Būve

Zeimuļa projektētāji: būvniecībā izmantoti lētāki materiāli nekā rādīts projektā

Dienas Bizness, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra Zeimuļs būvē, ko veica uzņēmums Re&Re, izmantoti materiāli, kas neatbilst projektā noteiktajiem. «Sekas būs tādas, ko pasūtītājs neredzēs uzreiz, bet tas ietekmēs visu ēku, un mēs jau tagad redzam, ka tā nebūs atbilstoša projektam,» LTV raidījumā 100g kultūras atzina Zeimuļs arhitekti, kas sakarā ar šīs ēkas būvi grasās uzsākt tiesvedību.

Problēmas sākušās būvniecības un autoruzraudzības laikā – lai taupītu līdzekļus, tika mainīti gaismas ķermeņi, tāpat notika arī pāļu risinājuma maiņa. Vēlāk, kad sākās konstrukciju betonēšanas darbi, izrādījās, ka arī betona kvalitāte nav tāda, kā bija paredzēts projektā, norāda arhitekte Rasa Kalniņa. Tāpat viņa atzīst arī, ka jau iepriekš projektētāji respektējuši Rēzeknes pilsētas domes, projekta pasūtītājas, vēlmi darbus veikt pēc iespējas lētāk, tomēr autori nav taupījuši uz ēkas drošības un būvkonstrukciju rēķina.

Redzot neatbilstības starp projektā noteiktajiem materiāliem, ko izmanto būvdarbos, un faktiski izmantotajiem materiāliem, arhitekti vērsušies pie Rēzeknes pilsētas domes, taču tas rezultējies vien konfliktā. Pēc kāda laika tika pārtraukta samaksa par darbu un autoruzraudzību visa komanda pusotru gadu veica par velti, stāstīja arhitekte.

Jau ziņots, ka Zeimuļa ģenerālbūvnieks – Re&Re – bija arī bēdīgi slavenās Maxima būvnieks Zolitūdē. Iegrūstot Maxima jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.

Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē tika izvirzīts Latvijas arhitektūras gada balvas 2012 finālā. Lai arī ēka ekspluatācijā tika nodota pirms gada un tā esot droša, gandrīz septiņus miljonus vērtās ēkas būvniecībā pieļauta virkne pārkāpumu, atzinuši eksperta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm netraucē attīstībai

Vēsma Lēvalde, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudz projektu, kas tiek finansēti, piesaistot ES atbalstu, turklāt šo projektu vidū ir arī lieli infrastruktūras objekti. Man patiešām ir prieks, ka daudz jaunu objektu top tieši Latvijas reģionos. Tur ir mazāk jaunu projektu nekā, teiksim, Rīgā, un tāpēc reģionos jaunie objekti ir labāk pamanāmi, intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Arhitektu savienības prezidente, arhitekte Gunta Grikmane.

«Piemēram, mūzikas un mākslas skola Saldū vai augstskola Rēzeknē ir ļoti labi projekti, kas dod lielu pievienoto vērtību videi. Prieks arī, ka mums ir jaunas kultūras celtnes – koncertzāle Cēsīs, Latgales vēstniecība Gors un Austrumlatvijas Radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē. Drīzumā jau būs pilnībā gatava koncertzāle Lielais dzintars Liepājā. Veiksmīgas rekonstrukcijas piemērs ir Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī. Reizēm dzirdu apgalvojumu: «reģionos nekas nenotiek», bet tā nav taisnība,» saka G.Grikmane.

Fragments no intervijas

Daudzi būvniecības nozares pārstāvji teikuši, ka Zolitūdes traģēdija, pirmkārt, iedragāja būvniecības nozares prestižu, otrkārt, nozarē strādājošajiem pašiem iekšēji lika pārvērtēt attieksmi pret savu darbu. Vai var teikt, ka arī arhitektu prestižu šī traģēdija apēnoja un ka daudzi arhitekti iekšēji pārvērtēja attieksmi pret darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru