SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

«Konkrēti nesen medijos atspoguļotā šosejas Rīga-Jelgava posma rekonstrukcijā Igates darbu bija sākuši izvērtēt vēl nepabeigtā objektā, kur visi darbi šogad turpinās - tādu pārspīlētu uzmanību pirms darbu beigām piedzīvojām pirmoreiz,» secināja uzņēmuma pārstāvis.

«Nepabeigtā posma apakšējā asfalta slāņa klājumam remontus un labojumus neviens no mums nepieprasīja, jo tos paredzējām jau pērn, kad, sākoties ziemas sezonai, pārtraucām darbus. Asfalta apakškārtai ir citāds ķīmiskais sastāvs (daudz rupjāks un poraināks) nekā virskārtas slānim, ko šosejā uzlejam patlaban, tāpēc jau iepriekš tika paredzēta iespēja, ka apakšslānis varētu saplaisāt, un tā labošana pirms virskārtas uzklāšanas bija plānots darbs,» skaidroja Radželis.

«Iestājoties tehnoloģiskajam pārtraukumam, Igate bija informējusi LVC par iespējamo defektu rašanos un garantējusi rakstiski, ka tie tiks novērsti uz Igates rēķina pirms virskārtas likšanas. Lēmums par objekta pārtraukšanu un virskārtas nelikšanu 2012.gada rudenī tika pieņemts kopā ar LVC pārstāvi un būvuzraugu. Ļoti labi, ka virsējā kārta netika likta pērn, jo laika apstākļi nebija tam labvēlīgi,» skaidroja Igates pārstāvis.

Viņš aģentūrai LETA atsūtīja LVC laboratorijas atzinumu kopijas un informēja, ka LVC laboratorijas veiktajos testos konstatēts, ka asfaltbetona apakškārtas un sasaistes kārtas poru saturs, šķembas un bitumena saturs atbilst Ceļu specifikāciju prasībām un esot pat virs tām ar kvalitatīvu rezervi, tāpat kārtas biezums un riteņu sliežu tests atbilstot prasībām.

Igates darbu atbilstību prasībām apliecinājuši visi laboratoriskie pētījumi pēdējā gada laikā, arī iepriekš diskutētajā Dobeles šosejas posmā Jelgavā, informēja uzņēmuma pārstāvis, skaidrojot, ka būvdarbu organizēšana ceļu būvē principā ir līdzīga būvdarbu kārtībai ēku būvē, un visi būvdarbi tiek īstenoti pasūtītāja izvēlēta būvuzrauga kontrolē, kura pienākums ir sekot darbu atbilstībai, tāpat arī ceļu būvē būvdarbi norit saskaņā ar tehnisko projektu un saskaņā ar iepirkuma tehniskajām specifikācijām, kuru prasības ir uzņēmumam saistošas.

«Mēs savā darbā nevaram rādīt pasaulei mūsu tehnoloģiju brīnumus, ja projektā tādi nav paredzēti. Igate nevar atļauties strādāt ar zaudējumiem, dāvinot pasūtītājam papildu darbu un papildu tehnoloģiskos risinājumus, kā arī nevar novirzīties no projekta prasībām,» skaidroja Radželis.

Viņš pauda, ka kopumā uzņēmumu Igate satrauc problēmas, kas tiek konstatētas uz pabeigtajiem ceļiem, un to risināšanai Igate apņēmusies regulārāk un rūpīgāk informēt un brīdināt pasūtītāju par iespējamiem trūkumiem, īstenojot būvdarbus atbilstoši projektam, tāpat iesakot alternatīvus risinājumus. Igate arī regulāri informē LVC par saviem novērojumiem un ieteikumiem.

Latvijas Valsts ceļu ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka šajā un līdzīgos gadījumos nevar uzvelt visu vainu vienai vai citai atsevišķai projektā iesaistītajai pusei, lai kā gribētos visu «krāsot melnbaltos toņos».

«Jelgavas šosejas posma konstrukcija vēl nav ne uzbūvēta, ne nodota pasūtītājam, un tā ir būvniecības procesā. Riska novēršana šajā objektā gulstas uz būvnieku, un būvnieks par saviem līdzekļiem to dara. Taču, ja šo riska novēršanu izmanto, lai būvnieku ierautu vainīgo meklēšanā vai padarītu par vienīgo vainīgo, tad es piekrītu būvniekam, ka tas ir negodīgi,» pauda Alberiņš.

«Un, ja mēs gribam, lai viss būtu ideāli un neviens nebūtu vainīgs, tad mums nevajadzētu ceļus remontēt, bet gan pārbūvēt tos pilnīgi no jauna - trīsreiz mazākā apjomā un par trīsreiz dārgākām izmaksām, bet kārtīgs saimnieks rīkojas ar to, kas ir viņa rīcībā. Viņš analizē un vērtē, cik daudz no tā var izmantot,» uzskata LVC pārstāvis.

Alberiņš pauda izbrīnu, ka tieši Igates rekonstruētie posmi iemantojuši vispārēju publisko uzmanību, jo valstī notiekot ceļu rekonstrukcijas arī citur, daudzviet pat vērienīgas, bet Igati izcelt starp pārējiem būvniekiem kā labāko vai sliktāko viņš nevarot.

«Acīmredzot tāpēc, ka Jelgava ir tuvu Rīgai, šie objekti iemantojuši pastiprinātu mediju uzmanību,» pieļāva LVC ražošanas pārvaldes direktors.

«Lai pabeigtu ceļa rekonstrukciju, jāmaina jaunais nekvalitatīvais asfalts", un piecus kilometrus garā šosejas Rīga-Jelgava posmā tiek labots jau pērn rekonstruēts ceļš,» jūlija sākumā rakstīja laikraksts Diena.

Lielākā daļa Latvijas ceļu tiek rekonstruēta ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, un arī konkrētā posma atjaunošanu līdzfinansējis ES Kohēzijas fonds. Pērn Eiropas Komisija pieprasīja LVC un Satiksmes ministrijai (SM) paskaidrojumus, kāpēc Latvijas sabiedrība kritiski vērtē valsts ceļu stāvokli, jūlijā rakstīja Diena.

Lai tos sniegtu, atbildīgās iestādes pasūtīja starptautiskam inženieru birojam pētījumu, kas izvērtēja Latvijā pieņemtos autoceļu būves standartus un procedūras. SM informatīvajā ziņojumā par pētījuma rezultātiem teikts, ka «inženieri atzinuši, ka valsts autoceļu segums ir kvalitatīvi ieklāts, izmantojot kvalitatīvu asfaltbetonu, un nodrošina labu braukšanas virsmu. Tai pašā laikā norādīts uz atsevišķiem defektiem apsekotajos autoceļu posmos».

Izpētot oriģinālā pētījuma saturu, atklājas, ka eksperti norādījuši uz vairākām organizatoriskām problēmām, piemēram, pasūtījuma specifikācijās noteikts pārāk zems asfalta blīvuma līmenis un būvdarbi bieži vien notiek nepiemērotos laikapstākļos. Ārvalstu inženieriem šķitis aplami, ka konkursa uzvarētājus izraugās, pamatojoties uz zemāko cenu, nevis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. SM un LVC savā ziņojumā solīja veikt padziļinātu minēto trūkumu cēloņu izvērtējumu un strādāt pie rekomendāciju ieviešanas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra