Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

2007.gada 19.decembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par 42 218,30 latu lielu naudas soda un tiesiskā pienākuma piemērošanu SIA Latvijas propāna gāze (LPG), kas atrodoties dominējošā stāvoklī sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamo mājām Ventspils pilsētā un Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu tirgos, ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

LPG Ventspils namu apsaimniekotājiem izvirzīja nepamatotas prasības, kā arī mērķtiecīgi radīja šķēršļus citu tirgus dalībnieku darbībai šajā tirgū, norāda Konkurences padome.

29.06.2006. KP saņēma Ventspils pašvaldības un dzīvojamo māju apsaimniekotāju iesniegumu izvērtēt SIA Latvijas propāna gāze (LPG) darbības likumību, tajā skaitā sūdzoties par to, ka LPG ir ieplānojusi pārtraukt patērētāju apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi pa cauruļvadiem no gāzes tvertnēm, nodrošinot sašķidrinātās naftas gāzes piegādi patērētājiem balonos, noslēgt līgumu ar LPG par dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi, maksājot 1,12LVL no katra dzīvokļa mēnesī, un izvirzot prasības dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, ja mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi (hermētiskuma pārbaudi) veiktu cita licencēta firma.

Daugavpils dome ir apstiprinājusi aptuveni gadu ilgušo augstceltņu būvniecības detalplānojuma projektu.

Augstceltņu projekta pasūtītājs un detālplānojuma ierosinātājs ir Daugavpils būvkompānija SIA Ditton BC, detālplānojumu izstrādājis arhitektu birojs Marta plus. Pēc pirmprojekta prognozēm Sporta ielas augstceltņu projektā paredzams būvprojektā investēt 33 miljoni eiro, bet kopējā būves platība paredzēta 24 580 km2, informēja Ditton BC valdes loceklis Aleksandrs Misjukovecs.

Ap šī kompleksa celtniecību Daugavpilī tika sacelta liela ažiotāža, tāpēc detālplānojuma apstiprināšanai bija nepieciešams aptuveni gads. Kā galvenie iemesli tika minēti nestabilās gruntis un bažas par tenisa kortu pārnešanu. Detālplānojuma procesa ietvaros tika apspriesta būvniecības iecere no arhitektūras viedokļa, izvērtēta ietekme uz apkārtējo vidi, izpētīti ģeoloģiskie apstākļi un veikta plaša sabiedrības viedokļu noskaidrošana. Saņemtie atzinumi apliecina iespēju veikt daudzstāvu mājas būvniecību, nodrošinot drošus dzīves apstākļus.

Valsts darba inspekcija (VDI) ir atjaunojusi būvdarbus vienā augstceltņu Z-Towers tornī, savukārt otrā tornī šobrīd darbu atsākšana nav atļauta saistībā ar iespējamiem draudiem nodarbināto veselībai, pastāstīja VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

Viņš gan piebilda, ka par augstceltņu būvniecību atbildīgais uzņēmums ir informējis VDI, ka darba aizsardzības nepilnības ir novērstas arī otrā tornī, tāpēc tuvākajā laikā tiks veikts objekta apsekojums un pieņemts lēmums par atļauju vai aizliegumu turpināt darbus.

Kā ziņots, 14.decembrī augstceltņu Z-Towers būvlaukumā, krītot no augstuma, gāja bojā 21 gadu vecs strādnieks, apstiprināja VDI. Uz izmeklēšanas laiku objektā visi būvdarbi tika apturēti.

Vēlāk VDI būvlaukumā konstatēja vairākas nedrošas darba vietas. Kādi tieši pārkāpumi tika konstatēti, VDI pārstāvji neatklāja. «To mēs nedrīkstam atklāt, tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Apturam objekta darbu tad, kad tas var apdraudēt darbinieku veselību vai dzīvību,» sacīja VDI pārstāvis Vincevs.

Valsts darba inspekcija (VDI) ir pilnībā atļāvusi turpināt augstceltņu Z-Towers būvdarbus, jo projekta attīstītājs ir novērsis inspekcijas saskatītos iespējamos draudus nodarbināto veselībai, apstiprina VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

Kā ziņots, 13.decembrī augstceltņu Z-Towers būvlaukumā, krītot no augstuma, gāja bojā 21 gadu vecs strādnieks. Uz izmeklēšanas laiku objektā visi būvdarbi tika apturēti.

Vēlāk VDI būvlaukumā konstatēja vairākas nedrošas darba vietas. Kādi tieši pārkāpumi tika konstatēti, VDI pārstāvji neatklāja. «To mēs nedrīkstam atklāt, tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Apturam objekta darbu tad, kad tas var apdraudēt darbinieku veselību vai dzīvību,» sacīja VDI pārstāvis Vincevs.

Arī projekta Z-Towers attīstītājas AS Towers Construction Management pārstāvis Artūrs Ivanovs neatklāja, kādas nedrošas darba vietas VDI objektā atklājusi, jo negadījuma izmeklēšanas laikā uzņēmums nevarot sniegt nekādus komentārus. Ivanovs arī piebilda, ka attīstītāji sadarbojas ar visām negadījuma izmeklēšanā iesaistītajām institūcijām un visus konstatētos pārkāpumus novērsīs noteiktajos termiņos.

Valsts darba inspekcija (VDI) augstceltņu Z-Towers būvlaukumā konstatējusi vairākas nedrošas darba vietas, pastāstīja VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

(Pievienota 5.rindkopa.)

Kādi tieši pārkāpumi konstatēti, Vincevs neatklāja. «To mēs nedrīkstam atklāt, tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Apturam objekta darbu tad, kad tas var apdraudēt darbinieku veselību vai dzīvību,» viņš sacīja.

Objekta darbība ar VDI rīkojumu ir apturēta kopš 14.decembra. Līdz 29.decembrim uzņēmumam ir jāsakārto nedrošās darba vietas, tad VDI dosies atkārtotā pārbaudē un lems par rīkojuma atcelšanu, pastāstīja Vincevs. Novērst nepilnības uzņēmums var arī ātrāk, un līdz ar to arī ātrāk atsākt darbus, viņš piebilda.

Tikmēr VDI turpinās letālā nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kas varētu ilgt līdz pat 80 dienām. Tāpat ir uzsākta un tiks turpināta administratīvā pārkāpuma lietvedība, jo VDI saskatījusi objektā iespējamus darba aizsardzības pārkāpumus, skaidroja Vincevs.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2007.gada beigās sasniedza 60.1 miljonu kv.m. Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 2000. gadā tā bija 22.6 kv.m., 2006. gadā – 25.7 kv.m. un 2007. gadā – 26.4 kv.m.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā mainījās dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. Privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā no 76% 2000. gada beigās palielinājies līdz 87% 2007. gada beigās.

2007. gadā aktīvi turpinājās jaunu dzīvojamo māju būvniecība. Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 1.2 milj. kv.m., no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 474 100 kv.m. jeb 40% no visu ekspluatācijā pieņemto māju kopējās platības. Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājusies par 46%.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

15.februāra Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejā tika saskaņoti 276 projekti, kuru kopējais attiecināmais (struktūrfonda, valsts budžeta un privātais) finansējums veido 91, 7 miljonus latu, biznesa portālu Db.lv informēja Finanšu ministrija.

18 projekti iegūs atbalstu Satiksmes ministrijas atklātajā projektu konkursā Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumu apdzīvotās vietās, 14 projekti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atklātajā projektu konkursā Publisko interneta pieejas punktu attīstība, 4 projekti Valsts reģionālās attīstības aģentūras atklātajā projektu konkursā Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, savukārt 240 projekti sešās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajās grantu shēmās, kurās projektu pieteikumi izvērtēti laika periodā no aizvadītā gada 16.novembra līdz 31.decembrim.

15.februāra Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejā tika saskaņoti 276 projekti, kuru kopējais attiecināmais (struktūrfonda, valsts budžeta un privātais) finansējums sastāda 91, 7 miljonus latu.

18 projekti iegūs atbalstu Satiksmes ministrijas atklātajā projektu konkursā "Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumu apdzīvotās vietās", 14 projekti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atklātajā projektu konkursā "Publisko interneta pieejas punktu attīstība", 4 projekti Valsts reģionālās attīstības aģentūras atklātajā projektu konkursā "Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās", savukārt 240 projekti sešās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajās grantu shēmās, kurās projektu pieteikumi izvērtēti laika periodā no aizvadītā gada 16.novembra līdz 31.decembrim.

Rīgas dome akceptējusi vairākas dzīvojamo māju būvniecības ieceres, Db.lv informēja dome.

Ropažu ielā uz 6,8 ha liela zemes gabala SIA DENTAVA būvniecības iecere paredz 5, 9 un 17 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, biroja ēkas un tirdzniecības centra būvniecību. Paredzētas arī 5 stāvu (380 automašīnām) un 6 stāvu (522 automašīnām) autostāvvietas, ēku cokolstāvos paredzētas 430 autostāvvietas, blakus nojauktajām ēkām - 170 līdz 180 autostāvvietas. Apbūves centrālo daļu veidos četras augstceltnes (ēkas līdz 17 stāviem), no kurām trīs būtu dzīvojamās un viena - biroju ēka. Ēku grupa veidos laukumu, kura vidū paredzēta rekreācijas zona ar ūdens krājumu (baseinu - strūklaku) un sezonas āra kafejnīcām. Lai saglabātu plastiskāku ēku stāvu paaugstināšanos no dzīvojamo māju Ropažu ielā, kur ēku augstums abās minētās ielas pusēs ir 5 stāvi virzienā uz blakus esošo telekomunikāciju sabiedrības 9 stāvu ēku, esošo teritoriju starp šīm apbūvēm tiek piedāvāts aizpildīt ar 7 stāvu dzīvojamo ēku, kuras garākā fasāde būtu paralēla Ropažu ielai, bet zemes gabala dziļumā veidotu 9 stāvu dzīvojamo māju masīvu. Paredzēta iespēja projektā iekļaut bērnu dārzu 130 vietām.

Šā gada desmit mēnešos SEB banka izsniegusi finansējumu 53 māju renovācijai Latvijā jeb četrus miljonus latu

Desmit mēnešu dati pārsniedza visa 2010. gada rezultātus, informē banka. No 53 namiem 18 ir Kurzemes reģionā. Salīdzinājumam: 2010. gada laikā ar SEB bankas finansējumu realizēti 53 siltināšanas projekti 2,2 miljonu latu apmērā, savukārt, 2009. gada – 15 projekti 800 tūkstošu latu apmēra.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere pozitīvi vērtē faktu, ka 2011. gadā pieaudzis to māju skaits, kas vēlas noskaidrot un uzlabot ēku energoefektivitāti. Viņa arī uzslavē lielāku rosību Rīgā, kas iepriekš tikpat kā nebija manāma. Pašlaik vājāka aktivitāte ir Latgales reģionā, kur siltināšana ir sākusies pārsvarā pašvaldību apsaimniekotāju mājās un tikai atsevišķu biedrību ēkās.

Rīgā jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā, liecina kompānijas Ober Haus Baltijas dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Viļņā un Tallinā praktiski nav novērotas cenu izmaiņas, tikai Rīgā cenas pieauga pat vasarā, bet šis cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samērā niecīgs.

Pēc Ober Haus datiem Rīgā, ar mēneša cenu kāpumu 5% no gada sākuma līdz maijam, vasarā dzīvojamo sektoru cenas pieauguma temps sāka vērā ņemami samazināties: vidējais dzīvojamo platību cenu pieaugums jūnijā bija 2%, jūlijā - 1,3% un augustā - 1%. Neskatoties uz cenu nostabilizēšanos, pēdējos sešos mēnešos nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā ir palielinājušās - vidēji par 20%. Pateicoties pastāvīgam (kaut arī vairs ne tik aktīvam) cenu kāpumam, Rīga cenas ziņā kļuva par līderi visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētām. Šeit jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā. Septembrī vēl nepabeigto jauno projektu dzīvokļu cenas Rīgas mikrarajonos bija no 1,400 līdz 2,100 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos (ar balto apdari), Rīgas centrālajā daļā un vecpilsētā, cenas ir robežās no 3, 000 līdz 6, 000 EUR/m2. Cenas otrreizējā tirgus platību dzīvokļiem svārstās no 1,200 līdz 1,700 EUR/m2.

Nākamgad galvaspilsētā turpināsies gan biroju ēku, gan dzīvojamā fonda būvniecība. Tiks pabeigts apjomīgais Centra nams līdzās Zemkopības ministrijai, dzīvojamā kvartāla Dienvidu pakavs 1. kārta Ziepniekkalnā, divu 22 stāvu dzīvojamo ēku būvniecība Imantā (būvdarbus veic SIA Uzņēmējs) u.c.; plānots pabeigt VEF administratīvās ēkas rekonstrukciju, pāris biroju kompleksus Ulmaņa gatvē (tostarp Re & Re īstenoto kompleksu Baltais vējš), t.s. Ziemeļu vārtus Brīvības ielā u.c. Nākamruden plānots pabeigt iepirkšanās centra Spice 2. kārtu. 2005. gadā turpināsies viesnīcas Reval Hotel Latvija piegulošā kvartāla apbūves otrā kārta; projekta izmaksas — ap 20 miljoniem eiro. Celtniecības darbu veic līgumsabiedrība SBRE (tajā apvienojušās Latvijas būvfirmas Skonto būve un RE&RE). Viesnīcas 2. kārtu plānots pabeigt 2006. gada pavasarī. Rosība turpināsies Skanstes ielas rajonā, kur SIA Merks būvē t.s. lielo hokeja halli, varētu tikt iesākti citi projekti. Nākamgad plānots uzsākt vēl dažus augstceltņu projektus nākotnes «debesskrāpju» rajonā Ķīpsalā, tostarp arhitekta M. fon Gerkāna (Meinhard von Gerkan) projektēto, 40 milj. eiro vērto ēku Da Vinci. Iespējams, pirmās reālās aprises iegūs lietuviešu uzņēmēju «lolojums» — milzu tirdzniecības un atpūtas komplekss Akropole, kurš tāpat paredz vairāku augstceltņu izbūvi. Nākamgad Vecrīgā sāksies universālveikala Centrs rekonstrukcija un apjomīga paplašināšana, šķiet, izkustējies ir t.s. Jaunās vecpilsētas projekts, varētu sākties greznā Fītinghofa nama pārbūve un atjaunošana. Iespējams, tiks aizsākts projekts Tērbatas centrs Rīgā starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielām, paredzot izbūvēt daudzfunkcionālu kompleksu u.c.

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.