Interjera un mēbeļu salona SBA Idejas mājai tīkla stratēģiskais uzdevums nākamajos trīs gados – kļūt par Latvijas tirgus līderi mājas komplekso risinājumu pārdošanas jomā, Db.lv informēja SBA Idejas mājai reģionālais vadītājs Algaudas Martinka.

Slēgtā akciju sabiedrība Klaipėdos baldų prekyba, kurai pieder SBA Idejas mājai dekoru un mēbeļu salonu tīkls, ietilpst lietuviešu koncernā SBA, kura īpašumā ir mēbeļu rūpnīcas Lietuvā - Kauno baldai, Karigė, Šilutės baldai, Akmena, Visagino linija, Germanika, Baldutura, kā arī fabrika Novo Mebel Krievijā. SBA Idejas mājai salonu tīklam pieder ekskluzīvas tiesības pārdot SBA mēbeļu grupas izstrādājumus, un tas arī importē interjera aksusuārus un mēbeles no Dānijas, Itālijas, Beļģijas, Francijas, Turcijas, Polijas, Malaizijas un citām valstīm.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Lai segtu savus ceļojuma izdevumus, trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju izmanto finanšu institūciju piedāvātās kreditēšanas iespējas, liecina pētījums.

SEB Unibankas un E–Spy kopīgi veiktais pētījums par iedzīvotāju ceļošanas ieradumiem liecina, ka, pieaugot iedzīvotāju labklājībai, pieaug arī ārzemju ceļojumu skaits - 4% aptaujāto biežāk kā trīs reizes, 16% vismaz divas līdz trīs reizes, 28% – vismaz reizi gadā izmanto iespēju atpūsties ārpus Latvijas. Savukārt 29% aptaujāto atpūtai ārvalstīs priekšroku dod retāk kā reizi gadā.

Aptaujas dati atklāj, ka 17% respondentu atpūtas braucieniem atvēl līdz 200 Ls, 28% aptaujāto no 200 līdz pat 500 Ls, savukārt 21% aptaujāto vairāk nekā 500 latu. Aptaujas dati arī liecina, ka, lai segtu savus ceļojuma izdevumus, trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju izmanto finanšu institūciju piedāvātās kreditēšanas iespējas, šo iespēju izmanto 35% vīriešu un 26% sieviešu.

Foto: rawpixel.com

Lēmums, savai mājai vai uzņēmumam, iegādāties saules paneļus ir lieliska investīcija, taču prasa diezgan lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpat arī internetā ir pieejama daudz un plaša informācija par saules paneļu sistēmām, to priekšrocībām un trūkumiem un par to kā tās darbojas. Tieši tāpēc ir pilnīgi saprotami, ka šī lēmuma pieņemšana var šķist apgrūtinoša un rodas vēlme to atlikt uz vēlāku laiku.

Šī iemesla dēļ esam sagatavojuši dažus iemeslus, kāpēc tagad ir labākais laiks, lai pieņemtu lēmumu par labu saules paneļu iegādei savai mājai vai uzņēmumam un sāktu izmantot saules enerģiju:

1. Saules paneļu cenas ir zemākas nekā agrāk

Pēdējos gados saules paneļu cenas ir kritušas un tagad ir salīdzinoši zemākas nekā agrāk. Tas padara saules enerģiju par salīdzinoši izdevīgu enerģijas avotu, un ar to saistītie ieguldījumi var atgriezties ātrāk.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Bauskas veikalā «Mājai un dārzam» nesošo griestu konstrukcijā nepieciešams nomainīt nepietiekama garuma skrūves. To atzinis sertificēts būvinženieris Ivars Tumševics, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Spraugas veikala «Mājai un dārzam» kopņu balstmezglā pirmdien, 9. decembrī, bija pamanījis kāds baušķenieks. Viņaprāt, nesošo konstrukciju savienojuma vietā sprauga ir tik liela, ka tajā var iebāzt pirkstu. Par saviem vērojumiem vīrietis informējis veikala vadību, arī Bauskas novada Būvvaldes būvinspektoru Andri Barovski.

Atbildīgais speciālists nofotografējis iedzīvotājam šķietami bīstamo vietu un lūdzis sertificētā būvinženiera Ivara Tumševica atzinumu. Bauskas būvvaldei, kā arī objekta īpašniekam SIA «Baltrade» būvinženiera I. Tumševica atzinumā norādīts: «Pamatojoties uz iesūtītajām fotogrāfijām un iepazīstoties ar projektu, secinu, ka minētais kopnes balstmezgls tāds ir izveidots būvniecības procesā. Tas nekādā gadījumā nav deformējies vai nobīdījies ēkas ekspluatācijas laikā. Metinājuma šuvē plaisas nav konstatētas. Mezgla nestspēja ir nodrošināta.» Vienlaikus būvinspektors uzsver, ka obligāti ir jānomaina īsās skrūves, lai to garums atbilstu normām.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien, 19.oktobrī apstiprināja jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, informē pašvaldībā.

Šie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek ierosināts un pārskatīts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals dzīvojamai mājai, kurai privatizācija uzsākta saskaņā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un likumu Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju<http://likumi.lv/ta/id/70529-par-kooperativo-dzivoklu-privatizaciju>.

Pilsētā dažkārt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi - ir daudz lielāka, nekā būtu nepieciešams un rada mājas īpašniekiem papildus izdevumus gan apsaimniekojot, gan maksājot zemes nodokli.

No 2007. gada 11. aprīļa līdz 3. maijam tika veikta Latvijas 12. klašu skolēnu interneta aptauja par vidējās izglītības kvalitāti un turpmākās profesijas izvēli. Šo pasākumu atbalstīja Laikraksts Dienas Bizness, Data Serviss, Latvijas Universitātes Karjeras centrs, Parex banka, VITRUM, Baltic Communication Partners, Lango, BITE LATVIJA, LDDK.

Aptaujā bija pārstāvēti visi Latvijas rajoni. 20 rajonos ar lielāku skolēnu skaitu aptaujā tika iesaistītas rajona centra skolas un lauku skolas. 6 rajonus ar mazāku skolēnu skaitu pārstāvēja tikai rajonu centru skolas. Rīgu pārstāvēja sešu pilsētas rajonu skolas. Proporcionāli skolēnu skaitam aptaujā tika iesaistītas gan latviešu, gan krievu skolas. Vienlaicīgi tika aptaujāti arī pētījumā iesaistīto vidusskolu skolotāji un Latvijas uzņēmumu pārstāvji.

Pētījuma Kur palicis sapnis par kosmonautu? galvenie secinājumi:

Skolēnu vairākums (58 %) uzskata, ka Latvijā ir pietiekamas iespējas izvēlēties un iegūt labu, jaunietim piemērotu profesiju. 27% uzskata, ka šādas iespējas nav. 15% nav noteikta vērtējuma.

Tagad mēs Latvijā varam lepoties ar vēl vienu piešķirto Eiropas ekomarķējumu Ekopuķīti, kuru piektdien, 9. februārī viesu mājai Laumas saņēma Talsu rajona Īves pagasta Laumu dabas parkā saimniekojošais Roberts Riekstiņš, Db.lv informēja projektu vadītāja - Eiropas ekomarķējuma sistēmas vadītāja Latvijā Rasa Atauga.

Šī ir jau trešā Ekopuķīte Latvijā, kas piešķirta tūristu mītnei, kurā saimnieko videi draudzīgi (ierobežojot enerģijas un ūdens patēriņu, samazinot atkritumu rašanos, dodot priekšroku atjaunojamo resursu un tādu vielu izmantošanai, kuras ir mazāk kaitīgas videi un cilvēku veselībai, kā arī daloties pieredzē par videi draudzīgu saimniekošanu) un kura ir pierādījusi sniegto tūristu mītņu pakalpojumu atbilstību Eiropā augstākajiem visā pasaulē atzītajiem ekoloģiskajiem kritērijiem.

Pērn, 9. oktobrī, pirmos Eiropas ekomarķējuma Ekopuķīte sertifikātus Latvijā piešķīra viesu mājai Jaun-Ieviņas Cēsu rajonā un viesu mājai SPA Hotel Usma Ventspils rajonā.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Šveicē pandēmijai bijusi ievērojama ietekme uz šveiciešu maksāšanas paradumiem, un pirmo reizi vēsturē cilvēki šajā valstī dod priekšroku elektroniskajām metodēm nevis skaidrai naudai.

Šveiciešu mīlestība uz skaidru nauda bijusi ļoti noturīga. Tā pārdzīvojusi kredītkartes popularitāti, izturējusi maksāšanas tehnoloģijas un viedtālruņu piedāvās iespējas, taču pandēmija, kā izskatās, bijis pēdējais salmiņš.

Skaidra nauda vairs nav cilvēku iecienītākā maksāšanas metode Šveicē, liecina pētījums, ko veikusi Šveices finanšu pakalpojumu mājaslapa "Moneyland".

73% aptaujāto norādīja, ka norēķinoties dod priekšroku debetkartēm, un 71% respondentu labprātāk izvēlas kredītkartes nekā skaidru naudu.

Līdzīgā aptaujā pirms pandēmijas 78% aptaujāto deva priekšroku skaidrai naudai norēķinos.

Pētījuma autori secināja, ka galvenais iemesls paradumu maiņai ir pandēmija un ar to saistītās bažas par skaidras naudas izmantošanu un pastiprināto iepirkšanos internetā.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Tuvākā pusgada laikā 60% uzņēmumu plāno pieņemt darbā vismaz pāris jaunus dabiniekus, savukārt 68% uzņēmumu nav plānots mainīt algu lielumu, liecina CV Market Latvija veiktā aptauja.

Par pozitīvu tendenci atzīstams tas, ka 64% aptaujāto uzņēmumu negrasās atlaist nevienu darbinieku. Aptaujā secināts, ka visaktuālākās ir pārdošanas speciālistu, nozares speciālistu un prasmīgu strādnieku vakances.

No aptaujātajiem uzņēmumiem 68% nav ieplānojuši mainīt algu lielumu; atalgojumu par 10% palielināt iecerējuši 13% uzņēmumu, bet to samazināt – 2% uzņēmumu.

CV Market Latvija aptaujā secināts, ka uzņēmumi visbiežāk jaunu personālu meklē apjautājoties esošajiem darbiniekiem, radiem un paziņām (27%), kā arī izvietojot sludinājumus kādā no darba un karjeras vortāliem (18%), bet tikai pēc tam seko meklēšana ar Nodarbinātības Valsts Aģentūras palīdzību un informācijas izvietošana uzņēmuma mājas lapā vai sociālajos tīklos.

Zemkopības ministrija sākusi darbu pie vadlīniju izstrādes pārtikas ziedošanai; puse pircēju nevēlas pirkt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ko darīt, lai samazinātu lielos atkritumu apjomus, diskutē gan Eiropā, gan nule kā diskusijas sākušās arī Latvijā. Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotā aptauja parādīja to, ka attieksme pret pārtikas ar beigušos derīguma termiņu tirgošanu un realizēšanu ir neviennozīmīga, stāsta ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.

«ZM aptaujā konstatējām, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām, daļa būtu gatavi pirkt nedēļu pēc derīguma termiņa beigām, bet nedaudzi būtu gatavi to darīt pēc termiņa, kas ir vēl lielāks. Skatoties ministrijas mājaslapā ievietoto informāciju, konstatējām, ka ZM aptaujātiem ir augsts izglītības līmenis un lieli ienākumi, tad lūdzām palīdzību pārtikas bankai Paēdušai Latvijai, kas mūsu jautājumiem pievienoja vēl pāris – par attieksmi pret ziedošanu un par kādu cenu iegādātos produktus pēc derīguma termiņa, sasniedzot arī cilvēkus, kam ir zemi ienākumi un varētu būt problēmas ar pārtikas iegādi,» stāsta D. Ugare. Arī šajā aptaujā puse no respondentiem nevēlējās iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts «ieteicams līdz». Šajā aptaujā aptuveni 30% aptaujāto vēl nedēļu pēc derīguma termiņa beigām gribētu pirkt produktus, ja vien būtu ļoti krasi samazināta produkta cena – pat līdz 90%. Un tikai daži procenti aptaujāto bija gatavi pirkt produktus ar lielāku laiku pēc derīguma termiņa beigām. ZM aptaujā piedalījās 691 respondents, bet Paēdušai Latvijai aptaujā – 774.

Paaugstināto maksu, zemo depozīta procentu likmju un attieksmes dēļ daudzi jau mainījuši banku vai to plāno darīt. Tostarp virs 90 % no lasītājiem, kas mainījuši banku vai atteikušies no pakalpojumiem, ir nu jau bijušie Swedbank klienti.

Mainīt banku neļauj kredītsaistības vai arī pārāk patīk internetbanka, šādus iemeslus palikt savā bankā, tostarp Swedbank sniedza Db.lv lasītāji aptaujā «Vai izmaksu dēļ esat mainījuši banku?» No aptaujas var secināt, ka klientiem banku noteiktais pakalpojumu maksu līmenis kļuvis aktuāls jau pērn un šobrīd tarifu izmaiņas bankās ir klientiem ļoti aktuāls jautājums.

Lai gan aptaujas rezultāti nav glaimojoši Swedbank, bankas pārstāve Kristīne Jakubovska Db atzina, ka augustā Swedbank klientu skaits sasniedza miljonu, klientu skaits turpina pieaugt. Iespējams, aptaujas rezultātus ietekmēja tas, ka aptauja notika laikā, kad Swedbank ziņoja par cenrāža izmaiņām. «Ņemot vērā Swedbank tirgus daļu, kā arī to, ka aptaujas konteksts bija saistīts ar cenrāžu jautājumiem, ir likumsakarīgi, ka arī aptaujā par to viedokli ir paudis procentuāli lielāks cilvēku skaits,» tā K. Jakubovska.

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Mūsu tālie senči radīja mītus par pasaules un cilvēka rašanos. Mūsdienu mīti kalpo manipulācijai un vēlmei dzirdēt savas pārliecības vai maldu apstiprinājumu.

Par tādu varētu saukt arī visu, kas saistās ar zaļo domāšanu. Te mēs brīžiem braucam no viena grāvja otrā. Vieni ir pārliecināti, ka tā nav nekas cits kā zaļā maldināšana, citi ir gatavi fanātiski apkarot jebko, kas nav liekams kategorijā “zaļš”. Kaut kur pa vidu pastāv arī uzskats, ka zaļā domāšana uzņēmējdarbībā izmaksā pārlieku dārgi. “Sakret” pieredze apliecina pretējo – būt “zaļam” un strādāt ilgtspējīgi ļauj ievērojami optimizēt izmaksas. Turklāt ne vienmēr ieguvums ir mērāms tikai naudā – tā ir arī reputācija, potenciālo investoru, sadarbības partneru un darbinieku pozitīvā attieksme.

Domāju, visi vēl labi atceras neseno energokrīzi, kurā bez zaudējumiem netika cauri neviens uzņēmums. Tā kā būvmateriālu un cementa ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, vērsāmies pēc padoma pie sadarbības partneriem, kuri ieteica jaunu tehnoloģiju – speciālu mitruma mērītāju, kas ļauj izmērīt smilšu mitrumu daudz ātrāk un precīzāk, nekā to darījām līdz šim. Rezultātā bija iespējams samazināt temperatūru smilšu žāvēšanai. Tas ļāva ievērojami ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, un ražošana kļuva ne tikai efektīvāka no izmaksu viedokļa, bet arī videi draudzīgāka. Ne velti sadarbībā ar mūsu iekārtu ražotājiem nemitīgi meklējam veidus, kā ietaupīt ražošanas procesā nepieciešamos energoresursus, jo, kas ir labi videi, ir labi arī biznesam.

Dažas lietas šobrīd veikalos tiek pārdotas ļoti lēti, bet tā nebūs mūžīgi, tādēļ tev tās jānopērk tūlīt, raksta time.com.

Saraksta veidotāji akcentē, ka jau ir parādījušās dažas ekonomikas atlabšanas pazīmes, kas nozīmējot, ka diena, kad cenas atkal sāks kāpt, var pienākt ātrāk nekā tu domā.

Saraksts ar lietām, kuras - pēc time. com domām - jānopērk tūlīt:

2. Datoru atmiņa. Pat pirms recesijas bija vērojama spēcīga Samsung, Micron un citu ražotāju datoru čipu pārprodukcija tirgū. Tagad, kad pieprasījums ir mazinājies, arī cenas ir būtiski kritušas. Datora atmiņas uzlabošana līdz diviem gigabaitiem tev izmaksās aptuveni 30 ASV dolārus. Vēl pirms diviem gadiem tev par to būtu jāmaksā 100 ASV dolāri. Lai palielinātu datora atmiņu līdz četriem gigabaitiem, tev būs jāsamaksā aptuveni 50 ASV dolāri. Pirms diviem gadiem - aptuveni 200 ASV dolāri. Time.com raksta, ka datoru atmiņai cenas dubultosies vai pat trīskāršosies tiklīdz ekonomika atlabs.

15.februārī Ogrē, Rīgas ielā 17, bijušajā Selver ēkā tiks atklāts būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču lielveikals «Mājai un dārzam», patlaban veikala telpās notiek remontdarbi.

Veikala platība ir 3360 m2, un tā izveidē investēti gandrīz 750 tūkstoši eiro.

Mājai un dārzam ir veikalu tīkls, kas pieder vietējam Latvijas uzņēmumam A/S «Diāna». Ogres veikals ir ceturtais lielākais šai tīklā, kurā nu jau ir 16 veikalu visā Latvijā.

«Mūsu koncepts ir tāds, ka tirdzniecības telpām ir jābūt bagātīgi aizpildītām. Piedāvājumā ir vairāk nekā 40 000 nosaukumu: no mājsaimniecības precēm, atpūtas piederumiem un telpaugiem līdz lielgabarīta būvmateriāliem. Diāna ir vairāku pazīstamu būvmateriālu ražotāju tiešais izplatītājs. Tiesa gan, februāris varbūt nav labākais laiks veikala atvēršanai, jo svētki aiz muguras, bet pavasaris vēl patālu, tomēr tas mums ļaus labāk sagatavoties āra darbu sezonai. Pagaidām atveram pirmo kārtu, aizpildot visas telpas, bet tuvāk pavasarim pircējiem tiks piedāvāts plašāks dārzkopības preču klāsts, ko izvietosim apjumtajā laukumā veikala ārpusē. Esam pārliecināti, ka pircējiem jādod iespēja iegādāties vajadzīgās preces viņiem visērtākajā laikā, tāpēc veikals būs atvērts katru dienu un nedēļas nogalēs. Veikalā Mājai un dārzam būs apmēram 20 darbinieki, no kuriem gandrīz visi ir vietējie Ogres iedzīvotāji,» stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Daudzdzīvokļu māju siltināšana ļāvusi ietaupīt no 47.2 līdz pat 76.4% siltumenerģijas, secinājusi Rīgas enerģētikas aģentūra.

Projekta Mājokļu energoauditi – 2008 vadības grupa iepazinusies ar energoauditu atskaitēm, kas sagatavotas 21 daudzdzīvokļu mājai. Māju siltināšanas izmaksas aplēstas robežās no 36.82 latiem par kvadrātmetru līdz 63.17 latiem par kvadrātmetru. «Rezultāti ir ļoti labi. Datu analīze vēlreiz apliecina, ka, neveicot māju siltināšanu, tikai par siltuma patēriņu vien iedzīvotāji maksā vairāk, nekā par siltinātas mājas samazināto patēriņu un kredīta atmaksu kopā, ja kredīts ir ņemts uz 15 gadiem», atzinusi Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna.

Projekts Mājokļu energoauditi - 2008 ir pirmais šāda veida projekts, kas pērn tika uzsākts ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu. No Pilsētas attīstības fonda tika piešķirts 10 tūkstošu latu liels līdzfinansējums, bet daļu no auditu izmaksām sedza māju iedzīvotāji. Projekta ietvaros bija iespējams veikt energoauditus 21 daudzdzīvokļu mājai. Ēkas energoauditu veikšanai tika izvēlētas konkursa kārtībā, tāpat konkursa ceļā tika izvēlēta arī firma VEK, kas veica energoauditus. Audita gaitā katrai mājai ir sagatavoti konkrēti priekšlikumi renovācijas darbu veikšanai, aplēstas renovācijas izmaksas un aprēķināts sagaidāmais enerģijas ietaupījums. Pagaidām nav skaidrības par to, vai pašvaldībai būs līdzekļi, lai varētu piešķirt līdzfinansējumu renovācijas darbu apmaksai. To deputāti lems reizē ar budžeta pieņemšanu 2009. gadam, pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”