Kriminālprocesā, kas sākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uzlikts ierobežojums būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Moduls-Rīga mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo raidījumam apliecināja, ka uzņēmuma kontos uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi. Šīs darbības veiktas, izmeklējot trīs šovasar sāktus kriminālprocesus.

Saistībā ar minētajiem kriminālprocesiem jūlija sākumā divās dienās veiktas 87 kratīšanas privātmājās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kas ir pārējās iesaistītās firmas, pagaidām netiek atklāts. Aplēsts, ka noziedzīgais grupējums valstij nenomaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis raidījumam skaidroja, ka šī ir klasiska shēma - valstij zaudējumi tiek nodarīti, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus.

Pirmdien būvfirma Moduls Rīga Uzņemuma Reģistrā iesniedzis informāciju par padomes izveidošanu, informē kompānijas pārstāve Ieva Šaripo.

Moduls Rīga veic jau iepriekš plānotas strukturālas izmaiņas uzņēmuma vadībā, izveidojot uzņēmuma padomi.

Padomes izveide ir plānota darbība un saistīta ar uzņēmuma izaugsmi, un darbības apjoma palielināšanos, kā arī turpmākajiem attīstības plāniem. Tas ir loģisks uzņēmuma attīstības posms tā 20. darbības gadā, kad uzņēmuma valdē iesaista ilggadējos uzņēmuma darbiniekus Vitāliju Hrapovu un Velgu Stūri, skaidro kompānijas pārstāvji.

Padomi veidos līdzšinējā uzņēmuma valde, Aleksandram Abarinovam kļūstot par padomes priekšsēdētāju. Padome līdzdarbosies uzņēmuma vadībā, sniedzot Moduls Rīga attīstībai un ikdienas darbībai nepieciešamo atbalstu.

Uzņēmums AS «MN Holding» noraida saistību ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju Māri Martinsonu pēdējos gados.

«MN Holding» pārstāvji informēja, ka 2016.gadā, kā arī 2017.gadā un 2018.gadā uzņēmumam nav bijusi saistība ar Martinsonu, attiecīgi arī «MN Holding» meitasuzņēmums SIA «Velve» 2016.gada oktobrī, kad «Velve» noslēdza līgumu ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», nebija saistīts ar Martinsonu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «MN Holding» reģistrēta 2015.gada oktobrī. Uzņēmumam pieder 100% kapitāldaļu četros uzņēmumos - «Velve», «Moduls-Engineering», «Volts-1» un «MN Autoparks».

«MN Holding» par būvfirmas «Velve» īpašnieku kļuva 2015.gada decembrī. Laikā no 2014.gada septembra līdz 2015.gada decembrim «Velves» īpašnieks bija SIA «Moduls-Rīga», kuras nosaukums kopš 2017.gada decembra ir «Moduls-Engineering».

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde pagājušajā nedēļā piemērojusi nodrošinājumu būvniecības uzņēmumam SIA Moduls-Rīga, liecina Lursoft dati.

Izziņā pieejamā informācija liecina, ka VID piemērotais nodrošinājums aizliedz uzņēmumam veikt jebkāda veida pārreģistrāciju. Jānorāda, ka pirms divdesmit gadiem dibinātajam SIA Moduls-Rīga šis ir pirmais nodrošinājums.

SIA MM investīcijas, Aleksandram Abarinovam un Grigorijam Rozentsvetam piederošais SIA Moduls-Rīga savu darbību uzsācis 1994.gada 27.decembrī. Patlaban uzņēmumam pieder daļas trīs sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kā arī dalība piecās pilnsabiedrībās.

SIA Moduls-Rīga 2012.gadā savu apgrozījumu palielinājis par 41,73%, kāpinot to līdz 15,509 miljoniem eiro, savukārt peļņa palielinājusies vairāk nekā trīs reizes, sasniedzot 1,403 miljonus eiro.

Tiesu namu aģentūras (TNA) administratīvās ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros “Moduls Engineering” paveicis apjomīgu iekštelpu remontu, izveidojot ergonomisku un mūsdienīgu darba vidi.

"Moduls Engineering" šī līguma summa bija 258 900,96 eiro (bez PVN).

“TNA ir svarīgi plānot un izzināt mūsu nomnieku vajadzības un piedāvāt klienta aktivitātēm un darba organizācijai vispiemērotāko biroja modeli, kā arī telpu rekonstrukcijas projektos izmantot ilgtspējīgus un modernus risinājumus. Ņemot vērā projekta sarežģītību un ēkas vēsturisko nozīmīgumu, kā arī projekta realizācijas īsos termiņus, esmu gandarīta, ka sadarbībā ar “Moduls Engineering” esam ļoti veiksmīgi realizējuši rekonstrukcijas projektu un mums ir izdevies izveidot modernu un mūsdienīgu darba vidi Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbiniekiem un apmeklētājiem,” Santa Sausiņa, SIA "Tiesu namu aģentūra" valdes locekle

Pērn SIA Moduls-Rīga un tā meitas uzņēmumu SIA Velve un SIA Mehāniskās sistēmas neto apgrozījums pērn sasniedzis 40,348 miljonus eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, tas pieaudzis par 26,9%, liecina Lursoft dati.

Gadu koncerns noslēdza ar peļņas kāpumu par 57,9%, peļņai palielinoties no 787,751 tūkstotim eiro līdz 1,244 miljoniem eiro pērn.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka šā gada 11. septembrī SIA Moduls-Rīga valdi atstājis tās priekšsēdētājs Māris Martinsons un valdes loceklis Krievijas pilsonis Alexander Abarinov. Tagad uzņēmuma valdes locekļa amatu ieņem Vitālijs Hrapovs un Velga Stūre. Savukārt Māris Martinsons kļuvis par SIA Moduls-Rīga padomes priekšsēdētāju, bet Alexander Abarinov ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu tāpat kā Austrālijas pilsonis Grigory Rozentsvet.

SIA Moduls-Rīga kapitāldaļas pieder Aleksanderam Abarinovam (33,33%), Grigorijam Rozentsvetam (33,33%) un SIA MM investīcijas, kas savukārt pieder Māra Martinosna dēlam Mārcim Martinsonam.

Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, raksta portāls Pietiek.com.

Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā mazo zivi, izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uzPietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: «Pagaidām nē. Nav komentāru» un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.

Rīgas domes vadība pirmdien klātienē iepazinās ar paveiktajiem būvniecības darbiem Rīgas 40.vidusskolā un Rīgas 22.vidusskolā.

Rīgas 40.vidusskolā šobrīd norit virtuves bloka atjaunošanas darbi. Ir demontētas novecojošās iekārtas, izbūvēti jauni inženiertīkli. Ar 1.septembri ēdamzāle iegūs ne tikai jaunu interjeru, bet virtuvē tiks uzstādītas jaunas un modernas tehnoloģiskās iekārtas ēdiena pagatavošanai.

Praktiski ir pabeigti jau visi demontāžas darbi. Sadarbībā ar ēdināšanas tehnologiem ir pasūtītas visas nepieciešamās virtuves tehnoloģiskās iekārtas. Turpinās inženiertīklu darbi un telpu apdares darbi.

Virtuves bloka un ēdamzāles atjaunošanas darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Moduls-Rīga par gandrīz 160 tūkstošiem eiro. Pēc būvdarbu pabeigšanas ēdamzālē vienlaicīgi būs iespēja pusdienot 118 skolas audzēkņiem, līdzšinējo 60 vietā.

Notikušas izmaiņas būvniecības uzņēmuma SIA Velve īpašnieku sarakstā, liecina Lursoft dati.

Par Mārim Martinsonam piederošo 12,51% kapitāldaļu īpašnieku kļuvis SIA Moduls-Rīga. Lursoft pieejamie dati rāda, ka Mārim Martinsonam pieder daļas vēl 10 uzņēmumos un viņš ieņem nozīmīgus amatus 16 uzņēmumos, tostarp ir arī SIA Moduls-Rīga padomes priekšsēdētājs.

SIA Velve apgrozījums pērn sasniedza 16,175 miljonus eiro, kas ir par 18,8% mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Aizvadīto finanšu gadu Velve noslēdza ar 152,627 tūkstošu eiro peļņu.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA Velve valdes priekšsēdētājs ir Ainārs Leitēns, savukārt valdes locekļa amatu ieņem Andris Bīriņš un Ilmārs Upenieks.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme pagaidu valde pārtraukusi vēl vienu sadarbības līgumu ar uzņēmējam Mārim Martinsonam pietuvinātu uzņēmumu Moduls Engineering, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

2,83 miljonus eiro vērtais sadarbības līgums tika noslēgts 2017.gada augustā un paredzēja Rīgas satiksmes datu centra izveidi, kur uzņēmums glabātu dažāda veida nepieciešamo informāciju.

Gada izskaņā bija jālemj vai šo sadarbību pagarināt, taču ņemot vērā, ka būvdarbu veicēju uzņēmums ir saistīts ar personu, par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir aizdomas, pagaidu valde lēma līgumu pārtraukt, skaidroja Zaķis.

Uzņēmums tam uzticētos darbus nav pabeidzis un Rīgas satiksmes" pagaidu valde nolēmusi piesaistīt sertificētu būvdarbu speciālistu, lai veiktu pilnu analīzi par līdz šim veiktajiem darbiem. Pēc tam, kad tiks saņemts atzinums, tiks pieņemts arī lēmums vai projektu turpināt.

No būvniecības uzņēmuma SIA Velve valdes aizgājis VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdē nesen ieceltais Ilmārs Upenieks, kura vārds Velves amatpersonu vidū bija atrodams jau no 2008. gada februāra, liecina Lursoft dati.

Jānorāda, ka darbu Velves valdē turpina Andris Bīriņš un Ainārs Leitēns, kurš patlaban veic valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Uzņēmuma vadība aizvadīto gadu raksturo kā apmierinošu, lai arī tā neto apgrozījums salīdzinoši ar 2012. gadu saruka līdz 16,715 miljoniem eiro, tomēr kopējie finanšu rezultāti ir būtiski uzlabojušies, norāda iesniegtais gada pārskats. Velves peļņa pēc nodokļu nomaksas 2013. gadā bija mērojama ar 152,627 tūkstošiem eiro, savukārt rentabilitātes rādītājs pērn sasniedza 1,77.

SIA Moduls-Rīga piederošā Velve, kas piedalījās Latvijas Nacionālās Bibliotēkas būvniecības projekta īstenošanā elektroinstalāciju, apgaismojuma un BMS sadaļās, ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

A/s Latvijas valsts meži jaunā biroja iekārtošanā galvenais postulāts – videi draudzīgu materiālu izmantošana, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunā biroja ēka atrodas Rīgā, Vaiņodes ielā 1, Salu tilta galā, līdzās K. Ulmaņa gatves krustojumam ar Vienības gatvi. Ēku a/s Latvijas valsts meži vajadzībām uzbūvējis uzņēmums Moduls Rīga, kas tika izvēlēts konkursa kārtībā. Starp abām pusēm noslēgts ilgtermiņa nomas līgums. «Mums bija vairākas prasības. Būvniecībā bija jāizmanto videi draudzīgi materiāli, biroja apkurināšanai jāizmanto atjaunojamie dabas resursi. Tāpat vēlējāmies, lai ēka būtu viegli sasniedzama, netālu būtu sabiedriskā transporta pieturvietas. Būtu skaisti, ja varētu strādāt meža vidū, tomēr mums jādomā, lai darbinieki varētu ērti nokļūt līdz darbam,» stāsta Latvijas valsts meži komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Tomēr svarīgākais faktors bija visiem uzņēmuma darbiniekiem beidzot radīt iespēju strādāt zem viena jumta. Daudzus gadus tā struktūrvienības mitinājušās vairākās ēkās Pārdaugavā. Tās neatradās tik tuvu viena otrai, lai darbinieki vajadzības gadījumā varētu pie kolēģiem aiziet kājām. «Jaunais birojs ir izvietots trīs stāvos. Kopumā šeit strādā 240 darbinieku. Jaunajās mājās ir uzlabojusies iekšējā komunikācija. Beidzot esam visi kopā,» atzīst T. Kotovičs.

VEF Kultūras pils restaurāciju par gandrīz deviņiem miljoniem eiro veiks SIA Velve, ar kuru līgumu Rīgas domes Īpašuma departaments cer noslēgt janvārī, pastāstīja departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Velve uzvarēja iepirkuma konkursā, kurā kopumā piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti. Pašreiz ir beidzies rezultātu pārsūdzēšanas termiņš, un, tā kā neviena sūdzība netika iesniegta, ar Velvi drīzumā tiks noslēgts līgums, pastāstīja Burovs.

Burovs pastāstīja, ka iepriekš ticies ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem un šonedēļ tiksies arī ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem saistībā ar Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti objekta restaurācijai. Lai tas sekmīgi notiktu, jāsagaida attiecīgo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšana, kas varētu notikt janvārī, pastāstīja Īpašuma departamenta direktors.

SIA Rīgas BioEnerģija divu biokurināmā katlumāju izbūvei banka Citadele un ABLV Bank ir piešķīrusi sindikāta aizdevumu kopumā 24,5 miljonu eiro apmērā. Kopējās abu projektu būvniecības un izveides izmaksas ir līdz 35 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

Projekta īstenotāji prognozē, ka nākotnē siltumenerģijas cena rīdziniekiem varētu samazināties par 3 - 5%.

Pirmā katlumāja taps Rencēnu ielā. Tajā paredzēts uzstādīt iekārtas ar augstu efektivitātes un automatizācijas pakāpi. Katlumājā siltuma ražošanai izmantos Latvijas izejmateriālu - koksnes šķeldu. Plānotā siltuma jauda ir 48 MW, un tā būs lielākā šāda veida katlumāja Rīgā un Latvijā. Otra katlu māja atradīsies Vietalvas ielā 5. Plānots, ka pirmās katlu mājas celtniecība tiks pabeigta un tā sāks darboties 2017. gada decembrī, savukārt otra – 2018. gada beigās.

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile atzīst: «Vietējo resursu izmantošana un neatkarība ir viens no lielākajiem ieguvumiem Rīgas siltumapgādē.»

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Piekoriģējusi projektu izmaksas, Rīgas dome turpina lemt par arvien jauniem aizņēmumiem izglītības projektu īstenošanai , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 3,4 milj. eiro teritoriju labiekārtošanai pie 29 skolām un bērnudārziem – par šiem līdzekļiem plānots attīstīt un labiekārtot rotaļlaukumus, sporta laukumus, celiņus un žogus. Savukārt par 670 tūkst. eiro ieplānots veikt ēkas Katrīnas dambī vienkāršotu renovāciju, lai tur varētu izvietot bērnudārzu. Par projektu īstenošanai nepieciešamā aizņēmuma ņemšanu Rīgas dome gatavojas lemt šodien. Naudu pašvaldība aizņemsies no Valsts kases vai cita aizdevēja – skatoties, kas piedāvās izdevīgākus noteikumus. Iepriekš domes amatpersonas atzinušas – Valsts kases likmes šobrīd ir ļoti izdevīgas.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 70 komercķīlas, bet 90 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 200,4 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 138,7 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61,7 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Skonto būve – 39,8 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. Kā norāda SIA Skonto Būve pārstāvji, dotā komercķīla ir saistīta ar ikgadēju garantijas limita pārjaunošanu, un tās apmērs šogad netika mainīts.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Moduls-Rīga, kuras vērtība ir 2,034 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank AB.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA DPA – 1,2 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka.

Lai rosinātu valsts līmeņa pārmaiņas būvniecības nozarē, par Latvijas lielāko būvuzņēmēju pārstāvošās organizācijas vadītāju apstiprināta Baiba Fromane, informē organizācijas pārstāvji.

Līdzšinējais vadītājs Valdis Birkavs turpinās darbu, ieņemot organizācijas goda prezidenta amatu.

«Pamatproblēma būvniecības nozarē Latvijā jau gadiem ir ēnu ekonomika. No tās atbilstoši izriet problēmas gan ar kvalitāti, gan ar drošību. Lai gan būvniecības nozare Latvijā ir viens no lielākajiem darba devējiem, nodarbinot aptuveni 8,3% no viesiem darba ņēmējiem, valsts gadiem nav spējusi sistēmiski paskatīties uz šīs nozares problēmām,» norāda Baiba Fromane, identificējot trīs galvenos darbības virzienus – augstākas kvalifikācijas prasības būvniekiem, augstākās prasības būvnormatīvos un standartos, kā arī darbs ar nodokļu nomaksu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 91 komercķīla, bet 125 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 260 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 246 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 179 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības SIA Agrolats – gandrīz 28 miljonu eiro vērtībā, kā parādnieku norādot SIA Agro Investment. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējis uzņēmums Future Capital Management LLP, kā parādnieku norādot mašīnu un iekārtu vairumtirgotāju - SIA Signāls-P-Šuja. Komercķīlas maksimālā nodrošinājuma prasījuma summa ir 16,6 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim, izpētījis laikraksts Dienas Bizness.

«Jo vienkārši ir lietas, ko nedrīkst darīt – izsaimniekot palīdzību, neturēt vārdu utt., bet ir arī tādas lietas, ko nedrīkst darīt pilnīgi noteikti. Piemēram, ar zaļiem, pieklājīgiem cilvēciņiem un līdzīgiem pasākumiem okupēt kaimiņu teritorijas un provocēt pilsoņu karu,» DB viedoklī raksta Didzis Meļķis.

Izmeklētāji iesaldējuši būvkompānijas Moduls-Rīga finanšu līdzekļus.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.