SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Šodien, 13. martā, atsākas būvdarbi posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06.-23,84. km) un posmā no tilta pār Lielupi (36,49.-38,57. km) līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru pie Statoil benzīntanka, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šonedēļ vēl tiks veikti sagatavošanās darbi – uzstādītas brīdinājuma zīmes un noteikti ātruma ierobežojumi. Plānots, ka būvdarbi tiks izvērsti no nākamās pirmdienas, 20. marta, un tad uz Lielupes tilta tiks ierīkots viens ar luksoforu regulējams posms.

Remontdarbus šajos posmos veic AS A.C.B. ar apakšuzņēmējiem SIA Tilts un AS LNK Industries, un būvdarbu izmaksas ir 11 miljoni eiro (ar PVN).

Kā jau ziņots iepriekš, vēl pagājušajā piektdienā atsākās ceļa remontdarbi arī uz Ventspils šosejas posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km).

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, valsts autoceļu tīklā vairs nebūs atļauts paaugstinātais braukšanas ātrums 100 km/h, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šīs nedēļas laikā ceļa zīmes, kuras ļāva braukt ar 100 km/h, tiks demontētas.

Sākušies būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Rīgas HES–Jaunjelgava (P85) posmā no krustojuma ar autoceļu Bauska–Linde (P88) līdz Enkurniekiem jeb krustojumam ar valsts vietējo autoceļu Enkurnieki–Birzgale (V979) (40,20.-48,80. km). Remontdarbu posms atrodas Ķeguma novada Birzgales pagasta teritorijā.

Būvdarbu rezultātā tiks nomainīta autoceļa sega, tiks nojaukts un no jauna uzbūvēts tilts pār Dīriķupīti un nomainītas caurtekas ar kopējo garumu 650 m, no tām piecas lielizmēra 120 m kopgarumā.

Šobrīd jau ir uzsākta vecā seguma frēzēšana un satiksme tiek regulēta ar luksoforu vienā līdz trim posmiem. Būvdarbus veic AS A.C.B., to līgumcena ir 9,42 miljoni eiro (ar PVN). Projektu līdzfinansē ERAF. Būvdarbi objektā turpināsies līdz pat nākamā gada augustam, kopumā tiem jānotiek 240 kalendārās dienās. Ziemā, sakarā ar nepiemērotiem laika apstākļiem būvnieki ņems tehnisko pārtraukumu.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā, norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.

Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Valsts ceļu tīklā turpinās būvdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk būvdarbu posmu uz valsts autoceļiem joprojām ir uz Ventspils šosejas (A10). Tur darbi turpinās četros posmos no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim. Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem, ieteicamie apbraucamie ceļi ir caur Jūrmalu vai pa Liepājas šoseju (A9).

Kurzemē remontdarbi notiek arī uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120), sākot no Talsiem, ir pieci luksoforu posmi, un paredzamais būvdarbu posma šķērsošanas laiks ir viena stunda.

Darbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) uz tilta pār Kauguru kanālu; satiksme novirzīta pa pagaidu tiltu, to regulē luksofors; atsevišķos gadījumos satiksme var būt palēnināta.

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Valsts autoceļu tīklā vairākos būvobjektos ir atsākti remontdarbi un turpinās bedru masveida remonts, tāpēc VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un garāku ceļā pavadīto laiku.

Šodien sākas būvdarbi Valmieras šosejas (A3) posmā no Rubenes, ieskaitot Valmieras apvedceļu, līdz tiltam pār Mellupi Strenču virzienā. Jau šodien satiksmi tur sāks regulēt viens luksoforu posms, to skaits šīs nedēļas laikā var pieaugt līdz trim.

Būvdarbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) pār Lielupes tiltu, satiksme tur tiek regulēta ar luksoforiem, bet divos citos posmos - ar luksoforiem vai satiksmes regulētājiem. Darbi atsākti arī Tallinas šosejas (A1) posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem.

Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Daugavpils pilsētas dome noslēgusi 2,35 miljonu latu vērtu konkursu par ielu rekonstrukcijas būvdarbiem. Konkursā uzvarējusi CBF SIA Binders, liecina dati Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Ielu rekonstrukcijas darbi tiks veikti projekta «Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība» ietvaros. Būvdarbi notiks ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA Binders konkursā uzvarēja, piedāvājot zemāko cenu no visiem pretendentiem. Kopumā konkursā pieteicās pieci būvuzņēmumi.

Projektu «Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība» plānots realizēt līdz 2015. gadam. Rūpniecības zonas ielu infrastruktūras rekonstrukcijas darbus veiks 2,2 kilometru garumā. Tāpat tiks nodrošināta renovācijas darbu būvuzraudzība, autoruzraudzība, kā arī projekta publicitāte. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 3,04 milj. latu, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums ir plānots 536 tūkst. latu apmērā.

Apturēti būvdarbi uz Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, jo veicot tilta balstu remontdarbus atklāti defekti, kuru novēršana netika paredzēta pārvada pārbūves būvprojektā, informē Rīgas dome.

Būvdarbi objektā tiek apturēti līdz esošo pārbūves risinājumu izmaiņu izstrādei.

Satiksmes departaments pasūtīs neatkarīgu ekspertīzi, kurā tiks veikta visa pārvada nesošo konstrukciju padziļināta izpēte, kā ari sniegti norādījumi veicamajiem pārvada pārbūves darbiem.

Pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas tiks lemts par veicamajām izmaiņām, kā arī to apjomu pārvada pārbūves būvprojektā.

Izvērtējot situāciju, tuvākajā laikā tiks ieviesti ierobežojumi smagā transporta kustībai, pārvadu nedrīkstēs šķērsot smagie transporta līdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 30 tonnas, lai garantētu tilta ekspluatācijas drošību.

Šodien, Rīga domē plkst.15, notiks Rīgas domes vicemēra Vadima Baraņņika organizētā darba sanāksme, kurā piedalīsies Satiksmes departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Būvniecības valsts kontroles biroja, būvuzņēmēja, būvuzrauga, kā arī būvprojekta izstrādātāja pārstāvji.

Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

Pirmdien sākušies būvdarbi divos posmos uz Ventspils šosejas (A10), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Posmā no pagrieziena uz Smārdi un Slampi līdz Ozolpilij pie Tukuma (52,74-57,76. km) tiks veikta seguma atjaunošana, bet secīgi nākamajā ceļa posmā (57,76.-68,60. km) tiks uzsākta ceļa pārbūve ar rotācijas apļa izbūvi Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98).

Pirmajā no posmiem (52,74.-57,76. km) paredzēts frēzēt asfaltu un atjaunot ceļa segumu. Remontdarbu laikā ceļu satiksme tiks virzīta pa divām sašaurinātām joslām, bet asfaltēšanas laikā satiksmi nodrošinās regulētājs. Visā ceļa posmā būs ātruma ierobežojums 50 km/h.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem, būvdarbu iecerēts pabeigt šogad rudenī. Būvdarbus objektā veiks SIA Union Asphalttechnik, līguma summa ir 716 951 eiro (ar PVN).

Šonedēļ atsākas ceļa remontdarbi uz Ventspils šosejas (Rīga–Ventspils (A10)) posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Plānots, ka trešdien, 8. martā, būvdarbi atsāksies uz Ventspils šosejas pārvada pār dzelzceļa līniju Tukums–Jelgava 64,8 kilometrā. Tur satiksme notiks pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvnieki uz pārvada demontēs vecā asfalta seguma uz pārvada laiduma konstrukcijas, ieplānoti arī citi darbi – vecās tilta hidroizolācijas nojaukšana, deformācijas šuvju, tilta margu un aizsargbarjeru demontāža.

Savukārt sākot ar piektdienu, 10. martu, posmā no jaunizbūvētā rotācijas apļa Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) Ventspils virzienā līdz rotācijas aplim krustojumā ar Tukuma–Kuldīgas ceļu (P121), būs trīs ar luksoforiem regulējami posmi. Tajos tāpat būs reversā kustība pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Tramvaja pieturu asfaltēšana, lai pēc pāris mēnešiem asfaltu uzlauztu un vietā uzklātu bruģi, ir pareizākais risinājums, joprojām pārliecināti gan Rīgas domes, gan SIA Rīgas satiksme pārstāvji. Ceļu būves speciālista viedoklis gan ir skarbs - šādi rīkoties nedrīkstēja, domājot par pasažieru drošību, raksta laikraksts Diena.

Db.lv jau vēstīja - Rīgas satiksmē nevienu neizbrīna tas, ka pirms vēlēšanām atklātajā tramvaju līnijā uzklātais asfalts šobrīd tiek ņemts nost. «Saskaņā ar tehnisko projektu pieturvietu platformas segums ir paredzēts no betona bruģakmens. Ņemot vērā, ka pieturvietu platformas nepieciešams aprīkot ar inženierkomunikācijām, ko līdz tramvaja kustības atklāšanai nebija iespējams pabeigt, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu/izkāpšanu, tika ieklāts pagaidu asfalta segums, atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

Pabeidzot nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, pieturvietu platformas tiks nobruģētas, kā tas paredzēts tehniskajā projektā. Projekta izmaksas tas nepalielinās, jo šāds risinājums jau sākotnēji bija paredzēts,» šādu komentāru, atbildot uz db.lv interesi, sniedza Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.