Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" 2021.gada pirmajā pusgadā strādājis ar teju 850 000 eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa.

Pirmā pusgada finanšu pārskats liecina, ka ir būtiski uzlaboti uzņēmuma finanšu darbības rādītāji. Proti, šajā laikā uzņēmuma apgrozījums bija 9,07 miljoni eiro un peļņa 847 000 eiro. Savukārt pērn uzņēmuma apgrozījums bija 9,83 miljoni eiro, bet peļņa - 577 000 eiro.

Kopš šā gada uzņēmums rūpīgi seko līdzi savai darbībai, jo īpaši finanšu plūsmai, ik mēnesi analizējot ieņēmumus, samazinot izmaksas, kā arī racionalizējot un optimizējot citas pozīcijas, tai skaitā administratīvās izmaksas, pamato uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Lielākie "Rīgas mežu" ieņēmumi sešos mēnešos bija no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi 5,7 un 2,9 miljoni eiro. Tāpat šajā laikā pārdoti vairāk nekā 500 000 koku stādu par kopējo summu 104 000 eiro.

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko, kas nupat atgriezusies WTA ranga pirmajā desmitniekā, sāk izvērtēt, kur ieguldīt savus sportā nopelnītos līdzekļus. Viens no plāniem ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

A. Ostapenko esot nolēmusi ieguldījumus veikt Latvijā un jau ilgāku laiku izvērtē, kāds būtu labākais investīciju plāns – viņa domājot gan pati, gan konsultējoties ar radiem un draugiem, piesaistot arī profesionālus konsultantus.

«Pasaulē tā ir ļoti ierasta prakse, ka sportisti savus nopelnītos līdzekļus investē nekustamajā īpašumā. Pašreiz esmu sava ideālā nekustamā īpašuma vai varbūt pat vairāku īpašumu meklējumos. Vēlos atrast tādu, kam nākotnē vērtība tikai pieaugtu,» šodien izplatītā paziņojumā norāda A. Ostapenko.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā ir kvalitatīvs gan dzīvokļu, gan privātmāju piedāvājums. A. Ostapenko uzsver, ka viņai pievilcīgas ir tādas vietas kā «Mārupe, Mežaparks, arī daļa Āgenskalna un Ķīpsala, kur jūtams dabas tuvums, ērti un ātri var nokļūt līdz Rīgas centram».

Lai nodrošinātu visu satiksmes dalībnieku, bet, jo īpaši bērnu un gājēju drošību, Rīgā noteiks vietas, kurās nomas elektroskrejriteņiem būs jāsamazina braukšanas ātrums, informē Rīgas domē.

Plānots, ka ātruma ierobežojumus no 25 km/h līdz 15 km/h vispirms ieviesīs galvaspilsētas dārzos, parkos un skvēros.

Pirmā vieta, kur jau panākta vienošanās par ātruma ierobežojumu, ir kultūras un atpūtas parks “Mežaparks,” kur parka centrālajā daļā nomāto skrejriteņu ātrums ar moderno tehnoloģiju palīdzību samazināts no līdzšinējiem 25 km/h līdz 15 km/h. Par šādu risinājumu rasta vienošanās ar elektroskrejriteņu un elektromopēdu operatoriem.

Lai satiksmes un tās dalībnieku drošības uzlabošana būtu visaptveroša, patlaban notiek darbs pie jauna regulējuma izstrādāšanas attiecībā uz dažādu mikromobilitātes rīku pakalpojumu izmantošanu Rīgas teritorijā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu līdzsvaru starp komersantu, pakalpojumu lietotāju un visu pārējo rīdzinieku interesēm.

Kopumā ieguldot 14,7 miljonus, Mežciems tiks papildināts ar jaunu sešu daudzdzīvokļu namu projektu Gaiļezera nami. Secināts, ka interese par šāda veida projektu tirgū varētu būt liela, jo dzīvojamās platības šajā rajonā lielākoties ir iekārtotas padomju laika blokmājās.

«Meklējot vietu dzīvokļu mājas projektam, Mežciems šķita perspektīvs rajons. Rīgā šādu vietu nav daudz, ir Ķīpsala, Baltezers, Mežaparks, taču tur nekustamā īpašuma cenas ir krietni virs vidējā līmeņa,» stāsta SIA Merks nekustamo īpašumu projektu vadītāja Dace Tumšā.

Daudzdzīvokļu namu pircēju profils primāri ir Mežciemā dzīvojošie cilvēki, kas priekšroku dod jauno projektu namiem. Kā lielākā daļa jauno projektu, Gaiļezera nami būs paredzēti Latvijas iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ienākumiem. Cenas svārstās no 1 400 līdz 1 600 eiro kvadrātmetrā.

Pirmās trīs projekta ēkas plānots pabeigt 2017. gada decembrī, savukārt nākamo trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecība sāksies, kad būs rezervēta aptuveni puse dzīvokļu pirmajās mājās. Projektā ir divu, trīs, kā arī četru istabu dzīvokļi, dzīvojamās platības no 60 līdz 100 m2.

No šodienas līdz nedēļas beigām, 14. oktobrim, Rīgā notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļa, kurā īpašu trīs kārtu maltīti piedāvās 52 Rīgas restorāni un kafejnīcas, informē Live Riga.

Rīgas restorānu nedēļā restorānu apmeklētājiem iespējams ieturēt trīs kārtu maltīti ar uzkodu, pamatēdienu un desertu par divām fiksētām un ievērojami samazinātām cenām - 15 vai 20 eiro.

Rīgas Restorānu nedēļā piedalās 52 pilsētas restorāni ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā ir sezonālas, Latvijā audzētas izejvielas. Šoreiz šefpavāri īpašu uzmanību veltījuši desertiem, kas tapuši par godu valsts svētkiem.

Kategorijā trīs ēdieni par 15 eiro piedalās sekojoši restorāni un kafejnīcas: Amber, Annas

dārzs, Astor, Avalon, B-Bārs restorāns, Bocca Buona, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, Duvel’s

Pub, Easy Wine, Elements, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Garage, Gutenbergs terase, Hercogs Ķīpsala, Hercogs Mežaparks, Jahta, Le Sommet, Mielotava, Moltto Grill&Wine, Niklāvs, Osta, OZO golfa kluba restorāns, Pagalms, Panorāma, Piramīda, Rīgas

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Tenisiste Aļona Ostapenko daļu no savā karjerā nopelnītajiem 6 miljoniem eiro plāno ieguldīt nekustamajā īpašumā. Un sportiste pavēstījusi, ka ir nolēmusi investēt Rīgas projektā Mežaparka Rezidences.

«Šis būs mans nozīmīgākais finansiālais ieguldījums, un esmu pārliecināta par izdarīto izvēli. Arī viens no pelnošākajiem sportistiem pasaulē – Rodžers Federers, visbiežāk savus līdzekļus investē nekustamajā īpašumā, viņam pieder modernas villas Šveicē un Dubaijā. Šobrīd vēl neesmu pieņēmusi galīgo lēmumu par kāda konkrēta īpašuma iegādi, bet uzmanību piesaistīja mūsdienu arhitektūras villu projekti, kas līdzinās projektiem pasaules pilsētās,» stāsta A. Ostapenko.

Projekta Mežaparka Rezidences koncepcijas autors ir arhitekts Andris Kronbergs.

A. Ostapenko iepriekš publiski pavēstīja, ka viņai pievilcīgas vietas šķietot - Mārupe, Mežaparks, arī daļa Āgenskalna un Ķīpsala. «Manā skatījumā, vērtīgs īpašums ir tāds, kas atrodas klusā vietā, tuvu dabai un tajā pašā laikā samērā tuvu centram. Man ir ļoti svarīgi, lai īpašumam būtu mūsdienīgi arhitektūras un interjera risinājumi. Jā, šobrīd meklēju savu ideālo īpašumu - kvalitatīvu, ērti sasniedzamu, vēlams, prestižā un zaļā vidē,» skaidroja A. Ostapenko.

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves ceturtdien, 20.aprīlī, tika parakstīts līgums par estrādes pārbūvi, kas paredz skatītāju zonas un estrādes pielāgošanu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, informē Rīgas dome.

Pārbūves līgumu Rīgas domes vārdā parakstīja Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, SIA RERE Būve valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs un Davids Lipkins. Plānots, ka pirmā posma rekonstrukcijas darbi tiks nodoti ekspluatācijā 2018. gada 18. jūnijā.

Mežaparka Lielās estrādes pārbūve tiks īstenota, ievērojot 2013. gadā Rīgas pašvaldībā apstiprināto kultūras un atpūtas parka Mežaparks lokālplānojumu. Ja šobrīd esošā svētku estrādes teritorijas platība ir 91 997 kvadrātmetri, tad 2018.gadā pēc pārbūves tā tiks palielināta līdz 146 430 kvadrātmetriem.

Paralēli estrādes izbūves darbiem, tiks izbūvēta svētku nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra – elektroapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas un lietus novadīšanas tīkli Ostas prospektā un Atpūtas alejā; Jančevska prospektā līdz zaļajam teātrim; helikoptera nosēšanās laukums ārkārtas gadījumiem; jauns piebraucamais ceļš no Viestura prospekta līdz esošiem dalībnieku autobusu stāvlaukumiem.

Rīgas pašvaldības mežu un dabas teritoriju apsaimniekotāja SIA «Rīgas meži» pamatkapitāls palielināts par 174 tūkstošiem eiro, un tagad tas ir 114 749 950 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 114 575 950 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.decembrī.

SIA «Rīgas meži» dibināta 2008.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Uzņēmuma galvenie darbības veidi ir mežsaimniecība, mežistrāde un koksnes pārstrāde - tam pakļautas piecas mežsaimniecības, kokaudzētava un kokzāģētava «Norupe». SIA «Rīgas meži» arī apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus un kultūras un atpūtas parku «Mežaparks».

2017.gadā SIA «Rīgas meži» strādāja ar apgrozījumu 18,458 miljonu eiro apjomā, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,162 miljoni eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 444 darbiniekus un tā kopējie veiktie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,035 miljoni eiro.

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

No 2017. gada 17. maija plkst. 12.00 esošie tramvaju maršruti Nr. 4. un Nr. 6. tiks apvienoti vienotā bezpārsēšanās maršrutā Nr. 1. – Imanta-Jugla, informē Rīgas dome.

Maršruts no Juglas kursēs: Jugla - Kr. Barona iela - Radio iela - 13. janvāra iela - 11. novembra krastmala – Imanta. No Imantas līdz 11. novembra krastmalai - 13. janvāra ielai - Aspazijas bulvārim - Kr. Barona ielai - Juglai.

Maršruta garums 18 km. Apkārt Rīgas Centrāltirgum jaunie tramvaji līdz sliežu ceļu remontam izbraukt nevar.

Pa līniju maksimumstundās kursēs 29 tramvaju sastāvi. Kustības intervāls maksimumstundās – 4-6 min., dienā – 9-11 min., pēc plkst. 22. – ap 20 min. Laiks ceļā maksimumstundās no Juglas līdz Imantai – 65 minūtes.

Lai Ausekļa iela nepaliktu bez savienojuma ar Kr. Barona ielu, no 2017. gada 17. maija plkst. 12.00 tiks mainīta arī tramvaju līnija Nr. 11., kas kursēs pa maršrutu Nr. 11. – Mežaparks – Ausekļa iela.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.