Būvniecība un īpašums

Liepājā iezīmē jaunu kūrortzonu

Vēsma Lēvalde, 14.03.2011

Jaunākais izdevums

Liepājas Piejūras slimnīcas teritorijā nākotnē varētu veidoties jauna kūrortzona.

Liepājas būvvalde gatavo nosacījumus zemes ierīcības projekta izstrādei, lai sadalītu valsts SIA Piejūras slimnīca zemi un dotu iespēju teritorijas attīstībai. Zeme atrodas tieši pie jūras, blakus pilsētas pludmalei. Veselības ministrijai, kuras valdījumā ir teritorija, tā neesot vajadzīga. To ministrija apliecinājusi vēstulē pašvaldībai, Db.lv apstiprināja Liepājas domē. Ja būs atbilstošs valdības lēmums, pašvaldība varēs pārņemt bez atlīdzības zemi īpašumā.

Vienlaikus Liepājas dome gatavojas nodot sabiedriskajai apspriešanai Liepājas attīstības plāna pirmo redakciju. Plānā Piejūras slimnīcai piegulošā teritorija ir paredzēta apbūvei, kā ierobežojumu nosakot īpašus apbūves noteikumus - tikai uz veselības aprūpi, atpūtu un rekreāciju attiecināmas būves. Pret šādu teritorijas lietojuma mērķi iebilst deputāts Ivars Kesenfelds, kurš uzskata, ka teritorija būtu jāattīsta kā Jūrmalas parka turpinājums. Par plāna nodošanu sabiedriskajai apspriešanai deputāti lems domes sēdē 17.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par gandrīz miljonu atjaunos Piejūras slimnīcu

Gunta Kursiša, 14.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Piejūras slimnīca noslēgusi vairāk nekā 999,8 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par slimnīcas ēkas renovācijas darbiem, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju. Tā norisināsies Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti » ietvaros.

Konkursā, kurā savus piedāvājumus iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem priekšroka tika dota SIA UPTK, kas piedāvāja zemāko cenu. Iepriekš Piejūras slimnīca lēsa, ka līgumcena par slimnīcas ēku un savienojošā koridora atjaunošanas darbiem varētu būt aptuveni 1,045 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Piejūras slimnīca izsludinājusi iepirkumu par slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana VSIA Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

20. jūnijā visi ieinteresētie būvnieki tiek aicināti iepazīties ar renovējamo objektu, kur būs iespējas saņemt papildu informāciju un novērtēt situāciju klātienē, informē Piejūras slimnīca.

13. jūlijā pulksten 11.00 paredzēts atvērt iesniegtos pieteikumus būvniecībai, tos izvērtēt un slēgt līgumu par būvdarbu veikšanu. Būvniecību plānots realizēt četrās kārtās, pakāpeniski nododot ekspluatācijā renovētās telpas. Tas nepieciešams, lai slimnīca spētu nodrošināt pacientu apkalpošanu, nepārtraucot nevienu no sniedzamajiem pakalpojumiem.

Objekts pilnībā jānodod ekspluatācijā līdz 2013. gada 30. augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Piejūras slimnīcu Liepājā vēlas renovēt astoņas būvfirmas

Vēsma Lēvalde, 19.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Piejūras slimnīca iepirkumu komisija saņēmusi astoņus piedāvājumus konkursā par slimnīcu ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

No pretendentiem četri iekļāvušies prognozētajā līgumcenā - aptuveni viens miljons latu bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt pārējiem piedāvājuma summas to pārsniedz, informē Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aigars Puks.

Patlaban turpinās piedāvājumu izvērtēšana, lai noteiktu, vai tie atbilst nolikumam. Rezultātus plānots paziņot augusta sākumā.

Pieteikumus būvdarbu veikšanai iesniedza sekojoši uzņēmumi:

SIA Vega 1, kas piedāvāja līgumcenu 959,7 tūkst. Ls bez PVN; SIA UPTK (999,8 tūkst. Ls); a/s UPB (1,2 milj. Ls); personu grupa SIA PRODEV, SIA Arco Constuction (1,19 milj. Ls); personu grupa EBS-Modus būve (1,0 milj. Ls); SIA AB Build (1,065 milj. Ls); piegādātāju apvienība SIA Dzintars AB, SIA DanSan (1,0 milj. Ls); SIA Liepājas celtniecības sabiedrība Būvnieks (1,1 milj. Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā psihiatriskā klīnika iegūst jaunus vaibstus

Vēsma Lēvalde, 18.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā Piejūras slimnīcā noslēdzies Eiropas Savienības līdzfinansēts, vērienīgs rekonstrukcijas projekts, faktiski pilnībā pārbūvējot pshiatrijas klīniku.

Būvdarbus sāka pirms gada - 2012.gada septembrī. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem būvniecības ģenerāluzņēmējs bija Liepājas būvfirma SIA UPTK, projektu izstrādāja SIA Ozola&Bula arhitektu birojs.

Pilnībā no jauna izveidota Gerontoloģijas nodaļa bijušajā Bērnu patversmes ēkā, pārplānojot un renovējot telpas atbilstoši psihiatrisko pacientu aprūpes un drošības prasībām. Renovētas arī citas psihiatriskās klīnikas nodaļas.

Valsts SIA Piejūras slimnīca apvieno onkoloģijas un psihiatrijas klīnikas.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,33 miljoni latu, no kuriem 84,21% līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Gandrīz 211 tūkstoši latu visa projekta realizācijai ir slimnīcas līdzfinansējums, ko nodrošināja tās 2011.gada peļņa, ko ministrija atļāva neieskaitīt Valsts kasē, bet novirzīt rekonstrukcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludināts Liepājas pludmales metu konkurss

Vēsma Lēvalde, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.

Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja, kas bieži tiek saistība ar nabadzību un badu, atklājusi luksusa slēpošanas kūrortu, taču tā apmeklētība līdz šim neesot tāda, kā cerēts, vēsta CNN.

300 miljonus ASV dolāru vērtā viesnīca un kūrorts Masik Pass darbu sāka 1. janvārī. Tas jau uzņēmis vairākas slavenības, tai skaitā Denisu Rodmenu un Ziemeļkorejas popgrupu Moranbong Band.

Saimons Kokerels, kurš strādā Pekinā bāzētā tūrisma kompānijā, kas organizē ceļojumus uz Ziemeļkoreju, bijis starp pirmajiem kūrorta apmeklētājiem. Viņš bijis pārsteigts par vietējo iedzīvotāju skaitu kūrortā, jo, pēc viņa domām, lielākā daļa to nespētu atļauties. Vienas dienas biļete maksā 34 ASV dolārus, neskaitot nomu.

Plāni gan paredz, ka slēpošanas kūrortu apmeklēs 5000 viesu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepāju vēlas redzēt kā kūrortu

Vēsma Lēvalde, 16.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas un funkcionālā dizaina specialitātes studenti sagatavojuši priekšlikumus Liepājai ar devīzi Klusais kūrorts.

Izstādē Klusais kūrorts, kura būs apskatāma no 19. līdz 22.jūnijam Liepājā Vecajā ostmalā 55 - kanālmalas noliktavas telpā, iekļauti septiņi dizaina darbi Liepājas pludmalei — no skicēm un maketiem līdz modelim dabiskā izmērā, kas tapuši un izlikti apskatei ar Liepājas pašvaldības atbalstu.

Izstāde Klusais kūrorts ievadīs jauna Liepājas festivāla Līvas ciems aktivitātes. Tradicionālais amatnieku saiets Līvas tirgus šogad pāraudzis festivālā, kurā apvienos etnomūziku, tradicionālo kultūru, mākslu un amatniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāla irliepaja.lv rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās redzama sētniece uzņēmuma Liepājas tramvajs vestē, kura slauka ietvi pie privātmājas.

Kā vēsta portāls, attēlā redzamā nav ne ietve pie tramvaja pieturas, ne arī ietve SIA Liepājas tramvajs teritorijā. Sētniece uzkopj ietvi pie kāda privātīpašuma Dzintaru un Palangas ielas stūrī.

«Nav nekāds noslēpums, ka šajā namā mīt divi Liepājā labi zināmi cilvēki – Aigars un Ieva Puki, turklāt mājas saimnieks ieņem valdes priekšsēdētāja amatu pašvaldības uzņēmumā Liepājas tramvajs,» raksta medijs.

Fotogrāfijas esot tapušas apmēram tajā pašā laikā, kad pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs vadītājs laikrakstam Kurzemes Vārds žēlojas, ka uzņēmumā «tik ļoti samazināts darbinieku skaits, ka nav vēl paspēts izravēt nezāles no sliežu ceļa un arī zālīte vēl nav pļauta».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Grib atdzīvināt kurortoloģiju Liepājā

Vēsma Lēvalde, 03.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zem Liepājas ir vērtīgi termālie ūdeņi, kas nākotnē ļautu jūras piekrastē izvērst ar dziedniecību saistītu uzņēmējdarbību.

Joprojām par izmantojamu resursu tiek uzskatītas arī Liepājas ezera dūņas, ko līdz neatkarībai intensīvi izmantoja Liepājas sanatorijā. Tikko pabeigtajā Liepājas teritorijas plānojumā iezīmēta zona, kurā būs iespējams attīstīt ar dziedniecisko tūrismu, atpūtu un rehabilitāciju saistītu uzņēmējdarbību. Neatkarības gados unikālos dabas resursus tikai pavisam nedaudz izmantojusi Liepājas Reģionālā slimnīca – no padomju laikos ierīkotā dziļurbuma izmantojot nelielu termālā ūdens apjomu dziednieciskajām procedūrām. Privāto uzņēmēju projekti līdz šim gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu dēļ nav realizēti.

Zem Liepājas ir termālie ūdeņi ar augstu – 123 -135 g/l – mineralizācijas pakāpi, liecina vēl PSRS laikos ierīkotā, 1710 m dziļā sanatorijas urbuma pase. SIA Liepājas ūdens pēc pašvaldības pasūtījuma veic urbuma inventarizāciju, lai noskaidrotu gan urbuma stāvokli, gan ūdens izmantošanas iespējas kūrorta izveidē. Rezultāti būs zināmi tikai pēc pāris mēnešiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka pazemes ūdens ir aptuveni 35 – 37 grādus silts, tas satur bromu, kalciju, magniju. To var izmantot sirds un asinsvadu slimību, kustības un balsta aparāta saslimšanu, nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā, stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. «Grūti pateikt, tieši pirms cik gadiem dzima ideja par to, ka pašvaldībai jāiesaistās dziednieciskā tūrisma attīstībā, bet noteikti to kā prioritāti iestrādāsim jaunajā pilsētas attīstības stratēģijā,» sola G. Ansiņš. Attīstības stratēģiju pašvaldība cer izstrādāt jau šogad. Teritorijas plānā ar kurortoloģiju saistītai darbībai iezīmētas vairākas zonas – Jūrmalas parka ziemeļu daļa, kur pirms vairākiem gadiem grandioza SPA kompleksa iecere bija uzņēmējam Andrim Griģim, bijušās Kūrmājas teritorija, kur blakus atrodas minerālūdens urbums, bet ko pašreizējie īpašnieki pametuši novārtā. Tāpat šai darbībai paredzēta Piejūras slimnīcas teritorija, ko valsts atvēlēja pašvaldībai. Plāns paredz atvērt mazās ieliņas, veidojot vairākas izejas pie jūras.Lielākiem projektiem teritorijas plānā paredzēta zeme pie Dienvidu fortiem – vietā, kur tagad Dānijā apsūdzētais Bents Iversens solīja uzbūvēt brīvdienu ciematu ar plašu ūdens atrakciju parku. Pašvaldība jau iesniegusi priekšlikumus valdībai paredzēt nākamajā ES naudas sadales periodā atbalstu šāda veida tūrismam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Otrā teroraktā netālu no Barselonas ievainoti septiņi cilvēki

LETA—AFP/BBC/AP, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmala devīto reizi saņem prestižu Krievijas balvu

Jānis Rancāns, 28.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā starptautiskajā tūrisma izstādē MITT 2012 Jūrmala saņēma Krievijas tūrisma un ceļojumu portāla Travel.ru prestižo balvu «Zvezda Travel.ru» («Zvaigzne Travel.ru) kā labākais Baltijas jūras reģiona kūrorts.

Krievijas tūrisma portāls nominācijas dažādās tūrisma kategorijās iedibinājis 2003. gadā un, pēc portāla lietotāju balsojuma internetā, Jūrmala jau devīto gadu atzīta par labāko Baltijas jūras kūrortu.

Titulu Labākais Baltijas jūras kūrorts 2011 un balvu Zvezda Travel.ru Jūrmalas kūrortpilsēta ieguvusi sacenšoties ar 27 citiem Baltijas jūras reģiona kūrortiem Vācijā, Skandināvijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

«Piešķirtais apbalvojums ir mērķtiecīga darba un pašvaldības, pilsētas komersantu un Latvijas un Krievijas tūrisma uzņēmumu veiksmīgas sadarbības rezultāts, un ceļotāji no Krievijas ar savu balsojumu atzinīgi novērtējuši mūsu pūliņus pastāvīgā pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un jaunu piedāvājumu izstrādē,» uzskata Jūrmalas pilsētas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalai jākļūst par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem

Dienas Bizness, 16.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010.–2030. gadam.

Stratēģiskie mērķi paredz, ka Jūrmala ir starptautiski pazīstams, moderns piekrastes kūrorts un populāra kūrortpilsēta Baltijas jūras krastā. Tā ir Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijas reģionā, kā arī kvalitatīva dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs.

«Šodien pieņemtā Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija ir pamatdokuments visai tālākajai plānošanai un dod ievirzi turpmāko piecu domes sasaukumu darbam. Tas ir visnozīmīgākais pašvaldības dokuments, kas pieņemts šī sasaukuma laikā un kas izstrādāts, sadarbojoties gan speciālistiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan valsts un pašvaldības struktūrām. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajos 20 gados pilsētas attīstība balstīsies uz trim vaļiem – kūrorts (sanatorijas, viesnīcas utt.), videi draudzīga un daudzpusīga uzņēmējdarbība un labvēlīga dzīves vide jūrmalniekiem un viesiem,» stāsta Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmala kā kūrorts patlaban mirst. Tā nefunkcionē atbilstoši kūrorta mērķiem un prasībām.

Bijušais Jūrmalas mērs un arhitekts Leonīds Alksnis Neatkarīgajai norāda, ka vajadzētu radīt likumu par Latvijas kūrortiem un jāpanāk valsts atbalsts, kā arī jālauž privatizācijas līgums ar Ominasis Latvia, jo tas neesot izpildāms. Tāpat esot jālauž līgumi ar minerālūdens dziļurbumu un dūņu lauku privatizētājiem, jo esot jāsaprot, ka kūrorts Ķemeros var atdzimt tikai tad, ja sāks strādāt jauna poliklīnika.

Savukārt, lai maksimāli izmantotu Jūrmalas dabas vērtības, arī Lielupes – Dubultu zonā būtu nepieciešama kūrorta poliklīnika.

«Vajadzētu norādīt gājēju ceļus uz pludmali un upi, pie šiem ceļiem paredzot sabiedriskās apkalpošanas objektus. Beidzot ir jāsaprot, ka pludmalē un kāpās neko kapitālu būvēt nedrīkst. Nebūtu slikti izbūvēt starptautisku jahtu ostu,» norāda L.Alksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas nelielais Noeux-les-Mines slēpošanas kūrorts ir ļoti neparasts. Tajā nav augstu kalnu, nav sniega, bet tas darbojas visu gadu un izvietots uz izdedžu kaudzes, vēsta AFP.

Kūrorts, kas atklāts 1996. gadā, atrodas bijušajā ogļu ražošanas reģionā.

Tā nogāzes tiek uzturētas slidenas, pateicoties smidzināšanas iekārtām. Baltās nogāzes būtībā ir mākslīgi paklāji.

Trases augstums ir 129 metri - līdz ar to tā ir zemākā Francijā.

Patlaban trase piesaista vairāk nekā 30 tūkstošus apmeklētāju gadā. Viņus vilina pievilcīgā cena - pieci līdz astoņi eiro par stundu, ieskaitot aprīkojumu.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no greznākajiem ekoloģiskajiem kūrortiem pasaulē – Brando.

Kūrorts savulaik piederēja Holivudas zvaigznei, aktierim Marlonam Brando, kurš to vēlējās izveidot kā savrupu, ekoloģisku patvērumu, un nu tas pārtapis par slavenību un bagātnieku iecienītu atpūtas vietu. Tā, piemēram, nesen tur viesojies ASV eksprezidents Baraks Obama, dziedātāja Bejonsī u.c, raksta bbc.com.

Atpūtas vietas filozofija ir saglabāt salas skaistumu un bioloģisko daudzveidību, saimniekojot ilgtspējīgi - saules enerģija, jūras ūdens gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas apgādā visu salu. Dabas mīļotāji šeit patiešām var justies kā paradīzes nostūrī - koraļļu rifi mirdz lagūnā, apkārt peld vaļi, baltajā pludmalē gozējas jūras bruņurupuči.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejas plāni par slēpošanas kūrorta būvniecību saskārušies ar jauniem šķēršļiem pēc tam, kad Šveice atteikusies komunistiskajam režīmam pārdot pacēlājus.

Oficiāli Šveices valdība norādījusi, ka pacēlāju pārdošanu tai liedz pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas, kuru ietvaros aizliegts valstij piegādāt luksusa preces, vēsta BBC. Tomēr Šveices Ekonomisko lietu valsts sekretariāts (Seco) topošo Ziemeļkorejas slēpošanas kūrortu nosaucis par «prestižu režīma propogandas projektu».

«Nav iedomājams, ka slēpošanas kūrortu varētu izmantot plašāka sabiedrība,» skaidrojusi ministrijas pārstāve Marī Aveta. Iepriekš Ziemeļkoreja bija uzrunājusi vairākas Šveices kompānijas, kuras uzstāda pacēlājus. Kopumā Ziemeļkoreja bija plānojusi atvēlēt aptuveni 7,57 miljonus ASV dolāru pacēlāju iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie iedzīvotāji un arī tūristi aizvien biežāk izvēlas apmeklēt Rīgai tik tuvo Vecāķu pludmali un līdz ar to arī Vecāķu centrālo – Pludmales – ielu, tomēr uzņēmēji norāda uz neattīstīto infrastruktūru, kas liedz piesaistīt vēl vairāk atpūtnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar vilcienu Rīga–Carnikava–Saulkrasti–Skulte brauciens no Rīgas stacijas līdz pieturai Vecāķi ilgst 15 minūtes, bet brauciens ar automašīnu no pilsētas centra aizņem aptuveni pusstundu. Saulainās vasaras dienās no vilciena Vecāķu stacijā izbirst vesels bars atpūtnieku, kas, apbruņojušies ar somām, saulessargiem, piepūšamajiem riņķiem un citām nepieciešamajām lietām, bērnu priecīgo smieklu pavadīti, dodas pa Pludmales ielu, lai nokļūtu līdz platākajai pludmalei Baltijā. Pludmales iela stiepjas no pašas dzelzceļa stacijas līdz jūrai, un tās abās pusēs izvietojušās kafejnīcas un restorāniņi, kur izsalkumu un slāpes veldzē gan atpūtnieki, gan vietējie iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi no pašvaldības iegādāties kādreizējo Daugavpils Ķīmiskās šķiedras uzņēmuma profilaktorija teritoriju Stropu apkaimē izrāda Lietuvas augsto tehnoloģiju uzņēmums "Pulsar Optics", kas saskāries ar dzīvokļu pieejamības problēmu Daugavpilī, vēsta Latvijas Radio.

Profilaktorijs padomju gados bija kūrorts uzņēmumā strādājošajiem, pēc tam - viesnīca un populāra atpūtas un nakts izklaižu vieta, bet tagad ēkas pārvērtušās par graustu.

Daugavpils dome šo īpašumu nopirkusi 2017. gadā par nepilniem 130 000 eiro, bet nevienu projektu objekta izmantošanai līdz šim nav realizējusi.

Tagad pašvaldības saņēmusi priekšlikumu no "Pulsar Optics", kas pērn sāka darbību Daugavpilī. Uzņēmumam ir interese veidot jaunu dzīvojamo kompleksu.

"Pulsar Optics" pārstāvis Germans Kavalskis Latvijas Radio skaidroja, ka uzņēmums patlaban Daugavpilī nodarbina ap 150 strādājošo, bet paplašinās un pieņem darbā jaunus darbiniekus, tādēļ jādomā, kur viņus izmitināt, un Daugavpilī ir sarežģīti ar jaunu dzīvokļu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam klusi savu darbību ir pārtraucis tūrisma operators Domina Travel, kurš savulaik bija viens no itāļu uzņēmējam Ernesto Preatoni piederošās grupas Pro Kapital uzņēmumiem.

Dominas galvenais un praktiski vienīgais virziens bija Ēģiptē, Šarmelšeihā, izvietotais atkal jau E. Preatoni piederošais kūrorts Domina Coral Bay, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Domina Travel jau dažus gadus vairs nav Pro Kapital grupas uzņēmums. Cik man zināms, jaunie īpašnieki vienkārši pārtraukuši savu darbību,» stāstījusi Pro Kapital sabiedrisko attiecību menedžere Iveta Vanaga un piebildusi, ka arī laikā, kad uzņēmums vēl iekļāvās Pro Kapital grupā, uzsvars uz tūrisma biznesu nav bijis liels.

Ar pašiem Domina Travel pārstāvjiem Neatkarīgajai sazināties nav izdevies. Darbību pārtraukuši arī Domina Travel uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā, kas, līdzīgi kā Latvijas māsa, bija vienīgie Domina Coral Bay kūrorta izplatītāji Baltijas valstīs. «Domina Coral Bay vēl joprojām ir mūsu grupas uzņēmums, tas nekur nepazudīs, un klienti, kas iecienījuši atpūtu šajā kūrortā, noteikti bez tā nepaliks, jo šo kā galamērķi izplatīs citi Baltijas valstu tūroperatori,» teikusi I. Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal) tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Saūda Arābijā un vienu no bagātākajiem arī visā pasaulē.

Tomēr pēc Forbes jaunākā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta publicēšanas izcēlies strīds par to, cik tieši bagāts ir princis.

Pats Alvalīds uzskata, ka viņam pieder 29,6 miljardi ASV dolāru, kamēr Forbes nepiekrīt un viņa bagātību lēš 20 miljardu ASV dolāru apmērā, līdz ar to viņu atzīstot par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Par šādu novērtējumu princis esot dziļi aizvainots un atteicies no jebkādas turpmākas sadarbības ar Forbes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nelielas konditorejas M. Pūres beķereja Ogrē kļuvusi par savējo tikšanās vietu, kur pie kūkas un kafijas tases ļauties arī dzīvās mūzikas valdzinājumam un dejot tango, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mazpilsētā mūs sāk uztvert par konkurentu, tas ir zināms rādītājs, ka esam izauguši no stadijas – šodien pastāv, rīt vairs ne,» smaida M. Pūres beķerejas (SIA Kūku darbnīca) īpašniece Iveta Zāģere. Pilsētas centrā uz gājēju ielas esošā kafejnīca izskatās kā pastkarte no pirmskara laikiem, kad Ogre bija pazīstams gaisa un peldu kūrorts, – Ulmaņlaika mēbeles, sīkiem ziediņiem rotātas kafijas krūzītes, porcelāna smukumnieciņi, glezniņas pie sienām, greznas lustras, veci žurnāli Atpūta, pieklusināta mūzika. Gada beigās tā svinēs trešo dzimšanas dienu. Un Iveta ir turējusi biznesa sākumā doto solījumu – karbonādes ar skābiem kāpostiem un citu silto ēdienu te patiešām nav. To vietā ir gardas kūciņas, smalkmaizītes, ar ogām dāsni aizdarīts saldējums, kafija, pieejama kāda glāze vīna vai konjaka. Un vēl ir smaidoši klienti – gan māmiņas ar bērniem, gan draudzenes, kuras atnākušas pie kafijas tases pačalot, gan jaunieši, kuri izvēlas dažādus kafijas dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo izmaksu lidsabiedrība Centrāleiropā un Austrumeiropā Wizz Air, no Rīgas atklājusi jaunu maršrutu - uz Eilatu Izraēlā, informē aviokompānijas Sabiedrisko attiecību konsultante Latvijā Agnija Jankovska.

Jaunais reiss tiks izpildīts divas reizes nedēļā - otrdienās un sestdienās.

Eilata ir saulaina kūrortpilsēta un ostas pilsēta Izraēlas galējos dienvidos. Skaistā un brīnišķīgā pilsēta atrodas Negevas tuksnesī pie Sarkanās jūras Akabas līča. Kūrorts ļaus izbaudīt nesteidzīgu atpūtu, koraļļu rifus ar to krāsu pārpilnību.

Līdz ar šo jauno maršrutu, Wizz Air no Rīgas piedāvā lidojumus uz 12 galamērķiem, 8 valstīs.

Pirmais Wizz Air lidojums no Rīgas tika veikts 2010. gada martā, un kopš tā laika ar Wizz Air uz Latviju un no tās ir lidojuši vairāk nekā 1,9 miljoni pasažieru. 2014. gadā Wizz Air izveidoja bāzes vadību Latvijas galvaspilsētā un tagad Rīgas lidostā ir izvietotas divas Airbus A320 lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru