Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Gads ir bijis spraigs un ar savām korekcijām pret sākotnēji plānoto, tomēr pirmā ražošanas sezona kopumā ir vērtējama pozitīvi, vērtē AS NordBrik valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš.

Nordbrik betona bruģa ražotnē Bolderājā, Rīgā kopš 2018. gada pavasara top gan klasiskie bruģa ķieģeļi, gan īpaši apstrādāts bruģakmens ar visadažādākajām krāsu gammām un formām, kā arī ceļu un ietvju apmales.

Tā kā iegādātā ražotne tika būtiski modernizēta ar papildus apstrādes moduļiem, ražošana varēja sākties nedaudz vēlāk, bet ar iespēju piedāvāt klientiem plašāku sīkbetona izstrādājumu sortimentu.

Uzsākot aktīvu ražošanu, audzis saražotās produkcijas apjoms un realizācija. Pēc klientu nogaidošā un vērtējošā perioda, vasaras otrajā pusē jaunā rūpnīca jau saņēma lielākus pasūtījumus no ceļu būves kompānijām, pašvaldībām, kā arī privātpersonām. Ņemot vērā lielo ekonomisko aktivitāti būvniecībā kopumā, pieprasījums pēc sīkbetona produktiem ir saglabājies stabili augsts.

Lai novērstu seguma iegruvumu veidošanos, AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Satiksmes departaments un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere ir vienojušies nākamajā būvsezonā sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Rīgas siltums", "Rīgas ūdens", Satiksmes departaments un Zalpētere ir vienojušies par rīcības plānu. Ielas tehniskā stāvokļa apzināšanai un iegruvumu risku konstatēšanai, Ģertrūdes ielas visā garumā tiek veikta ģeofizikālā apsekošana ar radiolokācijas metodi. Patlaban "Rīgas siltums" ir veicis daļēju ielas pārbaudi, konstatējot vairākas pazemes mitrās zonas blakus siltumtīklu kanālam.

Ar radiolokācijas metodi tiek veikta ielas pārbaude, noskaidrojot, kur un kādas inženierkomunikācijas ir bojātas un kur potenciāli var veidoties izskalojumi un seguma deformācija. Konstatējot šādas zonas, nekavējoties tās tiek norobežotas un veiktas detalizētākas pārbaudes. Tostarp Satiksmes departaments veic ielas vizuālo inspekciju ne retāk kā trīs reizes nedēļā.

Vienots stils visas ielas garumā, dzīvības piepildīti skvēri, ērtāka iekāpšana sabiedriskajā transportā - tās ir tikai dažas izmaiņas, kas ieskicē Barona ielas jauno seju, ko ar lielu nepacietību gaida ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji. Pašreizējo neērtību fonā procesā iesaistītie sola, ka 2017. gadā galvenie remontdarbi būs pabeigti. Tad par Rīgas galveno tirdzniecības un izklaides vietu varētu kļūt nevis tirdzniecības centri Alfa vai Spice, bet vesela iela, otrdien raksta laikraksts Diena.

Barona ielas pārveidē iesaistījusies arī pieredzes bagātā ainavu arhitekte Helēna Gūtmane. Viņa Dienai ar iedvesmu klāsta daudzās idejas, ko iecerēts iestrādāt līdz ar ielas rekonstrukciju. Bruģis, kas tiks ieklāts ietvēs, ir speciāli dizainēts Barona ielai, un tam ir dots pat īpašs nosaukums – Bruģis Barons. Tas ir līdzīgs tam, ko var redzēt pie Dailes teātra, tomēr tā virsmas apstrāde ir pavisam citāda. H. Gūtmane uzsver, ka šajā projektā liels uzsvars tiek likts uz vietējo produktu un vietējiem cilvēkiem. Ne tikai bruģis tiek ražots Latvijā. Patlaban tiek attīstīta sadarbība ar vietējiem dizaineriem, un paredzēts, ka ielai ērtību radīs viņu veidotās ārtelpu mēbeles.

Šoreiz portāls db.lv viesojās bruģa ražotnē Seastone, kas atrodas Talsu novada Lībagu pagastā.

Uzņēmumā patlaban strādā astoņi darbinieki, jo lielu daļu darba ražotnē veic iekārtas - darbinieki tikai uzrauga, vai ražošanas process rit ierastajā režīmā, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Oļegs Čubarovs.

Diennaktī kompānija var saražot 3000 m2 bruģa. Uzņēmums izmanto Vācijā ražotas Hess, Schlosser Pfeiffer iekārtas un Rotho žāvētavu.

Patlaban uzņēmums skatās arī uz eksporta tirgiem, taču lielākais šķērslis ir tas, ka produkcija ir smaga, līdz ar to transportēšanas izmaksas ir augstas. Tādēļ uzņēmumu vairāk interesē vietējais tirgus un tuvākais – Kurzemes reģions, taču produkcija tiek vesta arī uz attālākām Latvijas pilsētām, piemēram, Rēzekni.

Šodien Rīgā atkal iegruvis bruģis Ģertrūdes ielā.

Bruģa iegruvums nelielā platībā izveidojies blakus "Rīgas ūdens" akai uz Ģertrūdes ielas, netālu no krustojuma ar Barona ielu. Garāmgājēji bīstamo vietu uz ielas bija atzīmējuši, noliekot krēslu no tuvējās kafejnīcas āra terases. Vēlāk šo vietu apsekoja Rīgas pašvaldības policisti.

SIA "Rīgas ūdens" sācis novērst bruģa iegruvumu uz Ģertrūdes ielas, sacīja "Rīgas ūdens" sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Mucenieks norādīja, ka patlaban vēl nav zināms cēlonis, kādēļ bruģis iegruvis. Tas tiks noskaidrots remontdarbu laikā.

Jūnijā uz Ģertrūdes ielas divas reizes izveidojās bruģa iegruvumi, kuros ielūza trīs automašīnas.

Lasi arī:

Aculiecinieki, kas šodien ap 15.30 devušies garām topošajai Gaismas pilij Rīgā, novērojuši, ka uz Valguma ielas bruģis, kas tur ieklāts stāvējis jau ilgāku laiku, tagad tiek ņemts nost.

(Papildināts ar NBA komentāru.)

Tas, pēc notiekošā spriežot, tiekot darīts, lai tajā vietā ieguldītu kabeļus. Tie paši aculiecinieki šai vietai garām bija devušies arī šorīt, kad vēl nekas neesot liecinājis par plāniem bruģi vākt nost. Turklāt darbi norisinās diezgan plašā mērogā.

Db.lv sazinājās ar pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība sabiedrisko attiecību pārstāvi Ilgu Sokolovu, kura gan nespēja sniegt informāciju par mistiskajiem būvdarbiem. «Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) līguma ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – ietvaros veic arī pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tai skaitā arī gājēju ietvju bruģēšanu, un atsevišķos posmos šis process ir noslēdzies. Vietā, kur ieklātais bruģis tiek demontēts, šobrīd strādā ar NBA nesaistīts uzņēmums cita pasūtījuma ietvaros – iepirkums Pieslēguma izveidošana LNB jaunās ēkas un tehniskās ēkas (Rīgā, Mūkusalas ielā 3 un Mūkusalas ielā 5) elektroierīču pieslēgšanai (65310000-9). Tāpēc par šo precīzu informāciju varēs sniegt darba izpildītājs vai pasūtītājs,» sacīja Sokolova.

Mazajā ieliņā netālu no Rīgas centra – Pērses ielā – apmetušies gan mazi specializēti veikaliņi, gan nozīmīgas valsts iestādes.

Ielas iemītnieki stāsta, ka pazīst viens otru pēc izskata un ar tuvākajiem arī sveicinās. Aptaujātie uzņēmēji gan atzīst, ka ielā veiksmīgāk var darboties veikali un kompānijas, uz kuriem pircēji jau nāk ar mērķi iegādāties konkrēto preci vai saņemt pakalpojumu, jo cilvēku plūsma nav tik liela, lai varētu orientēties uz garāmgājējiem.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielu, un ir viena no īsākajām ielām šajā rajonā. Kā liecina dati, Pērses iela kā atrašanās vieta pirmo reizi minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela, 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela, taču kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela. Iels nosaukums radies pēc Daugavas labā krasta pietekas Pērses nosaukuma.

Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas.

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?

1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, pabeigta Krasta ielas veloceliņa izbūve posmā no Salu tilta līdz pat Krasta un Ogres ielas krustojumam.

Gājēju un velosipēdu ceļš Krasta ielā ir turpinājums esošajai infrastruktūrai. Tā kopgarums ir 2870 metri, bet platums no 4,50 – 6 metriem. Brauktuves segumā izmantots asfaltbetons, bet gājēju daļai – betona bruģis.

Celiņam izveidotas unikāla izmēra ietves apmales, kas atdala veloceļu un ietvi 45 grādu leņķī un ļauj velosipēdistiem nepieciešamības gadījumā droši uzbraukt uz ietves. Iebrauktuves uz teritorijām izceltas vienā līmenī ar veloceļu.

Tostarp veikti arī labiekārtošanas darbi– atpūtas vietas aprīkotas ar velostatīviem, soliem un atkritumu urnām, iestādīti koki un krūmi visā teritorijas garumā. Pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, kā arī visā trases garumā nodrošināts mūsdienīgs LED ielas apgaismojums. Uz izceltajiem krustojumiem uzklāts horizontālais apzīmējums, kas brīdina par veloceļa prioritāti un uz bruģētā gājēju ceļa izbūvēts arī taktilais bruģis.

Tramvaja pieturu asfaltēšana, lai pēc pāris mēnešiem asfaltu uzlauztu un vietā uzklātu bruģi, ir pareizākais risinājums, joprojām pārliecināti gan Rīgas domes, gan SIA Rīgas satiksme pārstāvji. Ceļu būves speciālista viedoklis gan ir skarbs - šādi rīkoties nedrīkstēja, domājot par pasažieru drošību, raksta laikraksts Diena.

Db.lv jau vēstīja - Rīgas satiksmē nevienu neizbrīna tas, ka pirms vēlēšanām atklātajā tramvaju līnijā uzklātais asfalts šobrīd tiek ņemts nost. «Saskaņā ar tehnisko projektu pieturvietu platformas segums ir paredzēts no betona bruģakmens. Ņemot vērā, ka pieturvietu platformas nepieciešams aprīkot ar inženierkomunikācijām, ko līdz tramvaja kustības atklāšanai nebija iespējams pabeigt, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu/izkāpšanu, tika ieklāts pagaidu asfalta segums, atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

Pabeidzot nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, pieturvietu platformas tiks nobruģētas, kā tas paredzēts tehniskajā projektā. Projekta izmaksas tas nepalielinās, jo šāds risinājums jau sākotnēji bija paredzēts,» šādu komentāru, atbildot uz db.lv interesi, sniedza Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā darbi aizkavējušies divās telpās – Gaismas pils sabiedriskās ēdināšanas telpā un bibliotēkas koncertzālē, zināja stāstīt LNB direktors Andris Vilks.

Viņš intervijā LTV pauda, ka tāpat darbi Gaismas pilī rit pie tās palīgtelpas izveides, savukārt darbi pie bibliotēkas parka izveides sāksies pavasarī.

Runājot par darbiem koncertzālē, A. Vilks skaidroja, ka tur vēl jāuzlabo akustika, un, lai to izdarītu, talkā ir nākuši eksperti. Savukārt darbi ēdināšanas telpā kavējas, jo sākotnēji tika plānots, ka to iekārtos investors. Tomēr, ņemot vērā Latvijas prezidentūras gada tuvošanos, lemts, ka telpa tiks iekārtota jau tagad, bet pēc tam tajā darbu varēs sākt uzņēmums, kas nodarbojas tikai ar ēdināšanu, LTV stāstīja A. Vilks.

Tāpat Gaismas pilī šobrīd notiek defektu kontrole un vajadzības gadījumā to vēršana par labu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Satiksmes departamenta vadība piektdien, 23. oktobrī, pārbaudīja būvdarbu norisi vairākās Rīgas centra ielās. Šajā būvsezonā ir atjaunots segums Raiņa bulvārī, Avotu un Sporta ielā, kā arī Artilērijas ielā. Savukārt vērienīgie Krišjāņa Barona seguma atjaunošanas darbi vēl turpinās, informē Rīgas dome.

«Krišjāņa Barona ielā šogad pabeigs atjaunot braucamo daļu, bet nākamgad - visas ietves. Ietves mēs bruģējam, jo tas ir daudz ilgtspējīgāks risinājums, arī apkope arī sanāk lētāka,» skaidro N. Ušakovs.

Viņš atgādina, ka nākamgad sāksies Brīvības un Lāčplēša ielu remonts - Lāčplēša iela tiks remontēta visā garumā, bet Brīvības iela posmā no Vecrīgas līdz Lāčplēša ielai un no VEF tilta līdz Juglai. Posms no Lāčplēša ielas līdz tiltam paliek 2017. gadam, piebilst N. Ušakovs.

Kā uzsvēra Satiksmes departamenta pārstāvji, ļoti īsos laika grafikos jau atjaunota apmēram trešdaļa seguma uz Kr. Barona ielas. Viss bruģis, kas patlaban tiek demontēts, pēc brauktuves pamatnes nolīdzināšanas tiek ievietots atpakaļ brauktuvē. Savukārt uz rekomendējošām velojoslām brauktuves abos virzienos tiek iestrādāts Latvijā ražots betona bruģis.

Bruģakmeņu ražošanas sezona šogad beigusies, taču Iecavas novada rūpnīcā Eko bloks gatavojas nākamajai, pārbaudot jaunus produktus. Sala mēnešos ceha strādnieki sakops telpas un teritoriju, remontēs un regulēs iekārtas, pārmaiņus dosies atvaļinājumā, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve stāstījis ražošanas vadītājs Ilgvars Mežsargs.

Taču ziema būšot aktīva valdes priekšsēdētājam Dairim Drīksnem un pārdošanas komandai. Pašvaldības, projektētāji, būvnieki, degvielas tirgotāji jau saņem Eko bloka informatīvās vēstules ar jaunu produktu – atstarojošā bruģa un seguma aizsargpārklājuma – aprakstu.

Singapūras patentētais marķējamais bruģis ar iestrādātām stikla lodītēm ir Eko bloka ekskluzīvi izplatāmais produkts Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā. Tumsā tā virsma apgaismota iemirgojas, izceļot gājēju pārejas, sadalošās līnijas, sabiedriskā transporta pieturas, ātrumvaļņus u. c. Bruģis šovasar uzlikts Ventspilī, Jelgavā un Rīgā, pavasarī varēs pārbaudīt, kā tas izturējis pārbaudi ar salu un sāli, Bauskas Dzīvei skaidrojis D. Drīksne.

Piektdien, 20. decembrī, tiek oficiāli pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb Gaismas pils būvniecība, Db.lv apstiprināja Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāve Ilga Sokolova.

Vēl nākamā gada sākumā turpināsies bibliotēkas teritorijas labiekārtošanas darbi. I. Sokolova pauda, ka piektdienas laikā būvnieki kopā ar Kultūras ministriju sniegs vairāk informācijas par būvdarbu pabeigšanu.

Gaismas pils būvdarbi tika sākti 2008. gada jūnijā, un tos veica Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilspt SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Jaunās bibliotēkas būves izmaksas lēstas 114 miljonu latu apmērā.

Neņemot vērā to, ka ēkas būvniecība pabeigta, vēl tiek rīkoti un slēgti konkursi, kas attiecas uz Gaismas pils iekšdarbiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Piemēram, decembrī izsludināts konkurss 335 tūkstošu latu apjomā par Gaismas pils Grāmatniecības muzeja vitrīnu iegādi. Tāpat 14. decembrī IUB atļāvis Kultūras ministrijai slēgt 3,5 miljonus latu līgumu ar uzvarētāju konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām. Atļauts slēgt līgumu ar personu apvienību, kurā ietilpst SIA Coppa LTD, SIA Kate, SIA Daiļrade koks, SIA Pinus E.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Līdz ar silto laiku atsākušies Ventspils brīvostas pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves darbi, kas noslēgs piecus gadus ilgušo pievedceļu ostas termināļiem un industriālajām zonām rekonstrukcijas projektu, kopā sakārtojot 40 ielas un laukumus Ventspilī, informē brīvostas pārstāvji.

Jau sākušies būvdarbi Jēkaba ielā un Dzelzceļnieku ielā un notiek piebraucamā ceļa izbūve uz nekustamo īpašumu Fabrikas ielā 12. Otrdien tiek sākta Ganību ielas rekonstrukcija.

Kustes dambī un Celtnieku ielā remontdarbi tika uzsākti jau pagājušajā gadā, bet šogad tie jānoslēdz. Ņemot vērā to, ka būvdarbi ilga līdz pat pērnā gada nogalei, ziemas apstākļos netika veikta noslēdzošās ielas seguma kārtas uzklāšana. Jau sākot projektu, tika paredzēts, ka to veiks šogad – laikā, kad gaisa temperatūra ļaus to izdarīt kvalitatīvi un atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām. Šogad tiks noslēgta arī Sanatorijas ielas turpinājuma izbūve, kā arī izbūvēts pievedceļš Tehnoloģiju centram un potenciālajiem Tehnoloģiju parka objektiem Kaiju ielā, skaidro ostas pārstāvji.

Šo otrdien Smiltenes pagasta Kalnamuižā sākās Smiltenes muižas vēsturiskā bruģa rekonstrukcija visā tā garumā. Lielu ceļa posmu vairs neatpazīt - bruģa vietā ir būvdarbu teritorija, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Demontētos bruģakmeņus ceļinieki vēlāk ar rokām pārliks atpakaļ. Projektu Smiltenes muižas bruģa rekonstrukcija īsteno Smiltenes tehnikums, piesaistot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu pasākumā Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana.

Bruģētā ceļa rekonstrukcija bijusi pat ļoti nepieciešama, jo gan avoti, kas plūst zem ceļa, gan savulaik atļautā intensīvā transportlīdzekļu satiksme sabojājusi veco bruģi. Smiltenes muižas laikā ieklātie bruģakmeņi vairākos posmos ir izcilāti un iebrukuši, Ziemeļlatvijai uzsvērusi Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Zigeta Vīķele.

Igaunijas simtgadei par godu Tallinas osta ir atklājusi renovēto A terminālu, kura interjera dizaina koncepciju veidoja Latvijas publiskās vides dizaina un zīmolu uzņēmums «Brandeleven».

A termināls, kuru šķērso un uzturās Tallinā ar prāmi atbraukušie viesi, gada laikā uzņem 1/3 daļu no vairāk nekā 10 miljoniem Tallinas ostas pasažieru. A termināls ir tas, kas tūristiem veido pašu pirmo iespaidu par Igauniju un tās galvaspilsētu. Renovējot šo terminālu, Tallinas osta vēlējās Igaunijas simtgadei par godu atklāt jaunus, modernus un mājīgus vārtus uz valsti.

Latviešu uzņēmuma «Brandeleven» komanda, kura uzvarēja dizaina konkursā, veidojot interjera dizaina koncepciju, vēlējās uzsvērt Igaunijas dabas elementus, kas mijas ar mūsdienu dzīves elementiem. Dizaina koncepcijas vadmotīvs ir «Laipni lūgti uz zemes - zaļas un aizraujošas!» un to veido 2 daļas.

Kopš vasaras SIA Peldu brūzis, kur top degvīns Akmeņlauzis, ražošanas telpas no Vecrīgas Folkkluba Ala pagrabiem Peldu ielā pārceltas uz Maskavas forštati

Līdz ar pārcelšanos nelielais destilēšanas cehs pērn strādājis ar zaudējumiem, tomēr īpašnieki paredz ražošanas un pārdošanas apjomu pieaugumu un cer uz ārvalstu tirgiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Doma radīt pašmāju stipro dzērienu mums ar Folkkluba Ala īpašnieku Krišjāni Putniņu bija jau sen, līdzko parādījās pirmā iespēja to darīt mājražošanas apstākļos. Tad drīkstēja destilēt tikai 100 litrus gadā. Kad eksperimentēšana mājas kārtībā bija beigusies, nolēmām dibināt riktīgu uzņēmumu un tapa Peldu brūzis. Peldu, jo ražošanas telpas bija turpat, zem Alas, senos Rīgas vīna pagrabos,» atklāj SIA Peldu brūzis līdzīpašnieks un vadītājs Ernests Otomers.

Turpmāk Liepājas sabiedriskā transporta autobusos pasažieru iekāpšana notiks pa pirmajām durvīm, savukārt izkāpšana – pa vidējām un aizmugures durvīm.

Šāda kārtība ieviesta, lai uzlabotu pasažieru drošību, samazinātu bezbiļetnieku skaitu un nodrošinātu ātrāku pasažieru apriti autobusu pieturvietās, DB informēja Liepājas domes pārstāvis Aigars Štāls.

«Tas nav nekas neparasts. Tāda kārtība ir ieviesta un daudzus gadus jau darbojas Jelgavā, Klaipēdā, Kauņā un daudzās pilsētās Skandināvijas valstīs. Prakse parāda, ka tādejādi kopumā būtiski uzlabojas pasažieru apkalpošana,» skaidro pašvaldības aģentūras Liepājas sabiedriskais transports vadītājs Gints Lūsis.

No 1.augusta pasažieru autobusu otrās un vidējās durvis tiks atvērtas ar aizturi. Arī uz autobusu korpusu sāniem būs attiecīgas krāsainas uzlīmes, kas ļaus pamanīt un saprast, kāda ir iekāpšanas un izkāpšanas kārtība.

Par Latvijas gada monētu 2011 atzīta Miglā asaro logs, kuras grafisko dizainu radījis mākslinieks Ilmārs Blumbergs un plastisko veidojumu – Ligita Franckeviča, liecina Latvijas Bankas apkopotie aptaujas rezultāti.

Par šo monētu saņemtas 2106 balsis no 8552. Monēta kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy. Kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē abi mākslinieki šodien svinīgajā pasākumā saņēma aptaujas tradicionālo balvu – zeltā kalto Teodora Zaļkalna Latvijas monētu.

«Mums mēdz teikt, ka kalt monētas un zīmēt skaistu naudu protam vislabāk, bet šai brīdī ir svarīgi apzināties, ka Latvijā mākam arī pārvarēt krīzi. Krīzes smagākais punkts ir aiz muguras, un tas dod pamatu, lai ietu tālāk, lai būtu jaunas radošas idejas un projekti, lai varam domāt arī par jaunām un skaistām monētām,» uzsver Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.