Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Internetā uzdarbojas krāpnieki, kas dažādos atlaižu kuponu portālos piedāvā iegādāties ceļojumus, taču reāli šādu pakalpojumu nesniedz, brīdina policija. Patlaban policija konstatējusi vairāk nekā 25 gadījumus, kad šādā veidā iedzīvotājiem izkrāpta nauda.

Atlaižu kuponu portāli piedāvāja cilvēkiem iegādāties tūrisma braucienus uz dažādām Eiropas valstīm, un iedzīvotāji iegādājās atlaižu kuponus vērtībā no 50 līdz 340 latiem.

Pēc Db.lv rīcībā esošās informācijas, krāpšana ar atlaižu kuponiem notikusi portālos orangelife.lv un kupon.lv, un patlaban ir aizturēts šo portālu vadītājs. Policija norāda, ka pēc izmeklēšanas likumsargi pagājušās nedēļas beigās aizturēja kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu.

Gan kupon.lv, gan orangelife.lv pārvalda SIA Izdevīgi pirkumi.

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis pagaidu noregulējumu, ar kuru uzlikts SIA Izdevīgi pirkumi par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, aizliedzot sniegt portālos orangelife.lv un kupon.lv komplekso tūrisma pakalpojumu reklāmas un piedāvājumus, kā arī iespēju iegādāties šos kuponus.

Centrs konstatējis uzņēmuma darbībā virkni normatīvo aktu pārkāpumu. Tāpat PTAC saņēmis sūdzības, no kurām izriet, ka patērētājiem, kas minētajās vietnēs ir iegādājušies kuponus par tūrisma pakalpojumu saņemšanu, no patērētāja neatkarīgu iemeslu dēļ tikuši vienpusēji mainīti ceļojumu maršruti vai arī pakalpojumi nav tikuši sniegti vispār, bet patērētājiem netikusi atmaksāta samaksātā nauda. Ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības par SIA Izdevīgi pirkumi darbību, PTAC uzsācis lietas izpēti.

Pēc situācijas izpētes centrs konstatējis, ka interneta vietnēs izvietotajās komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvājumos norādīts, ka pakalpojumi tiek organizēti «Sadarbībā ar tūrisma aģentūru Airisa un Co». Savukārt saskaņā ar Lursoft pieejamiem datiem SIA Airisa un Co jau kopš 2009. gada 29.maija ir cits nosaukums, turklāt 2010. gada 14. oktobrī komersants pasludināts par maksātnespējīgu, un kreditori ir pieņēmuši lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

Vairāk nekā 250 cilvēku, kuri pērn kolektīvās iepirkšanās portālos no SIA Izdevīgi pirkumi iegādājās nenotikušus ceļojumus, joprojām nav saņēmuši atpakaļ savu naudu. Policija turpina izmeklēšanu šajā lietā un drīzu rezultātu nesola, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Kā atgādina laikraksts, kolektīvās iepirkšanās portāli kupon.lv un orangelife.lv pagājušajā vasarā vilināja ceļotgribētājus ar braucieniem uz Krimu, Parīzi, Romu, Prāgu, Sāremā salu un citām tūristu iecienītām vietām, par ceļojumiem prasot no 20 līdz 340 latiem. Kuponos bija norādīts, ka «brauciena atcelšanas gadījumā nauda tiek atgriezta 100% apjomā» un tie tiek veikti sadarbībā ar tūrisma firmām Airisa un Co un Antario – ceļojumu kompānijām, kas Latvijā ir zināmas, tā ka daudzi nešaubījās par drošumu. To, ka īstenībā ne Airisa un Co, ne arī Antario nebija organizējusi šos braucienus, bet gan SIA Izdevīgi pirkumi, kam arī piederēja kupon.lv un orangelife.lv, labticīgie pircēji uzzināja tikai vēlāk.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad Latvijā tika reģistrēti 18 tūkstoši jaunu subjektu, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti, liecina Lursoft dati.

Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums.

Lursoft pētījums parāda, ka pērn Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16,36 tūkstoši jaunu subjektu, kas ir par 9,31% mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā.

Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrēti 15,34 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. No visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 98,84% ierakstīti Komercreģistrā.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Šogad maijā reģistrēti 849 jauni uzņēmumi, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada maiju, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji samazinājās jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte, šis gads iezīmējies ar jauno uzņēmumu skaita kāpumu.

Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4171, kas ir par 374 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vairākums, t.i., 91,28% no aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Maijā reģistrēti arī 45 individuālie komersanti, 12 zemnieku saimniecības, 3 akciju sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kas pārstāv citas tiesiskās formas.

Reģionālajā sadalījumā vērtējot, redzams, ka 47% no visiem pagājušā mēneša jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, vēl 21,32% Pierīgā, savukārt no pārējiem reģioniem lielāka aktivitāte bijusi Zemgalē, kur maijā reģistrēti 77 jauni uzņēmumi, savukārt zemākā tā bijusi Vidzemē, kur uzņēmēju pulkam aizvadītā mēneša laikā piepulcējušies 58 jauni uzņēmumi.

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Ģimeņu tik ļoti iecienītajā Mārupē aktuāli un interesi saistoši ir ne tikai privātmāju un dzīvokļu darījumi.

Par savas privātmājas celšanu Mārupē sapņo ļoti daudzi, taču, lai to paveiktu, nepieciešams iegūt savā īpašumā savrupmāju būvēšanai piemērotu zemi. Šajā rakstā apkopota aktuālā informācija par to, kādi darījumi šogad norisinājušies Mārupes savrupmāju apbūves zemes segmentā.

Uz pirkuma līguma pamata pirmajos septiņos šā gada mēnešos reģistrēti 66 darījumi, liecina Cenubanka.lv pieejamā informācija.

Izmēra ziņā vispieprasītākie ir 1500 – 2500 kv.m plašie zemes gabali. Šajā kategorijā līdz augusta sākumam notikuši 28 darījumi.

Savukārt tikai 7 darījumi notikuši ar īpašumiem, kas plašāki par 2500 kv.m. No šiem īpašumiem lielākais ir bijis 4654 kv.m plašs.

Ar 2010. gadu tiek plānots, ka uzņēmēji Latvijā varēs izvēlēties, vai aplikt ar PVN lietota nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus.

Šobrīd šāda veida darījumi ir neapliekami ar pievienotās vērtības nodokli. To paredz sagatavotais jaunais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumprojekts, kuram pēc Finanšu ministrijas plāniem vajadzētu stāties spēkā ar 2010. gadu. ES Padomes direktīva (2006/112/EC) neparedz dalībvalstīm kā obligātu pienākumu ieviest noteikumus par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma pārdošanā, taču šī jautājuma risināšana ir atstāta katras dalībvalsts pārziņā. Šobrīd Latvijā lietota nekustamā īpašuma pārdošana nav apliekama ar PVN, taču tāda norma pastāv daļā ES dalībvalstu, to skaitā Lietuvā un Igaunijā, un tagad tādu plānots ieviest arī Latvijā.

Uzlabos atgūšanu

Nauda, kas gūta spekulējot ar nekustamiem īpašumiem (iegādāti vai izgatavoti pārdošanai), tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā atzīst aptaujātie nodokļu speciālisti. Fiziskās personas bieži, pārdodot nekustamos īpašumus, redz vienīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu (9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktu), kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Netiek pamanīts, ka ir norma (9.panta pirmās daļas 19.punkta a) apakšpunkts), kas paredz, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas mantas neatkarīgi no minētā 12 mēnešu termiņa.

Tas arī ļauj secināt: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti ienākumi no nekustamajiem īpašumiem, kas tiek attīstīti, celti, pirkti, rekonstruēti pārdošanai utt., neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, diskutējot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā saistībā ar spekulatīvo darījumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, tika nolemts attiecīgos punktus neiekļaut, kaut arī pēc būtības tie būtu atkārtojuši to pašu, kas ir Ministru kabineta noteikumos.

Kā vēl vienu svarīgu problēmu Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis min garo un dārgo zemes reģistrāciju zemesgrāmtā. Pēc A. Saulīša domām, šo procedūru ir iespējams ne tikai saīsināt, bet arī samazināt maksājumus par īpašnieku maiņu fiksēšanu zemesgrāmatā. Turklāt satraukums ir par absurdo situāciju (Db par to jau vairākārt rakstīja), ka vismaz daļa no noteiktajiem dabas aizsardzības apgrūtinājumiem nav atspoguļota zemesgrāmatā. Tādējādi to īpašnieki nav informēti par noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai aizliegumiem, turklāt pirkšanas – pārdošanas ceļā šie īpašumi nonāk trešo personu rīcībā.

Pretēji iepriekš paustajām bažām nodokļu likumdošanas izmaiņas nav radījušas ažiotāžu nedz mājokļu, nedz automašīnu tirgū. Nekustamā īpašuma speciālisti atzīst, ka nozarē patlaban novērojams atslābums.

Likuma grozījumi, kas stājās spēkā vakar, paredz, ka nekustamo īpašumu pārdošanas darījumi apliekami ar 25 % lielu ienākuma nodokli.

Nodoklis jāpiemēro, ja ienākumi gūti, pārdodot nekustamo īpašumu, kas pārdevēja īpašumā bijis mazāk par 60 mēnešiem. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumi, kas ir daļa no inflācijas samazināšanas plāna, paredz virkni izņēmumu, kad arī pēc likuma spēkā stāšanās nekustamā īpašuma pārdošanas darījumos gūtā peļņa netiks aplikta ar 25 % lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). "Uz cilvēkiem, kas pārdos nekustamos īpašumus, kas viņu īpašumā bija līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, attieksies vecais likuma regulējums," uzsver Finanšu ministrijas pārstāve Daina Robežniece. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados ar IIN varēs aplikt tikai tos darījumus, kuros iesaistītais pārdevējs īpašumu iegādājies pēc šī gada 12. jūnija un pārdod šo īpašumu ātrāk par 60 mēnešiem no iegādes brīža. Ienākumi, kas gūti, pārdodot īpašumu, kas pārdevējam piederējis vismaz 60 mēnešus un vismaz gadu līdz īpašuma atsavināšanai bijusi pārdevēja deklarētā dzīvesvieta, ar nodokli aplikti netiks.

Liepājas dome noraidījusi a/s Mēs Liepājai privatizācijas pieteikumu neapbūvētam zemesgabalam Liepājā Rožu laukumā 1/4.

Par zemesgabalu 4526 m2 platībā Liepājas centrā 2003. gadā noslēgts nomas līgums starp pašvaldību un a/s Mēs Liepājai. Pašvaldība arī patur tiesības lauzt zemes nomas līgumu, ja netiks ievēroti nomas līguma nosacījumi.

A/s Mēs Liepājai līdz 2008. gada 31. decembrim nav nostiprinājusi ēkas (būves) zemesgrāmtā, tāpēc pašvaldība uzskata, ka noraidījums ir pamatots, un konsultācijas lēmuma pieņemšanai ar pretendentu ir neadekvātas.

Minētajā adresē a/s Mēs Liepājaibija iecerējusi būvēt daudzfunkcionālu centru Rožu galerija. Projekts izraisīja plašu sabiedrisko rezonansi, tā sabiedriskā apspriešana tika vairākkārt pagarināta.

Ekonomiskā situācija ietekmē mājsaimniecību pirktspēju, tādēļ e-komercijas pirkumi ir kļuvuši daudz pārdomātāki, intervijā atzina preču piegādes uzņēmuma "DPD Latvija" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Viņš uzsvēra, ka gan šogad, gan arī nākamgad ietekme būs ģeopolitiskajai situācijai, kā arī inflācijai, tostarp pārtikas cenu pieaugumam, degvielas cenu kāpumam, elektroenerģijas sadales jaunajiem tarifiem, EURIBOR likmes kāpumam un citiem faktoriem. Visas šīs komponentes samazina mājsaimniecību spēju pirkt un ietekmē arī paku piegādes apmērus.

Tostarp Grants atzīmēja, ka pirkumi internetveikalos vairs nav tik spontāni un emocionāli. Šādiem pirkumiem pircēji gatavojas pietiekami ilgi, pārdomā tos un atliek naudu. Tāpat cilvēki daudz biežāk veic pirkumus tādās platformās kā "Andele mandele" u.c. Līdz ar to var secināt, ka cilvēki meklē preces par izdevīgāku cenu, kā arī izvēlas izdevīgāko piegādes veidu.

Otrā ceturkšņa laikā Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss visstraujāk uzlabojies Rīgā un 2.ceturksnī sasniedzis augstāko līmeni, pārsniedzot pērnā gada rekordu, informē Swedbank pārstāvji.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šajā periodā bija jānovirza vidēji 163 eiro mēnesī, salīdzinot ar 171 eiro pirms gada, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā šī summa būtu 241 un 202 eiro.

Patlaban mājokļu pieejamība Rīgā vairs daudz neatpaliek no Tallinas, kur MPI uzlabojās lēnākā solī. Savukārt Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājās un pagaidām saglabājas sliktākā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.

2.ceturksnī MPI Rīgā uzlabojās līdz 159 no 149 pirmajā ceturksnī. Indeksa vērtība 159 nozīmē, ka standarta mājsaimniecības ienākumi bija par 59% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem.

Tirdzniecības centrs Mols veicis aptauju, lai noskaidrotu dārgāko pirkumu, neparastāko pirkumu, pārsteidzošāko pirkumu un jaukāko pirkumu, tādējādi cerot iedvesmot pircējus dāvanu iegādei. Kā visjaukākie pirkumi atzīti apzeltīts čehu kristāla mini knupītis kā vīra dāvana sievai, gaidot pirmo mazuli, un zelta zivtiņa mīļajam kaķītim.

Visdārgāko pirkumu Molā veikusi organizācija, kas gandrīz 12 tūkstošu latu vērtībā iegādājusies sporta tērpus - īsās sporta formas un apavus, Db.lv pastāstīja tirdzniecības centra pārstāve Elija Krauze.

Savukārt kāda Mola pastāvīgā kliente vienā no tirdzniecības centra veikaliem iegādājusies Murphy&Nye apģērbus un aksesuārus, par pirkumu samaksājot 1534,57 Ls. No šī pirkuma dārdzības ziņā daudz neatpaliek kakadu papagailis ar būri, kas pircējam izmaksājis 1500 Ls.

997 latus ir izmaksājusi viena no dārgākajām rotaļlietām – mašīna, kas strādā ar degvielu (metanolu) un var sasniegt ātrumu 60km/h.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Latvijā pagājušā gada novembrī reģistrēti 1053 jaundzimušie, kas ir līdz šim mazākais jaundzimušo skaits viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati, kas pieejami kopš 1995.gada janvāra.

Attiecīgajā periodā starp pieciem mēnešiem ar mazāko reģistrēto jaundzimušo skaitu ir četri 2022.gada mēneši - 2022.gada novembris, kā arī 2022.gada oktobris, kad Latvijā tika reģistrēti 1192 jaundzimušie, 2022.gada februāris, kad tika reģistrēti 1214 jaundzimušie, un 2022.gada aprīlis, kad tika reģistrēti 1260 jaundzimušo. Seko 1997.gada novembris, kad Latvijā tika reģistrēti 1263 jaundzimušie.

Kopumā pagājušā gada 11 mēnešos Latvijā reģistrēti 14 466 jaundzimušie, kas ir par 10% jeb 1616 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp visvairāk jaundzimušo pērn reģistrēts jūnijā - 1452 jaundzimušie, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gada jūnijā.