Biedrība Ķīpsalas pilsoņi nolēmusi aicināt Rīgas domi un Rīgas Brīvostas pārvaldi uz dialogu par Ķīpsalas attīstības problemātiku. Vietējo iedzīvotāju neapmierinātību raisījusi plānotā apkārtnes attīstība, satiksmes problēmas un nesakārtotā vide.

Viena no aktuālākajām problēmām Ķīpsalā esot nesen Rīgas Brīvostas pārvaldes izveidotais jahtu piestātnes komplekss. Kā paredz jahtu piestātnes kompleksa attīstības plāns, tajā tiks uzņemtas gan atsevišķas tūristu jahtas, gan starptautiskās buru kuģu regates, norāda iedzīvotāji. Rīgas Brīvosta gan neesot ņēmusi vērā, ka uz Balasta dambja nav vietas aktīvai automašīnu plūsmai un to novietošanai, kas ir ar šādu aktivitāti neizbēgami saistīts jautājums. Būvējot jahtu piestātnes kompleksu, neesot izpildītas Vispārīgo būvnoteikumu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu prasības, kas paredz noteiktu skaitu automašīnu stāvvietu pie nozīmīgiem sabiedriskiem objektiem, kā arī neesot veikta sabiedriskās apspriešanas procedūra, kuras nepieciešamību nosaka minētie noteikumi. Turklāt laipas, kas patlaban izveidotas starp piestātni un Balasta dambi, beidzoties gandrīz pie iedzīvotāju māju durvīm.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

SIA Ķīpsalas spice sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību izsludinājusi konkursu deviņstāvu dzīvojamai ēkai Balasta dambī 90 - Ķīpsalas ziemeļu galā, liecina informācija arhitektūras portālā a4d.

Kaut arī Rīgā kopumā ir ļoti daudz ūdensmalu, jūras virzienā pavērstā salas smaile nepārprotami saucama par unikālu vietu, kas prasa īpašu arhitektūru, kā arī augstvērtīgu publisko ārtelpu, rakstīts portālā. Konkursa darbu iesniegšanas termiņš Latvijas Arhitektu savienībā ir 23.marts.

Projekta priekšlikuma konkursa mērķis ir iegūt pamatotu, relatīvi labāko deviņu stāvu dzīvojamā nama un tā teritorijas izmantošanas risinājumu, kas ietver funkcionāli un estētiski kvalitatīvus arhitektūras apjoma priekšlikumus, kā arī teritorijas labiekārtojuma elementus un rada priekšnoteikumus augstvērtīgai dzīvojamai videi, vienlaikus radot priekšnoteikumus integrētai Ķīpsalas ziemeļu gala attīstībai nākotnē.

Pērn SIA Augstceltne neto apgrozījums veidoja 14,1 milj. Ls, tas ir par 3,2 milj. Ls jeb 29% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ievērojami palielinājusies arī uzņēmuma peļņa. Tā pieaugusi no 230,9 tūkst. Ls 2011. gadā līdz 623,6 tūkst. Ls aizvadītajā gadā.

Uzņēmuma konsolidētais apgrozījums 2012. gadā bija 51,1 milj. Ls, bet peļņa – 1,3 milj. Ls.

SIA Augstceltne vadība norāda, ka cer panākt konceptuālu vienošanos ar Statoil par vēl vienas franšīzes stacijas izveidi. Jāpiebilst, ka 2011. gadā uzņēmums veica reorganizāciju un pievienojās Statoil degvielas uzpildes staciju tīklam. Savukārt viesu namu pakalpojumu jomā SIA Augstceltne kā galvenais būvuzņēmējs plāno turpināt darbu pie esošā viesu nama Kurši rekonstrukcijas projekta.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Lai informētu par gaidāmajiem pagaidu putnu turēšanas ierobežojumiem, jau sākot no rītdienas Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes visā Latvijā organizēs informatīvus seminārus putnu saimniecībām. Semināros PVD pārvalžu eksperti skaidros, kas ir putnu gripa, kā noteikt, vai saimniecības putni nav inficējušies ar šo bīstamo slimību un ko darīt, lai nepieļautu saimniecības putnu inficēšanos. Plānotie semināri putnu saimniecībām Aizkraukle PVD Aizkraukles pārvaldē, Spīdolas ielā 11, 3. stāvā, Aizkraukle 03.03.2006 plkst. 11.00 Alūksne PVD Alūksnes pārvaldē, Brūža ielā 1, Alūksnē 01.03.2006 plkst. 11:00 Balvi PVD Balvu pārvaldē, Bērzpils ielā 62, Balvos 02.03.2006 plkst. 13.00 Bauska Rajona padomes ēkā, Uzvaras ielā 1, Bauskā 02.03.2006 plkst. 11.00 Cēsis Zemnieku centrā, Dārza ielā -12, Priekuļos 01.03.2006 plkst.10.00 Daugavpils Rajona padomē, Rīgas ielā 2, Daugavpilī 02.03.2006 plkst. 11.00 Kultūras namā, Brīvības ielā 12, Ilūkstē 03.03.2006 plkst. 11.00 Dobele PVD Dobeles pārvaldē, Zemgales ielā 44a, Dobelē 03.03.2006 plkst. 12.00 Gulbene Rajona padomes zālē, 3. stāvā, Ābeļu ielā 2, Gulbenē 28.02.2006 plkst. 10.00 Jēkabpils PVD Jēkabpils pārvaldē, Brīvības ielā 88, Jēkabpilī 02.03.2006 plkst. 11.00 Jelgava Jelgavas rajona padomē, Pasta ielā 37, Jelgavā 03.03.2006 plkst. 10:00 Krāslava PVD Krāslavas pārvaldē, Latgales ielā 6, Krāslavā 03.03.2006. plkst. 11.00 Kuldīga PVD Kuldīgas pārvaldē, Baznīcas ielā 13, Kuldīgā 02.03.2006 plkst. 11.00 Liepāja Kalvenes pagasta padomes zālē, Skolas ielā 21, Kalvenes pag., Liepājas rajonā 28.02.2006 plkst. 11.00 PVD Liepājas pārvaldē, Graudu ielā 45, Liepājā 02.03.2006 plkst. 10.00 Limbaži Limbažu rajona padomes ēkā , Rīgas ielā 16, Limbažos 02.03.2006 plkst. 10.00 Ludza Rajona padomes zālē, Raiņa ielā 16, Ludzā 02.03.2006 plkst. 11.00 Madona SIA "Madonas patērētāju biedrība" zālē, Poruka ielā 4, 3. stāvā, Madonā 03.03.2006 plkst. 10.00 Ogre PVD Ogres pārvaldē, Dravnieku ielā 6, Ogrē 02.03.2006 plkst. 11.00 Preiļi PVD Preiļu pārvaldē, Daugavpils ielā 59, Preiļos 03.03.2006 plkst. 11.00 Rēzekne PVD Rēzeknes pārvaldē, Liepu ielā 33, Rēzeknē 28.02.2006 plkst. 10.00 Rīgas rajons PVD Rīgas rajona pārvaldē, Kraujas ielā 21/23, Rīgā 02.03.2006 plkst. 12.00 Rīgas pilsēta PVD Rīgas pilsētas pārvaldē, Elizabetes ielā 2, Rīgā, 439 kab. 02.03.2006. plkst. 10:00 Saldus Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zālē, Viesnīcas ielā 1, Saldū 03.03.2006 plkst. 11.00 Talsi Talsu rajona padomes lielajā zālē, Kareivju ielā 7, Talsos 01.03.2006 plkst.10.00 Tukums PVD Tukuma pārvaldē, "Krīvos", Tumes pag. , Tukumā 02.03.2006 plkst. 11.00 Valka PVD Valkas pārvaldē, Rīgas ielā 25, Valkā 01.03.2006 plkst.10.00 Valmiera PVD Valmieras pārvaldē, Raiņa ielā 21, Valmierā 03.03.2006 plkst.10.00 Ventspils PVD Ventspils pārvaldē, "Atpūtniekos", Tārgales pag., Ventspils rajonā 02.03.2006 plkst. 12.00

Sakarā ar NATO Rīgas samita 2006 rīkošanu Latvijas Republikā 28. un 29. novembrī, kā arī ievērojot Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas vēstuli un Latvijas Republikas Jūras spēku komandiera vēstuli, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu un transportlīdzekļus ar caurlaidēm, kuras izsniedz Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests, Drošības policija un Valsts policijas caurlaižu birojs):

No 25. novembra no plkst. 00.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- autostāvvietā pie Latvijas Nacionālās operas.

No 26. novembra no plkst. 12.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- Kārļa Ulmaņa gatvē (abos virzienos), posmā no Beberbeķu ielas līdz Upesgrīvas ielai;

- Ciema ielā;

- Gaviezes ielā, posmā no Čuguna ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Mūkupurva ielā, posmā no Gaviezes ielas līdz lidostas "Rīga" apvedceļam;

- Mežmalas ielā;

- Rikšotāju ielā;

- Gramzdas ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Priedaines ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Grenču ielā, posmā no Mūkupurva ielas līdz Zebrenes ielai;

- Zebrenes iel, posmā no Grenču ielas līdz Valtaiķu ielai;

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi slēgt līgumu ar SIA Augstceltne par ministrijas augstbūves apsaimniekošanu

Ar sūdzību IUB bija vērsusies a/s RBSSKALS – viens no iepirkuma konkursa dalībniekiem. Uzņēmums uzskatīja, ka tiekot apšaubīta tā pieredze, tāpēc pārsūdzējusi Zemkopības ministrijas ēkas apsaimniekošanas konkursa rezultātus. Konkursā uzvarēja SIA Augstceltne, lai arī tās piedāvājums ir bijis dārgāks. SIA Augstceltne administratīvo ēku Republikas laukumā 2 piedāvājusi uzturēt un uzkopt par 556.8 tūkst. latu. Trešais pretendents bija a/s UPB.

IUB nolēma aizliegt pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par atklātā konkursa rezultātiem, uzdod valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot konkursā iesniegtos piedāvājumus.

Uzskatot, ka tiek apšaubīta uzņēmuma pieredze, RBSSKALS pārsūdzējusi Zemkopības ministrijas ēkas apsaimniekošanas konkursu.

Konkursā, ko rīkojusi valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, uzvarēja SIA Augstceltne, lai arī tās piedāvājums ir bijis dārgāks. Trešais pretendents bija a/s UPB. A/s RBSSKALS sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) plāno skatīt 11. novembrī.

SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba līdz IUB lēmumam plašāk nebija gatavs komentēt nedz iepirkumu, nedz sūdzību. Sūdzības iesniedzējs nekvalificējās, neatbilda prasībām, viņš lakoniski bilda, kā arī precizēja, ka galvenais kritērijs nebija zemākā cena, bet gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.

Pakāpeniski līdz rudenim piecas degvielas uzpildes stacijas (DUS) Kurši sāks darbu ar Statoil zīmolu. To paredz noslēgtais franšīzes sadarbības līgums, kuru parakstījusi SIA Augstceltne, kam pieder DUS Kurši un SIA Latvija Statoil.

Degvielas uzpildes stacijas, kas turpmāk iekļausies Statoil Fuel & Retail tīklā, atrodas Jūrmalā, Ventspils šosejas 70. kilometrā, Daugmales pagastā, Dreiliņos, Saulkrastu novadā pie šosejas Rīga-Tallina virzienā uz Tallinu un virzienā uz Rīgu.

Franšīze ļauj mazākajam spēlētājam, ekonomējot līdzekļus, sekmīgi attīstīties tirgū un saglabāt tirgus pozīcijas. Savukārt Latvija Statoil gadījumā tas ļaus optimizēt investīcijas, teikts paziņojumā. SIA Augstceltne arī turpmāk būs minēto DUS īpašnieks un saimnieks. Taču darbs tajās tiks veikts tādā veidā, kādā to attīstījusi Statoil Fuel & Retail, kas ir SIA Latvija Statoil mātes uzņēmums.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

2006. gada laikā Latvijā tika nozagtas 1 603 automašīnas, savukārt 2007. gada pirmajos trīs mēnešos autozagļi pamanījušies nozagt jau 474 automašīnas. Visvairāk autozagļi bija kārojuši pēc Volkswagen un Audi automašīnām, taču autozagļi zaguši arī ne mazums dārgus luksus auto. Db.lv ir apkopojis Autonama sniegtos datus un piedāvā ieskatīties Latvijas dārgāko zagto auto topā.

2007. gada pirmajos trīs mēnešos visdārgākā nozagtā automašīna tāpat kā 2006. gadā bija Porsche Cayenne, kuras cena ir līdz 45 872 Ls. Šogad nozagta viena šāda automašīna.

Otrajā vietā ierindojas 2006. gada BMW X5. Tā cena atkarībā no komplektācijas svārstās robežās starp 21 250 un 36 687 latiem. Šā gada izlaiduma X5 nozagts tikai viens, savukārt 2004. gada X5 nozagts 4 reizes un 2005. gada modelis vienu reizi. Kopā šī gada pirmajos mēnešos nozagta 51 BMW markas automašīna.

Trešajā vietā ierindojas 2006. gada Audi Q7, kura cena ir 30 908 lati. Šāda mašīna nozagta viena. Kopā 2007. gada pirmajos trīs mēnešos nozagtas 107 Audi markas automašīnas.

Rīgas Brīvostas teritorijā Ķīpsalā turpinās 2012. gada rudenī uzsāktā Daugavas krasta nostiprinājumu renovācija, kā arī jahtu piestātnes izbūve.

Ķīpsalas krasta nostiprinājuma kopējais garums, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, ir 1,8 km, un nostiprinājumu renovācijas darbiem kopumā paredzēti 1,4 miljoni latu, Db.lv stāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne. Viņa skaidroja, ka pašlaik ir pabeigti nostiprinājumu renovācija aptuveni 250 metru garumā.

Aptuvenās jahtu ostas izveidēs izmaksas ir nedaudz vairāk par 900 tūkstošiem latu.

Ķīpsalas kreisajā krastā paredzēts izveidot jahtu piestātni, pēc krasta nostiprinājumu renovācijas – esošo nostiprinājumu bojāšanās apturēšanas, izbrukušo vietu atjaunošanas un nogāžu nostiprināšanas - gar Daugavu tiks izveidota promenāde.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz palielinājies. 2007.gada janvārī-martā kravu apgrozība ostās bija 14,9 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī.

No ostām 2007.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. No ostām nosūtīja 1,5 milj. t minerālmēslu - par 28,7% vairāk nekā 2006.gada 3 mēnešos. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, ir palielinājies 7,5 reizes un veidoja 0,3 milj. t. Savukārt no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007.gada 3 mēnešos ir samazinājies līdz 5,1 milj. t, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. No ostām nosūtīja 1 milj. t kokmateriālu, kas ir par 8,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms veidoja 3,3 milj. t, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada attiecīgajā periodā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Šodien, 27.septembrī, tika paziņots, kurus zīmolus Latvijas iedzīvotāji ir iemīlējuši visvairāk.

Latvijā mīlētākie zīmoli TOP 21

1. Nokia (Pozīcija 2006.gadā - 2.)

2. Laima (Pozīcija 2006.gadā - 1.)

3. Hansabanka (Pozīcija 2006.gadā - 10.)

4. LMT (Pozīcija 2006.gadā - 6.)

5. VISA (Pozīcija 2006.gadā - 13.)

6. LNT (Pozīcija 2006.gadā - 4.)

7. TV3 (Pozīcija 2006.gadā - 3.)

8. Fairy (Pozīcija 2006.gadā - nebija iekļauts.)

9. Ekselence (Pozīcija 2006.gadā - 14.)

10. Orbit (Pozīcija 2006.gadā - 19.)

11. Cido (Pozīcija 2006.gadā - 9.)

12. Maxima (Pozīcija 2006.gadā - 11.)

2006.gada 9 mēnešos kravu pārvadājumi ar autotransportu palielinājās. Ar to tika pārvadāti 40,9 milj. t kravu, kas ir par 3,7 milj. t jeb 10% vairāk nekā 2005. gada janvārī-septembrī, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Lielāko daļu (88,1%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur kopumā tika pārvadāti 36 milj. t kravu, kas ir par 7% vairāk nekā 2005. gada 9 mēnešos. Šā gada deviņos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,9 milj. t kravu, kas ir par 38.5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga eksporta kravu transports. Ar autotransportu pārvadāto eksporta kravu apjoms 2006. gada deviņos mēnešos bija 2,4 milj. t, kas ir 1,7 reizes vairāk nekā 2005. gada attiecīgajā periodā. Importa kravu apjoms 2006.gada 9 mēnešos bija 1.4 milj. t, kas ir par 11,2% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ar Latvijā reģistrētajiem kravas automobiļiem ārvalstīs 2006. gada janvārī-septembrī pārvadāja 1 milj. t, kas ir par 28,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.