Apsekojot kopumā 59 Maxima un 58 Rimi un Supernetto ekspluatētos veikalus Rīgā, būvinspekcija ir konstatējusi nedrošuma pazīmes 13 Maxima un 18 Rimi un Supernetto veikalos.

Maxima gadījumā konstatētas plaisas būvju konstrukcijās. Lai konstatētu to ietekmi uz ēku nestspēju un noturību, īpašniekiem uzdots divu nedēļu laikā nodrošināt, lai tiktu veikta tehniskā apsekošana.

Tikmēr Rimi un Supernetto gadījumā konstatēts slikts konstrukciju tehniskais stāvoklis, plaisas, konstrukciju mitruma ietekmes pazīmes. 11 veikalos konstatēta ierobežota evakuācijas izeju pieejamība, 20 veikalos noliktavu un personāla telpu apsekošana nav nodrošināta. Arī šo ēku īpašniekiem uzdots divu nedēļu laikā nodrošināt, lai tiktu veikta tehniskā apsekošana.

Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, šodien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-T/LNNK).

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad vakar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepazīstināja Kultūras ministriju (KM) ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecināja, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

Rīgas pilsētas būvvalde, izvērtējot telpu nomnieka iesniegumu un būvtehniskās apsekošanas atzinumu, pagaidām nav atļāvusi atpūtas kompleksa Akvalande ekspluatāciju, informēja Rīgas būvvaldē.

Kā pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, būvvaldē 14.novembrī ir iesniegts telpu Mūkusalas ielā 45/47 nomnieka SIA Big Plus iesniegums, kam pievienots sertificēta eksperta - būvinženiera Aleksandra Korjakina būvtehniskais apsekošanas atzinums akvaparka Akvalande vienai ēkai. Savukārt otrai ēkai, kurā atrodas baseins, kā norādīts iesniegumā, laika trūkuma dēļ nav veikta apsekošana, un šo ēku patlaban neesot paredzēts ekspluatēt.

Telpu nomnieks, pamatojoties uz būvtehniskās apsekošanas atzinumu, iesniegumā norādījis, ka saskaņā ar eksperta norādījumiem ir veikti atjaunošanas darbi vienai ēkai un tādēļ būvvaldei tiek lūgts atļaut daļēju Akvalandes ekspluatāciju.

Pēc Rīgas pilsētas būvvaldes rīkotājām pārbaudēm sabiedriskas nozīmes ēkās, būvuzņēmuma SIA Re&Re objektos, Rīgas veikalos Maxima un Rimi/Supernetto divos konstatēts iespējams to konstrukciju nestspējas apdraudējums: Rimi veikalā, A. Deglava ielā 110, un Maxima veikalā Lubānas ielā 117, tirdzniecības centrā Sahara.

Veicot ekspluatācijā nodoto lielveikalu Maxima vizuālu apsekošanu, būvvalde ir konstatējusi, ka tirdzniecības centra Sahara Rīgā, Lubānas ielā 117, kurā atrodas lielveikals Maxima, nesošajās konstrukcijās visos tā stāvos ir novērojama caurejoša plaisa, kuras platums vietām sasniedz 2-3 cm. Būvvalde ir informējusi minētā tirdzniecības centra īpašnieku par vizuālās apsekošanas laikā konstatēto, kā arī uzdevusi nekavējoties veikt tirdzniecības centra nesošo konstrukciju tehnisko apsekošanu, lai noskaidrotu plaisu rašanās iemeslus un to iespējamo ietekmi uz ēkas noturību un drošību.

Rīgas pilsētas būvvalde atļāvusi ūdens atpūtas kompleksa Akvalande vienas ēkas ekspluatāciju, aģentūra LETA uzzināja būvvaldē.

Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka pastāstīja, ka 5.decembrī būvvaldē saņemts SIA Big Plus iesniegums ar pievienotu 4.decembrī sagatavotu sertificēta būvinženiera Aleksandra Korjakina vienas kompleksa ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu un atkārtotu lūgumu atļaut atsākt tās ekspluatāciju.

Izvērtējot saņemto ekspertīzes atzinumu kopsakarībā ar jau iepriekš saņemtajiem atzinumiem par konkrēto ēku, būvvalde konstatēja, ka Korjakins, veicot šīs ēkas atkārtotu apsekošanu, secinājis, ka visi iepriekšējā ekspertīzē norādītie būtiskie trūkumi ir novērsti un nav konstatētas konkrētās ēkas konstrukciju nepilnības un defekti, kas norādītu uz telpu nesošo konstrukciju nestspējas samazinājumu. Līdz ar to šīs ēkas ekspluatācija ir pieļaujama.

Uzņēmums Rimi Latvia ir saņēmis atsevišķas vēstules no Rīgas pilsētas būvvaldes par 12 Rimi un Supernetto veikalu apsekošanas rezultātiem, informē Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.

Viņa norāda, ka vēstulēs uzrādīti vizuāli defekti veikalu telpās, taču tie ir ļoti vispārīgi vērtējumi. Rīgas būvvaldes pārbaužu rezulāti atsevišķos Rimi veikalos ir piemēram, šādi: konstatēts mitruma pleķis piekārtajos griestos, plaisas grīdā noliktavas telpā, rūsa veikala pagrabā, nesniedzot pilnīgu priekšstatu par ēkas tehnisko stāvokli.

Vērtējot Rīgas pilsētas būvvaldes darbību, ir jāņem vērā vairāki aspekti, uzsver L. Podskočija, norādot, ka būvvaldes pārstāvji veic tikai vizuālu ēku apsekošanu, netiek veikta detalizēta ēkas izpēte, piemēram, nesošo konstrukciju slodžu pārbaude atbilstoši projekta dokumentiem un realitātei.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Rīgas pilsētas būvvalde ir atļāvusi abu atpūtas kompleksa Akvalande ēku ekspluatāciju, aģentūrai BNS pastāstīja būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Viņa atgādināja, ka pērn decembra sākumā būvvalde atļāva ekspluatēt Akvalande kompleksa ēku, kurā notiek dažādas ūdens atrakcijas, bet ceturtdien atļauta arī ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatācija.

Žūka sacīja, ka 30.decembrī būvvalde saņēma Akvalandes telpu nomnieka Big Plus iesniegumu, kam bija pievienots sertificēta būvinženiera atkārtots baseina ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un informācija, ka būvinženiera ieteikumi ir izpildīti un lūgums atkārtoti atsākt ēkas ekspluatāciju. Būvinspekcijas pārstāvji šogad 6.janvārī atkārtoti apsekoja abas ēkas un konstatēja, ka abu ēku ekspluatācijas bīstamības pazīmes ir novērstas, tādēļ būvvalde atļāva ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatāciju.

Pirmdien alpīnistu komanda veiks Gaismas pils jumta apsekošanu, lai noskaidrotu iemeslu, kāpēc jumtā radusies sūce. Pašlaik viena no versijām ir visai komiska – iespējams, vainīgi izrādīsies putni, kas Gaismas pils spici bieži vien izmanto kā pieturvietu ceļā.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jumtam līgums ar pasūtītāju paredz 10 gadu garantiju, un pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) regulāri veic gan jumta apsekošanu, gan defektu novēršanu, ja tādi ir radušies, informē NBA pārstāve Inga Sokolova.

Lai iespējami ātri novērstu ēkas spicē radušos sūci, jau pirmdien alpīnistu komanda veiks kārtējo jumta apsekošanu. Šobrīd to nav iespējams darīt tāpēc, ka bibliotēkā notiekošo pasākumu dēļ nav saņemta atļauja veikt šāda veida darbus. Pēc apsekojuma rezultātu saņemšanas NBA kopīgi ar projekta autoriem veiks nepieciešamos pasākumus bojājumu novēršanai.

Rīgas pilsētas būvvalde uzdevusi ūdens un izklaides parka Akvalande īpašniekiem nekavējoties pārtraukt abu ēku ekspluatāciju, līdz to konstrukciju tehniskās apsekošanas atzinuma iesniegšanai Būvvaldē un tā izvērtēšanai, informē būvvaldes pārstāve Zane Rezgale.

Uzņēmumam uzdots nekavējoties veikt abu ēku konstrukciju detalizētu tehnisko izpēti, iesniedzot tehniskās apsekošanas atzinumu izvērtēšanai būvvaldē līdz 21.novembrim un informēt īpašnieku par šajā atzinumā konstatētajiem faktiem un norādījumiem.

Būvvalde ir uzdevusi iesniegt tehniskās apsekošanas atzinumu izvērtēšanai Būvvaldē līdz 21.novembrim. To, cik ātri tiks pasūtīts abu ēku konstrukciju tehniskās apsekošanas atzinums un cik ātri sertificēts speciālists to sagatavos, ir atkarīgs attiecīgi no īpašnieka un sertificētā speciālista.

Atkarībā no tā, kas tiks norādīts sertificēta speciālista sagatavotajā atzinumā, ko iesniegs Rīgas pilsētas būvvaldei izvērtēšanai, būs atkarīga turpmākā rīcība, skaidro būvvalde.

Stradiņu slimnīcas A korpusa būvniecības defektus iespējams novērst četru nedēļu laikā, turklāt publiskotie viedokļi par demontāžu un citiem veicamiem darbiem ir ievērojami pārspīlēti, norāda pilnsabiedrības SBRE eksperti.

Neatkarīgā eksperta Alda Dzirkaļa pabeigtais un Veselības ministrijai iesniegtais atzinums par Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības ietvaros pabeigtajiem darbiem uzsver nepieciešamību nekavējoties, steidzamības kārtā novērst defektus un atsākt būvdarbus, lai izvairītos no turpmākas konstrukciju bojāšanas.

Galveno nepieciešamo defektu novēršanas darbu saraksts ir sekojošs: ir jāveic atsevišķu kolonnu novirzes novērtējums, un tām kolonnām, kurām novirzes konstatētas, jāveic konstrukcijas pastiprināšana. Kolonnu novirzes novērtējums ir veikts, un pastiprināšana jāveic septiņām kolonnām no 328, tātad 2% no kopējā kolonnu skaita.

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Pieteikumu publiskā iepirkuma par audzstāvu dzīvojamās ēkas un tirdzniecības centra Rīgā, Priedaines ielā 20 konstrukciju pašreizējā stāvokļa novērtējuma, apsekošanas un ģeotehniskās izpētes ekspertīzi iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 29. augustam, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Publiskā iepirkuma mērķis ir iegūt pēc iespējas kvalitatīvāku piedāvājumu un rezultātu. Šo iemeslu dēļ nolikumā norādīts, ka pretendentam jāveic līguma izpildes vietas apskate.

Tā kā pretendenti interesi par teritorijas apskati sāka izrādīt pēc apsekošanai paraudzētā termiņa beigām, tika pieņemts lēmums par termiņa pagarinājumu, objekta apsekošanas pēdējo dienu paredzot ne vēlāk kā sešas darba dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, līguma izpildes vietas apskati piesakot pie Būvvaldes pārstāvja ne vēlāk kā 2 darba dienas pirms apskates veikšanas, skaidro būvvalde.

Sērijveida māju vidējais nolietojums ir 30-50% apmērā un atkarībā no uzturēšanas tās var kalpot vēl 20-50 gadus, intervijā Latvijas Radio atklāja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Informācija par ēku stāvokli apkopota pirms vairākiem gadiem, un atkarībā no tā, cik pienācīgi ēkas uzturētas, arī vienas sērijas nami atšķiras, bet vidējais nolietojums ir 30-50% apmērā, skaidroja Oša.

Pēc viņas teiktā, mazāka problēma ir ēku konstrukcijas, savukārt nopietnas problēmas ir ar ēkas iekšējām komunikācijām - inženierietaisēm, cauruļvadiem, kā arī logiem, kas sen nav mainīti, un balkoniem.

«Pie 100% nolietojuma par laimi neesam tikuši, un līdz tam nedrīkst situāciju novest,» brīdināja Oša.

Viņa uzsvēra, ka pārbaudīt ēku ir pārvaldnieka vai īpašnieka pienākums. Gadījumā, ja ēkā ir plaisas, bet pārvaldnieks nereaģē, nepilda savus pienākumus, īpašniekiem šādi ēku uzraugi ir jānomaina, vēršot radušos zaudējumu piedziņu pret pārvaldnieku.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) par 242 000 eiro no Somijas uzņēmuma Roadscanners OY iegādājusies jaunu autoceļu apsekošanas ierīci - grunts penetrācijas radaru un lāzerskenēšanas iekārtu, kas ļaus ievērojami labāk novērtēt ceļu stāvokli un būtiski uzlabot projektēšanas kvalitāti, iekārtas prezentācijā sacīja LVC Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs.

Grunts penetrācijas radars un 3D lāzerskenēšanas iekārta Road Doctor Survey Van (RDSV) ir kompleksa un modulāra ceļu apsekošanas sistēma, tā patlaban ir viena no modernākajām ceļu apsekošanas sistēmām Eiropā.

Ar iekārtas palīdzību iespējams novērtēt ceļa tehnisko stāvokli - iegūt telpisku ceļa un tam pieguļošās teritorijas attēlu, ceļa seguma ģeometriju, izmērīt rišu dziļumu un konfigurāciju, saņemt informāciju par ceļa segu veidojošo konstruktīvo kārtu biezumu.

Akimovs skaidroja, ka RDSV automašīnas priekšgalā piestiprināts radars, kas var noteikt konstrukcijas slāņa stāvokli līdz viena metra dziļumam, uzreiz aiz šī radara ir vēl viens, kas konstrukcijas slāni izmēra līdz četru metru dziļumam. Automašīnas aizmugurē ir radara antena, kas pie ideāliem grunts apstākļiem var izanalizēt konstrukciju līdz 15 metru dziļumam, ietverot arī ceļa pamatni.

