Būve

Somijas eksperts: Rupjās kļūdas konstrukcijā profesionāliem būvniekiem bija jāpamana

NOZARE.LV, 03.12.2013

Jaunākais izdevums

Zolitūdes projekta atbildīgajiem būvinženieriem būtu bijis jāpamana rupjās kļūdas, kas pieļautas nesošo konstrukciju dizainā, uzskata Somijas kompānijas Rak Tek Solutions galvenais inženieris Tomass Kaljass.

Kā vēstīts, projekta ģenerāluzņēmēja Re&Re pirmās kārtas - lielveikala celtniecības - atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Staņislavs Kumpiņš, bet otrās kārtas - jumta apzaļumošanas un 12 stāvu dzīvojamās ēkas celtniecības - atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Jevgeņijs Ņesterovičs.

Somijas eksperts, kas pētījis līdzīgus būvniecības negadījumus, uz jautājumu, vai sabrukušajā Maxima veikala ēkā izmantotās konstrukcijas ir tik inovatīvas, ka inženieriem nav izveidojušās atstrādātas procedūras, kā tās realizēt dzīvē, atbildēja noliedzoši. Viņš norādīja, ka nereti gan laba prakse tiek izmainīta, jo konstrukcijas tiek kopētas bez izpratnes par to, kā tās darbojas.

Ja pieņem, ka katram celtniecības uzņēmumam ir savs būvinženieris, tad arī projekta izpildītājiem būtu bijis jāievēro, ka viņiem uzbūvēt uzdotās konstrukcijas ir projektētas neloģiski, savu viedokli pauda Kaljass. Viņaprāt, problēma gan esot apstāklī, ka ne visām būvkompānijām ir darbinieki ar kvalitatīvu izglītību būvinženierijā, nozarē trūkstot inženieru šī vārda tiešajā nozīmē.

Būvfirma Re&Re jebkādas šaubas par savu atbildīgo darbinieku profesionalitāti noraida, arī radniecīgās saites projektā iesaistīto uzņēmumu starpā darbu kvalitāti neesot ietekmējušas - uzņēmums šajā faktā nesaskata nedz biznesa ētikas pārkāpumus, nedz arī interešu konfliktu.

Pēc kratīšanas un servera izņemšanas Re&Re mājaslapas darbība nav atjaunota, bet iepriekš informācija tajā liecināja, ka Kumpiņš ir atzīts par uzvarētāju nominācijā Gada projektu vadītājs Latvijā 2011, kā arī saņēmis apbalvojumu Gada inženieris 2013. Laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam Kumpiņš vadījis restaurācijas un rekonstrukcijas darbus Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī, Kumpiņam uzticēts arī projektu vadītāja amats Valsts ieņēmumu dienesta jaunā administratīvā kompleksa būvniecībā.

Šobrīd gan līdz Zolitūdes traģēdijas cēloņu un atbildīgo noskaidrošanai trim ēku būvdarbu vadītājiem - Kumpiņam, Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam - Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) būvinženieru sertifikātus ir apturējusi.

Arhitektu biroja Kubs līdzīpašniece Dace Putniņa, kas ir Zolitūdes projekta ģenerāluzņēmēja Re&Re līdzīpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre, konkrētajā projektā nebija aktīvi iesaistīta, uzsvēra Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas direktore Mārīte Straume.

«Latvijā dzīvesbiedriem ir atļauts piedalīties kopīgos projektos, realizēt kopīgas biznesa intereses un dzīvot kopā. Situācija, ka kāds ar kādu ir precējies, nav ne neētiska, ne arī paredz jebkādas atkāpes no caurskatāmas un rūpīgas kontroles būvniecības projektos,» uzsvēra Straume.

«Bez tam konkrētajā projektā Dace Putniņa nebija aktīvi iesaistīta,» piebilda Re&Re pārstāve.

Pēc viņas teiktā, Re&Re un arhitektu birojam Kubs bijuši vairāki kopīgi projekti, un privātajiem pasūtītājiem tas ir bijis zināms fakts, turklāt šāda saistība tikusi uzskatīta pat kā pievienotā vērtība kvalitatīvam projekta iznākumam.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Putniņai pieder 92,54% Kubs kapitāldaļu, bet 7,46% īpašnieks ir Andris Kalinka. Didzis Putniņš ir viens no četriem SIA Re&Re līdzīpašniekiem.

Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē sagruvusi veikala Maxima ēka, nogalinot 54 cilvēkus un vairākus desmitus smagi savainojot. Pirms nelaimes vairākas reizes nostrādājusi ugunsdzēsības signalizācija, taču cilvēki netika evakuēti. Traģēdija rosinājusi plašas diskusijas par būvniecības kvalitāti Latvijā, par Maxima attieksmi pret darbiniekiem un viņu drošību, kā arī par to, kas atbildīgs, ka šāda nelaime varēja notikt.

Gan lielveikalu, gan tai blakus esošo daudzstāvu dzīvojamo māju attīstīja Homburg grupas uzņēmums Homburg Zolitude. Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē, kad tika atklāts iepirkšanās centrs. Ēkas daļa, kurā atradās sagruvušais Maxima veikals, patlaban pieder ar Maxima Latvija saistītajam SIA Tineo.

Zolitūdes kompleksa otrās kārtas - 12 stāvu dzīvokļu kompleksa - celtniecība tika sākta 2013.gada maijā. Pēc traģēdijas otrās kārtas būvniecība ir apturēta.

Re&Re ir ģenerāluzņēmējs šī projekta būvdarbiem. Projektā iesaistīts arī būvuzraudzības uzņēmums CMConsulting, arhitektu birojs Kubs un būvkonstruktoru birojs HND grupa.

Policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja rezultātā iestājušās smagas sekas. Patlaban kriminālprocesā norit izmeklēšana.

Uzņemoties politisko atbildību par notikušo, 27.novembrī par atkāpšanos paziņoja premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) īpaši sasauktā preses konferencē nekavējoties paziņoja jau iepriekš sociālajos tīklos pausto, ka atkāpties negrasās, jo par savu atbildību uzskata palīdzības sniegšanu cietušajiem un traģēdijas izmeklēšanas veicināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krīt smagas aizdomas pār Somijas ekspertu Zolitūdes traģēdijā

Dienas Bizness, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklējot Zolitūdes traģēdiju, policija vairākkārt solījusi piesaistīt labākos pašmāju un ārvalstu ekspertus. Taču vismaz viens no ārzemju ekspertiem, kurš līdz šim aktīvi nācis klajā ar savām versijām par notikušo, liek uzdot nopietnus jautājumus par viņa pieredzi un kompetenci.

Valsts policijā portālam Db.lv norādīja, ka Tomass Kaljass nav policijas pieaicināts eksperts Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā. Viņš ir viens no cilvēkiem, kura viedokli policija uzklausa, tāpat kā policija uzklausa informāciju par notikušo no citiem avotiem.

Pēc policijas teiktā, Kaljass nav spējis uzrādīt atbilstošus dokumentus, kas apliecinātu viņa kvalifikāciju un kompetenci, tādējādi izmeklēšanā kā eksperts šī persona nepiedalās.

Somu inženiera Tomasa Kaljasa vārds, kurš jau šodien sniegs policijai savu atzinumu, nav iepriekš piedzīvojis plašu publicitāti. Precīzāk, Zolitūdes traģēdija ir pirmais un pagaidām vienīgais ar būvniecību saistītais notikums, kurā atrodamas ziņas par šo personu. Portāla Db.lv ievāktā informācija raisa arī šaubas par Kaljasa pārstāvētā uzņēmuma Rak-Tek Solutions patiesajiem apmēriem un kompetences sfērām - viena no uzņēmuma norādītajām adresēm ir reģistrēta alus bārā kādā Helsinku guļamrajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policijas pieaicinātais somu eksperts uzskaita sabrukušā Zolitūdes veikala Maxima vainas

Nozare.lv, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes Maxima veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju, ziņojumā Valsts policijai par Zolitūdes traģēdijas apstākļiem secina somu kompānijas Rak-Tek Solutions galvenais inženieris Tomass Kaljass.

Ziņojumā, kas ir biznesa portāla Nozare.lv rīcībā un ko Kaljass rīt plāno iesniegt policijai, inženieris uzrādījis aprēķinus, kas viņam liek secināt, ka Zolitūdes "Maxima" veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju. Šis risinājums esot bijis ne tikai absurds no inženiertehniskā viedokļa, bet arī ekonomiski pilnīgi nepamatots un izšķērdīgs.

Tāpat Kaljass kritizē arī savienojumos izmantotos DIN 934 tipa uzgriežņus, kurus nekādā gadījumā nedrīkstēja izmantot vietās, kas pakļautas stiepes slodzei. DIN 934 tipa uzgriežņi esot izmantojami tikai skrūvju savienojumos, kas pakļauti nobīdes deformācijai. Sabrukušajā ēkā izmantotajos savienojumos esot bijis jāizmanto vai nu cita tipa uzgriežņi, vai savienojumi jāpastiprina, pievienojot vēl vienu tādu pašu DIN 934 uzgriezni, kas konstrukcijas nestspēju paaugstinātu par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Būvniecības gaitā mainīts Zolitūdes lielveikala jumta metāla konstrukciju veids

NOZARE.LV, 24.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala Maxima būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, atzina ēkas inženierprojekta autora SIA HND grupa īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.

«Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu,» sacīja Sergets.

Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. «Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki,» skaidroja Sergets.

Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. «Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam,» piebilda Sergets.

Komentāri

Pievienot komentāru