Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām arī šogad visā Latvijā organizē algotos pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki vairāk nekā 6 mēnešus vai reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāku laiku, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši, informē NVA.

Tas ir valsts finansēts aktīvais nodarbinātības pasākums, kura mērķis - nodrošināt bezdarbniekiem iespēju uzturēt vai iegūt darba iemaņas, veicot sabiedriska labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu saviedrisko darbu vietās.

NVA un pašvaldība slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Ja pasākuma īstenošanas darba vietu izveido biedrībā vai nodibinājumā, tad līgumu par tās atbilstošu nodrošinājumu pašvaldība slēdz ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darbvietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Rīgas pils pagaidu jumta risinājums nav paredzēts ziemas apstākļiem un pastāvīgā jumta risinājums būtu vienīgais absolūti drošais risinājums, lai nodrošinātu telpu aizsardzību ekstrēmos laika apstākļos un ziemas periodā un ļautu pieslēgt apkuri šajās telpās, informēja pils būvdarbu veicēja pilnsabiedrības SBRE pārstāve Mārīte Straume.

Pretējā gadījumā ziemas apstākļos ir risks, ka samirkušās sienas izsals un tiks radīti vēl vairāk neatgriezeniski zaudējumi vēsturiskajai ēkai, sarunā ar Nozare. lv uzsvēra M. Straume.

«Tā kā vēl līdz šim nav notikusi sarunu procedūra ar projektētājiem par pastāvīgā jumta projektēšanu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apgalvojums, ka būvnieks garantē pagaidu jumta funkciju līdz pat pavasarim, rada bažas, vai uz šī fona netiek attaisnota pastāvīgā jumta projekta izstrādes novilcināšana, uzliekot visu atbildību par sekām uz būvnieku,» norādīja M. Straume.

Viņa skaidroja, ka ar VNĪ pagaidu jumts bija saskaņots kā tikai pagaidu risinājums aizsardzībai no lietus, kas norādīts arī no VNĪ puses parakstītajā līgumā, ka «Puses apzinās, ka seku likvidēšanas darbu apjomā ietvertie risinājumi ir uzskatāmi par pagaidu risinājumiem, vienlaicīgi pasūtītājs nodrošina pastāvīgā risinājuma pēc iespējas savlaicīgu izstrādi». Tāpat līgumā VNĪ apņēmies savlaicīgi īstenot pastāvīgā jumta izstrādi.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Atklāta satiksme pār jaunizbūvēto tiltu pār Mazo Juglu, kas atrodas autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats – Upesciems (P2) 1,9. kilometrā.

«Par valsts budžeta līdzekļiem šogad ir veikti atjaunošanas darbi uz četriem tiltiem un viens tilts – pāri Mazajai Juglai – ir izbūvēts no jauna. Vairāk nekā 50% tiltu uz valsts ceļiem pašlaik ir sliktā stāvoklī,» tilta atklāšanas pasākumā norādīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Šā gada maijā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēdza līgumu ar SIA Viadukts par tilta pārbūves darbiem, kuru kopējās izmaksas ir EUR 911 939,30, tajā skaitā PVN. Uzņēmums uzvarēja atklātajā konkursā par būvdarbu veikšanu, kas tika izsludināts 2014.gada 19.februārī.

Atklāta satiksme pār jaunizbūvēto tiltu pār Mazo Juglu, kas atrodas autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems (P2) 1,9. kilometrā.

Fotoreportāža par to, kā tapa jaunais tilts skatāma raksta galerijā.

Šā gada maijā va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēdza līgumu ar SIA Viadukts par tilta pārbūves darbiem, kuru kopējās izmaksas bija EUR 911 939,30, ieskaitot PVN. Uzņēmums uzvarēja atklātajā konkursā par būvdarbu veikšanu, kas tika izsludināts 2014. gada 19. februārī.

Tilta projektu izstrādāja SIA Projekts 3, savukārt būvuzraudzību veica a/s Ceļuprojekts. Būvdarbi objektā tika uzsākti šā gada jūnijā. Lai remonta laikā nodrošinātu satiksmi, tika izbūvēts apbraucamais ceļš un pagaidu tilts.

Uzsākot tilta pārbūvi, jūlijā notika vecā tilta demontāža, kuras laikā LVC, piesaistot RTU speciālistus, veica vecā tilta, kurš būvēts 1966. gadā, laiduma siju nestspējas pārbaudi. Iegūtie dati tiks izmantoti līdzīgas konstrukcijas saliekamo dzelzsbetona siju tiltu ilgmūžības noteikšanai un remontdarbu plānošanai.

Jaunpilī atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki-Jaunpils (V1457) un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Tilts ir izbūvēts vēsturiskajā vietā, līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Šādas konstrukcijas tilts, protams, izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā inženiertehniska būve,» sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta 60.gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Sijas izgatavotas no Sibīrijas lapegles, kas ir izturīgākais un piemērotākais koks šādām konstrukcijām un ceļu uz Jaunpili mērojis no Čukotkas Krievijas Tālajos austrumos. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās.

Karostas jeb Oskara Kalpaka tilts ir vienīgais izgriežamais tilts Latvijā. Pa stundai dažādos diennakts laikos autovadītājiem ir iespēja pārdomāt un gaidīt vai arī mest astoņu kilometru līkumu, lai no Karostas aizbrauktu līdz Liepājas centram, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Karostas tilts ir projektēts pēc franču inženiera Aleksandra Gistava Eifeļa skices. Tas ir tas pats Eifelis, ar kura gādību 1889. gadā Parīzē uzslēja metālkonstrukcijas torni, kurā šobrīd sapņo uzbraukt katrs tūrists. Karostas tilts ir celts 1906. gadā un savā ziņā nes Parīzes brīvības garu. Krievu impērijas armija Pirmajā pasaules karā uzspridzināja vienu tā pusi. To atjaunoja pēc kara, bet jau 1926. gadā tajā ietriecās norvēģu tvaikonis Narne. Rekonstrukcija sākās tūdaļ. Tilts atkal tika sabombardēts Otrā pasaules kara laikā un atkal atjaunots. Visbeidzot jau vairākkārt bojātajā tilta Karostas puses balstā ietriecās ar Gruzijas karogu peldošais kuģis Anna. Tas notika 2006. gadā. Rekonstrukcija ilga vairākus gadus.

Rendā atklāts pārbūvētais tilts pār Abavu uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120) tā 27,8. kilometrā, informē Latvijas Valsts ceļi.

Tilta pārbūvi veica SIA Tilts, un darbu līgumcena ir 954,5 tūkstoši eiro (ar PVN). Būvdarbu laikā ir pastiprinātas tilta sijas, izbūvēta jauna brauktuves konstrukcija, atjaunota hidroizolācija un segums, kā arī uzbēruma nostiprinājumi. Tilts ieguvis jaunu apgaismojumu un ietvi, kā arī drošības barjeras. Pēc pārbūves tilts ir kļuvis par gandrīz metru platāks – tas ir 62,5 m garš un brauktuves platums tagad ir 7 m.

Tā kā tiltam tika veikta pastiprināšana uzstādot papildus stiegrojumu sijām, būvdarbu laikā tika uzstādīti arī 16 sprieguma mērītāji un pārbaudes ar slodzi laikā tika izmērīti faktiskie spriegumi konstrukcijās.

Turpmāk, piesaistot Rīgas Tehniskās Universitātes speciālistus, paredzēts veikt mērījumus tilta ekspluatācijas laikā, gadījumos, kad pār tiltu pārvietosies smagsvaru slodzes.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.