Rīgas pilsētas būvvalde atkārtoti rosina paplašināt pašvaldību būvinspektoru pilnvaras un sakārtot normatīvo regulējumu par ekspluatācijā nodotu ēku turpmāku apsekošanu, norādīts šodien izplatītajā paziņojumā medijiem.

«Rīgas pilsētas būvvalde nosūtījusi kārtējo vēstuli Ekonomikas ministrijai ar virkni priekšlikumu būvniecības kontroles uzlabošanai, piemēram, noteikt būvinspektoram tiesības faktiski pārtraukt būvdarbus vai pārtraukt ēkas ekspluatēšanu, atrisināt jautājumu par būvinspektora iekļūšanu būvobjektā vai ekspluatācijā nodotā būvē, ja īpašnieks to būvinspektoram liedz, paredzēt likumdošanas aktos regulāru zināšanu un prasmju pārbaudi būvspeciālistiem, ieviest būvuzrauga pienākumu nodrošināt būvdarbu uzraudzību katru dienu, kad objektā notiek būvdarbi, uzlikt par pienākumu būves īpašniekam reizi piecos gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu būves tehniskās apsekošanas veikšanai un ar atzinumu iepazīstināt pašvaldību,» skaidro Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs.

Pirmdien, 28.novembrī, Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas RVP inspektori ir paņēmuši augsnes paraugus no teritorijas Ūnijas ielā 11b, lai identificētu iespējamo vides piesārņojumu, informē VVD.

SIA Rīgas ūdens pārstāvji paņēma paraugus no pilsētas kopējās kanalizācijas sistēmas.

Vides inspektori strādā arī SIA Olaines ķīmiskā rūpnīcā Biolars Olainē, Rūpnīcu ielā 3 un ar atkritumu apsaimniekotāju SIA Corvus Company, ar kuru šim uzņēmumam ir līgums par atkritumu apsaimniekošanu, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 7d, veicot pilnu teritorijas apsekošanu un grāmatvedības datu pārbaudi.

Nedēļas nogalē no Ūnijas ielas 11b izvesto nezināmas izcelsmes bīstamo ķīmisko vielu paraugi ir nodoti akreditētai laboratorijai ekspertīzes veikšanai.

Bīstamo atkritumu izvešanas darbi šodien tiks turpināti arī no Ūnijas ielas 11b iekštelpām, kurās var iekļūt nepiederošas personas.

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā pusē vēlēšanu iecirkņu Rīgā būtisks pārsvars pār pārējiem partijām ir apvienotajam "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstam, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas dati.

Pēc rezultātu apkopošanas 82 no 158 iecirkņiem attiecīgais politiskais spēks saņēmis 52,50% balsu, kas ļautu Nilam Ušakovam nosargāt Rīgas mēra amatu.

Tālāk seko Latvijas Reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts, kas pagaidām ieguvis 13,19% balsu, Jaunā konservatīvā partija - 12,72%, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 8,98%, un "Vienotība" - 6,02%.

Pārējās partijas pašlaik nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot Zaļo un zemnieku savienībai ar 3,24% vēlētāju atbalstu.

Kā ziņots, aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas un Rīgas Stradiņa universitātes pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecināja, ka partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē, jo par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju.

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Jau 4. oktobrī klajā nāks izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki: vienā izdevumā būs atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar Latvijas bagātākajiem cilvēkiem arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

Vispirms jauno izdevumu, ko jau tradicionāli sagatavojuši Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertiem, saņems laikraksta Dienas Bizness abonenti, savukārt nākamnedēļ tas nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Pats galvenais ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Rīgas pilsētas būvvaldes kompetence jautājumos par būvkonstrukciju drošību ir apšaubāma, apgalvo arhitektu biroja SIA Depo projekts līdzīpašnieks Uldis Zanders.

Uzņēmuma Depo projekts līdzīpašnieks U. Zanders, kurš kopā ar savu sertificēto būvinženieru komandu veic Rimi veikalu padziļinātās izpētes un ir iepazinies ar būvvaldes vēstulēm, kas adresētas SIA Rimi Latvia, norāda, ka viņam šo vēstuļu saturs rada šaubas par būvvaldes kompetenci.

«Man kā projektētājam, lasot šīs vēstules, rodas jautājumi par Rīgas būvvaldes darbinieku kompetenci. Piemēram, ir vizuāli apsekots objekts, nekas nav konstatēts, bet būvvalde uzdod veikt tehnisko apsekošanu. Tas ir pozitīvi preventīvs pasākums, bet kāpēc būvvalde medijos paziņo, ka veikals ir to ēku skaitā, kurās konstatētas nedrošības pazīmes,» jautā U. Zanders.

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.