Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Internetā uzdarbojas krāpnieki, kas dažādos atlaižu kuponu portālos piedāvā iegādāties ceļojumus, taču reāli šādu pakalpojumu nesniedz, brīdina policija. Patlaban policija konstatējusi vairāk nekā 25 gadījumus, kad šādā veidā iedzīvotājiem izkrāpta nauda.

Atlaižu kuponu portāli piedāvāja cilvēkiem iegādāties tūrisma braucienus uz dažādām Eiropas valstīm, un iedzīvotāji iegādājās atlaižu kuponus vērtībā no 50 līdz 340 latiem.

Pēc Db.lv rīcībā esošās informācijas, krāpšana ar atlaižu kuponiem notikusi portālos orangelife.lv un kupon.lv, un patlaban ir aizturēts šo portālu vadītājs. Policija norāda, ka pēc izmeklēšanas likumsargi pagājušās nedēļas beigās aizturēja kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu.

Gan kupon.lv, gan orangelife.lv pārvalda SIA Izdevīgi pirkumi.

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (16.08.2004-22.08.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 8/17/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 2 534 600 913 kvm Rīga Raiņa bulvāris 2 8/17/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 1 306 000 1505 kvm Rīga Pulkveža Brieža iela 3 8/18/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 488 940 22078 kvm Rīga Kukšu iela, Upesgrīvas iela, Lielirbes iela 4 8/20/04 Zemes nekustams īpašums 472 488 24,77 ha Salaspils Granīta iela 5 8/19/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 400 000 2013 kvm Rīga Brīvības iela 6 8/18/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 390 204 13633 kvm Rīga Baltā iela 7 8/20/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 331 500 382 kvm Rīga Mārstaļu iela 8 8/16/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 328 800 Jūrmala Turaidas iela 9 8/20/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 317 280 1212 kvm Rīga Ģertrūdes iela 10 8/18/04 Dzīvokļa īpašums 300 000 625,72 kvm Rīga Maskavas iela www.zemesgramata.lv

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (15.11.2004-21.11.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 11/16/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 434850 Rīga Kandavas iela 2 11/16/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 214090 3479 kvm Jūrmala Kr.Valdemāra iela 3 11/15/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 150000 15,6 ha Līgatnes pag. 4 11/16/04 Dzīvokļa īpašums 141729,5 163,1 kvm Rīga Vīlandes iela 5 11/17/04 Dzīvokļa īpašums 133000 85,93 kvm Rīga Brīvības iela 6 11/15/04 Zemes nekustams īpašums 127700 0,1431 ha Babītes pag. 7 11/15/04 Zemes nekustams īpašums 120000 2,2092 ha Kolkas pag. 8 11/17/04 Zemes nekustams īpašums 76725 1686 kvm Jūrmala Bērzu iela 9 11/20/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 75952,5 3,1 ha Ropažu pag. 10 11/15/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 71600 Salaspils Ceru iela Avots :www.zemesgramata.lv

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (26.07.2004-01.08.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 7/29/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 2,511,800 1364 kvm Rīga Alberta iela 2 7/28/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 1031700 883 kvm Rīga Brīvības iela 3 7/28/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 850000 316 kvm Rīga Peldu iela 4 7/29/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 799930 1302 kvm Rīga Brīvības iela 5 7/30/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 340000 35 ha Sējas pag. 6 7/30/04 Zemes nekustams īpašums 289665 3619 kvm Jūrmala Bulduru prospekts 7 7/29/04 Zemes nekustams īpašums 196092,5 2461 kvm Rīga Jaunmoku iela 8 7/26/04 Dzīvokļa īpašums 190000 157,9 kvm Rīga Baznīcas iela 9 7/26/04 Zemes nekustams īpašums 184567,5 Rīga Pulkveža Brieža iela 10 7/28/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 182000 Rīga Daugavgrīvas šoseja Avots :www.zemesgramata.lv

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (02.08.2004-08.08.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 8/3/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 675676,5 12803 kvm Jūrmala Bulduru prospekts 2 8/3/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 675360 12803 kvm Jūrmala Bulduru prospekts 3 8/4/04 Zemes nekustams īpašums 344688 12,9 ha Ādažu pag. 4 8/5/04 Zemes nekustams īpašums 267200 10,76 ha Ādažu pag. 5 8/2/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 143190 88385 kvm Rīga Karīnas dambis 6 8/5/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 140930,5 0,46 ha Salas pag. 7 8/4/04 Dzīvokļa īpašums 138927,5 329,5 kvm Rīga Tomsona iela 8 8/6/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 118620 1,529 ha Cenu pag., Ozolnieku nov. 9 8/7/04 Dzīvokļa īpašums 116900 98,6 kvm Jūrmala 29 līnija 10 8/4/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 115000 Rīga Biķernieku iela Avots :www.zemesgramata.lv

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (30.08.2004-05.09.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 38230 Zemes nekustams īpašums 1632500 1805 kvm Rīga Strēlnieku iela 2 38233 Zemes un ēkas nekustams īpašums 318250 1401 kvm Rīga Ernesta Birznieka Upīša iela 3 38232 Zemes un ēkas nekustams īpašums 293760 Rīga Duntes iela 4 38231 Zemes nekustams īpašums 200000 2301 kvm Rīga K.Barona iela 5 38229 Zemes un ēkas nekustams īpašums 185300 1147 kvm Rīga Lielā Piena iela 6 38229 Zemes un ēkas nekustams īpašums 165000 2063 kvm Daugavpils Ģimnāzijas iela 7 38233 Zemes nekustams īpašums 150000 0,9737 ha Garkalnes pag. 8 38230 Zemes nekustams īpašums 119189 10060 kvm Rīga Brīvības gatve 9 38233 Zemes un ēkas nekustams īpašums 117344 16477 kvm Bērzaunes pag. 10 38232 Zemes un ēkas nekustams īpašums 115080 702 kvm Rīga Liepājas iela Avots :www.zemesgramata.lv

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (20.09.2004-26.09.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 9/21/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 1,635,000 17249 kvm Jūrmala Dzintaru prospekts 2 9/23/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 559650 312 kvm Rīga Tērbatas iela 3 9/20/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 383600 1734 kvm Rīga Kr.Valdemāra iela 4 9/23/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 314900 1305 kvm Jelgava Zemgales prospekts 5 9/21/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 305200 746 kvm Rīga Stabu iela 6 9/24/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 297900 77,4 ha Drustu pag. 7 9/23/04 Dzīvokļa īpašums 278050 203,8 kvm Rīga Elizabetes iela 8 9/23/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 240000 Rīga Čiekurkalna otrā garā līnija 9 9/22/04 Zemes nekustams īpašums 197840 0,99 ha Ikšķile Rīgas iela 10 9/20/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 195000 11414 kvm Rīga Jūrmalas gatve Avots :www.zemesgramata.lv

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (08.11.2004-14.11.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 11/13/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 725529 3752 kvm Jūrmala 20.līnija 2 11/13/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 506160 1164 kvm Rīga Dzirnavu iela 3 11/8/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 455689 Rīga Kārļa Ulmaņa gatve 4 11/13/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 352950 1838 kvm Rīga Lībekas iela 5 11/8/04 Zemes nekustams īpašums 291547 8,68 ha Garkalnes pag. 6 11/12/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 273000 2,7 ha Rīga Dzirciema iela 7 11/9/04 Zemes nekustams īpašums 268515 Babītes pag. 8 11/13/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 220320 6000 kvm Rīga Buļļu iela 9 11/12/04 Zemes nekustams īpašums 220000 24150 kvm Rīga Dzirciema iela 10 11/10/04 Zemes nekustams īpašums 209304 5873 kvm Rīga Pulka iela

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (06.09.2004-12.09.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 9/6/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 783,234 24541 kvm Jūrmala Jūras iela 2 9/9/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 718900 1591,9 kvm Rīga Grēcinieku iela 3 9/8/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 654390 9216 kvm Rīga Mūkusalas iela 4 9/10/04 Zemes nekustams īpašums 390113,5 8018 kvm Rīga Ganību dambis 5 9/6/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 367400 664 kvm Rīga Elijas iela 6 9/7/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 279934 0,0778 ha Rīga Ilzenes iela 7 9/10/04 Zemes nekustams īpašums 250000 12,5 ha Salaspils 8 9/6/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 218130 9268 kvm Rīga Rītausmas iela 9 9/9/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 196281,5 4704 kvm Rīga Miera iela 10 9/7/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 191800 1074 kvm Rīga Audēju iela; Kalēju iela Avots :www.zemesgramata.lv

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (01.11.2004-07.11.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 11/1/04 Zemes nekustams īpašums 1818177,86 13728 kvm Jelgava Katoļu iela 2 11/3/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 325800 3637 kvm Jūrmala O.Kalpaka iela 3 11/4/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 323258 Rīga Katlakalna iela 4 11/1/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 245000 Jūrmala Bulduru prospekts 5 11/1/04 Zemes nekustams īpašums 218700 2,43 ha Mārupes pag. 6 11/5/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 148680 556 kvm Rīga Elizabetes iela 7 11/4/04 Zemes nekustams īpašums 147400 2,2 ha Babītes pag. 8 11/3/04 Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums 136283 Ādažu pag. Baltezera iela 9 11/1/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 130779 2094 kvm Cēsis Raiņa iela 10 11/1/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 130000 0,195 ha Ikšķile Ābeļu iela Avots :www.zemesgramata.lv

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmā (09.08.2004-15.08.2004) nr. Datums Īpašuma tips Darījuma summa (LVL) Platība Teritorija Iela 1 8/12/04 Zemes nekustams īpašums 10 507 200 3534 kvm Rīga Aspāzijas bulvāris 2 8/9/04 Zemes nekustams īpašums 1038500 1383 kvm Rīga A.Čaka iela 3 8/12/04 Zemes nekustams īpašums 536251,5 80252 kvm Rīga Voleri, Reinberģi 4 8/13/04 Zemes nekustams īpašums 450000 49532 kvm Jūrmala Tūristu iela 5 8/11/04 Zemes nekustams īpašums 349000 41,72 ha Ropažu pag. 6 8/11/04 Dzīvokļa īpašums 200700 130 kvm Rīga Teātra iela 7 8/11/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 200000 2013 kvm Rīga Brīvības iela 8 8/13/04 Zemes nekustams īpašums 197280 10996 kvm Rīga Matrožu iela 9 8/11/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 190000 3272 kvm Rīga Dzelzavas iela 10 8/12/04 Zemes un ēkas nekustams īpašums 172500 11,5 h Baldone Avots :www.zemesgramata.lv

Vairāk nekā 250 cilvēku, kuri pērn kolektīvās iepirkšanās portālos no SIA Izdevīgi pirkumi iegādājās nenotikušus ceļojumus, joprojām nav saņēmuši atpakaļ savu naudu. Policija turpina izmeklēšanu šajā lietā un drīzu rezultātu nesola, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Kā atgādina laikraksts, kolektīvās iepirkšanās portāli kupon.lv un orangelife.lv pagājušajā vasarā vilināja ceļotgribētājus ar braucieniem uz Krimu, Parīzi, Romu, Prāgu, Sāremā salu un citām tūristu iecienītām vietām, par ceļojumiem prasot no 20 līdz 340 latiem. Kuponos bija norādīts, ka «brauciena atcelšanas gadījumā nauda tiek atgriezta 100% apjomā» un tie tiek veikti sadarbībā ar tūrisma firmām Airisa un Co un Antario – ceļojumu kompānijām, kas Latvijā ir zināmas, tā ka daudzi nešaubījās par drošumu. To, ka īstenībā ne Airisa un Co, ne arī Antario nebija organizējusi šos braucienus, bet gan SIA Izdevīgi pirkumi, kam arī piederēja kupon.lv un orangelife.lv, labticīgie pircēji uzzināja tikai vēlāk.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis pagaidu noregulējumu, ar kuru uzlikts SIA Izdevīgi pirkumi par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, aizliedzot sniegt portālos orangelife.lv un kupon.lv komplekso tūrisma pakalpojumu reklāmas un piedāvājumus, kā arī iespēju iegādāties šos kuponus.

Centrs konstatējis uzņēmuma darbībā virkni normatīvo aktu pārkāpumu. Tāpat PTAC saņēmis sūdzības, no kurām izriet, ka patērētājiem, kas minētajās vietnēs ir iegādājušies kuponus par tūrisma pakalpojumu saņemšanu, no patērētāja neatkarīgu iemeslu dēļ tikuši vienpusēji mainīti ceļojumu maršruti vai arī pakalpojumi nav tikuši sniegti vispār, bet patērētājiem netikusi atmaksāta samaksātā nauda. Ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības par SIA Izdevīgi pirkumi darbību, PTAC uzsācis lietas izpēti.

Pēc situācijas izpētes centrs konstatējis, ka interneta vietnēs izvietotajās komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvājumos norādīts, ka pakalpojumi tiek organizēti «Sadarbībā ar tūrisma aģentūru Airisa un Co». Savukārt saskaņā ar Lursoft pieejamiem datiem SIA Airisa un Co jau kopš 2009. gada 29.maija ir cits nosaukums, turklāt 2010. gada 14. oktobrī komersants pasludināts par maksātnespējīgu, un kreditori ir pieņēmuši lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Pērn kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas par 156 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2004. gadu, ir par 25 milj. Ls jeb 19% vairāk, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2004. gadu, arī pieaudzis par 19% jeb 10,9 milj. Ls, un kopumā atlīdzībās izmaksāts 67,5 milj.Ls. Piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu vidū, salīdzinot ar 2004. gadu, vērojamas nelielas izmaiņas. Joprojām pieprasītākais apdrošināšanas veids ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas 45,2 milj.Ls apmērā (29% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 11,5 milj.Ls jeb 34% vairāk nekā 2004. gadā. Nemainīgi arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – 20,1 milj.Ls jeb 29,7% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzības pieaugušas par 5,1 milj. Ls jeb 34%. Otrā populārākais apdrošināšanas veids gan 2004., gan 2005. gadā bijusi sauszemes transportlīdzekļu OCTA apdrošināšana. OCTA apdrošināšanā pērn parakstītas prēmijas 28,8 milj.Ls apmērā (18,4% no tirgus), kas ir par 0,2 milj. Ls jeb 1% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā OCTA apdrošināšana arī atrodas 2. vietā ar izmaksātiem 15,3 milj. Ls (22,7% no tirgus). Atlīdzību apjoms pieaudzis par 2,8 milj.Ls jeb 22%, salīdzinot ar 2004. gadu. Trešais populārākais apdrošināšanas veids pēc parakstītajām prēmijām bijusi veselības apdrošināšana (2004. gadā – īpašums). Šajā apdrošināšanas veidā parakstītas prēmijas 24,3 milj. Ls apmērā (15,6% no tirgus), kas ir par 6,4 milj.Ls jeb 36% vairāk nekā 2004. gadā. Atlīdzību ziņā veselības apdrošināšana arī atrodas 3. vietā – pērn atlīdzībās izmaksāti 15 milj.Ls (22,2% no tirgus) – par 2,9 milj.Ls jeb 24% vairāk nekā pērn. Uz ceturto vietu kopš 2004. gada nokritusi īpašuma apdrošināšana – gan pēc parakstītajām prēmijām, gan izmaksātajām atlīdzībām. Šajā veidā parakstītas prēmijas 23,5 milj.Ls apmērā (15,1% no tirgus), kas ir par 4,9 milj. Ls jeb 26% vairāk nekā 2004. gadā. Īpašuma apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis diezgan krasi. Kopumā atlīdzībās izmaksāts 9,7 milj.Ls (14,3% no tirgus), kas ir par 52% jeb 3,3 milj. Ls vairāk nekā 2004. gadā. Piektais pieprasītākais apdrošināšanas veids, kurā vērojama arī visstraujākā izaugsme, ir dzīvības apdrošināšana (2004. gadā šajā pozīcijā atradās vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana). Pagājušajā gadā tajā parakstītas prēmijas 10,9 milj.Ls apmērā (7% no tirgus), kas ir par 4,3 milj. Ls jeb 66% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā dzīvības apdrošināšana saglabā 5. vietu ar 2,6 milj. Ls (3,9% no tirgus). Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 3,2 mlj. Ls jeb 55% mazāk.

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad Latvijā tika reģistrēti 18 tūkstoši jaunu subjektu, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti, liecina Lursoft dati.

Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums.

Lursoft pētījums parāda, ka pērn Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16,36 tūkstoši jaunu subjektu, kas ir par 9,31% mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā.

Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrēti 15,34 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. No visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 98,84% ierakstīti Komercreģistrā.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.