Būvniecība un īpašums

FOTO: Bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti vietā izveidots 13 metru augsts uzkalns

Dienas Bizness, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves Kleisti vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona, informē Rīgas dome.

«Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai,» aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.

Atkritumu izgāztuve Kleisti atrodas Spilves pļavās starp Iļģuciemu un Bolderāju. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz pagājušā gadsimta 70-to gadu sākumam, kad tika atvērta izgāztuve Getliņi un lielākā daļa pilsētā radīto sadzīves atkritumu tika vesti uz turieni. Izgāztuves darbības laikā tajā tika apglabāts aptuveni pusmiljons kubikmetru (m3) atkritumu. Patreizējais atkritumu tilpums izgāztuvē ir apmēram 350 000 m3, jo laika gaitā tie ir sadalījušies un sablīvējušies.

Patlaban ir sakopta pašvaldībai piederošā bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti teritorija 4,5 ha platībā. Te ir pārvietoti sausie atkritumi, izveidojot ap 13 metru augstu uzkalnu, kas pārklāts ar bentonītmāla paklāju, lai nelaistu cauri lietus ūdeņus, uz tā ir uzvesta auglīgā grunts. Teritorija ir apzaļumota. Apkārt kalnam pa perimetru ir izrakti grāvji, kas savāc lietus ūdeņus, kā arī izveidota infiltranta barjera. Izgāztuves aizsargjoslā ierīkoti trīs kontrolurbumi pazemes ūdeņu ņemšanai, lai varētu kontrolēt to piesārņojumu un veikt vides stāvokļa uzraudzību.

Rekultivācijas darbus veica konsorcijs BRR, ko veidoja SIA Būvalts R un SIA Roadeks, savukārt SIA Geo Consultants nodrošināja būvuzraudzību. Izgāztuves rekultivācija kopumā izmaksāja gandrīz 1,34 miljonus eiro (ar PVN), no tiem 669822 eiro bija Kohēzijas fonda finansējums, tikpat liels bija Rīgas pašvaldības līdzfinansējums.

Idejas par rekultivētās teritorijas izmantošanu nākotnē var izteikt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam. Jāņem vērā, ka uzkalnu nevar izmantot koku stādīšanai, lai nesabojātu ūdensnecaurlaidīgo bentonītmāla paklāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies vērienīgākais zinātnes infrastruktūras attīstības projekts – RSU zinātniskā centra Kleisti renovācija un modernizācija par kopējo summu 4,44 miljoni eiro, informē RSU.

Zinātniskā centra Kleisti labiekārtošanas darbu laikā tika nosiltināta un atjaunota ēkas fasāde, kā arī telpas tika pielāgotas un aprīkotas ar modernām iekārtām pētniecisko institūtu un laboratoriju vajadzībām. Zinātnes centrā Kleisti jaunas telpas un aprīkojumu ieguvis A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Darba drošības un vides veselības institūts, Bioķīmijas laboratorija, Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorija un Biomehānikas laboratorija, kas izvietojušās 2704 m2 platībā, nodrošinot darbu 64 pētniekiem un laboratoriju darbiniekiem.

Ēkas rekonstrukcija tika veikta divās kārtās. Rekonstrukcijas darbu 1. kārta jeb siltināšanas darbi tika veikti KPFI līdzfinansēta projekta ietvaros par kopējo darbu summu 680 000 eiro. Savukārt rekonstrukcijas 2. kārtā jau tika veikta laboratorijas telpu pārplānošana laboratoriju vajadzībām, izveidotas tikšanās telpas, veikti vispārēji rekonstrukcijas darbi un ēkas iekšējo komunikāciju atjaunošana par summu 1 341 335 eiro (ERAF – 89,2%; RSU – 10,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Karaliskā sporta veida valdzinājums

Kristīne Stepiņa, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bijušās izgāztuves Kleisti rekultivācija izmaksājusi 1,34 miljonus eiro

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25. novembrī, plkst. 13 Rīgas domes pārstāvji kopā ar atbildīgajiem speciālistiem apmeklēs bijušo Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuvi Kleisti, kur ir pabeigti rekultivācijas darbi, informē dome.

Patlaban ir sakopta pašvaldībai piederošā bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti teritorija 4,5 ha platībā. Tajā ir pārvietoti sausie atkritumi, izveidojot ap 13 metru augstu uzkalnu, kas pārklāts ar bentonītmāla paklāju, lai nelaistu cauri lietus ūdeņus, uz tā ir uzvesta auglīgā grunts. Teritorija ir apzaļumota. Apkārt uzkalnam pa perimetru ir izrakti grāvji, kas savāc lietus ūdeņus, kā arī izveidota infiltranta barjera. Tāpat šeit ir ierīkoti monitoringa urbumi, lai varētu veikt vides stāvokļa uzraudzību.

Rekultivācijas darbus veica konsorcijs BRR, ko veidoja SIA Būvalts R un SIA Roadeks, savukārt SIA Geo Consultants nodrošināja būvuzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par vairāk nekā divu miljonu eiro piesavināšanos apsūdz bijušo LOK prezidentu un tagadējo LHF valdes locekli

LETA, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra lietā par iespējamu piesavināšanos pie kriminālatbildības saukusi kādreizējo maksātnespējas administratoru, bijušo Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Aldonu Vrubļevski un viņa pilnvarotu personu, pašreizējo Latvijas Handbola federācijas valdes locekli Zigmāru Sondoru.

Prokuratūra informēja, ka saskaņā ar apsūdzību viņi laikā no 2009.gada 11.jūnija līdz 2018.gada 26.jūlijam, pildot administratora pienākumus, no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā divus miljonus eiro un prettiesiski, krāpšanas ceļā, ieguvuši tiesības rīkoties ar trīs nekustamajiem īpašumiem, radot vairāk nekā 40 000 eiro zaudējumus.

Apsūdzībā minētā summa ir ievērojami lielāka, nekā iepriekš paziņojumā presei rakstīja policija, kas abus turēja aizdomās par 1 438 785 eiro piesavināšanos.

Sondors saukts pie kriminālatbildības arī par piesavināšanās ceļā iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju vairāk nekā 340 000 eiro apmērā.

Prokurore Vrubļevskim un Sondoram ir izsniegusi lēmumus par saukšanu pie kriminālatbildības par minētajām noziedzīgajām darbībām. Abiem ir dots laiks, lai paustu savu attieksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru