Jaunākais izdevums

Skrīveros, Dzelzceļnieku ielas malā, pagājušās nedēļas beigās nojaukts vecais ūdenstornis, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Darbus veica SIA Ekodem. Tās speciālisti piedalījušies vai konsultējuši arī citu objektu nojaukšanu, piemēram, nepabeigtās skolas būvi Aizkrauklē.

Ūdenstornis jau vairākus gadus netika izmantots. Apspriežot tā izmantošanu, novada domē kā viens no priekšlikumiem tika izteikts ierīkot kāpelēšanas sienu alpīnisma treniņiem, taču pēc tehniskās ekspertīzes veikšanas tika secināts, ka ūdenstornis vairs nav izmantojams, tādēļ nojaucams.

Video, kā norisinājās ūdenstorņa nojaukšana, skatieties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums SIA Rīgas ūdens (RŪ) plāno izsolē pārdot vēsturisko ūdenstorni Alīses ielā 4, Āgenskalnā.

Ūdenstornis celts 1910.-1911.gadā pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa projekta. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir torņa pirmpirkuma tiesības.

RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks pastāstīja, ka izlemts torni pārdot, jo tas jau ap 40 gadu nepilda ūdenstorņa funkcijas un šajā laikā uzņēmumam bijis vairāk kā apgrūtinājums, jo bija jāiegulda līdzekļi objekta kā valsts kultūras pieminekļa uzturēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pašlaik torņa telpas ir pilnībā atbrīvotas, un tās uzņēmuma darbībai nav nepieciešamas. RŪ saskaņojis torņa pārdošanas plānus ar attiecīgajām kultūras iestādēm un Rīgas pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skrīveru mājas saldējums neinvestē reklāmās, bet gan saldējuma garšās

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Pa kreisi - Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem, pa labi - Rihards, «Skrīveru mājas saldējums» meistars.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Konfekte Gotiņa ar kaņepēm

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ražotnē, kur top konfektes «Gotiņa» ar kaņepēm.

SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ir dibināts 1956. gadā un ir pirmā vieta Latvijā, kur vairāk nekā pirms 60 gadiem sāka ražot konfektes «Gotiņa». Tagad SIA «Skrīveru pārtikas kombināta» ēkās un uzņēmumā saimnieko skrīverieši Baiba un Aigars Lūši. Tas ir ne tikai viņu ģimenes bizness, bet arī viņu sirdsdarbs jau trešajā paaudzē. Aigaram Skrīveru Pārtikas Kombināts savulaik bija pirmā darba vieta - tāpat kā viņa vecākiem un tagad pašu bērniem.

Konfekšu receptūra gadu gaitā ir mainījusies un pilnveidota, Skrīveru «Gotiņas» ir ražotas «Skrīveru pārtikas kombinātā». Šobrīd konfektes tiek ražotas pēc uzņēmuma 70. - 80.gadu autentiskās receptūras un tehnoloģijas .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai, informē Rīgas domē.

Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu* ar kustību “Free Riga” par priekšizpētes veikšanu.

“Rīga ir 19. gadsimta industriālā mantojuma Eiropas un pasaules līmeņa lielpilsēta, kuras unikālie majestātiskie mantojuma objekti bieži ir nenovērtēti. Tie stāv aizslēgti un aiz žogiem, sabiedrība pievērš tiem uzmanību tikai tad, kad tie beidz savu eksistenci jaunbūvju labā vai arī lēni drūp kopā. Mēs ar kolēģiem bijām noskaņoti situāciju mainīt. Un ‘’Free Riga” nāca tieši laikā,” saka komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Darbs ir procesā un mēs vēl atgriezīsimies pie ūdenstorņu pastāvīgo risinājumu atrašanas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) atsauks 30.aprīlī paredzēto vēsturiskā Alīses ielas ūdenstorņa Āgenskalnā izsoli, un nolemts veidot darba grupu, kas izstrādās ūdenstorņa izmantošanas koncepciju, lai tas nākotnē būtu pieejams sabiedrībai.

Izsole atsaukta, ņemot vērā sabiedrības un kultūras jomas pārstāvju lielo ieinteresētību par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa turpmāko izmantošanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī, lai nodrošinātu ūdenstorņa kā Rīgas pilsētas kultūrvides objekta saglabāšanu, ievērojot Rīgas attīstības programmā 2014. - 2020.gadam noteiktos uzstādījumus, informēja RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pēc tam, kad kļuva zināms par plānoto izsoli, sociālajos tīklos un dažādos forumos aizsākās plašas diskusijas par vēsturiskā torņa saglabāšanu, dažādas iniciatīvas izteica arī daudzi sabiedrībā plašāk pazīstami cilvēki. Publikācijas par tornim bija ne tikai tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī dažādos pēc privātas iniciatīvas veidotos interneta izdevumos un blogos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs SIA «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam strādājis ar neto apgrozījumu 2,459 miljonu eiro apmērā, kas bija par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfeils.

Taču pretēji peļņai gadu iepriekš, 2017./2018. finanšu gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījuma pieaugumu izdevies sasniegt, jo uzņēmums aktīvi īstenojis mārketinga aktivitātes un ieguvis jaunus klientus. Savukārt zaudējumi radušies, jo pārskata periodā palielinājās izejvielu cenas un darba spēka izmaksas, vienlaikus arī samazinājās darbinieku skaitam.

Uzņēmums atzīmē, ka 2018.gada 31.maijā tā pašu kapitāls bija negatīvs un tā īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 544 tūkstošiem eiro. SIA «Skrīveru saldumi» gan plāno turpināt darbību.

Uzņēmums izvērtējis faktorus produktivitātes paaugstināšanai un efektīvākai ražošanas izmaksu kontrolei. Saldumu ražotājs strādā pie jaunu produktu izveides, kurus plānots ieviest ražošanā tuvākajā nākotnē. Tāpat izstrādāts ilgtermiņa plāns, lai pakāpeniski segtu iepriekšējo gadu zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrīveru pārtikas kombināts saņems Latvijas kultūras zīmi Latviskais mantojums. To piešķir uzņēmumiem, kuros var pierādīt sendienu tradīciju saglabāšanu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kā izdevies saglabāt ražošanu uzņēmumā, kurš daudziem jau šķita neglābjami zudis, portālam daugavasbalss.lv stāsta tā īpašnieks Aigars Lūsis.

«Protams, vairums saldummīļu zina, ka Skrīveros darbojas uzņēmums Skrīveru saldumi, kurā arī ražo piena konfektes. Tomēr tas ir jauns uzņēmums, kurš savu vēsturi vēl tikai veido, izmantojot Skrīveru vārdu. Savukārt mēs esam pārņēmuši senās konfekšu vārīšanas tradīcijas, kuras Skrīveru pārtikas kombinātā izveidotas teju pirms sešdesmit gadiem. Te konfektes Gotiņa tiek vārītas pēc receptēm, kuras radītas pagājušā gadsimta vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» Valsts ieņēmumu dienests piemērojis nodrošinājums - kompānijai aizliegts reģistrēt, pārjaunot vai grozīt komercķīlas, liecina «Lursoft» informācija.

Nodrošinājumu uzņēmumam piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, un tas reģistrēts otrdien, 25.jūnijā.

Pēc «Firmas.lv» datiem, «Skrīveru saldumiem» šogad 7.jūnijā bija nodokļu parāds 75 374 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam, strādāja ar 2,459 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 169 517 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tostarp «Skrīveru saldumu» ieņēmumi no konfekšu realizācijas Latvijā pagājušajā finanšu gadā bija 2,268 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas ieņēmumi no konfekšu realizācijas citās Eiropas Savienības valstīs un eksportā veidoja 177 637 eiro, kas ir pieaugums 2,3 reizes salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Skrīveru saldumi, ieķīlājot visu mantu, reģistrē jaunu komercķīlu

Dienas Bizness, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs SIA «Skrīveru saldumi» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu mantu par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfeils.

20.martā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 200 tūkstoši eiro.

Šī ir trešā uzņēmuma komercķīla, kuras ņēmējs ir AS «Attīstības finanšu institūcija Altum». Kopumā uzņēmumam ir aktuālas četras komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Skrīveru saldumi» dibināti 2006.gadā un uzņēmumam ir divas saldumu ražotnes - Skrīveru novada Skrīveru pagastā un Gulbenes novada Lizuma pagastā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2828 eiro, un tā vienīgā īpašniece ir uzņēmuma valdes locekle Iveta Stalidzāne.

