Būve

Rāvis Konkurences Padomes lēmumu dēvē par absurdu un nelabvēlīgu ekonomikai

Elīna Pankovska, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Konkurences Padomes (KP) lēmums par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos sodīt 26 uzņēmumus, kas veic energobūvdarbus ir absurds un nelabvēlīgs Latvijas ekonomikai, uzskata uzņēmējs Guntis Rāvis.

«Ziņa, kas šobrīd ir nosūtīta Latvijas uzņēmējiem ir šāda – tu nopērc kompāniju no ārvalstu investoriem, kad tā jau strādā ar zaudējumiem, attīsti to, kļūsti par vienu ko lielākajiem nodokļu maksātājiem, bet tagad sanāk maksāt par to, ko darījuši iepriekšējie īpašnieki,» sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja Guntis Rāvis.

Viņam pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings 2011. gadā iegādājās KP sodīto SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) no investīciju kompānijas Alta Capital Partners, kas savukārt 100% uzņēmuma daļu 2007. gadā nopirka no Jāņa Kola.

G. Rāvis DB arī uzsvēra, ka ir pilnīgs absurds, ka šobrīd tiek sodīts LEC. KP lēmums noteikti tikšot pārsūdzēts, ja būs nepieciešamība arī Eiropas līmenī. Jāmin, ka KP ir piemērojusi LEC 309,36 tūkst. Ls naudas sodu, kā arī norāda, ka uzņēmums piedalījies trīs šāda veida iepirkumos.

Jau vēstīts, ka ja stāsies spēkā sodi saistībā ar energobūvniecības uzņēmumu dalību kartelī varētu pieaugt šī pakalpojuma cenas . Šādu iespēju pieļauj DB aptaujātie nozares eksperti. Tas gan būtu pie nosacījuma, ja stātos spēkā ierobežojumi un uzņēmumiem vajadzētu ne tikai maksāt Konkurences padomes (KP) uzliktos naudas sodus, bet arī visi 26 iesaistītie uzņēmumi tiktu uz gadu izslēgti no dalības iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skonto» grupas uzņēmumu kopējam apgrozījumam nākamajā gadā ir jābūt ap 300 miljoniem eiro, un vairāk nekā puse no šī apmēra tiks radīta ārvalstu tirgos, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Skonto« grupas uzņēmumu darbība Latvijā drīz jau būs mazāk par 50% no kopējā grupas apgrozījuma. Pašlaik esam ļoti plaši pārstāvēti gan Apvienotās Karalistes tirgū, gan Ziemeļvalstu tirgos un citās valstīs. Esam analizējuši, kas būvniecībā notiks attiecīgajās valstu grupās, plānojuši, uz kurām valstīm vairāk koncentrēties, kur mūsu piedāvājums varētu būt interesants. Tas segments, kurā strādā »Skonto« grupa, ir vidējais līmenis - apartamenti, dzīvokļi un viesnīcas, kurš ir visplašāk pieprasīts un kurā nav novērojamas cenu svārstības,» stāstīja Rāvis.

Viņš informēja, ka grupā ietilpstošais fasāžu ražotājs «Skonto Plan» jau pašlaik 98% no produkcijas nosūta ārpus Latvijas, jo tādas fasādes, kuras tagad tiek ražotas Eiropai, Latvijā neviens īsti nevarot atļauties. Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs un montētājs «Skonto Prefab» arī ap 90% darbu veic Skandināvijā, lai gan ir arī daži objekti Latvijā. Rāvis norādīja, ka abiem šiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā apgrozījums audzis aptuveni par 40%, tas viss uz ārvalstu tirgu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD pieļauj iespēju Inčukalna gudrona dīķu projektā nomainīt Skonto būvi pret citu uzņēmēju

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maxima traģēdija nav iedragājusi Latvijas būvnieku reputāciju ārvalstīs

Lāsma Vaivare, 22.01.2014

Skonto grupas uzņēmumi šobrīd piedalās vairāk dzīvojamo ēku projektu realizācijā Londonā, starp kuriem ir arī Dickens Yard.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skonto būve neplāno izstāties no Inčukalna gudrona dīķu projekta; vēlas miljonus par padarīto

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiesa noraida sūdzību par SBRE uzņēmumu kontos arestētajiem līdzekļiem

LETA, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā.

Kā norādīja tiesā, šis lēmums nav pārsūdzams.

SBRE dalībnieka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis paziņojumā presei norādīja, ka nav izprotams šāds procesa virzītāja pieņemtais lēmums, un, ņemot vērā, ka procesa virzītājs atteicies to pārskatīt, norādot, ka lēmuma pārskatīšana par uzliktajiem arestiem ir tiesas kompetencē, SBRE vērsās tiesā.

Viņš apliecināja, ka Skonto būve kā uzņēmums ir finansiāli stabils un gatavs pildīt visas uzņemtās saistības gan Rīgas pils atjaunošanas projektā, gan visos citos uzņēmuma projektos. Protams, ka izveidojusies situācija rada zaudējumus un neērtības, tomēr Skonto grupā ir vairāki citi uzņēmumi, ar kuru atbalstu nepieciešamības gadījumā Skonto būve var rēķināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstīta SIA «Skonto Group», kuras vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētā kompānija «Construction Industry Investments LTD» un kuras patiesā labuma guvējs ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāls ir 50 000 eiro, ko veido 100 daļas ar vienas daļas nominālvērtību 500 eiro. Tā juridiskā adrese reģistrēta Rīgā, Emiļa Melngaiļa iela 1A, kur reģistrēti citi ar Gunti Rāvi saistīti uzņēmumi.

Par SIA «Skonto Group» vienīgo valdes locekli iecelts Guntis Rāvis.

«Skonto Group» mājaslapā sacīts, ka tā piedāvā gatavus būvindustrijas risinājumus no projektēšanas līdz projekta realizācijai un garantijas pakalpojumiem. Grupas gada apgrozījums pārsniedz 250 miljonus eiro un tā nodarbina vairāk nekā 1500 cilvēkus, sacīts uzņēmuma mājaslapā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Guntis Rāvis šobrīd ieņem amatus 54 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, ir tiešais dalībnieks septiņos uzņēmumos, bet kā patiesā labuma guvējs viņš reģistrēts 75 uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rāvis: Par būvniecības nozari neatbild neviens; nepieciešama Būvniecības ministrija

NOZARE.LV, 29.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvniecības nozari neatbild neviena ministrija - situācija ir absurda, atbild visi un neviens, pauž būvkompānijas Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, uzsverot, ka būvniecības nozarei nepieciešama sava ministrija.

«Par būvniecības nozari pēc būtības neatbild neviena ministrija. Kaut kādi jautājumi ir Ekonomikas ministrijas, kaut kas Vides un reģionālās attīstības ministrijas, vēl citi - Satiksmes ministrijas pārziņā. Un tā jau gadiem. Situācija ir absurda, atbild visi un neviens. Līdz ar to tiek pieļautas globālas un stratēģiskas kļūdas. Diemžēl nevaru atcerēties nevienu ministru, kurš būtu patiešām iedziļinājies būvniecības nozares problēmās,» norādīja Rāvis.

Viņš atzīst, ka ir bieži runājis par savu ministriju būvniecības nozarei.

Tajā pašā laikā Rāvis uzsver, ka gan viņš, gan Skonto būve vienmēr un kategoriski ir iestājusies pret pārmērīgu liberalizāciju un valsts kontroles mazināšanu būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vilcmeiers atstās darbu Skonto Group uzņēmumos

Db.lv, 23.08.2021

Līdzšinējais “Latvijas Energoceltnieks” vadītājs Andris Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skonto grupas uzņēmumos mainās vadība

Gunta Kursiša, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas uzņēmumu Skonto Plan, Skonto Prefab un Skonto Enerprises valdēs. Tās veiktas, lai efektīvāk pārvaldītu kompānijas ārvalstīs, kas tur paplašinājušas savu darbību, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Skonto Enterprises, kas eksporta tirgos pārstāv un pārdod stikloto alumīnija konstrukciju ražotāja Skonto Plan un dzelzsbetona konstrukciju ražotnes Skonto Prefab saražoto produkciju, valdē turpmāk strādās rūpnīcu vadītāji.

Edgars Dūdums un Ieva Līmeža turpmāk pildīs valdes locekļu amata pienākumus. Savukārt Skonto Enterprises līdz šim vienīgais valdes loceklis Kārlis Roznieks iecelts valdes priekšsēdētāja amatā.

Skonto Enterprises noslēgto līgumu vērtība pērn veidoja 10,5 miljonus eiro, un tiek plānots, ka 2013. gadā šī vērtība trīskāršosies, sasniedzot 30 miljonus eiro, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 20 personām, kas ieņem amatus vairāk nekā 20 uzņēmumos, divas personas - Dzidris Mickevičs un Ralfs Jansons - katra vienlaikus ieņem amatus vairāk nekā 70 uzņēmumos, izpētījusi SIA Lursoft.

Izpētot tuvāk abu personu darbību, Lursoft norāda, ka Jansons visu savu uzmanību koncentrējis nekustamo īpašumu jomai, jo 73 no 75 uzņēmumiem darbojas nekustamo īpašumu nozarē, kamēr Mickevičs ar saviem amatiem pārstāv plašu uzņēmējdarbības spektru, sākot no ūdensapgādes sistēmu būvniecības un beidzot ar apģērbu mazumtirdzniecību un konditorejas izstrādājumu ražošanu.

Uzņēmēji Guntis Rāvis un Edgars Šķenderis katrs ieņem amatus 54 uzņēmumos, Paolo Betiols - 45 uzņēmumos, Arkādijs Kalvītis - 43, Edgars Turlajs - 32, bet Arturs Jeresjko - 30 uzņēmumos.

«Ņemot vērā ievērojamo amatu skaitu, kurus vienlaicīgi uzņēmušās sarakstā iekļuvušās personas, rodas jautājums par šo uzņēmumu efektivitāti. Vienlaikus būt vairāku desmitu uzņēmumu vadītājam, protams, izklausās ļoti respektabli un liek apbrīnot cilvēka talantus, taču būtiski ir ņemt vērā arī šo uzņēmumu darbības efektivitāti un sasniegtos finanšu rezultātus,» norāda Lursoft pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

SIA Latvijas Energoceltnieks valdei pievienojas divi jauni locekļi

Gunta Kursiša, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LEC reģistrē un pārjauno komercķīlu

Žanete Hāka, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils ēku komplekss ir apdrošināts, sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

«Pagaidām nekādu plašāku informāciju nevaram sniegt, jo notiek ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana. Ir jāizvērtē operatīvā situācija, jāveic telpu apsekojums, kas noteikti notiks šodien, tad varēsim lēst nodarīto zaudējumu apmēru,» sacīja Laukšteina.

Viņa piebilda, ka patlaban VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane piedalās Kultūras ministrijā sasauktajā operatīvajā sanāksmē.

LNT raidījumā 900 sekundes Strautmane sacīja, ka ugunsgrēkā visvairāk cietušas divas pils zāles - Baltā un Svētku zāle.

Savukārt par to, vai bijuši apdrošināti Rīgas pilī esošie muzeji un to krājumi, Laukšteinai informācijas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Rāvis: Investējiet bērnos, varbūt viņi vecumdienās par jums parūpēsies. Par valsti es neesmu pārliecināts

Dienas Bizness, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kad mūs slavē, ka esam priekšā visiem, paraugs Eiropai, rodas sajūta, ka dzīvojam paralēlās pasaulēs. Jautājums tikai: ar ko salīdzinām? Ir ļoti daudz sistēmisku problēmu, bet mēs tās nemēģinām risināt, tikai liekam ielāpiņus,» tā par valsts ekonomiku intervijā žurnālam Playboy saka uzņēmējs, Skonto būves vadītājs Guntis Rāvis.

Viņš stāsta, ka viņa rūpnīcās strādājošie cilvēki nereti izsaka vēlmi saņemt algu aploksnē, jo netic pensiju sistēmai. Redzot, ka, neraugoties uz samaksātajiem nodokļiem, pensiju laikam nebūs, cilvēki prasa naudu aploksnē. Uzņēmējs norāda, ka viņa vadītajos uzņēmumos šāds risinājums netiek praktizēts, «tāpēc daudzi cilvēki, kuri domā par nākotni, pamet Latviju, jo viņi zina, ka citā valstī, maksājot nodokļus, viņi tur pensiju saņems.»

Vienlaikus G. Rāvis gan neiesaka pamest valsti: «To gan ne. Vienīgais, ko varu piedāvāt – investēt savos bērnos. Tad viņi varbūt vecumdienās par jums parūpēsies. Par valsti es šajā ziņā neesmu pārliecināts.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rāvis: Mums nav celtniecības ministrijas, bet mēs kādreiz līdz tai nonāksim

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra ministrija, valsts akciju sabiedrība, katra pašvaldība veido savu iepirkumu grupu, taisa konkursu, kā grib un saprot par pareizu esam. Kāda tur var būt kvalitāte? Cik tad mums ir to cilvēku valstī, kas var būt speciālisti būvniecības iepirkumu jomā? Mums nav celtniecības ministrijas, faktiski nav atbildības piramīdas, kuras augšpusē būtu cilvēki, kuri par visu šo atbildīgi. Arī jaunais Būvniecības likums ir absolūti nekvalitatīvs un jaunais iepirkumu likums – ļoti apšaubāms. Bez nozares ministrijas neiztiksim. Pieminiet manus vārdus, mēs kādreiz līdz tai nonāksim, intervijā laikrakstam Diena norāda Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Fragments no intervijas

VVD šovasar paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar SIA Skonto būve Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projektā. Nesen intervijā Dienai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pauda pārliecību, ka nav nekādu šķēršļu tam, lai valsts konkursa kārtībā izvēlētos citu kompāniju dīķu attīrīšanai. Kāds ir jūsu – līdzšinējā šo darbu veicēja – skatījums uz šo situāciju?

Es, protams, esmu par to, lai viss sakārtojas un lai nebūtu problēmu. Bet domāju, ka gan VVD, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būtu jādomā, kā viņi to visu panāks. Mūsu viedokļi atšķiras. Jāņem vērā, ka tenderis bija izsludināts galīgi nemākulīgi, neprofesionāli, un tagad tam visam redzam sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku pratināšanas ēnā sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Trīs miljonāri lūdz pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošas zemes pie Biķernieku trases

LETA, 19.09.2018

Guntis Rāvis ir viens no trīs miljonāriem, kas vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, ir vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmēju sabiedrisko attiecību pārstāvji, vēstuli IZM parakstījis Rāvis, kuram pastarpināti pieder SIA «Skonto būve», Skoks un SIA «Resursi» vārdā - uzņēmuma valdes loceklis Putāns. SIA «Resursi» 50% caur uzņēmumu ķēdi pieder «Elko grupas» līdzīpašniekam un padomes priekšsēdētājam Putānam, bet otra puse uzņēmuma līdzīgās daļās pieder brāļiem Uldim un Mārtiņam Brīzēm.

Zemes īpašnieku sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka minētajām personām pieder zemes daļa, kas atrodas pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apsaimniekotās Biķernieku trases.

Lūgumā pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, kas atrodas pie CSDD Biķernieku trases, tās īpašnieki pauž nostāju, ka zeme faktiski netiekot izmantota nacionālās sporta bāzes vajadzībām, turklāt daļā no teritorijas neesot apmeklētājiem drošs tehniskais stāvoklis, piemēram, daļa no tribīnēm ir avārijas stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī darbu sāk moduļu māju ražotājs Heimdal Skonto Latvia, kura mērķis ir Skandināvu tirgus atvēršana Latvijas būvniekiem.

SIA Heimdal Skonto Latvia ir Norvēģijas uzņēmuma Heimdal Skonto Norway «meita», savukārt mātesuzņēmums uz pusēm pieder SIA Skonto būve un Norvēģijas Heimdal grupai. Uzņēmums Ventspilī ražo dzīvojamo māju moduļus, ko plānots realizēt Skandināvijas tirgū. Testa režīmā rūpnīca strādā jau kopš šā gada sākuma.

Šobrīd rūpnīcā strādā 42 cilvēki, ieskaitot administrāciju, un tā spēj saražot ap 10 tūkst. m2 mājokļu gadā. Tomēr rūpnīcas kopējais potenciāls ir ievērojami lielāks – apmēram 40 tūkst. m2 gadā – līdzīga platība kā jaunajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai jeb gandrīz sešiem standarta futbola laukumiem. «Ja tā varam salīdzināt, Ventspils rūpnīca katru gadu ir spējīga saražot vienu Gaismas pili. Latvijas mērogiem tie ir ļoti nopietni apjomi,» norāda uzņēmuma līdzīpašnieks Guntis Rāvis. Līdz pilnas jaudas sasniegšanai vēl jāoptimizē ražošanas process un jāapmāca cilvēki. Piemēram, patlaban tiek projektēta īpaši energoefektīva ēka jeb tā sauktā passive house, ko sāks ražot septembrī. Šobrīd rūpnīcā top 176 moduļi studentu viesnīcai, un pirmie 48 moduļi uz Norvēģiju aizceļos līdz aprīļa beigām. Labvēlīga Skandināvijas tirgus situācija ļautu sasniegt arī rūpnīcas plānoto jaudu jau tuvāko gadu laikā, nodarbināto speciālistu skaits var pieaugt proporcionāli rūpnīcas jaudas palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Prezidenta kanceleja; muzeju krājumi glābjami

Db.lv, LETA, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru