Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Ja rudenī augs saslimstība ar Covid-19, tad plānotajiem ierobežojumiem jābūt vienkāršiem, ceturtdien nozaru ministru un valdības partneru veidojošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš sanāksmē klātesošos informēja par rudenī īstenojamu stratēģiju gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 atkal pieaugs.

Pavļuts uzsvēra, ka stratēģija paredz jau vasarā novērst epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos rudenī, lai, rudenī, piemēram, vakcinēti pakalpojumu sniedzēji apkalpotu vakcinētus klientus. Viņš norādīja, ka visas patlaban pieejamās vakcīnas pret Covid-19 ir efektīvas pret jaunajiem vīrusa paveidiem. "Jāvirzās uz to, ka strādājam vakcinēti, tāpēc ir jāmobilizē sabiedrība un komersanti vakcinēties," uzsvēra Pavļuts.

Vienlaikus ministrs brīdināja, ka gadījumā, ja situācija pasliktināsies, tad nozarēm būs jāgatavojas strādāt ierobežotos apstākļos, rēķinoties ar attiecīgu valsts atbalstu.

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Latvija gatavo tehnisko risinājumu tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanai, kas tostarp atļautu ceļot pret Covid-19 vakcinētiem vai šo slimību izslimojušiem, ceturtdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš stāstīja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs.

"ES par to diskutē, jo tas ir ne tikai epidemioloģisks un ekonomikas jautājums, bet gan tas ir skatāms plašāk kā ES pārvietošanās brīvības jautājums," piebilda Pavļuts.

Pēc veselības ministra teiktā, ES institūcijas par tā dēvēto zaļo sertifikātu spriež jau vairākus mēnešus un arī Latvijas ir izstrādājusi nacionālās pozīcijas projektu, kas patlaban tiek saskaņots ar ministrijām.

Tuvāko pāris nedēļu laikā plānots nākt klajā ar pamatotu priekšlikumu par to, kādi vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņi būtu jānosaka, lai nodrošinātu maksimālu vakcīnu aizsardzību, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka patlaban ir valstis, kur šādi termiņi jau ir noteikti, piemēram, Austrija, kur vakcinācijas sertifikāts ir derīgs 270 dienas, turklāt nesen arī Lietuva spērusi līdzīgu soli, nosakot sertifikāta derīguma termiņu - septiņi mēneši. Arī Eiropas Komisija šajā saistībā nākusi klajā ar priekšlikumu, ka ceļošanas nolūkā būtu jānosaka deviņu mēnešu vakcinācijas sertifikāta termiņš.

"Līdz ar ko arī es esmu publiski teicis, ka mums būtu vēlams pieturēties pie vienota Eiropas standarta, ja tas būs iespējams, ja šie lēmumi Eiropā tiks pieņemti gana raiti un tie atbildīs situācijai Latvijā," sacīja Pavļuts.

Tāpat ministrs norādīja, ka Latvijas gadījumā īpatnība ir liels ar vienu "Johnson&Johnson" devu vakcinēto skaits. Šai vakcīnai, kā liecinot pieejamā informācija, patlaban ir salīdzinoši mazāka aizsardzība, tāpēc Latvijā ir noteikts termiņš - astoņas nedēļas -, kad cilvēkam vajadzētu saņemt balstvakcināciju.

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņems rājienu un viņa tiks pārcelta uz zemāku amatu, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Lai nodrošinātu raitu pēctecību un neatstātu VM šajā krīzes laikā bez administratīvā vadītāja, Pavļuts šobrīd sliecas drīzāk pārcelt amatā par valsts sekretāru kādu civildienesta ierēdni ar atbilstošu kompetenci, tomēr ministrs kādu konkrētu kandidātu neminēja.

Vienlaikus par amata pienākumu konkrētu uzdevumu nepildīšanu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoru Svenu Henkuzenu sākta disciplinārlieta, kuru izmeklēs līdz aprīļa beigām. Pārbaudē secināts, ka Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.

Dienesta pārbaudi Pavļuts sāka 5.martā, un to veica specifiski izveidota vairāku iestāžu pārstāvju komisija, kas patlaban jau ir sniegusi ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.

