Viens no pasaules lielākajiem alus ražotājiem - Lietuvas alus tirgus līderes Švyturys-Utenos alus īpašnieks Carlsberg - kopā ar ASV alus darītavu Brooklyn Brewery investēs aptuveni piecus miljonus eiro jauna, ekskluzīva alus ražošanas līnijā Klaipēdā.

Kā pastāstījis Švyturys-Utenos alus rīkotājdirektors Daiņus Smailis, Carlsberg un Brooklyn Brewery kļūs par jauna uzņēmuma akcionāriem un šim uzņēmumam tiks nodota daļa Švyturys-Utenos alus pašreizējā biznesa, proti, daļa Raudonuju Plytu zīmola.

«Tiks izveidota jauna kompānija, kas kļūs par jaunas alus ražošanas līnijas un ar to saistītā biznesa - restorāna, alus informācijas centra utt. - operatori (..). Jaunajā uzņēmumā Carlsberg un Brooklyn Brewery daļas būs aptuveni vienādas. Precīzu attiecību šobrīd nevaru nosaukt, bet tā būs standartshēma, pēc kādas Brooklyn sadarbojas ar Carlsberg citās alus darītavās,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

Alus darītava Bauskas alus šogad sāks ražot vēl vienu jaunu alus šķirni, atklāj Bauskas alus ģenerāldirektors Vladimirs Barskovs; šķirnes nosaukumu gan viņš vēl izpaust nevēlas.

Bauskas alus šobrīd ražo 4 alus šķirnes Gaišais, Gaišais Senču, Tumšais un Tumšais Premium. Ražots tiek arī izlejamais nefiltrētais alus. “Alu ražojam tikai pēc klasiskās tehnoloģijas no 100% iesala – tas nozīmē, ka visi tehnoloģiskie procesi no iesala līdz alum aizņem 45 dienas,” stāsta A. Barskovs.

Uzņēmuma lepnums ir Latvijā vecākais alus darītājs Kārlis Zālītis, kas radījis populārākās Bauskas alus šķirnes un pērn sagaidīja 85 gadu jubileju un joprojām strādā kā Bauskas alus konsultants. Pats uzņēmums pērn decembrī svinēja savu 30 gadu darbības jubileju.

2011. gadā Bauskas alus saražoja 275 tūkst. dekalitru alus un 50 tūkst. dekalitru bezalkoholisko dzērienu, šogad tiek plānots apmēram 10% apjomu pieaugums. A. Barskovs piebilst, ka šis apjoms tālu atpaliek no 2006. un 2007. gada, kad tika saražoti 500 000 dekalitru alus gadā. Eksporta īpatsvars uzņēmumam ir neliels – mazajiem ražotājiem normāls eksporta apjoms ir 3%, un šajās robežās uzņēmums arī eksportē. Šogad eksporta apjomi varētu pieaugt varbūt līdz 5%, galvenās eksporta valstis – Lielbritānija un Īrija, kur dzīvo Latvijas cilvēki.

Samazināta PVN likme pārtikai būtu nozīmīgs atbalsts šīs nozares ražotājiem, paātrinot naudas apriti un ceļot vietējo uzņēmēju konkurētspēju.

Latvija ir paradoksu valsts. Arī nodokļu ziņā. DB nupat aprakstīja ZAB Varul pētījuma rezultātus par PVN likmēm Eiropas Savienībā (ES). Galvenais secinājums ir skarbs – Latvija PVN likmes lieluma ziņā pārtikai atpaliek tikai no Dānijas. Varētu domāt, ka arī labklājības, iedzīvotāju un uzņēmumu turības ziņā Latvijas līmenis būtu tuvs Dānijai, taču te minētais pētījums rāda citu ainu. Daudzas attīstītas Eiropas valstis piemēro pārtikai samazinātu PVN likmi – Vācija 7%, Luksemburga – 3%, Lielbritānija vispār 0%, taču vidējās algas līmenis šajās valstīs gan ir stipri atšķirīgs no Latvijas – Luksemburgā tie ir teju 3200 eiro, Lielbritānijā – 2500 eiro, bet Latvijā (hm!) – 504 eiro. Un tomēr turīgās Eiropas valstis nesteidzas PVN likmi paaugstināt, lai gan no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa to, šķiet, mierīgi varētu atļauties.

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Ar mērķi atvieglot mācību personāla darbu vairākus gadus pakāpeniski tiek attīstīti elektroniskie skolu žurnāli.

Vairāk nekā 650 skolas mācību gadu sākušas ar e–žurnāliem, un tas nozīmē, ka daļai vecāku, lai uzzinātu bērnu sekmes, jāpieslēdzas internetam vai arī jāabonē pakalpojums – atzīmju saņemšana mobilajā telefonā, raksta Neatkarīgā.

Latvijā šādu iespēju nodrošina divi uzņēmumi: 2004. gadā darbu sāka uzņēmuma Deac skolvadības sistēma e–klase, pērn konkurenci pieteica SIA Mykoob Latvia. Atšķirīgs ir abu uzņēmumu piedāvājums. Ja vecākiem pietiek ar parādīto informāciju internetā, tad papildus nav jāmaksā, tomēr tiem, kuri vēlas kontrolēt bērnu panākumus Deac apkalpotajā programmā, nākas šķirties no septiņiem latiem gadā.

Bez lielas pieredzes pārtikas jomā divi uzņēmīgi puiši Kaspars Bērze un Gundars Kļaviņš pērn sāka tirgoties ar izlejamo alu, raksta žurnāls Lietišķā Diena.

Spontāna ideja

Kas rosināja stūrēt šajā biznesā? Vai tās nebija nostalģiskās atmiņas par dzeltenajām alus mucām ielās desmitiem gadu atpakaļ? Iespējams, teic Kaspars, taču šī tomēr vairāk bijusi spontāna, nevis pārdomāta ideja. Pamudināja krīze, «jūti, ka viss jūk, viss put», šī gan ir pirmā prakse šajā nozarē, piebilst Kaspars. Tā, sākot darbību Jelgavā, īres maksa bijusi tik liela, ka pat prātā nenācis paplašināt veikalu skaitu, taču pats no sevis sanācis tā, ka pirmā tirdzniecības vieta guvusi piekrišanu, īpaši studentu vidū.

Pagājušā gada nogalē Jelgavas novada Staļģenē darbu izmēģinājuma režīmā sākusi pirmā neatkarīgās Latvijas laikā uzbūvētā iesalnīca. Bija jāpaiet vairāk nekā 20 gadiem, lai mūsu aldariem rastos iespēja iegādāties pašu zemē gatavotu iesalu, kas līdzās ūdenim, apiņiem un raugam ir viena no alus darīšanas svarīgākajām sastāvdaļām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Līdz šim Latvijas alus ražotāji galvenokārt izmantojuši Lietuvas produktu - kaimiņos iesalnīca ar somu speciālistu atbalstu tapa jau deviņdesmitajos gados, norāda laikraksts.

Jauno ražotni Staļģenē nepilna gada laikā uzbūvējis valstī lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latraps, ieguldot tajā trīs miljonus eiro, tajā skaitā vienu miljonu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Iesalam nepieciešamo graudu audzēšanu Latrapa kooperatīva biedri sākuši jau 2012. gadā. Zemnieku interese par jauno kultūru esot liela, taču vēl esot jāmācās gan lauksaimniekiem, gan kooperatīvam, kā alus miežus labāk izaudzēt, sagatavot un realizēt. Graudu pirmapstrādei pat uzbūvēts speciāls komplekss Elejā. Perspektīvā pašu vajadzībai un eksportam plānots izaudzēt alus miežus līdz pat 100 tūkstošiem tonnu gadā. Staļģenes iesala ražošanai pagaidām esot nepieciešami seši tūkstoši tonnu graudu gadā.

Alus Lāčplēsis uzsācis ražot jaunu alus līniju Staburags, informē uzņēmuma pārstāvji. Jaunā alus zīmola attīstībā un virzīšanā tirgū ir ieguldīti vairāk nekā 120 tūkstoši eiro.

Jaunā alus Staburags pirmais lējums ir alus meistaru roku darbs, un tas tiek izlaists nelielos apjomos.

Alus gatavošana balstās uz senām amatniecības tradīcijām, ko alus Lāčplēsis pirmssākumos sāka tās vieni no pirmajiem darītavas aldariem. Pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem Lāčplēsis tehnologi no jauna radījuši recepti, balstoties uz tā laika nostāstiem. Šobrīd uzsākta pirmo trīs šķirņu brūvēšana: Staburags Gaišais un tā limited sērija, Staburags Tumšais un Staburags Baltais alus.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Maskavas valdības ministru Vladimiru Mališkovu iepazīstināja ar sev piederošā SIA Piebalgas alus produkciju.

Zemkopības ministrs Maskavas valdības ministram, Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājam Vladimiram Mališkovam Rīgas markas prezentācijas laikā skaidroja, ka Piebalgas alum vienīgajam no aldariem Latvijā ir atbilstošs sertifikāts eksportam uz Krieviju. Taču uzņēmuma produkcija Maskavas tirgū vēl nav pārstāvēta. Viens no iemesliem - dubultā nodokļu aplikšana, ka ssadārdzina produkciju.

Abi ministri vienojās, ka svarīgi ir novērst dubulto nodokļu piemērošanu, kas atvieglotu darbu savstarpējā tirdzniecībā. V. Mališkovs solīja, ka šo jautājumu varētu atrisināt nākamā gada pirmajā pusē, bet tas būs atkarīgs no abu valstu valdībām. V. Mališkovs arī nodegustēja Piebalgas alus produkciju

Aldara solis var raisīt izmaiņas alus zīmolu patēriņa struktūrā, un Latvijā var parādīties nelielas lokālas ražotnes.

Pēc a/s Aldaris paziņojuma par ražošanas daļēju pārcelšanu ārpus Latvijas ilgtermiņā sekas būs jūtamas un valsts ekonomika cietīs zaudējumus, jo saruks ražošanā nodarbināto skaits un valsts budžets nodokļos saņems mazākas iemaksas, tomēr alus tirgū kritums netiek prognozēts. Latvijā alus nozarē varētu mainīties zīmolu patēriņa un ietekmes struktūra, turklāt varētu parādīties jaunas – nelielas alus darītavas, kas varētu saražot ap 100 tūkstošus litru alus gadā, liecina Dienas biznesa pētījums.

Lai arī pirktspēja būtiski nav uzlabojusies, mazajiem aldariem ir realizācijas apjoma kāpums, un, iespējams, mazo ražotāju pulciņu drīzumā varētu papildināt vēl vairāki jaunpienācēji. Pēc pārdotā apjoma šogad pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir gandrīz 8%, un ceram ar šādu kāpumu pabeigt šo gadu kopumā, DB stāsta SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs.

Pasaules stila alus darbnīcā Alķīmiķis, brūvējot šo dzērienu, spēlējas ar garšām un cenšas pārsteigt tā cienītājus

Pašā Rīgas centrā, Lāčplēša ielā mājvietu radusi mazā alus darītava Alķīmiķis, kurā top alus ar tādiem interesantiem nosaukumiem kā Bērnības trauma un Sweet Tramp. Darītava atrodas bijušā alus restorāna Bierhaus telpā, kur tik tikko durvis ir vēris arī gastrobārs ar tādu pašu nosaukumu kā alus darītavai – Alķīmiķis. Brūzis sevi definē kā pasaules stila alus darbnīcu; tajā tiek darīts alus, kas atspoguļo šī brīža situāciju un stilus pasaulē.

Runājot par to, kā ideja attīstījusies, alus darītavas runasvīrs un viens no aldariem Ingemārs Dzenis stāsta, ka uzņēmuma īpašniekam bija vēlme radīt restorānu, kurā tiek darīts arī alus, un viņš uzaicināja par aldari pie sevis strādāt Gordonu van Houtanu, kura mērķis bija brūvēt dažāda tipa pasaules alu, nevis klasisko lager tipa alu. «Tā mēs sākām šo ideju viļāt. Sākumā gan mums bija cits nosaukumus, bet galu galā nonācām pie Alķīmiķa. Mums patīk pieeja, ka mēs ķīmiķojam alu labākajā šī vārda nozīmē. Alķīmiķi taisa zeltu no svina, bet mēs taisām alu no ūdens, kas arī savā ziņā ir zeltīts notikums. Tā arī radās nosaukums,» stāsta Ingemārs. Jautāts, kurš izdomā interesantos nosaukumus un etiķetes, viņš atklāj, ka sākumā šķitis, ka etiķetēm nav izšķirošas nozīmes un galvenais, lai ir labs produkts, tomēr beigu beigās secināts, ka arī izskats ir nozīmīgs.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

AS “Pasažieru vilciens” administrācija no šī gada 1.aprīļa pārcelsies uz jaunām telpām biroja kompleksā Pērses ielā 8, Rīgā, kas piecu gadu laikā uzņēmumam varētu ļaut ietaupīt vairāk nekā 300 000 eiro.

Pārcelšanās sekmēs līdz šim divās dažādās adresēs – Turgeņeva ielā 14 un Stacijas laukumā 2 – strādājošo darbinieku produktīvāku sadarbību, samazinās izmantojamo telpu platību, to apsaimniekošanas izmaksas un atvieglos ikdienas tehnoloģiskos procesus uzņēmumā.

“Pārvācoties uz jaunu biroju, mēs iegūsim aktivitātēs bāzētu, produktivitāti veicinošu darba vidi, vienlaikus ietaupot resursus. Moderns birojs un iespēja strādāt daļēji attālinātā režīmā palīdzēs “Pasažieru vilcienam” piesaistīt un noturēt jaunos talantus. Mēs kļūsim efektīvāki, dinamiskāki un, ciešāk sadarbojoties, radīsim labākus piedāvājumus un pakalpojumus klientiem un sadarbības partneriem,” norāda AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien nosūtīja vēstuli LR Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, nosūtot 2006.gada 26.oktobrī Saeimā pieņemto likumu Grozījumi likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu otrreizējai caurlūkošanai trešo reizi, Db.lv informē Prezidenta Preses dienests

Vēstulē prezidente raksta:

"Šā gada 26.oktobrī Saeima atkārtoti pieņēma likumu Grozījumi likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, mainot šī likuma spēkā stāšanās laiku.

2006.gada 16.jūnijā, nosūtot otrreizējai caurlūkošanai šā gada 7.jūnijā pieņemto likumu Grozījumi likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, es jau norādīju Saeimai visus tos argumentus, kuru dēļ es nesaskatu par iespējamu šo likumu izsludināt. Šos argumentus es joprojām uzturu spēkā.

Papildus iepriekš minētajam vēlos vērst Saeimas deputātu uzmanību uz šādiem faktiem.

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Dažādās Latvijas bankās darbinieku vidējais mēneša bruto atalgojums atšķiras pat par 1000 latiem. Par to liecina Db apkopotā informācija par banku darbinieku vidējo atalgojumu, ņemot vērā banku publicētos pagājušā gada auditētos pārskatus. Dati nebija pieejami par Nordea banku, Biznesa banku un VEF Banku, bet pārējo banku dati liecina, ka darbinieku atalgojums (bruto alga bez darba devēja VSAO, prēmijas u.c.) var svārstīties no 488 Ls līdz pat 1586 Ls mēnesī.

Lielā daļā banku pērn vidējais atalgojuma līmenis personālam mēnesī audzis kopumā par vairāk nekā 20 %. Centrālās statistikas pārvakdes dati liecina, ka valstī kopumā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa ik ceturksni auga ar aptuveni 20 % ātrumu, pēdējā ceturksnī sasniedzot 27.9 %. Apkopotie dati liecina, ka bankas, kurās ir vislabāk apmaksātie darbinieki, nebūt nav tās, kas gūst arī vislielāko peļņu. Viens no faktoriem, kas ietekmē atalgojuma vidējo līmeni, ir tas, kāds atkarībā no darbības specifikas bankās ir tirgū pieprasīto pieredzējušo un labi apmaksāto speciālistu īpatsvars kopējo darbinieku skaitā, un arī, cik daudz bankas pērn piesaistījušas jaunus un vēl tik nepieredzējušus darbiniekus. Bankās darbiniekiem alga nav vienīgais piedāvātais labums, tie var gan saņemt izdevīgākus kredītus, tiem dāvina dāvanas, atbalsta mācīšanos u.c. Apskatītajās bankās kopumā pērn strādāja vidēji gandrīz 11 tūkst. cilvēku un personāla atalgojumā pērn izmaksāti virs 105 milj. Ls, kas pieauga par vairāk nekā 30 %. Līdzīgu (virs 30 %) pieaugumu uzrāda arī FKTK dati par personāla atalgojumu visās bankās.