Jaunākais izdevums

Vakar Grobiņas pagastā liesmas izpostījušas granulu ražotnes noliktavu, kā arī divu blakus esošu ēku jumtus.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.12.32. Dega granulu ražotnes noliktava 1200 kvadrātmetru platībā.

Ugunsgrēka laikā liesmas pārmetās arī uz blakus esošo ēku jumtiem un postīja tos 40 kvadrātmetru platībā.

Cilvēki šajā ugunsgrēkā necieta.

Ugunsgrēks bija izcēlies SIA Kurināmā apgāde skaidu noliktavā un gatavā produkcija nav cietusi, informēja uzņēmuma īpašnieks Haralds Lāčkoks. Sadedzis viens traktors, bet otru traktoru izdevies izglābt no liesmām. Lai gan uguns liesmas jau bija pārmetušās uz blakus esošo ražotņu jumta, šīs ēkas nav būtiski cietušas. Īpašums bijis apdrošināts, bet zaudējumi pašlaik vēl nav sarēķināti, norādīja uzņēmuma īpašnieks.

Lāčkoks atzina, ka ugunsgrēka izcelšanās iemesli pagaidām vēl ir neskaidri. Tajā angāra daļā, kur ugunsgrēks izcēlies, nav nekādu elektrības vadu, un arī traktortehniku sākotnēji liesmas nav skārušas, līdz ar to atkrīt versija par īssavienojumu, atzina uzņēmējs. Brīvdienās uzņēmums nestrādāja un darbinieki tajā neatradās, teritorija bija slēgta. Nevarot gan izslēgt iespēju, ka kādas nepiederošas personas varējušas iekļūt uzņēmuma teritorijā pār žogu. Uzņēmuma vadītājam gan negriboties ticēt, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

Kā atzina Lāčkoks, ugunsgrēka sekas radīs neērtības uzņēmuma darbībā, bet pavisam tā nebūs jāaptur. Granulu ražošanu plānots atsākt jau rīt. Uzņēmuma rīcībā ir arī citas telpas, bet cietušo noliktavu, iespējams, vismaz daļēji varētu atjaunot pietiekami īsā laikā, ja vien nebūs jāatjauno dzelzsbetona konstrukcijas, pieļāva uzņēmuma īpašnieks.

Raksta galerijā - reģionālā medija Kursas Laiks fotogrāfijas no notikuma vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klauss: Izaicinājums būs atrast piegādātājus dažiem Latvijā neražotiem produktiem

LETA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sankciju ieviešanu pret Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas kokrūpniecības nozarei izaicinājums būs atrast jaunus piegādātājus dažiem produktiem, kas Latvijā netiek ražoti, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) vadītājs Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss uzsvēra, ka situācijā, kad Ukraina cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet arī sargā mūsējo, būtu nevietā sūkstīties par zaudējumiem, kas radīsies no ekonomisko attiecību saraušanas ar Krieviju un Baltkrieviju.

"Meža nozare atbalsta stingras sankcijas pret agresoriem Krieviju un Baltkrieviju, lai arī tās ietekmēs mūsu pašu biznesu," atzīmēja Klauss.

Pēc viņa teiktā, Baltkrievijā un Krievijā lielos apjomos Latvijas meža nozare līdz šim pirka izejvielu - dēļus, plātnes, ķīmiju un tamlīdzīgi. Daļu no importa produktiem Latvijā neražo, un būs izaicinājumi atrast citus piegādātājus.

Tajā pašā laikā skujkoka dēļus, ko Latvijas mēbeļu un koka māju ražotāji pirka kaimiņvalstīs, jo tas bija izdevīgāk, ir iespējams nopirkt Latvijā pie vietējā ražotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru