Inovatīvas idejas un labākās prakses pārņemšana komplektā ar ugunsisturības un skaņas izolācijas sertifikāciju ir atvēris daudzus tirgus durvju ražotājam SIA Līva AB Nord.
Arī tādai jebkurai mājai nepieciešama elementa kā durvis ražošanā ir ne tikai iespējamas inovācijas, bet tās pat ir nepieciešamas, lai spētu īstenot dažādus un pirmajā brīdī pat šķietami neiespējamus uzdevumus. To savā darbībā ir īstenojis SIA Līva AB Nord valdes loceklis Dzintars Ābele. Uzņēmējs savulaik ir sācis no nulles un pakāpeniski daudzu gadu garumā ir spējis atklāt dažādus gan specifisku durvju ražošanas knifiņus, gan arī iedzīvinājis Latvijā ārzemēs noskatītus risinājumus durvju apdarē. Tomēr, nenoliedzami, ražošanas tehnoloģiju izstrādāšanas pamatā ir iegūtā izglītība Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Kokapstrādes tehnologa specialitātē un pieredze savulaik vadot Rīgas mēbeļu kombināta fabrikas Teika cehu. SIA Līva AB Nord specializējas tikai durvju ražošanā pēc pasūtījuma, un tā dēvēto masveida lēto produkciju neražo. Pateicoties trīs dažādiem sertifikātiem – ugunsdrošības, skaņas izolācijas un tolerances (izgatavošanas precizitātes) uzņēmuma izstrādājumi ir atrodami ne tikai visdažādākajās būvēs Latvijā, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, arī Krievijā (Maskavā). Vēl vairāk – uzņēmuma ienākumi turpina pieaugt, pat neraugoties uz būvniecības apjomu sarukumu.
Skolojas nemitīgi
«Šobrīd projektējam un ražojam durvis gan slimnīcām, gan koncertzālēm, gan dzīvojamām un sabiedriskajām ēkām, to ražošanā tiek izmantoti plātņu materiāli,» savu darbības jomu iezīmē SIA Līva AB Nord valdes loceklis Dzintars Ābele. Potenciālo klientu vajadzības pēc ugunsdrošajām un skaņu izolējošajām durvīm ir stimulējusi ne tikai vēlmi meklēt iespējas, kā apmierināt klientu prasības, bet arī veicinājusi uzņēmuma konkurētspēju tirgū. Vēl vairāk – mājbūves uzņēmums Huswik bija saņēmis pasūtījumu no Norvēģijas, kur ēkai ugunsdrošajām ārdurvīm bija jāiztur milzīga temperatūras starpība + 30grādi iekšpusē, kamēr ārpusē ir mīnus 30 grādi. «Tās nedrīkst liekties, kaut arī temperatūras starpība ir milzīga. Nācās meklēt risinājumus un materiālus. Tika atrasta tāda durvju apdare, kura sniegā, aukustumā un saulē nezaudē savas īpašības,» uzņēmuma pieredzi inovācijās atklāj Dz. Ābele. Viņš atzīst, ka sekmīgi īstenotais pasūtījums un augstā kvalitāte ļāvuši iegūt analogus pasūtījumus. Norvēģijā viņš izpētījis iekšdurvis, kuras to kopšanas un nodilumizturības paaugstināšanai aplīmētas ar speciālu plastikātu. «Atradām šāda materiāla ražotāju Vācijā, iemācījāmies tādas ražot, un tagad tādas pasūta daudzi celtnieki, kuri renovē slimnīcas un citas medicīniskās un arī sociālās iestādes, kā arī bērnudārzus,» stāsta uzņēmuma vadītājs. Līva AB Nord ražo arī ļoti specifiskas durvis, piemēram, rentgena kabinetiem , durvīs un to karkasā iestrādā starojumu necaurlaidīgu svina plāksnīti. Jaunums ir arī tāda izgatavošanas tehnoloģija, kur tiklīdz durvis atveras, tā slieksnis ieiet durvju vērtnē. Tādas durvis tiek izmantotas gan veselības, gan arī sociālās aprūpes iestādēs, lai gan faktiski tās ir ērti lietojamas jebkurā ēkā,» tā Dz. Ābele.
Celtnieku spiediens
Dz. Ābele atzīst, ka par durvju sertifikāciju savulaik piespieduši aizdomāties celtnieki, kuri taujājuši, vai ražotājam nav «kāds» sertifikāts produkcijai. «Uzņēmumu, kuri ražoja durvis, tirgū bija ļoti daudz un joprojām valda milzīga konkurence, iespējams, tādēļ arī produkta sertifikācija bija savdabīgs ražotāju «šķirošanas» instruments,» tā uz jautājumu par produkcijas sertifikāciju kā konkurences elementu atbild Dz. Ābele. Pirmais tika iegūts tā dēvētais durvju tolerances – cik precīzi durvis izgatavotas, kādas ir tā dēvētās pielaides – sertifikāts. «Šādu sertifikāciju sekmīgi īstenojām un piedāvājām konkursiem celtniecības uzņēmumiem, atceras Dz. Ābele. Tomēr pēc kāda brīža parādījās pieprasījums pēc ugunsdrošajām durvīm, kurām bija nepieciešams ugunsdrošibas sertifikāts. «Ugunsdrošo durvju ražošanas tehnoloģija un attiecīgās instrukcijas nebūt nemētājas apkārt, un tās nav arī tik brīvi pieejamas, un arī tie, kuriem tādas ir, ar tām dalīties nebūt netaisās, jo papildu konkurentus nevienam jau tirgū nevajag , tāpēc ražošanas tehnoloģiju bija jāveido pašiem kopā ar uzņēmuma darbiniekiem,» atzīst Dz. Ābele. Lai veiktu ugunsizturības testu bija jāatrod laboratoriju, tomēr šādi testi ir ļoti dārgi. «Sakrājām 10 000 eiro un aizsūtījām trīs ugunsdrošo durvju paraugus uz Tallinas laboratoriju, un aptuveni 20 minūšu laikā, šie paraugi vienkārši sadega, jo, kā vēlāk izrādījās, ugunsdrošās durvju vidējās plātnes piegādātājs nebija atsūtījis pasūtīto ugunsdrošo materiālu,» tā Dz. Ābele. Tāpēc laboratorijas testu veikšanai bija jāizgatavo vēl trīs durvis un jāsagādā vēl 10 000 eiro. «Ar otro piegājienu laboratorijas testu durvis izturēja, noturot uguni dedzināšanas krāsnī vairāk nekā 34 minūtes, neizmainot savu ģeometriju.Nevarētu teikt, ka šīs minūtes mums bija viegli pavadītas» saka Dz. Ābele. Šī testa rezultātus apstiprināja Latvijas Zinātņu akadēmijas Sertifikācijas centrs un izsniedza attiecīgu sertifikātu par durvju ugunsizsturību. «Lai saņemtu attiecīgu sertifikātu Tallinas laboratorija vēl vienu durvju eksmplāru vienkārši sazāģēja, lai pārliecinātos par tajos izmantotajiem materiāliem, vai tie nav izmantoti tikai testa durvīm, bet ekonomiski tos nav izdevīgi izmantot šādas klases durvju ražošanā. «Taču, iegūt šo gunsdrošības sertifikātu, bija vērts un tas ļāva ne tikai noturēties tirgū, bet pat iekarot lielu daļu celtnieku uzticības, kas tik mazā tirgū kā Latvija ir ļoti svarīgi» atzīst Dz. Ābele. Viņš norāda, ka ugundrošās drurvis šobrīd tiek ražotas, gan skolām, slimnīcām, biroju ēkām un pat īpašām privātmājām. Vēl ir daudz ko apgūt arī no ārzenju ražotājiem, piemēram, elektromagnētus durvju atvēršanai, kamēr Latvijā , lai durvis stāvētu vaļā, lieto ķīlīšus un tādējādi bojā durvju ģeometriju un saīsina to kalpošanas laiku.
Iztur 40 decibelus
Līdz ar koncertzāļu projektiem no celtniekiem Līva AB Nord saņēma pieprasījumu pēc skaņu izolējošajām durvīm. Jautājums bija vienkāršs: vai varat izgatavot durvis ar 40 decibelu skaņas izturības robežu un to apliecināt ar attiecīgu sertifikātu? «Faktiski viss sākās no gala, jo nācās meklēt ne tikai skaņu slāpējošus materiālus, ko izmantot durvīs, bet arī izdomāt šādu durvju konstrukcijas principus,» atceras Dz. Ābele. Uzņēmums ir sekmīgi ticis galā ari ar šo pārbaudījumu un veicis testus akustiskajā laboratorijā Radiotehnikas sistēmā. «Uzņēmuma ražotās durvis 40 decibelu skaļuma testu izturēja un arī ieguva apliecinošo sertifikātu,» ar lepnumu atzīst uzņēmuma vadītājs. Tādējādi uzņēmumam bija iespēja šādas durvis izgatavot Krievu drāmas teātrim Rīgā un vairākām koncertzālēm. Uzņēmumā tika izgatavotas un pat veikti testi durvīm par 48 decibelu skaņu izolācijas līmeni, tomēr potenciālos klientus vēl nav izdevies atrast. Durvīm nepieciešamos materiālus iepērkot gan Latvijā (bērza saplāksni, masīvkoku), gan arī importējot – no Lietuvas – OSB un MDF plātnes, kā arī speciālās ugunsdrošas plānes.
Aug ienākumi
Durvju sertifikāti un nemitīga inovatīvu risinājumu un materiālu ieviešana ir ļāvusi sekmīgi audzēt uzņēmuma neto apgrozījumu. Pērn tas ievērojami pieaudzis salīdzinot ar 2010. gadu. «Varbūt daudziem tas šķitīs neticami, bet šobrīd mums pasūtījumu ir vairāk, nekā bija tā dēvētajos pirmskrīzes gados,» uzsver Dz. Ābele. Šobrīd uzņēmumā kopumā strādā vairāk kā 20 cilvēku, no kuriem trīs nodarbojas ar durvju montāžu. Arī par perspektīvu Dz. Ābele nesatraucas, jo strādājot ar dažādiem pasūtītājiem – gan Latvijā gan ārzemēs. Produkcijas tiek arī eksportēta sadarbojoties ar celtniecības uzņēmumiem «Piemēram, uzņēmumā ražotās durvis Maskavā nonāca ar Lietuvas celtnieku starpniecību, Norvēģijā – ar mājbūves uzņēmumu Huswik, sadarbojamies ar celtniecības uzņēmumiem Arčers, Merks u.c.» tā Dz. Ābele. Viņš piebilst, kā ekonomiskās krīzes apstākļos ir tikuši izgatavoti arī nelieli mēbeļu pasūtījumi.
Biznesa fakti:
Nosaukums: SIA Līva AB Nord
Nozare: durvju projektēšāna, izgatavošana un uzstādīšana
Neto apgrozījums: ap 0,7 milj. Ls
Strādājošo skaits: 20
Atrodas: Mārupē
Dibināts: 2010.g.
Avots: SIA Līva AB Nord
#1/4
#2/4
#3/4
