Par holdingkompānijas MN Holding, kurā ietilpst būvniecības nozares uzņēmumi Velve un Moduls Engineering, līdzīpašnieku, iegādājoties 10% uzņēmuma akciju, kļuvis Valdis Siksnis, kurš līdz šim pamatā strādājis finanšu nozarē (Nordea, INDEXO, Callidus Capital).

V.Siksnis jau sniedz atbalstu holdinga vadības komandai korporatīvās pārvaldes un risku vadības pilnveidē, kā arī biznesa attīstības un uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumu risināšanā.

“Lai arī būvniecības nozare šobrīd Latvijā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, turpinot iesāktās pārmaiņas gan Velve, gan Moduls Engineering zīmoli arī turpmāk garantēs ne tikai izcilu paveiktā darba kvalitāti un sasniegto rezultātu, bet būs arī labi pārvaldīti, prognozējami un uzticami sadarbības partneri,” uzsver V. Siksnis.

MN Holding pārstāvis Iļja Ņikuļins skaidro: “Mums ar Valdi ir vienots redzējums par uzņēmumu vadību un ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā viņa plašo pieredzi un vadītāja īpašības, esmu pārliecināts, ka virzība uz kopējo mērķu sasniegšanu būs strauja.”

Ar dažādos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu saistītajam elektroinstalāciju būvniecības un mēbeļu tirdzniecības uzņēmumam "Lucidus" mainījušies īpašnieki un viņa dēlam Mārcim Martinsonam piederošā SIA "MM investīcijas" vairs nav "Lucidus" dalībnieku sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Līdz decembra sākumam "MM investīcijas" bija 33,33% "Lucidus" kapitāldaļu īpašniece. Tāds pats kapitāldaļu īpatsvars bija arī SIA "IVN Finance" un SIA "Zink Invest" īpašumā.

Patlaban "Lucidus" vienādās daļās pieder "IVN Finance" un "Zink Invest".

"Lucidus" patiesās labuma guvējas ir Indra Zinkeviča un Jekaterina Ņikuļina.

"Lucidus" pērn strādāja ar 15,683 miljonu eiro apgrozījumu un guva 402 998 eiro peļņu.

Vairāku Martinsonam agrāk piederējušo uzņēmumu patiesā labuma guvēja Ņikuļina ir pieredzējušā Krievijas hokejista Iļjas Nikuļina sieva, oktobrī vēstīja LTV raidījums "de facto".

Starp šiem uzņēmumiem ir tādi kā būvfirmas "Velve", "Moduls Engineering" un "Lucidus", nekustamo īpašumu attīstītāji un pārvaldnieki "Dzintaru parks", "Profs nekustamie īpašumi", "Jaunatnes Hokeja centrs", "Dzintara rezidence", "Priežceļi" un citi, liecina "firmas.lv" informācija. Vairākos no tiem patiesais labuma guvējs aizvien gan ir arī Martinsons vai viņa bērni.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Par holdingkompānijas "MN Holding", kurā ietilpst būvniecības nozares uzņēmumi "Velve" un "Moduls Engineering", patieso labuma guvēju, iegādājoties 30% uzņēmuma akciju, kļuvis bijušais būvkompānijas "Rere būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, informē uzņēmuma "Velve" pārstāvji.

Pievienojoties holdingkompānijas īpašniekiem, viņa kompetencē būs būvniecības ieceru portfeļa pārvaldība un vadība.

Koks jau sācis darbu holdinga vadības komandā, iesaistoties uzņēmumu vērienīgāko projektu realizācijas procesu pārraudzībā un pilnveidē.

Koks norāda, ka apstākļos, kad būvniecības nozare piedzīvo sarežģītus laikus, ir jāspēj rasts risinājumus ikvienā situācijā. Tādēļ viņa šī brīža prioritāte ir fokusēšanās uz uzņēmumu saistību izpildi, pabeidzot lielāko projektu realizāciju labākajā kvalitātē. "Vienlaikus aktuāls izaicinājums ir arī uzņēmumu izaugsmes veicināšanas potenciālu apzināšana un konkrētu mērķu izvirzīšana, pie kā kopā ar uzņēmumu valdēm uzsāksim darbu jau tuvākajā laikā."

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

«Akciju sabiedrībai BMGS nepastāv neviena Maksātnespējas likumā noteiktā maksātnespējas pazīme, būvfirmai ir pietiekami daudz līdzekļu, tā ir izpildījusi visas saistības un nekavē nevienas saistības izpildi. Līdz ar to apakšuzņēmēja – SIA 7 Projekts - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniegtais a/s BMGS maksātnespējas pieteikums nav pamatots un ir tikai mēģinājums izdarīt spiedienu uz BMGS, nevis tiesiskā ceļā risināt saimniecisku strīdu,» teikts šodien medijiem izplatītajā būvfirmas BMGS paziņojumā.

Kā vakar vēstīja aģentūra LETA, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi Latvijas būvfirmas AS BMGS maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas subjektu datu bāzē pieejamā informācija. Saskaņā ar datiem Tiesu informatīvajā sistēmā BMGS maksātnespējas pieteikumu iesniegusi SIA 7 Projekts.

Kā savā paziņojumā skaidro BMGS, summa, kuru vēlas saņemt SIA 7 Projekts, esot salīdzinoši neliela un veido tikai apmēram vienu divsimt divdesmito daļu no BMGS konsolidētā apgrozījuma, kas 2012. gadā bija aptuveni 40 miljoni latu. Akciju sabiedrības peļņa 2012. gadā ir bijusi aptuveni 1,5 miljoni latu.

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerībai nav informācijas par šodienas notikumiem saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veicamo kratīšanu būvniecības uzņēmumos, informēja partnerībā.

Biedrībā norādīja, ka Būvuzņēmēju partnerības galvenie uzdevumi ir panākt būvniecības sektoram labvēlīgu politiku, kas veicinātu ilgtspējīgu nozares attīstību un konkurētspēju ārvalstu tirgos, ieviest labas prakses standartus, kas veicinātu kvalitāti un drošību būvniecībā, tāpat parādīt nozari kā perspektīvu vidi karjeras attīstīšanai un rosināt pārmaiņas izglītības sistēmā, lai jaunie speciālisti tiktu sagatavoti atbilstoši darba tirgus vajadzībām.

Tāpat biedrība veic dažādus pasākumus, kas nodrošina godīgu konkurenci un mazina ēnu ekonomiku, piebilda partnerībā un uzsvēra, ka KNAB veiktās darbības nav saistītas ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi Latvijas būvfirmas AS BMGS maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas subjektu datu bāzē pieejamā informācija.

Saskaņā ar datiem Tiesu informatīvajā sistēmā BMGS maksātnespējas pieteikumu iesniegusi SIA 7.Projekts.

Kā informē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, tiesnesis Raimonds Buls minēto maksātnespējas lietu izskatīs 25.aprīlī plkst.13.

Kā ziņots, šā gada martā Lietuvas valsts kompānija Klaipedos nafta noslēdza līgumu ar BMGS par Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa krasta infrastruktūras projektēšanas un celtniecības darbiem.

BMGS apņēmās šos darbus paveikt līdz 2014.gada 1.oktobrim par summu, kas nepārsniedz 27,19 miljonus eiro (19,1 miljonu latu), nerēķinot pievienotās vērtības nodokli.

Krievijas laikraksts Rossijskije Vestji, kurā rakstīts par būvfirmas Re&Re maksājumiem partijas Vienotība melnajai kasei, nereti publicē fantāzijas, kas nodara kaitējumu Latvijas interesēm, norāda Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Krievijas Federālā laikraksts Rossijskije Vestji vēsta, ka, pēc tā rīcībā esošās informācijas, SAB direktors Jānis Maizītis informējis Valsts prezidentu Andri Bērziņu par to, ka būvfirmas Re&Re vadība vairāku gadu laikā bijusi cieši saistīta ar Vienotību. Kontaktu ar uzņēmumu uzturējusi premjera Valda Dombrovska (V) sieva Ārija Dombrovska un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) vīrs Jānis Āboltiņš. Tieši viņi saņēmuši naudu no Re&Re partijas melnajai kasei, kā arī sev personīgi.

Savukārt Vienotība lobējusi, lai šis uzņēmums saņemtu valsts pasūtījumus. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Re&Re esot atzinušies izmeklētājiem par naudas nodošanu Vienotībai. Vienlaikus ASV Valsts departamenta pārstāvji mēģinot pārliecināt Bērziņu, lai viņš izdarītu tā, lai skandāls neizvērstos.

Būvfirmas SIA "Merks" īpašniece pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu kompāniju SIA "Merko būve", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 25 000 eiro, un tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Merko Investments", kura ir arī vienīgā būvkompānijas "Merks" īpašniece.

Kompānijas "Merko būve" vienīgais valdes loceklis ir Urmass Somelars, kurš ir arī būvfirmas "Merks" padomes loceklis.

"Merko būves" juridiskā adrese ir Lielirbes ielā 29, Rīgā, kur atrodas tirdzniecības centrs "Spice".

Kompānija "Merko būve" reģistrēta piektdien, 13.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Merks" strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Būvniecības nozarē patlaban nav elementāras kārtības un šis «bardaks» veicina nozares degradāciju, žurnālam Kapitāls norāda būvfirmas RBSSKALS padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Uzņēmējs norāda, ka būvniecības nozarē ir reģistrēti 5100 komersantu, savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentā strādā 18 cilvēku, no kuriem četriem ir akadēmiska nozares izglītība un viens ir sertificēts speciālists. «Mēs pat nerunājam par «bardaka» lielumu, mēs runājam par elementāru kārtību, tas ir, tādas neesamību,» uzsver Saukāns.

Viņaprāt, spilgta nozares degradācijas izpausme ir korupcija, ar ko Saukāns saprot arī pelēko sektoru, «tā saucamās aplokšņu algas, kas galu galā izkropļo tirgu, izkropļo speciālistu darbu, un tā visa sekas mēs pieredzēsim».

Saukāns uzskata, ka, lai būtu nozare, ir nepieciešama ilgtermiņa plānošana. «Palīdzība vienam vai otram uzņēmumam nav plānošana! Neviens normāli strādājošs uzņēmums neprasa, lai valsts tam kaut ko iedod, - tiek prasīta kārtība. Mums šobrīd vairs nav dialoga,» norāda Saukāns.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Šonedēļ būvkompānija BMGS reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina paziņojums Lursoft.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 11,57 miljoni latu un tās ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland Plc.

Kā portālam db.lv skaidroja BMGS valdes priekšsēdētāja vietniece Svetlana Afanasjeva, sakarā ar jauna objekta – Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa krasta infrastruktūras būvniecības darbu uzsākšanu - AS BMGS ir saņēmusi Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles finanšu garantiju, kas nodrošina līguma izpildi, un nodrošinājumam ir reģistrēta komercķīla.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi Latvijas būvfirmas AS BMGS maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas subjektu datu bāzē pieejamā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Būvfirmas SIA "Arčers" valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Jānis Markulis, liecina "Firmas.lv" informācija.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes locekļi Mārtiņš Lāma, Maija Baltgalve un Dina Zaķīte.

"Arčers" pārstāve Aiga Dakule aģentūrai LETA skaidroja, ka Markulis ir izlēmis pieņemt jaunus profesionālus izaicinājumus, kas nav saistīti ar būvniecību. Tas nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma tālāko darbību, piebilda Dakule.

Šī gada sākumā tika pabeigta būvfirmas "Arčers" reorganizācija, kuras rezultātā mainījies uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs.

Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Būvfirmas SIA «Skonto būve» paziņojums par vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eko osta» valdi nav pamatota, norāda «Eko ostas» juriste Una Vaičulēna.

«Eko osta» iesniedza tiesā būvfirmas «Skonto būve» maksātnespējas pieteikumu, lai piedzītu parādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1,89 miljonu eiro apmērā. Pieteikums tiesā tika iesniegts atbilstoši normatīviem par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» laikā. Zemgales rajona tiesa noraidīja «Eko ostas» pieteikumu.

Otrdien «Skonto Būve» paziņoja, ka tā vērsīsies tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumu par «Eko ostas» rīcību. Būvfirma uzskata, ka, slēpjot tiesai ziņas par savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem «Vēsturiski piesārņoto vietu «Inčukalna sērskābie gudronu dīķi» sanācijas darbi», «Eko osta» nepamatoti prasīja samaksu. Šī samaksa tika prasīta par to darbu, kas ietilpa darbu sadaļā, par ko pasūtītājs - VVD - tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam - «Skonto Būvei». Par šīs summas samaksu «Skonto Būve» cēla prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā sacīja būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

"Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim," teica Pētersons.

Jautāts, vai "Skonto būve" bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst - "Skonto būve" bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.

"Pirmie jautājumi "Skonto būvei" tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss - vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums," sacīja Pētersons.

Būvfirmas SIA "Velve" valdes priekšsēdētājas amatā darbu sākusi Vineta Verika, informē "Velves" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka būvfirmas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens, pieņemot jaunus karjeras izaicinājumus, ir pārtraucis darba attiecības ar uzņēmumu.

Vienlaikus kā valdes loceklis un uzņēmuma finanšu direktors vadības komandai ir pievienojies Valters Sičevs.

Uzņēmuma vadībā darbu turpinās valdes loceklis un tehniskais direktors Ivo Brālēns, kurš arī turpmāk būs atbildīgs par būvniecības un ražošanas attīstību.

"Ikviena uzņēmuma izaugsme galvenokārt ir atkarīga no spējas pielāgoties jauniem apstākļiem. Tādēļ šobrīd, kad visa būvniecības nozare ir force majeure situācijā, pārņemot atbildību par "Velve" turpmāku virzību, prioritārie virzieni, kuros redzu savu pienesumu uzņēmuma vadībā, būs pārmaiņu vadība un uzņēmuma izaugsmes veicināšana neprognozējama tirgus apstākļos. To sasniegšanai kopā ar darbiniekiem meklēsim netradicionālas pieejas izaicinājumiem, attīstot un realizējot know-how balstītus risinājumus, tādējādi kļūstot vēl izcilākiem," skaidro V.Verika.