Tranzītielas tiks sakārtotas Madonas, Talsu, Smiltenes, Limbažu, Strenču un Aizputes pašvaldībās, naudu ņems no neizmantotajiem līdzekļiem valsts 1. šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanai.

Jau nākamgad nosaukto pilsētu iedzīvotāji varētu ieraudzīt piešķirto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu ieguvumus, norādīja Satiksmes ministrijas (SM) Investīciju departamenta direktora vietnieks Normunds Gaigals. Tiks nodrošināta komfortabla un droša satiksme pilsētu tranzītielās, rekonstruējot un attīstot pilsētu tranzītielas valsts galveno vai 1.šķiras autoceļu maršrutos vietās, kur esošā infrastruktūra ir nolietojusies (piemēram, sabrukušie ielu posmi) vai nespēj nodrošināt pieaugošo transporta plūsmu, norāda SM.

Līdzekļu pārdali bija iespējams veikt, jo valsts 1. šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanas aktivitātē bija izveidojies ERAF līdzekļu ietaupījums. Savukārt tranzītielu sakārtošanas aktivitātes trešās atlases kārtas ietvaros tika iesniegti un izvērtēti 33 projektu iesniegumi, no tiem 29 projektu iesniegumi atbilda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, bet, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, 23 projektu iesniegumus bija jānoraida.

Strenčos, Valkas ielas posmā, kur tikai pirms dažiem mēnešiem tika ieklāta asfaltbetona saistes jeb apakšējā kārta, šoziem parādījušās bedres, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Autovadītāji par to esot nepatīkami pārsteigti.

Darbu veicēja firma 8CBR salabošot asfaltu par saviem līdzekļiem un uzsvērusi, ka bedres konstruktīvajā saistes kārtā nav nekas ārkārtējs.

Uz problēmām pārbūvējamā Strenču tranzītielas posmā pirmais Ziemeļlatvijai norādījis lasītājs Vitālijs. «Pirms neilga laika pabeidza Valkas ielas posmu no SPS (Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca) līdz pilsētas beigām. No septembra līdz decembrim bija darbi. Ceļu sataisīja, bet trotuāru nē. Cilvēki iet pa ceļa malu blakus mašīnām. Viss būtu labi, bet janvārī ceļš jau bija sadauzīts, daudz bedru, asfalts jau sabrūk. Cik miljonu tur iegāza un kurš atmaksās to?» viņš rakstījis.

15.septembrī Rīgā paredzēts atklāt jauno Austrumu maģistrāles posmu.

To veido Austrumu maģistrāles krustojums ar Gaujas ielu (esošā satiksmes pārvada Vairoga ielā turpinājums), Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezgls, kā arī šos objektus savienojošajā Austrumu maģistrāles posms no Gaujas ielas līdz Viestura prospektam, kas izbūvēts 2008.gadā.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka arī pēc satiksmes sākšanās pa jaunuzbūvētajām estakādēm Austrumu maģistrālē būvdarbi vēl turpināsies.

Austrumu maģistrāles posma Gustava Zemgala gatves no Gaujas ielas līdz Meža prospektam projektētājs ir SIA Tiltprojekts, savukārt būvniecības darbus veic pilnsabiedrība TLTB. Būvdarbi sākti 2008.gada oktobra beigās. Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezglu projektēja SIA Inženierbūve, būvniecības darbus veic a/s A.C.B. Būvdarbi tika sākti 2010.gada aprīlī.

No šodienas reizē ar Austrumu maģistrāles jauno pārvadu atklāšanu pār Gaujas ielu, Viestura un Meža prospektu būtiski mainījusies satiksmes organizācija - turpmāk transporta līdzekļu vadītāji virzienā no Brīvības ielas uz Viestura prospektu varēs ērti nokļūt, pārbraucot pār jaunajiem pārvadiem.

Norobežojošās zīmes tagad ir noņemtas, un automašīnas var izmantot šo ceļa posmu.

Braucot virzienā no Tilta ielas uz Jaunciema gatvi, transporta līdzekļu vadītāji aicināti braukt pa Meža prospektu, Varoņu ielas krustojumā nogriežoties pa kreisi, turpināt ceļu pa jaunuzbūvēto brauktuvi.

Lai transporta līdzekļu vadītāji no Tilta ielas nokļūtu uz Brīvības gatves, turpmāk būs jānogriežas pa kreisi uz Viestura prospektu un tad jāturpina ceļš pa jaunuzbūvēto pārvadu.

Šo krustojumu par 26,5 miljoniem latu būvēja pilnsabiedrība TLTB.

Vienlaikus transporta līdzekļu vadītājiem jāņem vērā, ka līdz darbu pilnīgai pabeigšanai virzienā uz Mežaparku jāizmanto līdz šim ierastie maršruti. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods šodien tilta atklāšanā norādīja, ka būvdarbi vēl turpinās Gustava Zemgala gatves posmā no Gaujas ielas līdz Meža prospektam, tāpat turpinās Austrumu maģistrāles Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezgla izbūve.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē šodien akceptēts pašvaldības 2014.gada budžets, paredzot, ka pašvaldības ieņēmumi nākamgad sasniegs 96,6 miljonus eiro (67,9 miljonus latu), kas ir par aptuveni 4,6% vairāk, nekā sākotnēji tika plānots 2013.gadā, informē pašvaldība.

Šā gada pašvaldības pamatbudžets tika apstiprināts 64,8 miljonu latu apjomā.

Galvenais pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru valsts ieskaita pašvaldībām 80% apjomā no kopējiem nodokļa ieņēmumiem. Šie ieņēmumi 2014.gadā plānoti 37,2 miljonu eiro (26,14 miljonu latu) apjomā un par 4,2% varētu pārsniegt 2013.gadā gaidāmo izpildi.

Otrs lielākais ieņēmumu avots Jūrmalas pašvaldībā ir nekustamā īpašuma nodoklis. Jūrmala arī 2014.gadā turpinās īstenot atviegloto nekustamā īpašuma nodokļa politiku saviem iedzīvotājiem, un nākamajā gadā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa prognozēti 7,5 miljonu eiro (5,27 miljonu latu) apjomā.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi iepirkumu konkursu par tranzītielas P128 – Talsu šosejas un Kolkas ielas – rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Prognozētā veicamo darbu līgumcena ir seši miljoni eiro, sludinājumā norādījusi Jūrmalas dome. Iepirkuma procedūras dokumentus interesenti var saņemt līdz 29. aprīlim. Tāds pats datums noteikts arī par uzņēmumu pieteikumu iesniegšanas termiņu.

Būvdarbi uz Talsu šosejas un Kolkas ielas tiks veikti Eiropas Reģionālās attšitības fonda (ERAF) programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» aktivitātes «Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās» ietvaros.

Strenču novada dome noslēgusi vairāk nekā 1,6 miljonus Ls apjomīgu konkursu par tranzītielas posma Rīgas ielā un Valkas ielas posmā no tilta pār Strenčupīti līdz Slimnīcas ielai rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot uzņēmumu 8 CBR.

Galvenais būvnieka izvēles kritērijs bija piedāvātā zemākā rekonstrukcijas veikšanas cena. Kopumā konkursā pieteicās četri komersanti. Tranzītceļa atjaunošanas projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA 8 CBR dibināta 1993. gadā, un tā juridiskā adrese ir Smiltene, Rīgas iela 16. Uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 19,45 milj. Ls, bet peļņa veidoja 638,66 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati. Savukārt, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 17,86 milj. Ls, SIA 8 CBR Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojas 244. vietā.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Andris Lacbergs, bet valdes locekļu amatā darbojas Tatjana Gridņeva un Andris Lapsiņš.

Palīdzība krīzē, ceļu būve un iespēja iedzīvotājiem ceļot un izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā - tos kā svarīgākos ieguvumus, Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), uzskaitīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma Godmanis norādīja, ka 10 gadi Eiropas Savienībā neapšaubāmi devuši vairāk plusu nekā mīnusu.

Godmanis kā pirmo no lielākajiem ieguvumiem Latvijai minēja palīdzību krīzes laikā, uzsverot, ka bez tās diezvai Latvija būtu tikusi galā.

Kā otru būtiskāko ieguvumu ekspremjers minēja vairāk nekā 300 km jaunu ceļu pēdējo 7 gadu laikā, tostarp tranzītielas un ceļus reģionos, kur tie nereti, pēc Godmaņa teiktā, ir labāki nekā galvaspilsētā.

Trešais būtiskākais Latvijas ieguvumus no ES, pēc Godmaņa domām, ir iedzīvotāju brīva iespēja izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā. Ekspremjers gan atzina, ka šim ieguvumam ir arī negatīvā puse.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Daugavpilī bāzētais a/s Tramvaju uzņēmums noslēdzis atklātu konkursu par Daugavpils tramvaju līnijas un pārveidošanas apakšstaciju renovāciju Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Šī konkursa paredzētā līgumcena ir vairāk nekā 1,3 milj. Ls, un tajā par uzvarētāju atzīta ceļu būves firma SIA Binders, kas piedāvāja veikt darbus par zemāko cenu. Konkursā pieteikumus kopumā iesniedza pieci uzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka Daugavpilī ERAF projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» ietvaros paredzēts veikt arī 12 modernu vagonu iegādi, kā arī veikt tramvaju līnijas renovāciju 6,2 km garumā, kā arī veikt trīs pārveidošanas apakšstaciju renovāciju.

Jau vēstīts, ka projekts tiek īstenots programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» ietvaros un 83,11 % no projekta attiecināmajam izmaksām tiks līdzfinansētas no ES Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Projekta kopējais finansējums ir 8,456 miljoni Ls, no tiem ERAF daļa - 83,11%, bet privātais finansējums 16,89%.

Noslēdzies Jūrmalas pilsētas domes izsludinātais konkurss par tranzītielas – Talsu šosejas/Kolkas ielas rekonstrukciju Jūrmalā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs piedāvājumi, un izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos. Paredzamā līgumcena konkursā bija 6 miljoni eiro.

Konkursā uzvarējusi piegādātāju apvienība AS Kauno tiltai un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Kopējā pretendenta piedāvātā līgumcena ir 4,99 miljoni eiro.

Līguma izpildes termiņš ir 2015. gada 31. jūlijs.

Ogres novada domes iecerei citu teritoriju iedzīvotājiem piemērot nodevu par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā ir nepieciešama juridiskā ekspertīze, lūgta komentēt Ogres novada domes attiecīgo ieceri, sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) pārstāve Anna Kononova.

Viņa norādīja, ka jautājums ir komplicēts, un tādi precedenti kā šis neesot bieža parādība.

«Jautājums par maksas ieviešanu uz autoceļiem ir sarežģītāks, un ir jāskatās, piemēram, ko nosaka Likums par autoceļiem un citi normatīvie akti,» atzina Kononova, piebilstot, ka šī likuma sestais pants nosaka, ka valsts autoceļi, pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

Vienlaikus Kononova atzīmēja, ka pašvaldība nekādā gadījumā nevar, piemēram, bez saskaņošanas ar LVC veidot jaunas satiksmes organizācijas shēmas vai uzstādīt kādas barjeras, vai ieviest citas izmaiņas uz ceļa, atgādinot, ka autoceļa posms, kas iet cauri Ogrei un ir valsts galvenā autoceļa maršruta sastāvā, pieder pašvaldībai, tam ir tranzītielas statuss un tāpēc tiek piešķirts valsts līdzfinansējums remontdarbiem.

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien vienbalsīgi apstiprināja 2015.gada budžetu. Pašvaldības konsolidētais budžets 2015.gadam ir 109,35 miljoni eiro, kas ir par 13,8 miljoniem jeb 14,5% vairāk nekā 2014.gadā, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

«2015.gada budžets ir sabalansēts, pēctecīgs, sociāli atbildīgs un vērsts uz attīstību,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Par 2015.gada budžeta prioritātēm noteikta sabalansēta sociālā un nodokļu politika, saglabājot visus atbalsta mehānismus ģimenēm ar bērniem, Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, senioriem un sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām u.c. Tāpat prioritātēs iekļauta ceļu un ielu infrastruktūras attīstība, kultūras nozares attīstība, tai skaitā Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gada pasākumi; sporta attīstība, tostarp starptautiska mēroga aktivitātes; papildus piešķīrums izglītības nozarei, tostarp mēnešalgas palielinājums visiem pašvaldības budžeta finansētajiem pedagogiem 71 eiro apmērā par likmi un izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība.

SIA Vidzemes Energoceltnieks uzvarējis vairāk nekā vienu miljonu latu apjomīgā konkursā par Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes Saulīte rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt nepabeigtās jaunbūves un teritorijas labiekārtošanas izbūvi. Jaunajā korpusā, kuru ar esošo bērnudārzu savienos stiklota galerija, paredzēts izvietot bērnudārza grupiņas, speciālistu kabinetus, veselības stiprināšanas un korekcijas centru, baseinu, sporta nodarbību zāli. Projekta otrajā kārtā tiks veikta esošā ēkas korpusa inženiertīklu renovācija un tehniskā aprīkojuma uzlabošana.

Kopumā šajā iepirkumu konkursā Madonas pilsētas pašvaldībai savus piedāvājumus iesniedza desmit pretendenti, savukārt par uzvarētāja galveno izvēlēs kritēriju tika izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Saraktas ielas un neērtības autovadītājiem Daugavpilī ir jau kopš pērnā gada vasaras, kad sākušies darbi uz vienas no pilsētas galvenajām un noslogotākajām ielām – 18. Novembra ielas. Neērtības autobraucējiem vēl būs jāpacieš aptuveni gadu, ja būvniekam izdosies iekļauties noteiktajos termiņos, jo tranzītielas rekonstrukcijas projektu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām.

Būvdarbi šā gada sezonā tika atsākti aprīlī un turpinās arī patlaban. Kā novēroja Db.lv, rosība manāma ne tikai 18. Novembra ielā, bet arī citur, piemēram, Varšavas ielā, kur ceļa seguma atjaunošanas darbi sākto šogad.

Projektu plānots pabeigt līdz 2014. gada 31. decembrim, un tā kopējās attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 6,5 miljoni latu, no kurām Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) līdzfinansē 85% jeb vairāk nekā 5,55 miljonus latu, valsts budžeta dotācija ir 3% jeb 196 tūkst. Ls apjomā, bet pašvaldības līdzfinansējums ir 12% jeb 784 tūkstoši latu. Savukārt pašvaldības kopējās neattiecināmās izmaksas veido vairāk nekā 3,5 miljonus latu. Būvdarbus veic SIA Binders.

Strenču novada dome plāno veikt būvdarbus Rīgas un Valkas ielas posmā no tilta pār Strenčupīti līdz Slimnīcas ielai, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā publicētais sludinājums.

Pašvaldība paredz, ka tranzītielas posma rekonstrukcija izmaksās 1,721 miljonus latu, taču kā galvenais būvdarbu veicēja izvēles kritērijs noteikta zemākā piedāvātā cena.

Būvuzņēmēji, kas vēlas iesniegt piedāvājumus, to var izdarīt līdz 11. martam.

Strenču novada pašvaldība 2013. gadā valsts nozīmes autoceļu uzturēšanai paredz tērēt 14,15 tūkstošus latu, un šo pakalpojumu nodrošinās valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs.

Pašvaldību grupu šķērso galvenais autoceļš Rīga - Valka (A1), pirmās šķiras autoceļš Strenči - Smiltene (P25) un dzelzceļš Rīga – Valga.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jaunjelgavā atklāja atjaunotās tranzīta — Brīvības, Jelgavas, Jēkabpils un Rīgas — ielas. Svinīgais pasākums norisinājās Brīvības un Jelgavas ielas krustojumā, līdzās nesen ierīkotajai promenādei pie Daugavas, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vienuviet pulcējās Jaunjelgavas iedzīvotāji, būvnieki, pašvaldības un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Novada pašvaldības vadītājs Guntis Libeks pateicās par darbu un pēc svinīgās atklāšanas kopā ar būvniekiem izbrauca pa izbūvētajām ielām, kurās satiksmi gan atjaunoja jau oktobra vidū.

«Tranzīta ielās pilnībā nomainīts ceļa segums, izbūvētas nobrauktuves, no jauna izbūvēta lietusūdens un sadzīves kanalizācija, atjaunots ūdensvads un neliels posms izbūvēts no jauna,» Staburagam stāstījusi Jaunjelgavas novada domes projektu vadītāja Evija Šteina — Lodziņa.

Līdz ar pavasari atsākušies ceļu remonta un rekonstrukcijas darbi, būvnieki sagaida, ka sezona būs līdzīga pērn piedzīvotajai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Asfaltbetona frēzēšana, trases nospraušanas, rakšanas darbi, šķembu pamata ieklāšana, grāvju tīrīšana un rakšana, krūmu un koku zāģēšana utt. – šādi un līdzīgi darbi šobrīd jau sākušies un tiek plānoti uz Latvijas ceļiem. Drīzumā darbi solās kļūt aktīvāki, jo jau noslēgušies vairāki ceļu būves iepirkumi, tiek gaidīta līgumu parakstīšana, izsludināti un gaida izsludināšanu vēl daudzi konkursi, izriet no va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) informācijas. Tāpat gaidāms, ka sāksies darbi, par kuriem vienošanās panākta jau pērn un turpināsies pērn uzsāktie darbi, kur bija paņemts «tehnoloģiskais pārtraukums».

Bauskas novada pašvaldība 13.aprīlī organizē konferenci "Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?", lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, informē Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente.

Dramatiski augošā tranzīta satiksme pilsētās jau sen kļuvusi nesamērīga mazpilsētu apmēriem. Valsts galvenā autoceļa A-7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.

Pašvaldībā norāda, ka satiksme grauj un degradē Bauskas novada pilsētu infrastruktūru, un pilsētu dzīve ir pakārtota tranzīta maģistrālei. Jau 2016.gadā Bauskā konstatēta paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis un neatbilstīga gaisa kvalitāte, kas veselīgu dzīves, darba un uzņēmējdarbības vidi pilsētas centrā padarījusi neiespējamu. Pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā. Gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

"Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu," skaidro Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV).

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē trešdien apspriesti vairāki Latvijas ostām svarīgi jautājumi, tostarp Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē perspektīvas, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja padomes locekļus par aktualitātēm ES TEN-T tīklā un finansiālā atbalsta iespējām no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Lielāko daļu CEF finansējuma plānots novirzīt prioritārajiem pamattīkla projektiem, kas saistīti ar deviņiem TEN-T pamattīkla koridoriem, un projektiem, kam piemīt augsta ES pievienotā vērtība TEN-T pamattīkla nodrošināšanā. Kā būtiskākās CEF instrumenta uz tranzīta un loģistikas nozares uzņēmēju atbalstu vērstās prioritātes tiek definēti jūras maģistrāles, multimodālās loģistikas platformas un kravu pārvadājumu pakalpojumi. A.Maldups īpaši akcentēja kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritātes nozīmi tranzīta un loģistikas nozares uzņēmējiem. Šī prioritāte ir Marco Polo programmas turpinājums, kura atbalstīja uzņēmējus, lai novirzītu kravu pārvadājumus no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem. Savukārt, CEF kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritāte, ievērojami paplašina Marco Polo programmas pamatmērķi un ar to tiek atbalstīti ilgtspējīgi kravu pārvadājumu pakalpojumi plašākā nozīmē, ar tādām aktivitātēm kā multimodālo pakalpojumu uzlabošana, piegādes ķēdes vadības optimizācija, labākā efektivitāte caur sadarbību, izvairīšanās no satiksmes, tehniskie uzlabojumi transportlīdzekļu parkam un efektīvās transportlīdzekļu darbības. Tādējādi uzņēmējiem paveras jaunas iespējas savu pakalpojumu attīstībā. A.Maldups atgādināja padomes locekļiem, ka projektu iesniegšanas termiņš SM ir šī gada 12.februāris, savukārt Eiropas Komisijā pieteikumi jāiesniedz līdz 26.februārim. Kopumā CEF ir pieejami 14,95 miljardi eiro.