Rīgas pilsētas būvvalde atkārtoti rosina paplašināt pašvaldību būvinspektoru pilnvaras un sakārtot normatīvo regulējumu par ekspluatācijā nodotu ēku turpmāku apsekošanu, norādīts šodien izplatītajā paziņojumā medijiem.
 
«Rīgas pilsētas būvvalde nosūtījusi kārtējo vēstuli Ekonomikas ministrijai ar virkni priekšlikumu būvniecības kontroles uzlabošanai, piemēram, noteikt būvinspektoram tiesības faktiski pārtraukt būvdarbus vai pārtraukt ēkas ekspluatēšanu, atrisināt jautājumu par būvinspektora iekļūšanu būvobjektā vai ekspluatācijā nodotā būvē, ja īpašnieks to būvinspektoram liedz, paredzēt likumdošanas aktos regulāru zināšanu un prasmju pārbaudi būvspeciālistiem, ieviest būvuzrauga pienākumu nodrošināt būvdarbu uzraudzību katru dienu, kad objektā notiek būvdarbi, uzlikt par pienākumu būves īpašniekam reizi piecos gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu būves tehniskās apsekošanas veikšanai un ar atzinumu iepazīstināt pašvaldību,» skaidro Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs.
 
Patlaban pašvaldības būvinspektoriem nav pilnvaru fiziski pārtraukt būvdarbus objektā, ja konstatēta patvaļīga būvniecība, normatīvo aktu pārkāpumi vai būves bīstamība. Būvvalde strādā Administratīvā procesa likuma ietvaros, kas neparedz tiesības izdzīt strādniekus no būvobjekta un aizzīmogot objektu, konfiscēt instrumentus, tehniku utt., lai nodrošinātu, ka būvdarbi tiešām tiek pārtraukti. Šis regulējums nav efektīvs un nenodrošina tūlītēju būvinspektora rīkojumu izpildi, it sevišķi situācijās, kad ir radies apdraudējums. Administratīvā procesa likums īpašniekiem ir devis visas tiesības lēmumus atkārtoti apstrīdēt dažādās institūcijās, tādējādi būtiski novilcinot laiku, norāda būvvalde.

Tāpat būvinspektoriem ir paredzētas tiesības iekļūt būvobjektos, taču Satversmē ēku īpašniekiem ir paredzētas tiesības neielaist nepiederošas personas, tostarp būvinspektorus, savos objektos, ko ēku īpašnieki nereti arī izmanto. Protams, ir iespējams ēkās iekļūt, ja par to ir tiesas lēmums, taču tas prasa zināmu laiku, akcentē Būvvaldes vadītājs.
 
Papildus būvvalde rosina noteikt, ka sertificējošajai institūcijai ir pienākums anulēt būvspeciālista sertifikātu, ja konstatēti būtiski pārkāpumi vai rupjas kļūdas veiktajā darbā; ka būvinspektors pieaicināms pēc noteiktu darbu, piemēram, nulles cikla izbūves pabeigšanas, atsevišķu inženierkomunikāciju izbūves pabeigšanas, atsevišķu nozīmīgo konstrukciju izbūves; ka visu grupu būves ir jāuzmēra pēc pamatu izbūves pabeigšanas; nepieciešams ierobežot situāciju, kad ģenerāluzņēmējs faktiski nenodarbina nevienu kvalificētu būvniecības speciālistu, bet pakalpojuma sniegšanu nodrošina tikai ar apakšuzņēmēju palīdzību; paredzēt administratīvo atbildību arī par maznozīmīgiem pārkāpumiem, kas tiek pieļauti būvdarbu veikšanas laikā, teiksim, nesakārtotu dokumentāciju.
 
Būvvaldes vadītājs nepiekrīt Ekonomikas ministrijas publiski paustajam, ka būvvaldēm nepietiek kapacitātes ekspluatācijā nodotu ēku apsekošanai. «Ja raugās uz pašreizējo normatīvo aktu regulējumu, būvvaldēm likumā nav noteikts pienākums apsekot jau ekspluatācijā nodotas ēkas. Tas vispār nav uzdots nevienai institūcijai. Būvvalde dara to, kas būtu jādara īpašniekiem, un pašlaik strādā ārkārtas režīmā,» norāda I. Vircavs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra