pastāvam uz pēc iespējas lielākas publiskās ārtelpas saglabāšanu,» uzsvēra Kukaine.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra