Būve

Tiesā prasa būvnieka Kvinta BCL maksātnespēju

Lelde Petrāne, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā iesniegts būvniecības jomā strādājošās SIA Kvinta BCL maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Union Asphalttechnik.

SIA Kvinta BCL juridiskā adrese ir Sēļu iela 9, Mārupe.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 9. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dailes teātra priekšlaukuma attīstības iepirkuma uzvarētājs, SIA “Kvinta BCL”, līdz šim nav VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iesniedzis apdrošināšanas polises, līdz ar to kapitālsabiedrība ir devusi termiņa pagarinājumu līdz gada beigām, lai pavasarī varētu uzsākt praktiskos teritorijas atjaunošanas darbus,” norāda VNĪ nkustamo īpašumu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

2021. gada oktobrī VNĪ noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” par Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbu veikšanu, tomēr būvnieks SIA “Kvinta BCL” nav iesniedzis prasītās apdrošināšanas polises, tādēļ Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus uzsāks pavasarī, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma.

Dailes teātra skvēru par 1,5 miljoniem eiro labiekārtos Kvinta BCL 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju...

Projekta īstenošanas termiņš netiks pagarināts, jo šobrīd ir tehnoloģiskais pārtraukums sakarā ar ziemas sezonu un aktīvi būvdarbi šajā laikā notikt nevar. Skvēra labiekārtošanas darbus pabeigs 2022.gada rudenī.

Kopš 2021.gada sākuma kapitālsabiedrība būvuzņēmējiem izvirzījusi stingrākas prasības apdrošināšanas polisēm – tām jābūt ar lielāku segumu, kas pasūtītāju pasargā no potenciālajiem zaudējumiem un mazina risku valstij termiņu neievērošanas vai līguma nosacījumu neievērošanas gadījumos. Ja būvuzņēmējs neiesniegs polises plānotajā termiņā, VNĪ izsludinās jaunu iepirkumu teritorijas atjaunošanas darbu veikšanai, lai būvdarbi sāktos iespējami ātri.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ. Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

VNĪ ir noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” arī par Rīgas pašvaldībai piederošā Latviešu strēlnieku laukuma daļas atjaunošanu. Šobrīd jau sekmīgi norisinās 1. posma būvdarbi, kas noslēgsies 2022. gada sākumā.

Vienlaikus VNĪ no LOM kompleksa atjaunošanai piesaistītā finansējuma radusi iespēju divu bruģēto laukumu seguma atjaunošanai un apgaismošanai ap 1400 m2 apjomā Daugavas pusē, ko plānots paveikt līdz 2022. gada rudenim (2. posms). Savukārt laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā (3. posms).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušo brīvdienu spēcīgās lietusgāzes bija pēdējais piliens, lai sāktu brukt gājēju un velobraucēju celiņš, ko pērn Dobeles šosejas 800 metru garā posmā no Svētes tilta (Grīvu kroga) līdz regulētajai gājēju pārejai pār Dobeles šoseju uzbūvēja uzņēmums SIA «Union Asphalttechnik», vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Valsts akciju sabiedrībā «Latvijas valsts ceļi» skaidrots, ka gājēju un velosipēdistu celiņš izbūvēts atbilstoši izstrādātajam un apstiprinātajam projektam un izskalojumi radušies no īpaši spēcīgajām lietusgāzēm.

Būvuzņēmējs SIA «Union Asphalttechnik» ir informējis «Latvijas valsts ceļus», ka bīstamos defektus novērsīs iespējami īsā laikā. Šim objektam garantijas termiņš ir noteikts līdz 2020. gada 30. septembrim. Celiņa būve izmaksāja 215 tūkstošus eiro, garantijas laikā remonta izmaksas sedz būvnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums SIA "Union Asphalttechnik" vērsies Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pret VSIA "Latvijas valsts ceļi", vēloties piedzīt 96 070 eiro par 2019.gadā veiktajiem būvdarbiem Lietuvas pierobežā uz autoceļa Bauska - Bērzi - Lietuvas robeža.

Uzņēmums uzskata, ka "Latvijas valsts ceļi" nav norēķinājušies par 2019.gada aprīlī, maijā un jūnijā veiktajiem darbiem objektā.

Tiesas sēde paredzēta 25.martā plkst.13.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma atjaunošanas darbu laikā ir izbūvēta ceļa pamata nesošā kārta un asfalta apakškārta, noņemts apaugums, sakārtoti grāvji un caurtekas, nogāzes un sabiedriskā transporta pieturas. Kopējās projekta izmaksas ir 1,52 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no tiem 85% ir "Interreg" līdzfinansējums.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma no Bērziem līdz Lietuvas robežai atjaunošana notika Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta "Easycrossing" jeb "Vieglā šķērsošana" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strēlnieku laukuma seguma atjaunošanu līdz Strēlnieku piemineklim par 209 038 eiro veiks SIA "Kvinta BCL", informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ un Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumā seguma atjaunošanai Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim starp 4 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Kvinta BCL" piedāvājums par 209 038,95 eiro. Darbus plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā un pabeigt līdz rudenim.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli

Žanete Hāka, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien sākušies būvdarbi divos posmos uz Ventspils šosejas (A10), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Posmā no pagrieziena uz Smārdi un Slampi līdz Ozolpilij pie Tukuma (52,74-57,76. km) tiks veikta seguma atjaunošana, bet secīgi nākamajā ceļa posmā (57,76.-68,60. km) tiks uzsākta ceļa pārbūve ar rotācijas apļa izbūvi Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98).

Pirmajā no posmiem (52,74.-57,76. km) paredzēts frēzēt asfaltu un atjaunot ceļa segumu. Remontdarbu laikā ceļu satiksme tiks virzīta pa divām sašaurinātām joslām, bet asfaltēšanas laikā satiksmi nodrošinās regulētājs. Visā ceļa posmā būs ātruma ierobežojums 50 km/h.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem, būvdarbu iecerēts pabeigt šogad rudenī. Būvdarbus objektā veiks SIA Union Asphalttechnik, līguma summa ir 716 951 eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz novembrim ir slēgts aptuveni kilometru garš posms uz Ventspils šosejas (A10) aiz tilta pār Lielupi. Slēgtajā posmā tiek veikta ceļa rekonstrukcija, lai uzlabotu ceļa nestspēju, daļēji tiek pārbūvēti arī segas pamati, informē Latvijas Valsts ceļi.

Lai būvnieki varētu veikt posmā paredzētos remontdarbus abās brauktuves joslās vienlaicīgi un pabeigt tos iespējami īsā laikā, satiksme ir novirzīta pa apvedceļu.

No kvalitātes viedokļa pārbūvēt vienas brauktuves ceļa abas joslas vienlaicīgi ir labāk, skaidro uzņēmums. Ja asfalta dilumkārtas ieklāšanu veic divi ieklājēji paralēli, veidojas viendabīgs segums, un nav nepieciešams veidot abu joslu savienojuma šuvi. Tomēr nodrošināt ērtu apbraucamo ceļu, kura nestspēja būtu atbilstoša intensīvajai galvenā autoceļa satiksmei, un kurš nebūtu pārāk garš, ir iespējams retos gadījumos. Tāpēc visbiežāk remontdarbi tiek organizēti uz vienas ceļa joslas, nodrošinot ar luksoforiem vai regulētājiem regulētu reverso satiksmi pa otru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigti būvdarbi vienā no Ventspils šosejas remontposmiem

Žanete Hāka, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti ceļa seguma atjaunošanas darbi vienā no četriem remontposmiem uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Ventspils(A10), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Atjaunots ceļa segums piecus kilometrus garā posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74.-57,76. km). Līdz tiks saņemti saķeres mērījumu rezultāti šajā ceļa posmā vēl paliks ātruma ierobežojumi 70 km/h.

Uzreiz pēc remontdarbu pabeigšanas bieži paliek ātruma ierobežojums līdz 70 km/h. Tas ir nepieciešams, jo nesen noasfaltētais ceļš ir pārklāts ar bitumena saistvielu, kura veido neredzamu plēvīti. Tā ir slidena un samazina auto riepu saķeri ar jaunbūvēto segumu. Tāpēc uzreiz pēc remontdarbiem segumam ir paaugstināts slīdēšanas risks – garāks bremzēšanas ceļš bremzējot strauji, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils šosejas būvdarbi izmaksās gandrīz 10 miljonus eiro

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atsākas ceļa remontdarbi uz Ventspils šosejas (Rīga–Ventspils (A10)) posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Plānots, ka trešdien, 8. martā, būvdarbi atsāksies uz Ventspils šosejas pārvada pār dzelzceļa līniju Tukums–Jelgava 64,8 kilometrā. Tur satiksme notiks pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvnieki uz pārvada demontēs vecā asfalta seguma uz pārvada laiduma konstrukcijas, ieplānoti arī citi darbi – vecās tilta hidroizolācijas nojaukšana, deformācijas šuvju, tilta margu un aizsargbarjeru demontāža.

Savukārt sākot ar piektdienu, 10. martu, posmā no jaunizbūvētā rotācijas apļa Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) Ventspils virzienā līdz rotācijas aplim krustojumā ar Tukuma–Kuldīgas ceļu (P121), būs trīs ar luksoforiem regulējami posmi. Tajos tāpat būs reversā kustība pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādātajām būvniecības iecerēm pieteikušies trīs pretendenti.

VNĪ uzsāk piedāvājumu vērtēšanas procesu. Priekšlaukuma atjaunošanu plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "Kvinta BCL", pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “Tilts”. Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,26 miljoniem eiro līdz 2,77 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri, teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju atzīts SIA “Kvinta BCL”, ar ko tiek slēgts līgums par 1 495 009,46 eiro bez PVN.

Dailes teātra priekšlaukums tiks sakārtots, īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri. Būvdarbus plānots uzsākt šoruden un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kocēnos par 24 000 eiro būvēs gājēju ceļu

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu sakārtot apkārtni pie Kocēnu ūdenskrātuves un veidotu to pieejamu iedzīvotājiem, otrdien, 1.novembrī, uzsākta 350 m gara gājēju ceļa izbūve, informē Kocēnu novada domes pārstāve Elīna Upīte.

Kocēnu novada domes izsludinātās iepirkuma procedūras rezultātā gājēju ceļa izbūves darbus veiks SIA Kvinta BCL par līguma summu 24 188,83 EUR, kas tiks finansēti no Kocēnu novada domes pamatbudžeta.

Gājēju ceļa izbūves ietvaros tiks veikta betona trotuāra apmaļu izbūve, grants seguma ieklāšana, krasta nogāzes planēšana, melnzemes virskārtas sagatavošana un zāliena sēšana.

Labvēlīgu laikapstākļu gadījumā ceļu plānots izbūvēt līdz šī gada beigām, zāliena sēšanu atliekot uz nākošo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru