Būvniecības uzņēmums SIA Arčers pabeidzis 2011.gada jūlijā sākto kultūras pils Ziemeļblāzma un tai piegulošā gandrīz 5 ha plašā parka rekonstrukciju un restaurāciju.

Kopumā kompleksā veikta ēku un apkārtējās teritorijas rekonstrukcija, restaurācija, kā arī būvniecība. Restaurēta pils kamerzāle, 3.stāva līmeņa foajē, vēsturiskā kāpņu telpa, Rožu istaba, atsevišķi elementi pils Lielajā zālē. Pils iekštelpas pēc atjaunošanas pamatā saglabājušas to sākotnējo funkcionālo pielietojumu, iespēju robežās maksimāli cenšoties atjaunot un restaurēt kultūrvēsturiski nozīmīgās interjera detaļas, piemēram, gaismas ķermeņus. Rekonstrukcijas gaitā konstatēts, ka ēkas būvniecībā izmantoti dažādi savdabīgi tehniskie risinājumi, kā arī saglabājušies pagājušā gadsimta sākumposmā izmantotie celtniecības materiāli.

Tiek plānots labiekārtot Vecmīlgrāvja teritoriju, izveidojot apzaļumotu skvēru, bērnu rotaļu vietu un aktīvās atpūtas zonu ar sporta laukumu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Projekta ietvaros paredzēts labiekārtot 7800 kvadrātmetru krastmalas teritoriju pie Meldru ielas.

Mīlgrāvja skvēra un krastmalas attīstības un labiekārtošanas projekts tapis sadarbībā ar Vecmīlgrāvja attīstības biedrību. Skvēra izveidi finansiāli atbalsta Rīgas Brīvostas pārvalde.

Apkaimes iedzīvotāji aicināti pārrunāt Vecmīlgrāvja labiekārtošanas darbu projektu ar Rīgas domes pārstāvjiem 24. oktobrī pulksten 10.30 Meldru ielā 3.

Jau rakstīts, ka Vecmīlgrāvī norit arī kultūras pils Ziemeļblāzma un tās teritorijas vairāk nekā deviņus miljonus latu vērtie labiekārtošanas un renovācijas darbi. Darbus plānots pabeigt līdz 2013. gadam, kad kultūras pils svinēs savu simtgadi.

2016. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī pieauga līdz 705 EUR/m², liecina Arco Real Estate jaunākais apskats.

Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,6 %. Ikmēneša cenu lielākais pieaugums tika novērots februārī, martā un aprīlī, kad tas pārsniedza viena procenta atzīmi, savukārt vismazākās cenu izmaiņas konstatētas septembrī.

Rīgas mikrorajonos 2016. gadā cenas pieauga visiem dzīvokļiem (gan platību, gan istabu skaita ziņā). Cenas, vērtējot pēc istabu skaita, palielinājās 7,2 – 7,9 % robežās. 2016. gadā dzīvokļu kopējais cenu pieaugums bija lielākais kopš 2010. gada, kad cenas gada laikā paaugstinājās par 16,9 %.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2016. gada decembrī dzīvokļu piedāvājums piedzīvoja strauju kritumu – piedāvājumu skaits saruka par 15,2 %.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām reģistrējusi pirmos divus - Suverenitāte un apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - deputātu kandidātu sarakstus, informē CVK.

Abi saraksti CVK tika iesniegti pagājušajā nedēļā, un tajos iekļauts maksimālais deputātu kandidātu skaits – 16 kandidāti.

Līdz ar to šobrīd EP vēlēšanām reģistrēti 32 deputātu kandidāti, to skaitā 20 vīrieši un 12 sievietes. Vidējais deputātu kandidātu vecums ir 42,2 gadi, vecākajam kandidātam vēlēšanu dienā, 24.maijā, būs 61 gads, bet jaunākajam – 23 gadi. 28 deputātu kandidātiem ir augstākā izglītība, bet četriem kandidātiem – vidējā izglītība. Vairāk nekā puse jeb 20 abu sarakstu kandidātu kā savu dzīvesvietu norādījuši Rīgu.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām turpināsies līdz 20. martam, un ar EP vēlēšanām iesniegtajiem un reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām un statistiku iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja akceptējusi summu, kas nepieciešama Stacijas tuneļa sakārtošanai un Ziemeļblāzmas ielas rekonstrukcijai.

Pavasara budžeta grozījumos tuneļa sakārtošanai plānots atvēlēt apmēram 105,5 tūkst. Ls, savukārt Ziemeļblāzmas ielas rekonstrukcijai 220 tūkst. Ls.

Rīgas dome norāda, ka ielas remonts paredzēts saistībā ar kultūras pils Ziemeļblāzma pārbūvi, kas sākta pagājušajā gadā. Līdzekļi ielas rekonstrukcijai nepieciešami, lai nodrošinātu objekta nodošanu ekspluatācijā šogad. Jāmin, ka kultūras pils Ziemeļblāzma ēku un būvju rekonstrukcijai un restaurācijai, Rīgas dome šā gada budžetā atvēlēja 3,5 milj.

Precīzas minēto projektu realizācijas izmaksas tiks noteiktas iepirkuma procedūras rezultātā. Budžeta grozījumi vēl tiks skatīti Rīgas domes sēdē.

Pirms jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām politiķi nekautrējas lielīties ar padarītajiem darbiem, un nereti arī greznoties ar svešām spalvām.

Kā pirmās šā gada sākumā televīzijā un radio parādījās apvienības Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai reklāmas, kurā Rīgas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks uzskaita sasaukuma laikā paveiktos darbus. N. Ušakovs gan norādījis, ka šī nav reklāmas kampaņa, vienkārši iedzīvotājiem tiek stāstīts par izdarīto.

Daudzi no video minētajiem projektiem Rīgā uzsākti pateicoties tieši Eiropas naudas līdzfinansējumam, kas kā zināms ir jāizmanto noteiktā laika periodā, neatkarīgi no pie varas esošā mēra partijas piederības.

Tas attiecas, piemēram, uz skolu un bērnu dārzu siltināšanu. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugamalis norāda, ka pašreizējais aktivitāšu periods ir 2009.gada 3.ceturksnis līdz 2013.gada 4.ceturksnis. Tāpēc šajā laika periodā pašvaldībai bija iespēja realizēt tik daudz projektu saistībā ar izglītības iestāžu renovāciju.

12.Saeimas vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā trešdienas, 1.oktobra, vakarā bija izveidojusies apmēram 120 cilvēku rinda. Šie cilvēki vēlējās nodot glabāšanā savu vēlēšanu balsi, novēroja aģentūra LETA.

Par pilsoņu aktivitāti pārsteigumu pauž gan balsotāji, gan vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa. Lai nodotu savu balsi glabāšanā, vēlētājiem rindā nākas stāvēt 45 minūtes līdz vienai stundai. Aptaujātie vēlētāji pauda, ka viņiem rindā jāstāv apmēram stunda vai nedaudz ilgāk.

Gulbiņa norādīja, ka atšķirībā no ierastās balsošanas balss nodošana glabāšanā aizņem ilgāku laiku. Viņa pauda savu subjektīvo viedokli, ka vēlētāju aktivitāti ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un situācija valstī. Gulbiņa pieļāva, ka, ņemot vērā šo pieredzi, nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu palielināt darbinieku skaitu.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Turpinot iesākto zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla rekonstrukciju un atjaunošanu, arī šogad AS Sadales tīkls Ventspilī realizē projektus, kas paaugstinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti, informē uzņēmums.

Ventspilī AS Sadales tīkls šogad īstenos 16 projektus, elektrotīkla attīstībā ieguldot 1,2 miljonus eiro. Pilsētā turpinās pērn uzsāktā sadales punktu rekonstrukcija, vidējā sprieguma elektrotīklā tiek izbūvēti attālināti vadāmi jaudas slēdži, bet, turpinot sadarbību ar Ventspils pašvaldību, elektrotīkla rekonstrukcija vairākās pilsētas ielās tiek veikta vienlaicīgi ar pašvaldības plānotajiem ielu un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem.

Jebkuru inženiertehnisko iekārtu, tostarp elektrotīkla, droša un nepārtraukta ekspluatācija nav iespējama bez periodiskām pārbaudēm, remontdarbiem un atjaunošanas. Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs, tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ir jāatjauno, jo tā elementi kalpo vidēji 40 - 50 gadus, un tas ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģiju iedzīvotājiem un samazinātu dažādu ārējo risku ietekmi uz elektroapgādes nepārtrauktību.

Februāra beigās Vecmīlgrāvī noziedznieku grupa par ķīlnieku bija sagrābusi kādu jaunu vīrieti nolūkā izspiest 30 000 eiro. Ķīlnieks vairākas dienas ticis turēts dzīvoklī un regulāri fiziski iespaidots, ziņo Valsts policija (VP).

Pēc iespaidīgas operācijas VP darbinieki ķīlnieku atbrīvojuši un aizturējuši trīs iespējamos vainīgos, tostarp MMA cīkstoni. Vēl vienu personu policija meklē un lūdz iedzīvotāju palīdzību.

Iesniegumu par pretlikumīgu brīvības atņemšanu Valsts policija saņēma 18. februārī, taču sākotnējā informācija bija skopa – bija zināms, ka, iespējams 1987. gadā dzimis jaunietis tiek turēts kādā dzīvoklī Rīgā, bet nebija zināma precīza dzīvokļa atrašanās vieta, pat mikrorajons nebija zināms, tāpat sākumā nebija zināma ļaundaru identitāte. Sākotnējā informācija liecināja, ka gūstā esošais cietušais tiek regulāri sists un ļaundari no viņa mēģina iegūt naudu.

Martā vidējā sērijveida dzīvokļu cena martā paaugstinājusies līdz 655 eiro/m2, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Balsts apkopotie dati.

Martā Rīgas sērijveida dzīvokļu minimāls cenu pieaugums 0,12 – 1,3% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu, jaunajos projektos un centrā, bet cenu kritums 0,19 – 1,13% robežās novērots Teikā, Pļavniekos, Vecmīlgrāvī un Imantā.

Nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumu skaits martā, salīdzinot ar 2014. gada martu samazinājies par 19,1%. Lai arī nekustamo īpašumu tirgū aktivitāte ir liela, tomēr potenciālie pircēji nesteidzas pieņemt nepārdomātus lēmumus.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm – zemiem mājokļu kreditēšanas apjomiem, lēni augošam potenciālo mājokļu pircēju maksātspējas līmenim, gaidāms, ka darījumu skaits arī turpmāk krasi nepieaugs, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

«Zemās iedzīvotāju maksātspējas un vājas ekonomiskās aktivitātes dēļ nekustamo īpašumu tirgus attīstība turpina stagnēt. Turklāt šī brīža demogrāfiskā situācija un maksātspējīgo iedzīvotāju trūkums ir viens no aspektiem, kas nevieš cerību par cenu kāpumu sērijveida mājokļu segmentā. Cenu minimāls pieaugums, vērtējot situāciju galvaspilsētā kopumā, tuvākajos gados nepārsniegs 3,5% gadā,» prognozē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Truklāt šis kāpums ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka ekonomika attīstīsies normāli un būs pieejams finansējums, piebilst A. Zariņš.

Oktobrī Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugušas vidēji par 0,38%. BALSTS indekss palielinājies par 1 punktu – 155 punkti. Minimāls cenu pieaugums 0,13 – 0,90% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,19% robežās novērots tikai Vecmīlgrāvī. Darījumu skaits, salīdzinot ar septembri, palielinājies par 1%. 2015. gada 3. ceturksnī turpat 90% darījumu veikuši vietējie iedzīvotāji.

Tirgū šobrīd nepietiek tirgus stāvoklim atbilstošu piedāvājumu 119. un 104. sērijas mājās par cenu 750 – 800 EUR/m2. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas visdārgākajā un vislētākajā mikrorajonā, attiecīgi Teikā un Vecmīlgrāvī, atšķiras vairāk nekā par 35%. Cenu atšķirība vērojama arī atkarībā no māju sērijas. Kvadrātmetra vidējā cena Rīgas 119. un 104. sērijas mājās var par 40-50% pārsniegt Hruščova laika māju kvadrātmetra cenu. Piemēram, 2-istabu dzīvokli 119. sērijas un 104. sērijas mājās galvaspilsētā var iegādāties, sākot no 38 000 EUR, bet krietni vecākajās Hruščova laika mājās par cenu, sākot no 25 000 EUR.

Valsts policija ceturtdien un naktī uz piektdienu veica deviņas rūpīgi plānotas kratīšanas nelegālās dīzeļdegvielas uzpildes stacijā Vecmīlgrāvī, atsavinot apmēram 2000 litru nelegālās dīzeļdegvielas un notikuma vietā aizturot rūpalas saimnieku.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Rīgas Ziemeļu iecirknī tika saņemta informācija par to, ka rūpnieciskajā teritorijā Rīgā, Vecmīlgrāvī, līdzās cita veida saimnieciskajai darbībai, notiek nelegālās degvielas tirdzniecība. Reaģējot uz šo informāciju un veicot izmeklēšanas pasākumus, policisti guva šīs informācijas apstiprinājumu.

29. augustā, VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti ieradās šajā adresē, lai veiktu kratīšanas. Ņemot vērā, ka teritorija ir liela un apsargāta, plānoto pasākumu veikšanā tika iesaistīta arī Valsts policijas pretterorisma vienība «Omega» un Speciālo uzdevumu bataljona policisti. Tāpat piedalījās arī Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde.

Vislielākais sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2014. gada sākuma bija Imantā (+7,4%), Ķengaragā (+7,2%) un Āgenskalnā (6,4%). Arī pārējos lielākajos Rīgas mikrorajonos cenām šogad ir tendence palielināties, norādīts Arco Real Estate sērijveida dzīvokļu tirgus augusta pārskatā.

Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs atklāj, ka samazinoties Rīgas lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaitam, pieaugusi viena kvadrātmetra vidējā cena, augustā sasniedzot 640 eiro, minot Ķengaraga spilgto piemēru, kur relatīvi zemo cenu dēļ pēdējos mēnešos pieaugusi darījumu aktivitāte, kā rezultātā ievērojami sarucis dzīvokļu piedāvājumu skaits un pieaugusi viena kvadrātmetra vidējā cena.

Tāpat pārskatā rezumēts, ka augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2014.gada augustā saglabājušās Teikā, kur vidējā viena kvadrātmetra (m2) cena augustā minimāli samazinājusies un atrodas 808 eiro par kvadrātmetru pozīcijā. Savukārt viszemākā vidējā 1m2 cena saglabājusies Bolderājā - tā augustā saglabājusies nemainīgi 459 eiro pozīcijā.

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Īres namu būvniecība Latvijā sāksies pavisam drīz, tā trešdien tiešraidē analizējot nekustamo īpašumu tirgu, prognozēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Man ir zināmi jau vairāki projekti. Attīstītāji ļoti gaidīja jauno Īres likumu, kas nu jau ir pieņemts. Līdz šim īrnieks bija aizsargāts, varēja kaut no nākamā mēneša nemaksāt, dzīvokļu izīrētājiem radot lielus zaudējumus," norādīja A.Šmits. Tagad likums ir pilnveidots un gaidāma īres sektora attīstība.

NĪAA: Jaunais īres likums ļaus īres dzīvokļos ik gadu ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro 

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju,...

"Igauņu fondi gatavojas investēt īres mājokļu būvniecībā. Fondos naudas ir ļoti daudz, līdz ar to tirgū parādīsies lielie institucionālie spēlētāji ar savu piedāvājumu. Fondiem arī jaunās ģimenes, kas, iespējams, nekvalificējas hipotekārajiem kredītiem, būs saistošas un interesantas ar ilgtermiņa līgumiem," pieļauj A.Šmits.

Grozījumi "iedzīvinās" jauno īres regulējumu 

Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka strīdu risināšanas un telpu atbrīvošanas...

Uzņēmuma valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs vērsa uzmanību uz tukšajām ēkām Rīgas centrā, kas arī būtu piemērotas īres namu izveidei. Tomēr, viņaprāt, to atdzīvināšanai, iespējams, vajadzīga kāda Rīgas domes atbalstīta programma īres ēku attīstībai.

Jau ziņots, ka jaunais Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā. Saeimas pieņemtie grozījumi tajā reizē ar nozīmīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas nosaka strīdu risināšanas un telpu atbrīvošanas paātrināto kārtību un citas nozīmīgas izmaiņas īres jautājumu kontekstā, ļaus realitātē darboties nupat pieņemtajam Dzīvojamo telpu īres likumam un līdzsvaros īrnieku un izīrētāju attiecības.

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā Jūrmala Golf Club & Hotel spēlētāji iedzīvinās jau pēc nedēļas – 1. aprīlī. Tie nav joki.

Savukārt pirmais sezonas atklāšanas turnīrs paredzēts 7. aprīlī, protams, ja laika apstākļi būs pietiekami labvēlīgi. Patlaban rezervētas jau pārsimts spēles, tostarp 80 aizņēmuši golfa tūristi no Somijas. Tieši Ziemeļvalstu spēlētājiem Latvija ir pievilcīgs galamērķis. Ir ērta, diezgan lēta nokļūšana, turklāt te aktīvā sezona ir garāka. Golferiem arī apnīk pulcēties vienā un tajā pašā vietā, tāpēc daudzveidīgs piedāvājums ir vilinošs. Arī Latvijas priekšrocība būtu pēc skaita vairāki golfa laukumi, taču pagaidām Jūrmala Golf Club & Hotel ir tikai viens līdzvērtīgs «cīņu biedrs» – Ozo golfa klubs, kur arī ir laukums ar 18 bedrītēm. Taču, ņemot vērā, ka spēlētāji migrē, par sīvu konkurenci nav runas. Korekcijas prognozēs ievieš fakts, ka Latvijā šobrīd ir ap 1500 aktīvu golfa spēlētāju, kas ir diezgan maz. «Līdz ar to plānojam ap 20% vietējo un 80% viesu spēlētāju. Pašlaik vēl golfs Latvijā, kā arī Baltijā, nav plaši pazīstams un starptautiski pārstāvēts sporta veids, tāpēc viens no Jūrmalas laukuma mērķiem ir paplašināt golfa saimi un spēles atpazīstamību, radot atbilstošu vidi spēlētājiem ar dažādu prasmju līmeni,» akcentē SIA Jūrmala Golf Course izpilddirektors Kārlis Lūsis.

Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi kopumā vairāk nekā 470 tūkst. Ls piešķiršanu satiksmes pārvada pār Bieķengrāvi un satiksmes pārvada pie Zemitānu stacijas seguma atjaunošanai.

Bieķengrāvja pārvada atjaunošanai orientējoši būs nepieciešami 377 tūkst. Ls, bet Zemitānu pārvada remontam – 93 tūkst. Ls. Summas tiks precizētas iepirkuma procedūras rezultātā, informē Rīgas dome. Savukārt gandrīz 28 tūkst. Ls tiks atvēlēti Baltāsbaznīcas ielas labošanai posmā no Pauguru līdz Augusta Dombrovska ielai. Līdzekļi nepieciešami, lai vienlaicīgi ar Ziemeļblāzmas ielas rekonstrukcijas pabeigšanu varētu veikt remontu minētajā Baltāsbaznīcas ielas posmā, kas ir piebraucamais ceļš kultūras pilij Ziemeļblāzma. Pašvaldība arī norāda, ka satiksmes attīstībā plānots šogad ieguldīt vairāk nekā 25 milj. Ls.

Remontdarbi, kas pilnā sparā rit vairākās Rīgas ielās, rada bažas skolēnu vecākos, ka 3. septembrī, vedot bērnus uz skolu, nāksies piedzīvot pamatīgus sastrēgumus. Rīgas domes Satiksmes departaments gan apgalvo, ka daudzviet līdz septembrim ielu seguma atjaunošanas darbi būs pabeigti, bet citviet lielām problēmām nevajagot būt, jo satiksme pilnībā netiek slēgta, raksta laikraksts Diena.

Līdz 3. septembrim Rīgā būs pabeigti remontdarbi Kalnciema ielā no Lielirbes ielas līdz Ventspils ielai, Apūzes ielā no Anniņmuižas ielas līdz Zalves ielai, Tērbatas ielā no Matīsa ielas līdz Tallinas ielai un Skuju ielā no Vecāķu prospekta līdz A. Dombrovska ielai.

Līdz 9. septembrim seguma atjaunošanas remontdarbi turpināsies Tilta ielā no Tvaika ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, Dienu informēja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna – Ozola. Septembrī turpināsies ielu rekonstrukcijas darbi Ziemeļblāzmas ielā no Baltās baznīcas līdz Kāvu ielai, kur satiksme nav intensīva, kā arī deformācijas šuvju nomaiņa uz tilta pār Mīlgrāvi, kur gan satiksmes traucējumi varētu būt būtiskāki.

«Tirgus tur būs. Tur nebūs ne lielveikals, ne citas tirdzniecības vietas. Mums plānos ir, ka tur būs tirgus. Jautājums ir, kā mēs pie šī mērķa nonākam. Domāju, ka mums ir jābūt izsoles veidā atrastam privātam partnerim, kurš uz 30 vai cik gadiem nomā viņu ar nosacījumu, ka viņš apsaimnieko, saglabā un izremontē to tirgu,» Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», atklājot, kāds, viņaprāt, būs Āgenskalna tirgus liktenis.

Viņš apgalvoja, ka Āgenskalnā tirgus vēl joprojām būs, tomēr paies laiks, kamēr tas tiks izremontēts. «Līdzīgi kā mēs remontējām, piemēram, Ziemeļblāzmas kultūras namu vai VEF Kultūras pili, vai Krievu teātri – ir zināms periods, kurā tā iestāde pārtrauc darbību vai pārbrauc uz citu vietu. Šis posms ir 1,5-2 gadi,» norādīja Ameriks. Viņš gan norādīja, ka remonta finansēšana, visticamāk, nenotiks par Rīgas domes līdzekļiem: «Vai to darīs šobrīd par Rīgas domes budžeta naudu – to es stipri apšaubu.»

Rīgas domes opozīcijas pārstāvis Juris Pūce («Latvijas attīstībai») raidījumā «Pilsētas pulss» sacīja, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai varētu veikt vismaz ārkārtas remontdarbus. «Esmu konsultējies ar būvniecības jomas ekspertiem, tas izmaksātu dažus desmitus tūkstošu eiro. Tas būtu jādara nekavējoties, jo Āgenskalna tirgus ēka pakāpeniski tiek bojāta. Ir pietiekami daudz naudas, lai to izdarītu uzreiz decembrī, negaidot janvāri, februāri vai ko citu,» ir pārliecināts Pūce.