Ja Rīgas dome vērsīsies tiesā pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju Danielu Pavļutu, viņš ir gatavs atbildēt par saviem un ministrijas izteikumiem un pieņemto lēmumu, medijiem atklāja ministrs.

Pēc Pavļuta domām, Rīgas domē ir daudz nekārtību un pašvaldības rīcībā vairāki normu pārkāpumi, lemjot par biļešu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. «Rīgas domes rīcībā nav nekādas loģikas. Šogad tā dotācijās saņēma 59 miljonus latu, nākamgad saņems tikpat - biļešu politika mainās, bet dotācijas nē,» norādīja ministrs, uzsverot, ka šis dotāciju apjoms pārsniedzot vairāku Latvijas pilsētu gada budžeta apjomu.

«Domes rīcība rada jucekļa sajūtu, jo tiek runāts par atlaidēm, bet ne par būtību, ka šis viss tiek darīts, lai cilvēki deklarētos Rīgā,» savu viedokli pauda Pavļuts, norādot, ka galvaspilsētas domes finansēšanā esot jāpanāk daudz lielāka caurredzamība. Pēc ministra domām, tas parādītu, ka zaudējumi patiesībā tiek nodarīti pašiem rīdziniekiem, jo, neskatoties uz biļešu cenu pacelšanu, dotāciju apjoms nemainoties.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Pēc traģēdijas Zolitūdē mazumtirdzniecības kompānija SIA Maxima Latvija mainīs uzņēmuma attīstības stratēģiju, šodien preses konferencē apstiprināja veikalu ķēdes Maxima īpašnieka - holdinga Vilniaus prekyba - akcionārs Igns Staškevičs.

Viņš norādīja, ka viņa kā līdzīpašnieka lielākā mācība šajā situācijā ir tā, ka Maxima Grupa auga pārāk strauji un izaugsmes gaitā Maxima īpašnieki ir aizmirsuši par būtiskiem darbības procesiem un svarīgām vērtībām. «Taču esmu pārliecināts, ka Maxima ir sākusi būtiskas pārmaiņas.»

Staškevičs arī atzīst, ka Maxima Latvija nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu ēkas sabrukšanu. Viņš pauda nožēlu, ka Maximas komanda nespēja izglābt uzņēmuma darbiniekus un pircējus, kā arī par bojāgājušajiem glābējiem.

«Es gribētu no sirds atvainoties par nepareizo rīcību, maldinošo komunikāciju un aizvainojošiem izteikumiem no Maximas pārstāvjiem pagājušajā nedēļā,» teica Staškevičs, uzsverot, ka Maxima ir ievērojami līdzatbildīga, tāpēc turpmāk tiks darīts viss, lai garantētu Maxima tirdzniecības telpu drošību un uzlabotu darbinieku apstākļus.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

MAXIMA GRUPĖ, kurai pieder mazumtirdzniecības uzņēmumi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, paziņojusi par jauniem augstākā līmeņa vadītājiem uzņēmumiem Maxima LT Lietuvā un Aldik Nova Polijā, informēja grupas pārstāve Renata Saulīte.

Žīdrūns Valkeris kļūst par Maxima LT jauno ģenerāldirektoru. Pirms tam pēdējos trīs gadus viņš vadīja Polijas uzņēmumu Aldik Nova. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā viņu nomainīs Mindaugs Pilkausks, kurš līdz šim vadīja vienu no Maxima uzņēmumu grupas departamentiem Lietuvā. Tikmēr Arūns Zimņicks, kurš līdz šim darbojās Maxima LT ģenerāldirektora amatā, ir pieņēmis jaunus izaicinājumus un vadīs mazumtirdzniecības ķēdes, kuras šobrīd tiek veidotas Spānijā.

Kā norāda MAXIMA GRUPĖ ģenerāldirektore Neringa Janavičūte, Maxima LT Lietuvā stingri ieturēs savus stratēģiskos virzienus - uzņēmums turpinās jau iesākto projektu īstenošanu, īpašu uzsvaru liekot uz sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai. Arī Aldik Nova jaunajam vadītājam noteiktie mērķi paliks nemainīgi. Vissvarīgākais uzdevums jaunajam vadītājam Polijā joprojām būs palielināt mazumtirdzniecības veikalu konkurētspēju un nodrošināt mazumtirdzniecības ķēdes vienmērīgu izaugsmi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.