Ostu teritorijās vairs netiks noteiktas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Līdz ar to būtiski samazināsies apgrūtinājumi attiecībā uz ostu ikdienas darbu un attīstības projektiem, informēja Satiksmes ministrija.
Principu, ka ostu teritorijās netiek noteiktas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, paredz Satiksmes ministrijas pēc Ostu padomes priekšlikuma sagatavotais Grozījums Aizsargjoslu likumā, kas otrdien, 27. novembrī tika apstiprināts Ministru kabineta sēdē.
Grozījums uzlabos uzņēmējdarbības vidi ostu teritorijās, jo tādējādi tiks radīti priekšnosacījumi sekmīgai ostu saimnieciskās darbības attīstībai –, piemēram, vairs nepastāvēs būvniecības aizliegums ostu teritorijās, kur tas ir šobrīd. Būs iespējams arī kvalitatīvāk veikt šo teritoriju apsaimniekošanu, skaidro ministrija.
Satiksmes ministrija uzskata, ka ostām ir nozīmīga loma valsts ekonomiskajā attīstībā, to sekmīga darbība nodrošina vairāku citu komersantu attīstību un valsts saimniecisko izaugsmi kopumā. Ostu darbības mērķis ir maksimāli attīstīt saimniecisko darbību ierobežotā teritorijā. Ņemot vērā to, ka ostu teritoriju sauszemes daļas vairumā gadījumu ir pārveidotas, izveidojot mākslīgus uzbērumus un hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kas vajadzīgas ostu funkcionēšanai, ir nepieciešams atcelt aizsargjoslu noteikšanu ostu teritorijās.