SIA «Skrīveru saldumi» iepriekšējā finanšu pārskata gadā no 2016.gada 1.jūnijā līdz 2017.gada 31.maijam strādāja ar apgrozījumu 2,395 miljonu eiro apjomā, un kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 970 eiro. Uzņēmums nodarbināja 99 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» 2018./2019. finanšu gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 29%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas palīdzējis uzņēmumam arī atgriezties pie peļņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Finanšu gadā no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījums bija 3,176 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa bija nepilni 24 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam iepriekšējā 2017./2018. finanšu gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,459 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

«Aktīvi darbojoties mārketinga jomā, iegūti jaunu klienti. Turpina darboties rentablās tirdzniecības vietas un atvērta jauna tirdzniecības vieta, kurās tiek pārdota pašražotā produkcija,» sacīts SIA «Skrīveru saldumi» gada pārskatā. Uzņēmums turpina strādāt pie produktivitātes paaugstināšanas un ražošanas izmaksu optimizēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grafiskā dizaina aģentūras 3CUBA birojā savienots modernais minimālisms ar seniem priekšmetiem un dizaina elementiem

Uzņēmuma birojs iekārtots vairāk nekā simts gadus vecā Čiekurkalna ūdenstornī. 1912.gadā būvētā jūgendstila ēka ir 54 metrus augsta, tas ir lielākais Rīgas ūdenstornis, kuru gan jau desmitiem gadu neizmanto ūdensapgādes funkcijām.

Čiekurkalna vienā no pamanāmākajām celtnēm, kuru var dēvēt arī par šīs pilsētas daļas simbolu, lielākā daļa telpu ir tukšas un pamestas. Tikai divi stāvi ir izremontēti; vienā no tiem savu biroju izveidojusi kāda māksliniece un psihologs, bet otrā – dizaina aģentūra. «Gribēju biroju veidot kādā unikālā vietā un sākotnēji biju noskatījis Alises ielas ūdenstorni Pārdaugavā, bet nedabūju nepieciešamo atļauju no pašvaldību uzņēmuma Rīgas ūdens,» stāsta aģentūras īpašnieks Aleksandrs Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

"Skrīveru saldumi" produktiem sāk izmantot 100% pārstrādājamu iepakojuma materiālu!

Skrīveru saldumi SIA, 15.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Skrīveru saldumi” ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas apzinoties situāciju pasaulē spēris soli pretī tīrākai videi, piedāvājot savu produkciju, dabai draudzīgā un 100% pārstrādājamā iepakojumā. Atsvaidzinot dizainu uzņēmums, ne tikai maina vizuālo noformējumu produktu iepakojumiem, bet noteiktām produktu grupām, kā augļi šokoladē, marcipāns un “Skrīveru Gotiņa” , maina pašu iepakojuma materiālu.

Uzņēmuma moto ir “Apvienot veselīgo ar saldo!”. Piedāvātajiem produktiem tiek rūpīgi izvēlētas viskvalitatīvākās sastāvdaļas. Kā piemēram, uzņēmuma populārākais saldums “Skrīveru Gotiņa”, tiek ražots no Latvijā iegūta bioloģiskā piena. Kā min uzņemuma pārstāvji, “Tikai likumsakarīgi,ka līdz ar to, ka piedāvājam saviem produktu patērētājiem augstākās kvalitātes saldumus, vēlamies tos “ietērpt” iepakojumā, kas ir videi draudzīgs un 100% pārstrādājams. Priecājamies, ka arvien lielāka sabiedrības daļa pievērš uzmanību “zaļākai” domāšani”.

Produktus ar jauno zīmola identitāti un videi draudzīgajiem iepakojumiem veikalu plauktos jau varēs redzēt janvārī. Produktu iepakojuma maiņa ritēs pakāpensiki. Uzņēmums cer, ka līdz šī gada beigām, jau visi attiecīgo produktu grupu produkti, būs jau ar jaunā tipa iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties jaunajam Pērtiķa gadam, SIA Skrīveru Saldumi laiduši klajā konfektes Skrīveru Gotiņa ar banāniem Banana ņamma.

Jaunās konfektes noformētas piena pudelē, lai uzsvērtu konfektes galveno sastāvdaļu BIO pienu, kā arī, lai konfektes nesaspiestos un ilgāk būtu svaigas, stāsta uzņēmuma valdes locekle Sintija Audziša.

Konfektes Skrīveru Gotiņa tiek ražotas Latviešu uzņēmumā Skrīveru saldumi, un to ražošanā ir saglabāta īstā, tradicionālā un autentiskā recepte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Konfekte Gotiņa Skrīveru pārtikas kombinātā

Žanete Hāka, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Skrīveru pārtikas kombināts ražotnē, kur top konfektes Gotiņa.

Pirms dažiem gadiem senajā Skrīveru pārtikas kombināta ēkā, to atjaunojot, konfektes Gotiņas pēc klasiskās receptes sākuši uzņēmuma jaunie īpašnieki Aigars un Baiba Lūši. Pērn pārdoto gotiņu apmērs audzis un uzņēmums pamazām atgūst klientu loku.

Skrīveru pārtikas kombināts ir pirmā vieta Latvijā, kur pirms 60 gadiem sāka ražot gotiņas – tā pirmsākumi rodami 1957. gada janvārī, un šī vieta vienmēr ir bijusi saistīta ar ražošanu, jo pirms tam ēkā atradās brāļu Zaulu spirta brūzis, stāsta B. Lūse. Kara gados ēkas tika izdemolētas, taču 1956.gadā entuazistu grupa nolēmusi izveidot Ogres Augļu un dārzeņu pārstrādes rūpkombinātu, 1962. gadā uzņēmumu pārdēvējot par Skrīveru pārtikas kombinātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Skrīveru saldumiem šogad piemērots jau ceturtais nodrošinājums

Žanete Hāka, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājam SIA “Skrīveru saldumi” Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi liegumu komercķīlu reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, liecina Lursoft dati.

Šis ir jau ceturtais uzņēmumam piemērotais nodrošinājums šogad. Visus liegumus reģistrējusi VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde.

Sintijai un Rinaldam Audzišiem, Oskaram Bredikam un Ivetai Stalidzānei piederošais saldumu uzņēmums laika posmā no 2018.gada 1.jūnijam līdz šā gada 31.maijam palielinājis apgrozījumu par 29,12% līdz 3,18 miljoniem eiro un nopelnījis 23,82 tūkstošus eiro.

7.decembrī, balstoties uz VID sniegto informāciju, uzņēmumam bija izveidojies 24,86 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, uzņēmumam reģistrēti jau ilgstoši. Kompānijas vadītājs Oskars Brediks informēja, ka patlaban šis parāds ir nomaksāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Medijs: Jaunbūvētā Skrīveru iela izrādījās brāķis

Dienas Bizness, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrīveru novada dome trīs gadus tiesājas ar SIA V Service par izbūvētās Ziedu ielas seguma kvalitāti, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Nākamgad esot gaidāms galīgais lēmums, vai būs apmierināta domes prasība saremontēt ielu atbilstoši tehniskajam projektam.

Ziedu ielu izbūvēja 2012. gada 1. oktobrī. Izbūvējot ielu, cerēja, ka atrisināsies vairākas problēmas — iedzīvotāji varēs nokļūt līdz mājām, tiks novadīti gruntsūdeņi no pieguļošajiem apbūves gabaliem, jo izraks un sakārtos arī novadgrāvjus. Projekts paredzēja, ka iela būs 5,5 m plata ar 0,5 m lielu nomali, kas ļaus autovadītājiem ērti pārvietoties, un tās segumu veidos grants maisījums.

Būvdarbus veica SIA V Service, būvuzraudzību — SIA IR&VS, savukārt autoruzraudzību — SIA REM PRO. Kopējās ielas izbūves izmaksas bija 37 590,79 lati, no kuriem 27 990,03 lati bija ES finansējums un 9600,76 lati Skrīveru novada pašvaldības finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gotiņu ražotāji izvēlas iet nišas produkta ceļu.

Latvijā, Baltijā un pat visas Eiropas tirgū ražotājiem lielākās galvassāpes šobrīd rada Gotiņu tipa konfekšu imports no Ukrainas. Tās izgatavotas automatizēti, visticamāk, no zemākas kvalitātes izejvielām, tādēļ ir krietni lētākas.

SIA Skrīveru pārtikas kombināts savu produkciju pārdod vidēji par septiņiem eiro kilogramā. DB novēroja, ka Skrīveru saldumu Gotiņu tipa konfektes atkarībā no piedevām Rimi maksā vidēji sešus līdz deviņus eiro. Tie paši saldumi ar šī lielveikala logo – ar atlaidi 4,49 eiro. Veikalu tīklā Maxima nopērkamo Saldus Gotiņu cena ir 5,38 eiro kilogramā, bet ukraiņu Roshen Korivka maksā vien četrus eiro.

«Ar cenu nevaram konkurēt,» atzīst SIA Saldus pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle. «Viss ir atkarīgs no tā, cik tirgotāji un pircēji ir lieli patrioti, vai atbalsta vietējās produkcijas ražotājus. Tajā pašā laikā saprotam, ka ir cilvēki, kam maciņš plānāks, un jāpērk tas, ko var atļauties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aizputes ūdenstorni pārvērš par tūrisma objektu

Dienas Bizness, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes ūdenstornī varēs gan uzkāpt, gan nolaisties trosē, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Aizputes industriālais objekts ir viens no 26 visā Latvijā, ko atjauno, lai pēc tam tas kaplotu par tūrisma objektu.

Aizputes ūdenstornis Atmodas ielā ir nodots ekspluatācijā un pirmās ekskursantu grupas plānots uzņemt šopavasar. Līdz tam vēl jāpabeidz torņa apkārtnes teritorijas labiekārtošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Siguldas novada pašvaldība aicina nomāt divus ūdenstorņus un ēku pie Gūtmaņalas

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība līdz 30.maijam aicina pieteikties interesentus, kuri vēlētos iznomāt divus neizmantotus Siguldas pilsētas ūdenstorņus, kā arī iznomāt pašvaldībai piederošu nelielu ēku pie Gūtmaņalas.

Siguldas pilsētā esošie ūdenstorņi jau ilgstoši netiek izmantoti un tos iespējams pielāgot citām funkcijām. Viens ūdenstornis atrodas Saules ielā 6, otrs – Gulbju ielā 8, Siguldā. Siguldā jau ir divi ūdenstorņi, kuri pielāgoti siguldiešu vajadzībām – gan Kultūras un mākslas telpa Siguldas Tornis, gan SIA Saltavots birojs.

Savukārt ēka pie Gūtmaņalas netiek izmantota jau vairākus gadus un to plānots iznomāt tūrisma pakalpojumu sniegšanai, ja kādam interesentam šāda iecere būs saistoša.

Plašāka informācija par pašvaldībai piederošajiem objektiem pieejama pie Teritorijas attīstības pārvaldes Telpiskās attīstības plānotājas Zanes Gateres pa tālruni 67800957.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā Siguldas ūdenstornī, kurā atradās 100 kubikmetru liels ūdens rezervuārs, SIA Saltavots kopš 2014. gada izveidojis savu biroju.

Uzņēmuma direktors Jānis Gāga teic, ka ūdenstornī izveidot biroju bijusi viņa ideja. «Tornis iepriekš bija pamests un tajā sāka iemitināties pat bezpajumtnieki. Padzirdēju, ka par šo torni parādījusies ārvalstu investoru interese, tāpēc nolēmu, ka apsaimniekosim šo ēku paši,» atceras J.Gāga.

Ūdens rezervuārs tika demontēts un viena daļa tornim tika piebūvēta klāt. Biroja izveidē kopumā tika investēti 400 000 eiro, no tiem aptuveni 20 000 eiro izmaksāja lifts. Lai gan tornis ekspluatācijā nodots 1957. gadā, J.Gāgas ieskatā tas bijis labā stāvoklī gan no būvniecības, gan drošības viedokļa.

Projekts īstenots, piesaistot arhitektu Vari Rungēvicu, kura galvenais uzdevums bija ēku saplānot tā, lai tajā pietiktu vietas visiem 38 uzņēmuma darbiniekiem. Lai gan uzdevums nebija viegls, tomēr ir ieguldīts liels darbs un rezultāts ir sasniegts. «Apstākļi ir nesalīdzināmi ar to, kādos strādājām līdz šim, piemēram, iepriekšējās telpas bija 250 kvadrātmetru lielas, bet šīs - 400,» stāsta SIA «Saltavots» direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņu mēnešu laikā, kopš sākta Pārdaugavas vēsturiskās koka arhitektūras vidi papildinošā Melnsila kvartāla ēku atjaunošana, projektā pārdoti 65% dzīvokļu, un savus jaunos īpašniekus atraduši visi dzīvokļi pirmajā atjaunotajā ēkā Kristapa ielā 33.

2016. gada sākumā tika sākta divu koka ēku renovācija Melnsila kvartālā, kas atrodas starp Alīses ielas ūdenstorni un Kalnciema kvartālu (Melnsila un Kristapa ielas krustojumā). Plānots, ka projekta pirmā kārta durvis vērs 2017. gada decembrī.

3442 m² plašā pagalmā jaunu dzīvi sāks divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros kopā izvietoti 32 dzīvokļi.

Melnsila kvartāla trīsstāvu dzīvojamo ēku Kristapa ielā 33 un Melnsila ielā 14 pārbūve un atjaunošana tiek veikta saskaņā ar Diānas Zalānes projektu biroja izstrādāto projektu. Ēkas tiek siltinātas atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes normām, tiek izbūvētas mansarda terases un noliktavas telpas cokolstāvā, atjaunotas koplietošanas telpas, mainīti inženiertīkli un izveidoti jauni dzīvokļu plānojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Skrīveru saldumi saņem Lielbritānijas uzņēmumu asociācijas kvalitātes sertifikātu

Dienas Bizness, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skrīveru Saldumi saņēmis starptautiski elitāro britu mazumtirdzniecības uzņēmumu asociācijas British Retail Consortium (BRC) Standarts for Food Safety standarta sertifikāta A līmeni, informē uzņēmumā.

Sertifikāts apliecina produkcijas kvalitāti, labas ražošanas un higiēnas praksi un uzrāda ražotāju kā uzticamu partneri tirdzniecības tīkliem.

BRC standarta prasību īstenošana uzņēmumam paver ceļu uz sadarbību ar mazumtirdzniecības uzņēmumiem, jo veikalu tīkli Eiropā, pasaulē un arī Baltijā izvēlas sadarboties ar ražotājiem un piegādātājiem, kuru produkcija sertificēta atbilstoši šim standartam.

«Eksports ir viena no mūsu prioritātēm, līdz ar to tiek investēts darbinieku apmācībās, viņu kvalifikācijas paaugstināšanā, izvirzīti arvien lielāki mērķi sev pašiem. Domājot par ilgtermiņa perspektīvu, uzņēmums netaupa uz kvalitātes rēķina. Sertifikāta iegūšana paver ne tikai jaunas iespējas eksporta tirgu apgūšanai, bet tas ir apliecinājums mums pašiem un arī vietējiem klientiem, ka strādājam atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem,» saka SIA Skrīveru Saldumi valdes locekle Sintija Audziša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ierakstu studijā sapņi kļūst par īstenību

Dienas Bizness, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens jaunais talants var spert pirmos soļus mūzikas pasaulē, ierakstot dziesmu Skrīveru mūzikas ierakstu studijā, kura iekārtota jaunās telpās. Ierakstu studija ir skrīverieša Sanda Kalniņa iniciatīva un veikums, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Daudziem nav sveša puiša radošā darbība, viņš izpaužas alternatīvā hip-hop mūzikas žanrā, norāda medijs. Jaunieša «kontā» ir ne tikai ierakstītas savas dziesmas, bet arī izveidoti videoklipi.

Sanda mūzikai bija piekritēji, kuri vēlējās viņu atbalstīt, finansējot dziesmu ierakstīšanu un videoklipu uzņemšanu. Jaunietis saprata, ka tas būs īstermiņa ieguldījums, lietderīgāk būtu izveidot ierakstu studiju, kas ļautu īstenot sapņus daudziem apdāvinātiem mūziķiem. Atbalstītāji pazuda, taču puisī bija radies dzinulis ieceri īstenot. Sandis aizgāja no darba, lai pilnībā nodotos ierakstu studijas izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru