Plus Punkts bija nolemts bankrotam jau no brīža, kad iepriekšējais īpašnieks to izlēma pārdot, uzskata bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

Plus Punkts sākotnēji nopirka tabakas produkcijas vairumtirdzniecības uzņēmuma īpašnieks SIA Greis, kuru pārstāv Nikolajs Tomēr Greis krīzes gadi nepagāja nemanāmi, un, lai radušās problēmas risinātu, bija jāšķiras no kāda aktīva, sākumā Narvesen grupai tika iedots monopols uz preses izplatīšanu, tad izvēlējās pārdot arī Plus Punkts tīklu, saka F. Ļeonovs.

Ideja iegādāties mazumtirdzniecības tīklu šķita pievilcīga angļu un dāņu investoru grupai, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus, attīstot tīkla darbību Latvijā un Baltijas reģionā, padarot to par peļņu nesošu.

Pirms pārdošanas tika izpētīti finanšu dati, taču tie tika safabricēti, lai radītu maldīgu priekšstatu par kompānijas stāvokli un vērtību. Pēc datu izpētes pircējiem bija radušies jautājumi par informācijas ticamību, uz kuriem atbildes varēja sniegt tikai padziļināta datu un dokumentu izpēte, kā arī inventarizācija, par ko puses arī bija vienojušās, noslēdzot pirkuma līgumu 2012.gada septembrī, paredzot koriģēt iegādājamās kompānijas vērtību.

Naudas izteiksmē lielāko vērtību Latvijā pašlaik veido komercīpašumi Rīgā un Pierīgā, taču īpašumu vērtība aug arī atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, liecina Latio dati.

Komercīpašumu vērtība ar dzīvojamo īpašumu tirgu korelē tikai atsevišķos gadījumos, tāpēc nevarētu teikt, ka komercīpašumu cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski augušas, norāda Tatjana Beķere, Latio Vērtēšanas daļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka ir komercīpašumi, kuru vērtība ir palielinājusies, bet ir arī tādi, kuru vērtība ir palikusi nemainīga vai pat samazinājusies. Jebkurā gadījumā - katrs īpašums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā vērtību ietekmē virkne faktoru un aspektu, tajā skaitā pieprasījums, teic T.Beķere.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā aktualizējusies dažādu specializēto objektu un komercīpašumu vērtēšana - ar ko tas ir skaidrojams?

Analizējot SIA Plus punkts finanšu rādītājus, konstatēts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā, kad uzņēmumu kontrolēja dāņu investors Lars Lundgārds Simonsens (Lars Lundgaard Simonsen), kurš pārstāv SIA Plus punkts pircējus SIA Plus Punkts Holding Ltd, uzņēmums darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem, no uzņēmuma neskaidrā virzienā ir aizplūduši ievērojami finanšu līdzekļi, kā arī nav veikti maksājumi preču un pakalpojumu piegādātājiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, SIA Plus Punkts šobrīd gatavo dokumentus maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, Db.lv informēja SIA Plus punkts valdes locekle Tatjana Takčidi.

2012. gada decembrī SIA Plus punkts Īpašnieks Ibofa Establishment noslēdza līgumu par SIA Plus punkts 100% kapitāla daļu pārdošanu Dānijas investoram, kuru pārstāvēja minētais L. L. Simonsens. Darījuma nodrošināšanai L.L.Simonsens piesaistīja AS SEB banka finansējumu. Kopējā darījuma summa saskaņā ar līgumu bija 6,5 miljoni eiro. Uz šo brīdi pirkuma līguma noteikumi nav izpildīti. Sakarā ar saistību neizpiles situāciju Ibofa Establishment apturēja darījumu un atjaunoja kontroli pār SIA Plus punkts kapitāla daļām, paziņojumā presei skaidro Takčidi.

SEB banka impulsīvo preču mazumtirdzniecības ķēdes SIA Plus Punkts jaunajam īpašniekam SIA Plus Punkts Holding Ltd izsniegusi ilgtermiņa finansējumu, informēja bankas pārstāvji.

SEB bankas aizdevums tika izsniegts iegādes darījuma nodrošināšanai un Plus Punkts apgrozāmam kapitālam.

Kopējo aizdevuma summu puses neatklāj.

Šā gada martā par SIA Plus Punkts vienīgo īpašnieku kļuva SIA Plus Punkts Holding Ltd. Mazumtirdzniecības ķēdes iegāde veikta, SIA Plus Punkts Holding Ltd atpērkot kapitāldaļas no iepriekšējiem dalībniekiem.

Plus punkts valdes priekšsēdētaja Svetlana Kiseļova skaidro, ka iegādes darījuma mērķis un stratēģija ir attīstīt Plus Punkts Latvijā un uzbūvēt platformu turpmākai attīstībai Baltijas valstīs. Plus Punkts izaugsmes paaugstināšanai ir izvirzīti vairāki darbības virzieni: izveidot ātro uzkodu līniju, paplašināt privātā zīmola produktu loku, pārskatīt produktu klāstu, atvērt jaunas tirdzniecības vietas, kā arī veikt citas aktivitātes.

Mazumtirdzniecības kiosku tīklam Plus Punkts mainījies īpašnieks, 100% uzņēmuma kapitāldaļām nonākot Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā, tāpat ir iecelta arī jauna Plus Punkts valde un padome, liecina Lursoft dati.

Līdz šim SIA Plus Punkts pilnībā piederēja Lihtenšteinā reģistrētai kompānijai Ibofa Establishment, bet laikā no 2001. līdz 2003. gadam – Latvijas uzņēmumam SIA Greis. Jaunās īpašnieces SIA Plus Punkts Holding Ltd dalībnieki ir Rīgā reģistrētā SIA Chardell assets Management Ltd, kurai pieder 51% Plus Punkts Holding Ltd kapitāldaļu, SIA PP Invest (33%) un Dānijā reģistrēta kompānija Urban Investments ApS.

SIA Plus Punkts valdes priekšsēdētāja amatā iecelta Svetlana Kiseļova, bet valdes locekļa amata pienākumus pildīs uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Raitis Kvēps. Savukārt valdi pametis līdzšinējais valdes loceklis Nikolajs Kočujevskis.

2014. gada 30. oktobrī viesnīcā Maritim Park Hotel Rīga Pārdošanas vadības konferences noslēgumā tika noskaidroti karjeras portāla CV-Online organizēto konkursu "Pārdošanas Guru 2014" un "Pārdošanas vadības Guru 2014" rezultāti. Konkursā "Pārdošanas vadības Guru 2014" 1. vietu ieguva nekustamo īpašumu kompānijas Kivi Real Estate komercīpašumu pārdošanas un nomas nodaļas vadītājs Ivars Gorbunovs, kas vislabāk pierādīja savu profesionalitāti, talantu un spējas.

"Konkursā piedalījos, jo es to uztvēru nevis kā konkursu, bet vairāk kā treniņu pašam sev, iespēju mācīties, satikt klātienē citus pārdošanas profesionāļus. Līdz ar to, pilnveidot pašam savas iemaņas un nodot labāko no konkursā iegūtajām atziņām arī saviem darbiniekiem. Uzskatu, ka, vadoties pēc šādas pārliecības, ieguvējs būs gan konkursants, uzņēmums, kuru viņš pārstāv, darbinieki, kā arī klienti. Es aicinu vairāk un aktīvāk gan pārdošanas speciālistus, gan pārdošanas vadības profesionāļus piedalīties šajos konkursos – zinu, ka Latvijā vēl ir daudz talantīgi un profesionāli speciālisti, kuri vēl nav izmēģinājuši savus spēkus," atzīst titula Pārdošanas vadības Guru 2014 titula ieguvējs Ivars Gorbunovs.

Ogres rajona tiesa izskatījusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksātnespējas pieteikumu, un atzinusi uzņēmumu par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts šā gada 23.oktobrī, bet administratora pienākumus pildīs Maija Stoļarova. Savukārt kreditori savus pieteikumus var iesniegt mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka oktobra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

FKTK atzīmēja, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no rītdienas līdz apstākļu noskaidrošanai apturējusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

Par uzlikto ierobežojumu atcelšanu varēs lemt tad, kad uzņēmums spēs pierādīt, ka tas var nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ir izpildījusi pastāvošās saistības pret maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, skaidro FKTK. SIA Plus Punkts šobrīd ir aizliegts pieņemt klientu naudas līdzekļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tai pašā laikā tās pienākums ir izpildīt līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtos klientu maksājumu rīkojumus.

FKTK atzīmē, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Patlaban e-talonus joprojām nevar iegādāties daļā no SIA Plus punkts kioskiem, un arī Preses serviss vēl nav atjaunojis piegādes uz tiem, portāls db.lv uzzināja uzņēmumos.

E-talonu ieviesēja Rīgā SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs pastāstīja, ka e-talonu tirdzniecība ir apturēta 70% Plus Punkts kiosku. E-talonu pārdošanas termināli tiks pieslēgti brīdī, kad Plus Punkts būs pilnībā nokārtojis savas parādsaistības, kas mērāmas aptuveni 100 tūkstošu latu apmērā.

Arī SIA Preses serviss pārstāvji norādīja, ka pagaidām samaksa nav saņemta, taču kompānijas pārstāvji cer, ka drīzumā maksājumus saņems un varēs atsākt piegādes.

Db.lv jau ziņoja, ka par SIA Plus Punkts 100% daļu īpašnieku ir kļuvis SIA Plus Punkts Holding Ltd, kuru kontrolē Dānijas investori.

Mazumtirdzniecības kiosku tīkls Plus Punkts atkal pieder bijušajam īpašniekam - par tā 100% īpašnieku kļuvis uzņēmums Ibofa Establishment, liecina Lursoft dati.

Jāatgādina, ka martā 100% uzņēmuma kapitāldaļas nonāca Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā un tika iecelta jauna uzņēmuma valde un padome.

Savukārt augusta beigās valdē iecelta Tatjana Takčidi, nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Svetlanu Kiseļovu un Raiti Kvēpu.

Ibofa Establishment reģistrēta Lihtenšteinā, un tās īpašumā Plus punkts bija no 2003. gada līdz pat šā gada sākumam.

Uzņēmuma pārstāvji komentārus pagaidām nesniedz, bet sola sniegt tuvāko dienu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Plus Punkts jaunie īpašnieki pēc uzņēmuma iegādes nāca klajā ar uzņēmuma attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas paredz Baltijas valstīs palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām, bet pēc tam tika plānota uzņēmuma akciju emisija un to kotēšana vienā no oficiālajiem publiskiem sarakstiem.

Patlaban SIA Plus punkts veic pārrunas ar SIA Preses serviss un preses piegāde tiks atjaunota tuvākajā laikā, norādīts Plus Punkta paziņojumā.

«Līguma izpildes laikā periodiski rodas dažādas domstarpības, kuras puses parasti atrisināja līgumā paredzētajā strīdu izskatīšanas kārtībā. Arī šobrīd ir dažādi skatījumi uz vairākiem komercdarbības jautājumiem, kā tas dažreiz notiek starp partneriem,» norāda Plus Punkts pārstāve Svetlana Kiseļova.

«Mūs pārsteidz, ka šoreiz, lai risinātu iekšējas viedokļu atšķirības, Preses serviss nolēmis izmantot masu mediju starpniecību, apejot līgumā noteiktu strīdu izskatīšanas kārtību un neievērojot komercinformācijas konfidencialitātes principu, tajā pašā laikā noraidot visus mēģinājumus atrisināt nesaskaņu līguma noteikumu ietvaros,» norāda Plus Punkta pārstāve.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komercīpašumu cenas ASV ir samazinājušās par aptuveni 50%, un sliktie kredīti patlaban veido vairāk nekā 6% no kopējā skaita izsniegto hipotēku komercīpašuma iegādei, turklāt šim ciparam ir tendence pieaugt, raksta New York Times.

Lai arī vidējais komercīpašumu cenu kritums ASV ir aptuveni 50%, atsevišķos reģionos tas ir vēl lielāks, piemēram, Manhetenā, kur komercīpašumu cenu pieaugums bija visstraujākais, kritums ir lielāks nekā citur.

Fitch Ratings nesen publicētā ziņojumā teikts, ka hipotekārie kredīti par kopumā vairāk nekā 36 miljardiem ASV dolāru ir nodoti aģentūrām, kas strādā ar problemātiskajiem kredītiem jeb kredītņēmējiem, kuri ir bankrota priekšā vai kavējuši maksājumus vairāk nekā 60 dienas.

Patlaban kopējo slikto kredītu summa jau pārsniedz 49 miljardus dolāru, kas ir aptuveni 6.1% no kopējās kredītu summas, kas izsniegta komercīpašuma iegādei. Fitch norāda, ka slikto kredītu apjoms šogad varētu pieaugt pat līdz 100 miljardiem dolāru.

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma Plus punkts veikalos pirms vairākām dienām atkal apturēta e-talonu tirdzniecība, jo uzņēmums atkārtoti nav atmaksājis SIA Rīgas karte naudu, kas iekasēta par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm.

Kā norāda Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Plus punktam uzkrājies aptuveni 90 000 latu liels parāds, kas izveidojies dažu dienu laikā. Kamēr uzņēmums šo parādu neatmaksās, biļešu tirdzniecības termināļi tajos būs slēgti.

Brandavs atzina, ka ir grūti prognozēt, kad e-talonu tirdzniecība Plus punkta veikalos varētu tikt atsākta, jo šī uzņēmuma vadību plosa nesaskaņasun "Rīgas kartei grūti atrast kādu, kas uzņēmumā vēlētos un spētu uzsākt sarunas par parāda atmaksu. Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi ar Plus punkta veikaliem, Rīgas karte vēlas, lai uzņēmums ne tikai atmaksā parādu, bet arī veido depozītu.

SIA Plus Punkts jaunie īpašnieki izstrādājuši uzņēmuma attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas paredz Baltijas valstīs palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām, bet pēc tam plānota uzņēmuma akciju emisija un to kotēšana vienā no oficiālajiem publiskiem sarakstiem.

Uzņēmuma jaunie īpašnieki uzņēmuma attīstībai ir piesaistījuši Skandināvijas banku finansējumu. Attīstības plāns paredz līdz 2015. gadam Latvijā nomainīt vecas, neefektīvas tirdzniecības vietas un atvērt jaunas, lai to kopējais skaits sasniegtu 200. Iecerēts Plus Punkts komercdarbību uzsākt Igaunijas un Lietuvas tirgos, saglabājot līdzīgu konceptu – piedāvāt iedzīvotājiem ikdienas nepieciešamības preču klāstu. Līdz 2017.gadam uzņēmums plāno visā Baltijā palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām.

Patlaban Plus Punkts tīklā ir 160 tirdzniecības vietas, un uzņēmums kopumā nodarbina ap 500 darbiniekiem.

Kavētu norēķinu dēļ pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte apturējusi e-talonu tirdzniecību SIA Plus punkts tirdzniecības vietās, apstiprināja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Patlaban aptuveni puse biļešu tirdzniecības termināļu ir apturēti.

Kā ziņots, no 22.aprīļa preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss apturējis jaunu preses izdevumu piegādi SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, jo tirgotājs ir ilgstoši kavējis maksājumus par piegādātajiem preses izdevumiem.

Preses serviss pārstāvji portālam db.lv apstiprināja, ka joprojām maksājumi nav saņemti.

Preses izdevumu piegādes apturētas līdz brīdim, kamēr Plus punkts spēs pilnībā norēķināties par savām kavētajām parādsaistībām, kas pārsniedz 190 000 latu.

Ņemot vērā, ka 2023. gada pirmajā pusgadā netika novēroti lieli darījumi ar komercīpašumiem, tirgū šobrīd nav pietiekamu datu ienesīguma koriģēšanai. Turklāt pasliktinoties finansēšanas nosacījumiem, tas radījis arvien lielāku plaisu starp pārdevēju un pircēju gaidām, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija "Colliers".

Rezultātā 2023. gada pirmajā pusgadā komercīpašumu darījumu apjoms Eiropā sasniedza 11 gados zemāko līmeni.

Turklāt nepieciešamība pēc aktīvu refinansēšanas pieprasīja vairāk pašu kapitāla, attiecīgi mazāk līdzekļu bija pieejami jauniem ieguldījumiem un attīstībai. Lai gan būvniecības izmaksas jau kādu laiku ir saglabājušās stabilas, ilgstoši augstā inflācija un enerģijas izmaksas ir samazinājušas jaunu attīstības projektu skaitu, tomēr būvniecībā esošie projekti tiek turpināti. Tā kā nav skaidrības par nākotnes pieprasījumu un iespējamo izmaksu pieaugumu, investoru noskaņojums attiecībā uz jaunām attīstības iniciatīvām ir pasliktinājies.

Lai gan makroekonomiskie faktori ir mazāk ietekmējuši Baltijas reģiona komercīpašumu tirgu salīdzinājumā ar ASV, Rietumeiropu un Ziemeļvalstīm, to ietekme joprojām ir acīmredzama. Tomēr iespējamā atveseļošanās var notikt agrāk mūsu reģionā.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" valdes priekšēdētāja pienākumus no līdzšinējās vadītājas Aijas Āboliņas pārņēmis Guntis Kanenbergs, informē uzņēmumā.

"Es esmu daļa no Ober-Haus profesionālās komandas 18 gadus, un pēdējos 11 gadus man ir bijis tas gods un atbildība vadīt šo speciālistu komandu. Mēs koncentrējāmies uz pakalpojumu kvalitāti un konsekventu un pārdomātu attīstību, kas daudzus gadus palīdzēja nodrošināt un saglabāt vienu no TOP pozīcijām tirgū," sacīja A.Āboliņa, kura kopš 2009. gada Latvijā vadīja Ober-Haus.

Jaunais Valdes priekšsēdētājs G.Kanenbergs savu pieredzi nekustamā īpašuma nozarē uzsācis pirms desmit gadiem, vadot uzņēmuma "Arco Real Estate" Komercīpašumu nodaļu. Pirms tam G.Kanenbergs guvis pieredzi korporatīvo klientu apkalpošanā, gandrīz 7 gadus strādājot kā projekta vadītājs biznesa finansēšanā AS "Swedbank".

Globālās pandēmijas ieviestais attālinātais darbs nav mazinājis labas kvalitātes biroju ēku popularitāti investoru acīs – šis sektors ir pieprasītākais Baltijas reģionā, savukārt ieguldījumu apjoma ziņā līderos ir daudzdzīvokļu sektors.

Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums vēsta, ka Baltijas investīciju tirgū, tāpat kā visā Eiropā, 2020.gads kopumā iezīmējies ar jūtamu kritumu – 30% apmērā salīdzinājumā ar 2019.gada apjomiem. Kā pieprasītākais investīciju komercīpašumu sektors Baltijas reģionā bija biroji (46% no visām investīcijām), aiz sevis atstājot tirdzniecības (25%) un industriālo sektoru (18%), liecina komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics apkopotie dati. Tomēr kopumā katrs no nekustamā īpašuma segmentiem Covid-19 pandēmiju ir izjutis citādi.

Konference: Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība 

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem...

Mājokļu īres sektoru Covid-19 pandēmija ietekmējusi mazāk, un tas 2020.gadā visā Eiropā uzrādījis augstu noturību. Pēdējos gados Eiropā ir novērojams investīciju pieaugums daudzdzīvokļu sektorā, 2020.gadā kļūstot par ieguldījumu apjoma ziņā lielāko aktīvu grupu. “Privāto īres mājokļu sektors turpina piesaistīt attīstītāju un investoru interesi gan reģionā, gan ārpus tā. Tāpat arī Rīgā redzam lielāku aktivitāti šajā dzīvojamā sektorā un prognozējam, ka interese turpinās saglabāties augsta. Tāpat noturība tika novērota veselības aprūpes un datu centru segmentā, kuros investīciju apjomi, salīdzinot ar 2019.gadu, pagājušajā gadā ir pieauguši, un šāda tendence turpināsies arī šogad,” prognozē CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe.

Uzņēmums nule apkopojis lielāko investoru atbildes jaunākajā Investoru nodomu pētījumā (EMEA Investor Intentions Survey 2021), kurā piedalījās vairāk nekā 400 Eiropā bāzēti investori. Secināts, ka investori aizvien ir optimistiski par investīciju tirgu 2021. gadā un 60% respondentu šogad plāno palielināt savu komercīpašumu iegādes aktivitāti. Turklāt, neskatoties uz elastīgu darba modeļu ieviešanu, labas kvalitātes biroju ēkas joprojām ir vispopulārākais aktīvu veids Eiropas investoriem. Tāpat investori sagaida, ka cenas loģistikas aktīviem šogad nekritīsies un pēc labiem investīciju objektiem varētu pieaugt pieprasījums.

Visu rakstu lasiet "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums"! Žurnāla "Dienas Bizness" abonenti "Nekustamo īpašumu" saņem bez maksas. Speciālizdevums nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās!

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Š.g. 25.jūnijā Administratīvajā apgabaltiesā (Tiesa) tika izskatīta viena no lietām, kur Konkurences padome (turpmāk – KP) ir pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu mazumtirgotājam saistībā ar dominējoša stāvokļa mazumtirdzniecībā (turpmāk – DSM) ļaunprātīgu izmantošanu1.

Lietā KP ir konstatējusi, ka mazumtirgotājs attiecībās ar vienu no piegādātājiem piemēro līguma noteikumus, kas paredz nepamatotu maksājumu (veicināšanas atlaidi) par preču atrašanos zemo cenu zīmola veikalos. Zemāk ir apkopoti vissvarīgākie jautājumi, kādi var rasties DSM normas piemērošanas sakarā, ņemot par pamatu KP lēmumā ietvertos argumentus, kā arī Tiesas secinājumus lietā.

Lietas par DSM ļaunprātīgu izmantošanu ierosināšana uz KP iniciatīvas pamata

Saskaņā ar KL 24.pantu KP var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja KP ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt. Lai gan šī norma tika ietverta KL sākotnējā redakcijā (KL 13.panta otrā daļa parādījās vēlāk), nebūtu pamata ierobežot iespējas ierosināt lietas uz KP iniciatīvas pamata, pamatojoties uz pārkāpuma būtību. Vēl jo vairāk šķiet aktuālā lietu ierosināšana KL 24.panta kārtībā tieši gadījumos ar DSM ļaunprātīgu izmantošanu, kad cietušajiem piegādātāji diez vai būs interese nonākt konfliktā ar saviem lielākiem noieta kanāliem, jo neviens prātīgs uzņēmējs nesūdzēsies par dominējošā uzņēmuma rīcību, no kura pēc būtības ir atkarīga cietušā turpmākā darbība tirgū. Savukārt, ja šāds ierobežojums pastāvētu, KL 13.panta otrajai daļai būtu tikai deklaratīvs raksturs.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs: