Pērn veiktie grozījumi imigrācijas likumā un neskaidrības ap tā saukto nolikto atslēgu principu pamatīgi iedragājušas nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Darījumu summa jauno dzīvokļu sektorā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā kritusies teju par pusi. Par piekto daļu samazinājies darījumu skaits sērijveida dzīvokļu sektorā, otrdien raksta laikraksts Diena.
Pakāpeniski arvien lielāku iespaidu tas atstāj arī uz cenu. Nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā norādīts, ka jauno dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena jau trešo ceturksni pēc kārtas samazinās. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni, kad cenas sasniedza pēckrīzes maksimumu, maksa par vienu kvadrātmetru ir kritusies par aptuveni 7%.
«Nenāk iekšā investīcijas, mēs nevar uzsākt jaunus projektus. Esam samazinājuši darbinieku skaitu un nedodam darbu apakšuzņēmējiem,» Dienai atklāj kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. YIT patlaban cenšas izpārdot jau gatavos projektus. Vairāku projektu būvniecības uzsākšana ir apturēta. Piemēram, bija plāns sākt celt 120 dzīvokļu ēku Tērbatas ielā. Tika izstrādāts tehniskais projekts, iegūta būvatļauja, tomēr uzņēmuma vadība nolēma projektu neuzsākt.
«Runājot par nākotni, mēs vēl skatīsimies, cik aktīvi pircēji būs vietējie iedzīvotāji,» teic A. Božē. Viņš atklāj, ka līdz šim projektos, kas nebija orientēti uz nerezidentiem, 30% darījumu tomēr notika tieši ar šo pircēju grupu. Tagad šādu darījumu vairs nav. Kopš septembra uzņēmums veicis tikai vienu darījumu par 250 000 eiro. Tika pārdots vienīgais dzīvoklis, kas uzņēmumam par tik lielu summu bija piedāvājumā. «Vairāk mums tādu dzīvokļu nav. Rēķiniet, ja mēs pārdodam apmēram 100–150 dzīvokļu gadā, tad līdz šim apmēram 40 dzīvokļu mēs pārdevām nerezidentiem,» atklāj A. Božē.
«Es par to nebrīnos. Kas tāds jau bija sagaidāms. Tieši naudas apjoma ziņā nerezidenti veidoja pusi no dzīvokļu tirgus. Ja mēs ņemam vērā to, ka darījumu skaits ar nerezidentiem ir mazinājies līdz pat 90% atsevišķos segmentos, tad tas ir likumsakarīgi, ka darījumi ar jaunajiem projektiem ir tik ļoti samazinājušies,» skaidro nekustamo īpašumu kompānijas Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova, piebilstot, ka patlaban notiekošais ir likumsakarīgs rezultāts tam, «kāda fakta priekšā tika nostādīti attīstītāji un investori».
J. Markova pagaidām neuzņemas prognozēt, kā situācija izvērsīsies. Viņa paredz, ka cenas lēnām turpinās samazināties, tomēr lielas cerības uz to, ka beidzot vietējiem būs pa kabatai iegādāties tik augstas klases dzīvokļus, neliek. «Ja mēs skatāmies Latvijas iedzīvotājus ar vidējiem ienākumiem un nerezidentus, kas šeit nāca, ar vidējiem ienākumiem, tad atšķirība ir ļoti liela, tie ir absolūti nesalīdzināmi jēdzieni. Nerezidentu vidējie ienākumi ir vairāk reižu lielāki,» viņa saka. J. Markova piekrīt tam, ka nekustamā īpašuma tirgus jauno dzīvokļu sektorā patiesībā ir pielāgojies nerezidentu vidējiem ienākumiem. «Būvnieki šo situāciju uzķēra un, protams, izmantoja. Bet saprotiet, liela daļa iedzīvotāju no tā bija ieguvēji, jo būvniecība ir viena no darba resursu patērējošākajām nozarēm. Būvniecības attīstība veicina strauju nodarbināto skaita pieaugumu šajā sfērā. Tās nav kaut kādas augstās tehnoloģijas, tur ir vajadzīgs tieši cilvēku darbs. Turpretī, ja būvniecība un ar to saistītās nozares kļūst neaktīvākas, tad nākamais solis likumsakarīgi ir bezdarbnieku skaita palielināšanās,» skaidro J. Markova.
Plašāk lasiet rakstā Attīstītājiem nākas savilkt jostas otrdienas, 12.maija laikrakstā Diena (4.lpp)!
