Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Laba veselība ir mūsu lielākā vērtība, tādēļ par to ir atbilstoši jārūpējas. Tas ietver gan noteiktus ikdienas ieradumus, gan arī profilaktiskas pārbaudes pie veselības aprūpes speciālistiem.

Šobrīd, kad daudz laika tiek pavadīts pie ekrāniem, acīm ir lielāka slodze. Labākais veids, kā sekot līdzi redzes asuma izmaiņām un acu veselībai kopumā, ir regulāra redzes pārbaude pie optometrista. Savukārt, ja ir radušās kādas sūdzības, piemēram, sāpes vai sausuma sajūta acīs, palīdzēs acu ārsts oftalmologs.

Kā parūpēties par savu acu veselību?

Ideālā gadījumā redzes pārbaude būtu jāveic vismaz reizi divos vai trīs gados. Ja tiek pamanītas kādas redzes asuma izmaiņas vai radušās kādas citas sūdzības, piemēram, miglojas redze vai ir grūtības lasīt, laiks doties uz vizīti pie acu aprūpes speciālista.

Drīzumā ražošanā plānots laist Latvijā radītus ātros siekalu Covid-19 testus, kuru validācijas procesu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā (PSKUS) iecerēts noslēgt līdz šā gada beigām, šodien vēstīja TV3 raidījums "900 sekundes".

Zinātniskā institūta laboratorijas ārsts Aigars Reinis norāda, ka tā dēvētais ātrais tests tiek izstrādāts jau sešus mēnešus. Ja Covid-19 pandēmijas tagadējie testi darbojas, identificējot vīrusa ribonukleīnskābes jeb RNS, tad ātrās diagnostikas tests darbojas pēc cita principa un ļaus saīsināt rezultāta noteikšanas laiku.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt - ir vīruss materiālā vai nav," stāstīja Reinis.

Precīzu laiku, kad varētu noslēgties validācijas process jeb veiktas visa veida pārbaudes, Reinis nevarēja nosaukt. Taču izstrādājamā testa precizitāte rāda ļoti labus rezultātus. "Mēs varam runāt par ap 90% precizitāti," saka ārsts.

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārstu speciālistu brigādēm iegādātas divas jaunas, speciāli aprīkotas automašīnas.

Īpaši sarežģītās situācijās palīgā ar tām dosies abas Rīgā izvietotās speciālās brigādes, kurām izsaukumu intensitāte ir vislielākā un kuras pie pacientiem dodas ne tikai galvaspilsētā, bet bieži vien uz novadiem līdz pat 100 kilometru attālumā no Rīgas un nepieciešamības gadījumā arī vēl tālāk.

Ārsta speciālista brigādes ir viens no dienesta īpašajiem resursiem. Uz izsaukumiem tajās dodas pieredzējis reanimatologs anesteziologs vai neatliekamās medicīnas ārsts kopā ar ārsta palīgu, kurš vienlaikus ir arī autovadītājs. Šo brigādi nevar izsaukt pats pacients. To piesaista mediķi, kuri jau strādā izsaukuma vietā, vai to uz notikuma vietu nosūta dispečercentrs, ja ir noticis negadījums ar daudz cietušajiem.

Rīgas rajona tiesa sākusi skatīt tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar reputāciju aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, 12.oktobrī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Prasība pret Rīgas Austrumu slimnīcas plaušu ārstu Alvilu Kramu vērsta par sabiedrisko mediju portāla "Rus.lsm.lv" sižetu. Tajā žurnālists Daniils Smirnovs atklāja, ka, tirgojot aromatizētās bezdūmu e-cigaretes, netiek ievēroti visi tirgošanas nosacījumi.

Tirgotāji reportāžā skaidroja, ka reklāmas plakātu nejauši apskatei izstūmusi apkopēja. Sižetā intervēts ārsts Krams. Viņš uzsvēra, ka pārkāpumus redz pats un ka elektroniskās cigaretes ir bīstamas, un smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

"Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību. Tas ir unikāls tiesas process visas Eiropas Savienības kontekstā," apgalvoja Krams.

Šodien stājas spēkā pastiprinātās prasības Covid-19 izplatības ierobežošanai, kuras vakar pieņēma valdība.

Uzklausot epidemiologu ziņojumus un ņemot vērā to, ka Covid-19 situācija nav uzlabojusies, valdība otrdien lēma par atsevišķiem pasākumiem, kas mazina pulcēšanos ārpus mājsaimniecības un darba kolektīva.

Valdība lēma, ka ierobežojumi sporta pasākumiem un grupu treniņiem iekštelpās tiek pagarināti līdz 13. novembrim. Tas nozīmē, ka telpās tāpat kā līdz šim būs iespējami individuāli treniņi, bet grupu nodarbības drīkstēs notikt ārpus telpām, neizmantojot garderobes.

Noteiktas arī stingrākas prasības masku lietošanai izglītības iestādēs. Proti, turpmāk gan bērniem no 13 gadu vecuma, gan skolotājiem sejas maskas būs jālieto, atrodoties izglītības iestādes koplietošanas telpās vai vietās, kur satiekas skolotāji vai tiekas vairāku grupu bērni. Masku varēs nelietot, piemēram, klases telpās, kur kopā ir vieni un tie paši bērni.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele uzsvēra, ka kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu mediķu algu palielinājums ir šīs valdības būtiskākais jautājums. «Mediķu algu palielināšana nebija tikai aizejošās valdības solījums, bet arī tagad Saeimā ievēlēto politisko partiju solījums, kas noteikti ir jāpilda,» sacīja Viņķele.

Pēc ministres domām, medicīnas māsas un citi veselības aprūpes profesionāļi noticējuši savulaik izteiktajiem solījumiem, tāpēc pamazām atgriezušies veselības nozarē. Savukārt, ja minētais solījums netiks izpildīts, tad pēc Viņķeles domām, Latvijas veselības aprūpes nozare piedzīvos katastrofālas sekas, proti, nozares profesionāļi vairs nenoticēs solījumiem un piedzīvos būtisku cilvēkresursu trūkumu.

Šodien, 19.novembrī stājas spēkā izmaiņas esošajā kārtībā, paredzot, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu varēs veikt ne tikai Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.

To paredz grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to no šodienas mājas karantīna būs jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis SPKC, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.

Veselības ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, nepieciešams maksimāli ātri noteikt personas, kuras kolektīvā atradušās ciešā kontaktā ar inficētu personu un noteikt personai medicīnisko novērošanu un mājas karantīnu.

Pašreizējos apstākļos, kad Covid-19 pacientu skaits dienas laikā pat mēdz pārsniegt 500 cilvēku, SPKC epidemiologiem darba apjoma dēļ nav iespējams operatīvi apzināt visas šo inficēto personu kontaktpersonas, lai informāciju nodotu šo personu ģimenes ārstiem.

ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa dzīvesbiedrei Melānijai Trampai konstatēta inficēšanās ar Covid-19, piektdien tviterī pavēstījis Baltā nama saimnieks.

"Mēs nekavējoties sāksim karantīnu un ārstēšanos. Mēs ar to kopīgi tiksim galā!," piebildis Tramps.

Dažas stundas iepriekš Tramps paziņoja, ka viņš ievēros karantīnu, jo vienai no viņa padomniecēm konstatēta inficēšanās ar Covid-19.

Tikmēr Trampa personiskais ārsts Šons Konlijs paziņojis, ka prezidenta veselības stāvoklis esot "labs" un viņš, lai gan karantīnā, turpinās pildīt savus pienākumus.

Viņš piebildis, ka Tramps un Melānija jūtas labi un savu pašizolācijas periodu aizvadīšot Baltajā namā.

Baltais nams jau atcēlis piektdien paredzēto Trampa priekšvēlēšanas kampaņas mītiņu Floridā, kas ir viens no svarīgākajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem.

Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem Covid-19 ierobežojumu mazināšanai - samazināt 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 gadījumiem - var tikt sasniegts mēneša laikā, pieļauj Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pašlaik šis kumulatīvais rādītājs ir 594 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kā aģentūrai LETA prognozēja SPKC, "ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti", saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet "pieļaujamais saslimstības līmenis" - 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju - varētu tikt sasniegts mēneša laikā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91, kas nozīmē, ka 100 ar Covid-19 saslimušie inficē 91 citu cilvēku.

SPKC atzīst, ka, analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Sociālās aprūpes centrs Rūre, kas nupat tapis bijušā Liepājas bērnunama telpās Labraga ielā 11, ir biznesa projekts, kas savu darbību sāka, pateicoties ALTUM aizdevumam 2,18 miljonu eiro apmērā. Rūre ir aprūpes centrs ar visa veida aprūpi, tostarp medicīnisko.

Dienas Biznesa jautājumi sociālās aprūpes centra Rūre valdes loceklim Kristiānam Dāvim gan par ideju, gan par biznesa nišu kopumā.

Kā radās ideja, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams, ka tas ir pieprasīts un var būt arī biznesa ideja?

Pēc izglītības esmu ārsts. Pabeidzu ārsta studijas, aizgāju rezidentūrā ķirurģijā. Gaiļezerā pavadīju divus gadus, mācoties ķirurģiju. Pēc tam pārgāju uz asinsvadu ķirurģiju un tur pavadīju gadu. Visa šī praktiskā darba laikā es sapratu to, ka ļoti bieži cilvēkiem konstatē slimību terminālā stadijā vai arī cilvēks vienkārši ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama pilna aprūpe visu diennakti. Vienmēr šādos gadījumos piederīgie ir prasījuši - ko mums iesākt?

Veselības ministrija uzsākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas, tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

«Šis ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka konkurence. Mūsu mērķis ir palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem. Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.

Jaunietis pēc ilgstošas čipsu un citu uzkodu lietošanas kļūst akls

Kāds 17 gadus vecs jaunietis kļuvis akls pēc tam, kad vairākus gadus pārticis tikai no dažādām uzkodām, raksta BBC.

Kopš pamatskolas beigšanas jaunietis ēdis tikai kartupeļus frī, Pringles čipsus un baltmaizi, kā arī dažkārt desas šķēlīti.

Pēc tam, kad viņš zaudējis redzi, veiktās analīzes uzrādījušas, ka viņam ir nopietns vitamīnu trūkums organismā. Jau 14 gadu vecumā viņu pārbaudīja ārsts, reaģējot uz sūdzībām par nogurumu. Toreiz viņam tika diagnosticēts vitamīna B12 trūkums un izrakstīti uztura bagātinātāji, taču jaunietis tos nav lietojis. Pēc trim gadiem viņš tika nogādāts Bristoles Acu centrā ar progresējošu redzes zudumu. Acu priekšā viņam rādījušies melni plankumi, tādējādi viņš nav spējis pats paiet pa ielu.

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, tā pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai paziņoja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet taču plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.

"Šobrīd ietekme uz ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir mainīgs lielums, jo situācija gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā strauji attīstās. Arvien vairāk valstu nosaka jaunus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes un ierobežojot robežu šķērsošanu. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus," norāda J.Reirs.

Pacientu un ārstu ērtībām "DATAMED" medicīniskās diagnostikas sistēma ir papildināta ar jaunas iestādes - Latvijas Infektoloģijas centra – veikto, šobrīd ļoti aktuālo analīžu rezultātiem.

"DATAMED" ir medicīnas informācijas sistēma, kurā tiek apkopoti vairuma Latvijas medicīnisko laboratoriju veikto izmeklējumu rezultāti, tostarp visu laboratoriju veiktie Covid-19 testu pārskati.

Papildus koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 analīžu datiem, ko "DATAMED" sistēmā līdz šim sniedza jau zināmie pakalpojumu sniedzēji "E.Gulbja Laboratorija" un "Centrālā Laboratorija", tagad ārstiem un pacientiem ir pieejami arī Latvijas Infektoloģijas centrā veikto analīžu rezultāti, un tādējādi sistēmā pieejams visu Covid-19 diagnostikas rezultātu apkopojums vienuviet, turklāt uzreiz pēc laboratorijās iegūto analīžu apstiprināšanas.

"Noslēgtā sadarbība ar Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centru ir pavērusi vēl plašākas iespējas "DATAMED" esošajiem un potenciālajiem klientiem," stāsta "DATAMED" valdes loceklis Normunds Ančupāns.

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā pašizolācijas valsts atbalsta programmā līgumus par pakalpojumu sniegšanu noslēgušas jau 3 viesnīcas, kuras piedāvā izmitināt personas 179 numuros, un vēl ar vairākām viesnīcām līgumi ir izskatīšanas stadijā, informē LIAA.

Atbalstu pašizolācijai šajās viesnīcās var saņemt Covid-19 kontaktpersonas, Covid-19 pacienti ar viegliem simptomiem, Covid-19 pacienti pēc ārstēšanās stacionārā, kam vēl saglabājušies simptomi kā arī personas, kuras atgriezušās Latvijā ar repatriācijas reisiem.

"Mūsu prioritāte bija pēc iespējas ātrāk noslēgt pirmo līgumu, lai nodrošinātu valsts atbalsta iespējas tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atgriezās Latvijā no Lielbritānijas ar repatriācijas reisu 28. decembrī. Šobrīd līgumi jau ir noslēgti ar vairākām viesnīcām, un iedzīvotāji, kuri vēlēsies izmantot valsts atbalstu pašizolācijai, var izvēlēties jebkuru no tām," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka šīs programmas realizācijā savu atbalstu sniegusi arī Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, aicinot savus biedrus iesaistīties un sniegt iedzīvotājiem pašizolācijas pakalpojumus.

Grieķijas veselības ministrs pirmdien pieprasījis privātajā sektorā strādājošo mediķu iesaistīšanos cīņā ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Atēnu reģionā.

Grieķijas veselības ministrs Vasilis Kikilijs pirmdien norādīja, ka, neskatoties uz atkārtotajiem aicinājumiem privātajiem ārstiem brīvprātīgi pieteikties palīgā valsts sektoram, tikai daži to ir izdarījuši, tādēļ viņš izdevis rīkojumu piesaistīt speciālistus pataloģijā, pneimonoloģijā un vispārējā medicīnā.

Kikilijs jau piektdien paziņoja, ka piesaistīs privātā sektora ārstus, ja vien 48 stundu laikā nepieteiksies vismaz 200 brīvprātīgie.

Valdības preses pārstāve šodien paziņoja, ka brīvprātīgi pieteicies tikai 61 ārsts no privātā sektora.

Viņa paziņoja, ka valdība nolēmusi, ka pienācis laiks mobilizēt privātos ārstus cīņā ar pandēmiju, jo visas iespējas brīvprātīgai dalībai ir izsmeltas.

Lai mazinātu smēķēšanas izplatību valstī, Lielbritānija plāno kļūt par pirmo valsti pasaulē, kurā ārsti licencētas e-cigaretes varēs izrakstīt kā medicīniskus līdzekļus cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.

Lielbritānijas valdība, pamatojoties uz Lielbritānijā un ASV veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem, uzskata, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas nekā tradicionālās cigaretes.

Lielbritānijas veselības nozares regulators – Zāļu un veselības aprūpes produktu regulācijas aģentūra (Medicines and Healthcare products Regulatory Agency - MHRA) 29. oktobrī paziņoja, ka uzsāks elektronisko cigarešu licencēšanu. Visiem MHRA iesniegtajiem elektronisko cigarešu produktiem tiks piemērota tāda pati apstiprināšanas procedūra, kā citiem recepšu medikamentiem.

Pēc medicīniskā līdzekļa licences saņemšanas, ārsti pacientiem elektroniskās cigaretes varēs izrakstīt kā līdzekli smēķēšanas atmešanai. Katru gadījumu ārsts varēs izvērtēt individuāli, cik lietderīgi pacientam ir izrakstīt e-cigaretes, lai palīdzētu viņam pārtraukt smēķēšanu.

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".