Nekustamais īpašums

Atkal soda īrnieku spīdzinātājus

, 11.09.2007

Jaunākais izdevums

Rīgas domes Administratīvā komisija šodien, 11.septembrī, uzlikusi maksimālos naudas sodus diviem Rīgas centra namu īpašniekiem, kas ilgstoši nav pildījuši savus pienākumus, Db.lv informēja Rīgas dome.

Komisija sodījusi ar 500 latu naudas sodu SIA Dambja centrs par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem Rīgā, Ganību dambī 1a. Savukārt nama Rīgā, Lienes ielā 14 a īpašniece tika sodīta ar 250 latu naudas sodu, kas ir maksimālā soda sankcija par ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumu neievērošanu.

Abi nami jau ilgāku laiku ir arī Īres valdes uzmanības lokā. Īres valdes priekšsēdētājs Andris Vilks apliecināja, ka abi īpašumi apsekoti vairākkārt un stāvoklis tajos joprojām pasliktinājies.

Namam Ganību dambī 1a astoņus mēnešus atslēgta aukstā ūdens padeve. Nav iespējams lietot tualetes. Īrnieki ir spiesti ūdeni pirkt lielveikalos. Pavisam nesen namam atslēgts arī Lattelecom kabelis un vairs nav pieejami arī tālruņa sakari.

Īpašnieku pozīciju noskaidrot nav izdevies, jo uz sēdi viņi nebija ieradušies.

Laiku atnākt uz sēdi nebija atradusi nama Lienes ielā 14 a īpašniece. Atnākušie cietušie stāstīja, ka viņu namā kāpņu telpā ir neiestikloti logi, jumts vairākus gadus nav remontēts un lietus ūdeņu iekļūst telpās, daudzviet ēkā nokritis apmetums. Pagrabs un mājas apkārtne piegružota. Namam nav arī sētnieka. Īrnieki iespēju robežās nama apkārtni kopjot paši, bet, neraugoties uz šādu situāciju, īpašnieks nekautrējas informēt viņus par īres maksas paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īres tiesību strīdus, iespējams, varēs risināt ātrāk

, 22.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22.jūlijā, Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabinetu par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, lai nodrošinātu īrnieku tiesības uz mājokli un mājokļa neaizskaramību.

Ziņojumā ministrija apkopojusi viedokļus par to, kā tiesiski regulēt īrnieku tiesības uz mājokli un kā nodrošināt mājokļa neaizskaramību. Ministrija rosina mainīt likumdošanu, lai ātrāk varētu risināt strīdus par īres tiesiskajām attiecībām.

Latvijā arvien aktuālāki kļūst jautājumi par namīpašnieku un īrnieku civiltiesiskajām attiecībām. Šie jautājumi ietver gan namīpašuma apsaimniekošanu, pamatpakalpojumu sniegšanu, īres maksas noteikšanu, gan arī līdz šim neatrisinātu jautājumu, kā paātrināt īrnieku un izīrētāju strīdu izskatīšanas kārtību

Likums Par dzīvojamo telpu īri nosaka, ka dzīvojamās telpas īres attiecībās radušies strīdi tiek izskatīti vispārējā kārtībā tiesā. Tomēr, tiesu noslogotība un nesamērīgi garie tiesas procesi kavē šo strīdu izskatīšanu. Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa šo ilgstošo tiesāšanās jautājumu norādīja kā vienu no būtiskākajām problēmām risinot strīdus situācijas starp mājokļa īrnieku, izīrētāju un/vai apsaimniekotāju. Šādā situācijā visbiežāk arī tiek pārkāptas īrnieka tiesības, kad izīrētājs bez brīdinājuma un tiesas sprieduma izliek īrnieku no mājokļa vai kā citādi to ietekmē. Turklāt, nepastāv mehānisms, kā operatīvi atrisināt un novērst šādu prettiesisku rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai karteļu lietās rezultāts var būt savādāks nekā «Samsung karteļa» lietā?

Ieva Azanda, [email protected], 08.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIASamsung Electronics Baltics, kas irSamsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIARD Elektroniks, SIAProks, SIAElkor Trade, SIARota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī uzņēmuma Latvijas gāze (LG) apkures parādnieku skaits sasniedza 11 000 klientu un kopējā parādu summa bija četri miljoni eiro. Savukārt parādā par gāzes plīts lietošanu bija 66 000 klientu, un kopējā parādu summa sasniedza 3,9 miljonus eiro, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Ja parādi pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas mēneša laikā netiek nomaksāti, konkrētajā īpašumā gāze tiek atslēgta, stāsta LG pārstāvis Vinsents Makaris. Šāda situācija savulaik radīja saspīlējumu starp uzņēmumu un dzīvokļu īpašniekiem, kuriem piederošā īpašumā tika atslēgta gāze īrnieku parāda dēļ. Tā kā LG ir monopoluzņēmums, tad strīdu risināšanā iesaistījās arī Konkurences padome (KP).

Namīpašniece Maija (vārds mainīts) stāsta, ka īrnieku gāzes parādu dēļ piedzīvojusi divas nepatīkamas situācijas. «2011. gadā ar tiesas spriedumu no dzīvokļa (denacionalizētā īpašumā) īres maksas parādu dēļ izdevās izlikt īrnieku. Tad noskaidroju, ka viņam ir uzkrāts 463 latu (659 eiro) liels parāds LG, kura dēļ manam dzīvoklim gāzi atslēdza. Faktiski esmu situācijas ķīlniece. Vai nu man pašai jāsamaksā īrnieka parāds, vai dzīvoklis stāv tukšs, jo izīrēt to nevaru atslēgtās gāzes dēļ. Izvēlējos pēdējo variantu cerībā, ka LG parādu atgūs. Šogad, tātad pēc četriem gadiem, zvanīju uz LG, lai noskaidrotu, kā veicas ar parādu piedziņu, man atbild, ka šo gadu laikā no parādnieka neesot atgūts ne cents. Tas mani no sirds izbrīnīja. Man radās iespaids, ka LG ar parāda piedziņu no bijušā īrnieka nemaz nesteidzas un cer, ka īpašniekam apniks gaidīt un viņš īrnieka parādu vienkārši samaksās. Savukārt otrs nepatīkamais gadījums notika pirms pāris mēnešiem, kad viens no īrniekiem aizlaidās nesamaksājis, turklāt atstāja mani ar gāzes parādu, kura dēļ atkal manam īpašumam – dzīvoklim – atslēgta gāze.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan īres tirgus ir nopietna nekustamā īpašuma tirgus daļa un strīdu starp īpašniekiem un īrniekiem netrūkst, risinājums situācijas uzlabošanai netop, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šobrīd ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta darbības galvenā prioritāte ir jaunā būvniecības nozares normatīvā regulējuma izstrāde un tā skaidrošana nozares komersantiem,» tā uz DB jautājumu, vai top jauns dzīvojamo telpu īres likumprojekts, atbild Ekonomikas ministrijā. DB jau vairākkārt ziņojis, ka pēc Satversmes tiesas lēmuma, ar kuru par atbilstošu Satversmei tika atzīta norma, ka jaunajiem nekustamā īpašuma īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka slēgti nomas līgumi, Ekonomikas ministrija šovasar atsauca pērn izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. Vienlaikus tā brīža ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka ministrijas speciālistiem uzdots «no jauna izstrādāt kvalitatīvu, Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošu likumprojektu», jo «ir pilnīgi skaidrs, ka pašlaik īres tirgus ir viena no ekonomikas pelēkajām zonām un šī problēma ir jārisina.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pārejas periods nevar būt mūžīgs

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja ir atbalstījusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumpro­jektu, par kuru jau pašlaik domas da­lās. Likumprojekta izstrādātāji – Eko­nomikas ministrija un daudzie nozares iesaistītie spēlētāji – uzskata, ka tas sekmēs īrnieku tie­sību aizsardzību un veicinās īres tirgus attīstību. Līdzte­kus izskan viedokļi, ka jaunais likumprojekts ierobežo īrnieku tiesības, īpaši ar to ir neapmierināta denaciona­lizēto īrnieku biedrība Ausma.

Galvenais satraukums ir denacionalizēto namu īrnie­kiem, jo likumprojekts paredz, ka divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzī­vojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā iz­īrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īr­niekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu).

Tajā pašā laikā jāteic, ka šī norma ir absolūti taisnīga pret izīrētājiem, jo nav normāla pašreizējā situācija, ka izīrētājs no sava īpašuma nevar iegūt tirgum atbilstošu īres maksu un tam faktiski ir jāsubsidē atsevišķu īrnie­ku dzīvošanas izmaksas. Nekustamā īpašuma izīrēšana ir bizness, no kura tiek maksāti arī attiecīgie nodokļi, un ir negodīgi, ja valsts nosaka uzņēmējam par pienā­kumu sniegt pakalpojumu zem tirgus cenas, tajā pašā laikā visi nodokļi ir maksājami saskaņā ar pilnu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina veidot īrnieku pagaidu aizsardzības mehānisu

Dienas Bizness, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesības un mājokļa neaizskaramības principu, jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īrnieku pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Par to vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrdien, 21.oktobrī, aicinot Iekšlietu ministriju pilnveidot tās piedāvātos likuma grozījumus darba grupā ar Tieslietu un Ekonomikas ministrijām, prokuratūru, Tiesībsarga biroju, kā arī denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem.

«Komisija jau četrus mēnešus strādā pie risinājuma meklēšanas situācijai, kad denacionalizēto namu īpašnieki nelikumīgi izliek no mājokļiem īrniekus. Esam gandarīti, ka Valsts policija beidzot ir izstrādājusi vadlīnijas policistu rīcībai, nodrošinot īrnieku aizsardzību pret namu īpašnieku patvaļu,» uzsver komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu nolietojuma dēļ īrnieki bieži dod priekšroku nemēbelētiem vai daļēji mēbelētiem dzīvokļiem, pieprasījumu raksturo Arco Real Estate.

Daļa īres dzīvokļu ir remontēti un labiekārtoti no 2005. līdz 2007.gadam, raksturo kompānijas īres nodaļas vadītāja Līva Jaunozola. Tieši pagājušajā gadā arvien biežāk īrnieki prasījuši kosmētiskā remonta veikšanu pirms viņu ievākšanās.

Dzīvokļu saimnieki pirms īres līgumu slēgšanas bieži vēlas iegūt sīkāku informāciju par īrnieku darbavietu, ienākumu līmeni, personām, kas dzīvos dzīvoklī kopā ar īrnieku.

«Dzīvokļu īpašnieki ir gatavi nogaidīt, lai parakstītu līgumu ar vēlamo īrnieku, nevis izīrētu dzīvokli pirmajam, kurš ir gatavs iemaksāt depozītu. 2012. gads īres tirgū ir sācies ar kvalitatīvu īres dzīvokļu deficītu un izskatās, ka situācija tuvākajā laikā nemainīsies, jo lielākā daļa līdz šim piedāvājumā esošo dzīvokļu ir izīrēta ilgtermiņā. Šāds deficīts var izraisīt straujāku īres maku kāpumu nekā prognozēts,» pieļauj L.Jaunozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nešaujiet gulošos!

Vēsma Lēvalde, Sandra Dieziņa, 67084441, 12.09.2008

LSEZ SIA Kolumbija Ltd., LSEZ SIA PK Invest un SIA Roņu 6 valdes loceklis Igors Krupņiks: «Mums bija vajadzīgs tikai termiņa pagarinājums, līdz atgūtos no krīzes. Taču ik dienas parāda summa apaug ar soda naudām. Agrāk bija iespēja šīs soda naudas lūgt pārskatīt un norakstīt. Tagad tādu iespēju vairs nav.»

Foto: Vēsma Lēvalde, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas zivju pārstrādātāji ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm, reāla valsts atbalsta nozarei, kas tikko pārcietusi krīzi, nav.

Parādi krājas

Liepājas uzņēmumi LSEZ SIA Kolumbija Ltd., LSEZ SIA PK Invest un SIA Roņu 6, kas apvienoti zivju pārstrādes holdingā Fish PK, krīzes laikā iedzīvojušies aptuveni 130 000 latu lielā nodokļu parādā. «Lai krīzes periodā izdzīvotu, kaut kur nauda bija jāņem. Saprotu, ka tas nav pareizi, taču neesam nevienā brīdī atteikušies maksāt nodokļus principā. Mums bija vajadzīgs tikai termiņa pagarinājums, līdz atgūtos no krīzes. Taču ik dienas parāda summa apaug ar soda naudām. Agrāk bija iespēja šīs soda naudas lūgt pārskatīt un norakstīt. Tagad tādu iespēju vairs nav,» Db stāsta visu trīs uzņēmumu valdes loceklis Igors Krupņiks. Soda naudu apjoms bijis ap 80 000 latiem. Tagad kļuvis ap 100 000 Ls pamatparāda un ap 30 000 Ls soda naudu. Uzņēmums cenšas maksāt gan kārtējos nodokļus, gan dzēst pamatparādu, tomēr pēdējo trīs mēnešu laikā VID reģionālā nodaļa vairākas reizes piemērojusi uzņēmumam inkaso, paralizēja naudas plūsmu, kas ražotājam draud ar domino principu - kavēti maksājumi visās pozīcijās. «Tas jau ne vienu vien ražotāju ir nogremdējis,» uzskata Igors Krupņiks. Ventspils Zivju konservu kombināts (VZKK), kurš ir viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī ar gandrīz 200 000 Ls parādu, atzīst, ka reģionālā nodaļa izturoties ar sapratni un pret viņiem inkaso nav piemēroti. «VID saprot, ka mēs dodam darbu ap 400 cilvēkiem, kas citādi būtu milzīgs sociālais slogs valstij,» norāda VZKK vadītājs Gints Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atzīstot vainu, varēs maksāt pusi no soda

Žanete Hāka, 18.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda.

Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID pienākums būs atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu, paredz šodien valdībā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par VID un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kā liecina FM informācija, 2014.gadā VID saņēma 781 fiziskās personas un 261 juridiskās personas iesniegumu par pārmaksāto un nepareizi iemaksāto naudas sodu summu atmaksu, kopā veidojot 1042 pieprasījumus 150 257 eiro apmērā, no kuriem 74 849 eiro veido fizisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi un 75 407 eiro veido juridisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi.

FM norāda, ka patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā uz naudas sodu pārmaksām vai nepareizi iemaksātām naudas sodu summām.

Patlaban likumā par VID ir noteiktas VID ģenerāldirektora un viņa vietnieku, VID ģenerāldirektora pilnvarotu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku tiesības pieņemt noteikta veida lēmumus nodokļu administrēšanas procesā, taču nav noteiktas tiesības pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze vissmagāk ir skārusi īres tirgu, taču, līdz ko situācija normalizēsies un atjaunosies tūristu plūsma, arī īres tirgus atgūsies, sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Īres tirgus ir cietis diezgan būtiski, tas nav noslēpums, tieši tūrisma plūsmas apstāšanās dēļ. Esmu dzirdējis, ka tagad Vecrīgā ekskluzīvus dzīvokļus var dabūt par ļoti lētām īres cenām. Pirms tam izīrēja par 800 eiro mēnesī, tagad 400 eiro. Taču šādus līgumus par lētām cenām īsti neviens no īpašniekiem nav gatavs slēgt ilgtermiņā," stāstīja Šmits. Viņš piebilda, ka tiklīdz atsāksies tūristu plūsma, šādi īres līgumi tiks lauzti un pārslēgti.

"Vai šie dzīvokļi varētu saglabāties ilgtermiņa tirgū? Nedomāju vis. Tas šobrīd īpašniekiem ir īstermiņa risinājums, lai nezaudētu vispār ienākumus - 400 eiro nav 800 eiro, taču tā arī nav nulle. Vismaz ir iespējas samaksāt kredītus un komunālos pakalpojumus. Es absolūti nedomāju, ka šāda situācija turpināsies ilgtermiņā, tas ir īstermiņa krīzes risinājuma variants," sacīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Palielinājusies īrnieku aktivitāte Rīgā;atbilstošu dzīvokļu trūkst

Elīna Pankovska, 08.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties vasaras beigām un sākoties jaunajam mācību gadam, pieprasījums pēc dzīvokļu īres Rīgā ir palielinājies, taču īrnieku prasībām un vajadzībām atbilstošu mājokļu piedāvājums joprojām esot nepietiekams.

«Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem īrnieku aktivitāte Rīgā ir jūtami palielinājusies. Galvenokārt pieprasījuma pieaugums ir saistīts ar jaunā mācību gada sākumu. Šos īrniekus galvenokārt interesē labā stāvoklī esoši, tūlītējai apdzīvošanai piemēroti mēbelēti dzīvokļi, kuru mēneša īres maksa, neskaitot komunālos maksājumus, nepārsniedz 200 Ls. Atbilstošs piedāvājums tomēr ir ierobežots un šajā īres tirgus segmentā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu,» skaidro Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš.

Tuvojoties rudenim, pieaudzis pieprasījums arī pēc Rīgas centra un jauno projektu dzīvokļiem. Mājokļu īres pieprasījumu veido ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī ārzemnieki, kuri uz laiku pārceļas uz Rīgu. Sastopami arī gadījumi, kad vietējie iedzīvotāji pārdod labu dzīvokli, tomēr jaunu neiegādājas, priekšroku dodot mājokļa īrei, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats par augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs aicināja neatbalstīt šos grozījumus, jo, viņaprāt, tas būtu "solis atpakaļ". Tāpat viņš teica, ka 1.maijs ir svētku diena, un svētkos cilvēkiem patīk saņemt dāvanas, taču šis likumprojekts esot dāvana tikai tiem cilvēkiem, kam ir iesaldēta nauda un ķīlas dzīvokļi.

"Šis likumprojekts nav dāvana īrniekiem. Īrniekus šie grozījumi nekā neaizsargā. Arī tiem, kas nopietni vēlas nodarboties vai jau nodarbojas ar īres mājokļu biznesu, šī nav dāvana, jo ar šo likumprojektu nav paredzēts nekas, izņemot administratīvo slogu," teica politiķis.

Balsojumā 61 deputāts balsoja "par", 21 - "pret", kamēr divi deputāti balsojumā atturējās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atzīstot pārkāpumu, varēs maksāt pusi no administratīvā soda

Dienas Bizness, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, informē saeimas Preses dienests.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem.

Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Uzņēmumu vadītājiem būs jāatbild par nepamatotiem parādiem

Valdis Kronis, zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, arī privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi vasaras periodā izsludina soda naudu dzēšanas akcijas, tomēr to nedara visi un pieeja parādniekiem ir visai atšķirīga, secinājis laikraksts Diena.

Tradicionāli vasaras mēnešos apsaimniekotāji cer iekasēt pietiekami daudz naudas, lai rudenī varētu savlaicīgi uzsākt apkures sezonu, norāda laikraksts.

Kā vēstīts, pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks dzēsīs rēķinu soda procentus, ja iedzīvotāji noslēgs līgumu par pamatsummas apmaksas grafiku. Nule par iespēju dzēst soda procentus saviem klientiem paziņojusi arī SIA Modulis 1, kas apsaimnieko mājas Ķengaragā.

Savukārt SIA R.E.D. Namu serviss praktizē 50% līgumsoda atlaidi, ja klients samaksā visu parāda summu uzreiz, bet visu līgumsodu tomēr nedzēš, stāstījis uzņēmuma valdes loceklis Edijs Landmanis. Esot gan izņēmumi, ja kavēti ir tikai 2-3 mēneši, taču tiem, kas nemaksā ilgāku laiku, visu līgumsoda summu tomēr neatlaiž. Ja klients vienojas dzēst parādu ilgākā laikā, viņam sastāda parāda atmaksas grafiku un no tā brīža līgumsodu klāt vairs nerēķina. R.E.D.Namu serviss līdz šim nav tiesājies ar dzīvokļu īpašniekiem, jo domstarpības atrisinātas mierīgā ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Neprognozē mājokļu īres cenu samazinājumu

Ingrīda Drazdovska, 09.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos būtiskas pārmaiņas Rīgas dzīvokļu īres tirgū nevar prognozēt, un īres maksas līmenis nesamazināsies, uzskata Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš.

«Īres piedāvājums varētu pieaugt, aktivizējoties dzīvokļu pircējiem. Daļai īrnieku iegādājoties savu īpašumu, īres piedāvājums atkal palielinātos, atsāktos arī īrnieku rotācija. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem tomēr arī turpmāk saglabāsies pietiekami augsts, jo arvien vairāk cilvēku izšķiras par labu mājokļa īrei,» viņš saka.

Februārī dzīvokļu īres maksa Rīgas centrā ir palielinājusies, bet tipveida dzīvokļiem mikrorajonos – saglabājusies iepriekšējā līmenī. Īres maksas pieaugumu galvaspilsētas centrā noteica augstais pieprasījums pēc labiem īres dzīvokļiem, kā arī ierobežotais pieprasījumam atbilstošu mājokļu piedāvājums. Īrnieku rotācija ir neliela, esošie īrnieki cenšas vienoties par iespējami ilgāku mājokļa īres termiņu, savukārt dzīvokļu īres piedāvājums Rīgas centrā nepalielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īres tirgus strauji attīstās, cenas aug

, 12.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ober-Haus īres speciālisti informē par īres tirgus strauju attīstību. Pieaug gan pieprasījums, gan piedāvājums, gan arī cenas.

Piedāvājums kopš gada sākuma pieaudzis par 70%, bet par pieprasījuma pieaugumu liecina vidējās īres cenas pieaugums par 25% šajā pašā periodā. To var skaidrot gan ar grūtībām iegādāties un pārdot mājokļus, gan ar īrnieku pragmatiskāku pieeju naudas ieguldījumiem nekustamajā īpašumā laikā, kad notiek cenu korekcija un pieauguši kredītu procentu maksājumi.

Pieprasījumā joprojām svarīga ir dzīvokļa atrašanās vieta, kā arī ēkas vispārējais stāvoklis, kāpņu telpas kvalitāte. Arvien mazāk dzīvokļus izvēlas īrēt Vecrīgā, kas skaidrojams ar publiskās naktsdzīves trokšņainību un ikdienas burzmu. Savukārt pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos gan centrā, gan mikrorajonos pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Privatizēt ļaus dzīvokļus arī nedzīvojamās ēkās

Agnese Margeviča, 06.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība novērsusi pretrunas likumos, kas liedza īrniekiem privatizēt viņiem izīrētās dzīvojamās platības valstij piederošajās nedzīvojamās ēkās. Grozījumus likumā Par dzīvokļa īpašumu Finanšu ministrija (FM) virzīja, reaģējot uz vairāku īrnieku un viņu ģimenes locekļu iesniegumiem, tie vēl jāpieņem Saeimai.

Likuma 1. panta pirmā daļa tiek papildināta, paplašinot dzīvokļa īpašuma definīciju. Līdz šim par dzīvokļa īpašumu tika atzīts īpašums daudzdzīvokļu mājā. Valdības akceptētie likuma grozījumi noteic, ka par dzīvokļa īpašumu uzskatāma arī dzīvojamā platība, kura atrodas būvē, kurai nav dzīvojamās mājas statusa un par kuras lietošanu ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.

FM ir saņēmusi vairāku īrnieku vai viņu ģimenes locekļu atsavināšanas ierosinājumus par viņiem izīrētajām dzīvojamām platībām valstij piederošajās nedzīvojamās ēkās, kuru tiesības šobrīd ir ierobežotas. Kļūstot aizvien vairāk šādu ēku ar jauktu lietošanas mērķi, kurās ir izvietoti veikali, biroji un, parasti augšstāvos, arī dzīvokļi. Tādēļ likuma grozījumu izstrādātāji uzskata, ka nav samērīgi ierobežot to īrnieku tiesības uz dzīvokļa iegūšanu savā īpašumā, kuri dzīvo daudzfunkcionālā mājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties mazināt ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis par vēlmi sakārtot īres tirgu, izskaužot pelēko zonu tajā. Proti: VID vēlas panākt, lai saskaņā ar likumu visi izīrētāji reģistrētos VID kā saimnieciskās darbības veicēji un no iekasētās īres maksas samaksātu nodokļus. Pašlaik iestādes redzeslokā nokļuvuši 3672 izīrētāji, par kuriem radušās aizdomas, ka viņi nemaksā nodokļus no ieksētās īres maksas par savu īpašumu izīrēšanas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Īrnieki gan satraucas, vai VID aktivitāšu rezultātā nepieaugs īres cenas, taču Dienas aptaujātie eksperti mierina, ka cenas nosaka tikai un vienīgi pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, nevis nodokļi, ko izīrētājam vajadzētu maksāt.

Jānorāda, ka īres līgums, kas noslēgts starp īrnieku un izīrētāju, vēl negarantē, ka izīrētājs maksā nodokļus un ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Kā liecina Dienas veiktā īres sludinājumu izpēte portālā SS.lv, vairumā sludinājumu tiešām tiek norādīts, ka īres līgums tiek slēgts un vairākos gadījumos sazvanītais izīrētājs, taujāts par iespējām noslēgt īres līgumu, atbild, ka tas, protams, esot iespējams. Dienas rīcībā esošā informācija gan liecina, ka ir gadījumi, kad īrniekam, ar kuru izīrētājs noslēdzis īres līgumu, pats izīrētājs tomēr lūdz par dzīvokļa īri norēķināties skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu internetbankā. Tieši izīrētāja lūgums par īri norēķināties skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu internetbankā, ir viens no faktoriem, kas var padarīt modru tādu potenciālo īrnieku, kurš vēlas īrēt dzīvokli no godprātīga nodokļu maksātāja. (Uz īrnieku atbildība par izīrētāja nodokļu nomaksu gan negulst.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atbalsta likumprojektu īrnieku tiesību aizsardzībai pret nelikumīgu izlikšanu no mājokļiem

Žanete Hāka, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz radīt pagaidu procesuālo līdzekļu aizsardzību īrniekiem, kurus namīpašnieki cenšas nelegāli izlikt no mājokļiem.

Likumprojekts paredz iespēju tiesai vai tiesnesim pēc īrnieka prasījuma lemt par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja tiek vai varētu tikt pārkāptas īrnieku tiesības. Pagaidu aizsardzības līdzekļi var būt dzīvojamās telpas lietošanas tiesību atzīšana un atjaunošana, aizliegums namīpašniekam veikt noteiktas darbības, lai nodrošinātu dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, kā arī pienākums atbildētājam atjaunot pamatpakalpojumu sniegšanu.

Lai pilnībā nodrošinātu vienas no Satversmē garantētajām cilvēka pamattiesībām – tiesības uz mājokļa neaizskaramību – ar šiem grozījumiem Civilprocesa likumā nebūs gana. Kā komisijas sēdē atzina arī eksperti, ir steidzami nepieciešams grozīt arī jau novecojušo likumu Par dzīvojamo telpu īri, uzsver komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka strīdu risināšanas un telpu atbrīvošanas paātrināto kārtību un citas nozīmīgas izmaiņas īres jautājumu kontekstā, ļaus realitātē darboties nupat pieņemtajam Dzīvojamo telpu īres likumam un līdzsvaros īrnieku un izīrētāju attiecības.

Tā uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Iepriekšējais īres likums Latvijā bija spēkā jau kopš 1993. gada un bija novecojis, kavējot jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Pieņemot jauno likumu reizē ar nozīmīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, Latvijas īres tirgū gaidāma ievērojama izaugsme, uzskata NĪAA.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Galvenais ieguvums no pieņemtajiem Civilprocesa likuma grozījumiem būs līdzsvarotas īrnieku un izīrētāju attiecības – jaunā kārtība nodrošinās ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, kas kopumā ļaus Latvijas īres tirgum kļūt aktīvākam un konkurētspējīgam Baltijas valstu vidū.

“Saeimas pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi ir solis pretim būtiskām pārmaiņām Latvijas īres tirgū. Līdz šim tiesāšanās par īrnieka un izīrētāja strīdiem ilga līdz pat pieciem gadiem, savukārt jaunās Civilprocesa likuma normas nodrošinās strīdu risināšanu 6 mēnešu laikā. Tas padarīs īres tirgu pievilcīgāku un mazāk riskantu nekustamā īpašuma attīstītājiem, savukārt īrniekiem dos plašākas izvēles iespējas, labākus pakalpojumus un cenas. Ir sagaidāma gan vēsturisko īres īpašumu atjaunošana, gan jaunu namu būvniecība,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

"Grozījumi Civilprocesa likumā ir viens no šobrīd īstenotās īres reformas stūrakmeņiem, kas ļaus izīrētāju un īrnieku attiecībām iznākt no pelēkās zonas un risināt strīdus tā, kā tas piedienas tiesiskai valstij – ar tiesas starpniecību, bet saprātīgos termiņos,” piebilst Ivars Pommers, advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris un nekustamā īpašuma prakses grupas vadītājs, kas, pārstāvot NĪAA, ir līdzdarbojies jaunā īres regulējuma izstrādē.

NĪAA: Jaunais īres likums ļaus īres dzīvokļos ik gadu ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro 

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju,...

Jau vēstīts, ka attīstītāju ieskatā, iespēja efektīvi pārvaldīt īres mājas un dzīvokļus veicinās līdz pat 100 milj. eiro investīcijas īres namos un dzīvokļos ik gadu.

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru